2. pants

Attēls

Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas

JAUNU teritoriju un industriālo zonu izveidei

3.attēls.

Indikatīvais prioritāro projektu ERAF finansējuma sadalījums pa

pašvaldībām (euro un %)

Papildus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības varēs

pretendēt uz atbalstu citos ES fondu darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta

mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji

(piemēram, 3.3.1.specifisko atbalsta mērķis "Privāto

investīciju apjoma palielināšanai, veicot ieguldījumus

uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību

integrētajām attīstības programmām", kura ietvaros plānotie

ieguldījumi varētu būt nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai

attīstībai).

3.2. Nodokļu politikas izmaiņas

Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgales plānošanas reģionā,

ņemot vērā iepriekš aprakstīto mazāk izdevīgo reģiona

novietojumu, nepieciešams īstenot nodokļu politikas

diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā

strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus un tādējādi

dodot stimulu uzņēmējiem izvēlēties darboties Latgales plānošanas

reģionā un esošajiem reģiona uzņēmējiem - attīstīt savu darbību.

EM 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru

ietekme uz uzņēmējdarbības vidi" rezultāti norāda, ka 78,8%

no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē atzīmējuši nodokļu likmes kā

šķērsli, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.

VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām

Latgales reģiona attīstībai.

3.2.1. Paplašināt Rēzeknes speciālās

ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām

Latgales plānošanas reģionā, sagatavojot grozījumus normatīvajos

aktos

Investoru piesaistes un ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai

reģionos kopumā nozīmīgs atbalsta veids ir arī speciālās

ekonomiskās zonas un brīvostas. Viena no šādām zonām atrodas

Latgales plānošanas reģionā - Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

(turpmāk - RSEZ), kas darbojas jau kopš 1997.gada. Speciālās

ekonomiskās zonas veicina investīciju piesaisti un jaunu

darbavietu radīšanu, sniedzot tajās strādājošiem uzņēmumiem

nodokļu atlaides, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma

ienākuma nodokļa atlaides, kā arī brīvās zonas izveides iespējas

uzņēmumiem ļauj atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas

nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Izmantojot speciālās

ekonomiskās zonas statusa priekšrocības, uzņēmumiem ir iespēja

novirzīt lielāku finansējuma daļu investīcijām ražošanas procesa

modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai un ražošanas

paplašināšanai.

RSEZ uzņēmumiem piedāvā izdevīgu novietojumu Latgales

plānošanas reģiona ietvaros. RSEZ atrodas starptautisko autoceļu

un dzelzceļu krustojumā: RSEZ teritoriju šķērso Austrumu -

Rietumu (autoceļš E22 (Krievija - Baltijas jūras ostas)) un

Ziemeļu - Dienvidu (autoceļš E262 Sanktpēterburga - Varšava)

transporta koridori. Pilsētas iekšējo ceļu tīkls ir savienots ar

minētajiem transporta koridoriem. RSEZ teritorijā ir izvietota

dzelzceļa kravu pieņemšanas stacija Rēzekne II, kurā atrodas

muitas kontroles punkts. Rēzekne II ir pirmā stacijā Latvijā,

iebraucot virzienā no Krievijas, kurā tiek pārformēti kravu

sastāvi uz pārējām Latvijas pilsētām, Baltijas jūras ostām,

Sanktpēterburgu, Lietuvu, Varšavu u.t.t. Kopš 2006.gada

ekspluatācijā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir nodevis

dzelzceļa kravu pieņemšanas un sadales terminālu Rēzekne III.

Vienlaikus RSEZ attīstību kavē tas, ka nozīmīgu daļu no tajā

ietilpstošajām teritorijām veido privātajiem īpašniekiem

piederošās teritorijas (t.sk. bijušās ražotnes, industriālās

teritorijas u.tml.), kas pašlaik netiek apsaimniekotas, bet būtu

izmantojamas uzņēmējdarbībai. Pašlaik pašvaldībās ir aktuāla

tendence, ka daļa privāto īpašnieku ilgstoši neveic nekādas

darbības ar šādiem īpašumiem, bet, parādoties iespējamajam

investoram vai pašvaldības interesei, piedāvā tos atpirkt par

nesamērīgi augstu cenu. Nereti šādi īpašnieki kavē industriālo

zonu attīstību un investoru piesaisti pašvaldībā. Vienlaikus

Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un

citu Latgales plānošanas reģionu pašvaldību teritorijās ir

pašvaldības īpašumā esošas platības, kas varētu tikt izmantotas

uzņēmējdarbības veikšanai, bet pašlaik nav iekļautas RSEZ

teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu

uzņēmējdarbības attīstību reģionā, nepieciešams paplašināt

speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz citām esošajām

rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā,

priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošām teritorijām. Attiecīgi

Rīcības plānā tiek iekļauts uzdevums VARAM sadarbībā ar Satiksmes

ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgus

grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz speciālajā

ekonomiskajā zonā iekļaujamajām teritorijām tiks izvērtēti

Latgales plānošanas reģiona priekšlikumi.

Īstenojot rīcības plānā ietverto priekšlikumu attiecībā uz

speciālās ekonomiskās zonas teritoriju paplašināšanu uz Latgales

plānošanas reģiona teritorijā esošajām rūpnieciskās apbūves

teritorijām, tiktu paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju

loks tiem piemērotās teritorijās neatkarīgi no veiktā ieguldījumu

apmēra, tādējādi radot nepieciešamos priekšnosacījumus

investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba

vietu radīšanai Latgales reģionā.

Šī rīcības virziena ietvaros nepieciešams papildus analizēt,

kādi citi fiskālie, kā arī cita veida neinvestīciju atbalsta

pasākumi būtu teritoriāli diferencējami, paredzot labvēlīgākus

nosacījumus Latgales plānošanas reģionam, lai veicinātu

ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur trūkst dabisko

priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša

nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk,

atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai,

pārskatot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanas

nosacījumus utt.).

3.3. Turpināt Norvēģijas finanšu

instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības

veicināšanai Latgales plānošanas reģionā

Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam

ietvaros bija iekļauta virkne pasākumu, kas paredzēti Norvēģijas

finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07

"Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp

Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un

reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas

aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu

izstrāde" īstenošanas ietvaros. Daļa no tām jau ir īstenota

(sk. ievadu), bet virkne pasākumu tiks turpināti

2015.-2016.gadā.

LUC nozīmīgākās aktivitātes paredzētas 2014.-2015.gadā,

īstenojot aktivitāti "Reģionālās uzņēmējdarbības un

inovāciju sistēmas attīstība", kas paredz viena

uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus

pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz

kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju

forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, jaunas

tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv izstrādi un citus

pasākumus, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju

piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti.

Arī 2015.-2017.gadā LUC nodrošinās koordinētu konsultatīvo

atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (potenciālo un esošo uzņēmumu

informēšana par atbalsta iespējām, konsultanti birokrātisko un

administratīvo procedūru kārtošanai, mentorings, palīdzība

biznesa ideju formulēšanā, biznesa plānu izstrāde, ideju

laboratorijas utt.).

Bez tam, šī projekta ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:

- sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,

kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

- organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju

atbalstam - novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana

(grantu konkursi);

- organizēt apmācību seminārus pašvaldību attīstības

plānošanas speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes

palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei, lai speciālists

varētu saskatīt biznesa ideju, veikt idejas priekšizpēti,

nodrošināt projekta idejas virzību (projekta vadības grupa),

sekmēt investoram nepieciešamās infrastruktūras, darbaspēka,

pakalpojumu klāsta utt. nodrošināšanu.

3.4. Īstenot politikas risinājumu

pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā

Reģionālās politikas, kā arī nozaru politiku ietvaros nereti

tiek identificēti normatīvajos aktos paredzēti ierobežojumi vai

nosacījumi, kas kļuvuši par šķērsli attīstībai. Tāpat politikas

izstrādes un pilnveidošanas procesā un tā ietvaros notiekošajās

diskusijās ar iesaistītajām pusēm, bieži rodas priekšlikumi par

inovatīviem problēmu risinājumiem, kas būtiski atšķiras no līdz

šim īstenotajiem. Plānojot būtiskas izmaiņas pastāvošajā politikā

vai normatīvajā regulējumā, lai pārliecinātos, vai to efekts

atbilst gaidītajam, lai aprobētu un pilnveidotu piedāvātos

risinājumus, visai izplatīta prakse ir plānotās izmaiņas vispirms

izmēģināt tikai noteiktā valsts daļā, īstenojot

pilotprojektu.

Lai veicinātu reģiona attīstību un sekmētu inovatīvu politikas

risinājumu pielietošanu, valsts pārvaldes iestādēm jāizvērtē

iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus

plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu

īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā

regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu

pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu

pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā

kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi

sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.