2. pants

1Attēls

2Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas

3JAUNU teritoriju un industriālo zonu izveidei

43.attēls.

5Indikatīvais prioritāro projektu ERAF finansējuma sadalījums pa

6pašvaldībām (euro un %)

7Papildus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības varēs

8pretendēt uz atbalstu citos ES fondu darbības programmas

9"Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta

10mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji

11(piemēram, 3.3.1.specifisko atbalsta mērķis "Privāto

12investīciju apjoma palielināšanai, veicot ieguldījumus

13uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību

14integrētajām attīstības programmām", kura ietvaros plānotie

15ieguldījumi varētu būt nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai

16attīstībai).

173.2. Nodokļu politikas izmaiņas

18Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgales plānošanas reģionā,

19ņemot vērā iepriekš aprakstīto mazāk izdevīgo reģiona

20novietojumu, nepieciešams īstenot nodokļu politikas

21diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā

22strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus un tādējādi

23dodot stimulu uzņēmējiem izvēlēties darboties Latgales plānošanas

24reģionā un esošajiem reģiona uzņēmējiem - attīstīt savu darbību.

25EM 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru

26ietekme uz uzņēmējdarbības vidi" rezultāti norāda, ka 78,8%

27no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē atzīmējuši nodokļu likmes kā

28šķērsli, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.

29VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām

30Latgales reģiona attīstībai.

313.2.1. Paplašināt Rēzeknes speciālās

32ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām

33Latgales plānošanas reģionā, sagatavojot grozījumus normatīvajos

34aktos

35Investoru piesaistes un ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai

36reģionos kopumā nozīmīgs atbalsta veids ir arī speciālās

37ekonomiskās zonas un brīvostas. Viena no šādām zonām atrodas

38Latgales plānošanas reģionā - Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona

39(turpmāk - RSEZ), kas darbojas jau kopš 1997.gada. Speciālās

40ekonomiskās zonas veicina investīciju piesaisti un jaunu

41darbavietu radīšanu, sniedzot tajās strādājošiem uzņēmumiem

42nodokļu atlaides, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma

43ienākuma nodokļa atlaides, kā arī brīvās zonas izveides iespējas

44uzņēmumiem ļauj atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas

45nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Izmantojot speciālās

46ekonomiskās zonas statusa priekšrocības, uzņēmumiem ir iespēja

47novirzīt lielāku finansējuma daļu investīcijām ražošanas procesa

48modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai un ražošanas

49paplašināšanai.

50RSEZ uzņēmumiem piedāvā izdevīgu novietojumu Latgales

51plānošanas reģiona ietvaros. RSEZ atrodas starptautisko autoceļu

52un dzelzceļu krustojumā: RSEZ teritoriju šķērso Austrumu -

53Rietumu (autoceļš E22 (Krievija - Baltijas jūras ostas)) un

54Ziemeļu - Dienvidu (autoceļš E262 Sanktpēterburga - Varšava)

55transporta koridori. Pilsētas iekšējo ceļu tīkls ir savienots ar

56minētajiem transporta koridoriem. RSEZ teritorijā ir izvietota

57dzelzceļa kravu pieņemšanas stacija Rēzekne II, kurā atrodas

58muitas kontroles punkts. Rēzekne II ir pirmā stacijā Latvijā,

59iebraucot virzienā no Krievijas, kurā tiek pārformēti kravu

60sastāvi uz pārējām Latvijas pilsētām, Baltijas jūras ostām,

61Sanktpēterburgu, Lietuvu, Varšavu u.t.t. Kopš 2006.gada

62ekspluatācijā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir nodevis

63dzelzceļa kravu pieņemšanas un sadales terminālu Rēzekne III.

64Vienlaikus RSEZ attīstību kavē tas, ka nozīmīgu daļu no tajā

65ietilpstošajām teritorijām veido privātajiem īpašniekiem

66piederošās teritorijas (t.sk. bijušās ražotnes, industriālās

67teritorijas u.tml.), kas pašlaik netiek apsaimniekotas, bet būtu

68izmantojamas uzņēmējdarbībai. Pašlaik pašvaldībās ir aktuāla

69tendence, ka daļa privāto īpašnieku ilgstoši neveic nekādas

70darbības ar šādiem īpašumiem, bet, parādoties iespējamajam

71investoram vai pašvaldības interesei, piedāvā tos atpirkt par

72nesamērīgi augstu cenu. Nereti šādi īpašnieki kavē industriālo

73zonu attīstību un investoru piesaisti pašvaldībā. Vienlaikus

74Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un

75citu Latgales plānošanas reģionu pašvaldību teritorijās ir

76pašvaldības īpašumā esošas platības, kas varētu tikt izmantotas

77uzņēmējdarbības veikšanai, bet pašlaik nav iekļautas RSEZ

78teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu

79uzņēmējdarbības attīstību reģionā, nepieciešams paplašināt

80speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz citām esošajām

81rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā,

82priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošām teritorijām. Attiecīgi

83Rīcības plānā tiek iekļauts uzdevums VARAM sadarbībā ar Satiksmes

84ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgus

85grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz speciālajā

86ekonomiskajā zonā iekļaujamajām teritorijām tiks izvērtēti

87Latgales plānošanas reģiona priekšlikumi.

88Īstenojot rīcības plānā ietverto priekšlikumu attiecībā uz

89speciālās ekonomiskās zonas teritoriju paplašināšanu uz Latgales

90plānošanas reģiona teritorijā esošajām rūpnieciskās apbūves

91teritorijām, tiktu paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju

92loks tiem piemērotās teritorijās neatkarīgi no veiktā ieguldījumu

93apmēra, tādējādi radot nepieciešamos priekšnosacījumus

94investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba

95vietu radīšanai Latgales reģionā.

96Šī rīcības virziena ietvaros nepieciešams papildus analizēt,

97kādi citi fiskālie, kā arī cita veida neinvestīciju atbalsta

98pasākumi būtu teritoriāli diferencējami, paredzot labvēlīgākus

99nosacījumus Latgales plānošanas reģionam, lai veicinātu

100ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur trūkst dabisko

101priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša

102nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk,

103atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai,

104pārskatot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanas

105nosacījumus utt.).

1063.3. Turpināt Norvēģijas finanšu

107instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības

108veicināšanai Latgales plānošanas reģionā

109Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam

110ietvaros bija iekļauta virkne pasākumu, kas paredzēti Norvēģijas

111finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07

112"Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp

113Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un

114reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas

115aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu

116izstrāde" īstenošanas ietvaros. Daļa no tām jau ir īstenota

117(sk. ievadu), bet virkne pasākumu tiks turpināti

1182015.-2016.gadā.

119LUC nozīmīgākās aktivitātes paredzētas 2014.-2015.gadā,

120īstenojot aktivitāti "Reģionālās uzņēmējdarbības un

121inovāciju sistēmas attīstība", kas paredz viena

122uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus

123pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz

124kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju

125forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, jaunas

126tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv izstrādi un citus

127pasākumus, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju

128piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti.

129Arī 2015.-2017.gadā LUC nodrošinās koordinētu konsultatīvo

130atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (potenciālo un esošo uzņēmumu

131informēšana par atbalsta iespējām, konsultanti birokrātisko un

132administratīvo procedūru kārtošanai, mentorings, palīdzība

133biznesa ideju formulēšanā, biznesa plānu izstrāde, ideju

134laboratorijas utt.).

135Bez tam, šī projekta ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi:

136- sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus,

137kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē;

138- organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju

139atbalstam - novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana

140(grantu konkursi);

141- organizēt apmācību seminārus pašvaldību attīstības

142plānošanas speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes

143palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei, lai speciālists

144varētu saskatīt biznesa ideju, veikt idejas priekšizpēti,

145nodrošināt projekta idejas virzību (projekta vadības grupa),

146sekmēt investoram nepieciešamās infrastruktūras, darbaspēka,

147pakalpojumu klāsta utt. nodrošināšanu.

1483.4. Īstenot politikas risinājumu

149pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā

150Reģionālās politikas, kā arī nozaru politiku ietvaros nereti

151tiek identificēti normatīvajos aktos paredzēti ierobežojumi vai

152nosacījumi, kas kļuvuši par šķērsli attīstībai. Tāpat politikas

153izstrādes un pilnveidošanas procesā un tā ietvaros notiekošajās

154diskusijās ar iesaistītajām pusēm, bieži rodas priekšlikumi par

155inovatīviem problēmu risinājumiem, kas būtiski atšķiras no līdz

156šim īstenotajiem. Plānojot būtiskas izmaiņas pastāvošajā politikā

157vai normatīvajā regulējumā, lai pārliecinātos, vai to efekts

158atbilst gaidītajam, lai aprobētu un pilnveidotu piedāvātos

159risinājumus, visai izplatīta prakse ir plānotās izmaiņas vispirms

160izmēģināt tikai noteiktā valsts daļā, īstenojot

161pilotprojektu.

162Lai veicinātu reģiona attīstību un sekmētu inovatīvu politikas

163risinājumu pielietošanu, valsts pārvaldes iestādēm jāizvērtē

164iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus

165plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu

166īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā

167regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu

168pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu

169pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā

170kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi

171sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.