2. punkts

1Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona

2tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - nolēmusi apturēt

3tiesvedību lietā Nr. A420327717, kas ierosināta pēc sabiedrības

4ar ierobežotu atbildību "ALFOR" (turpmāk - SIA

5"ALFOR") pieteikuma, un vērsusies Satversmes tiesā ar

6pieteikumu, kurā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

7Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta

8pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

9Pieteikumā norādīts, ka 2006. gada 3. februārī Rīgas dome

10sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Spēļu nams" (vēlāk

11tā reorganizēta un pievienota SIA "ALFOR") piešķīrusi

12atļauju Nr. ICR-06-3-apa atvērt spēļu zāli Brīvības ielā 48/50,

13Rīgā. Savukārt ar 2017. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 269 (prot.

14Nr. 10, 10. §) Rīgas dome izsniegto atļauju atcēlusi, šo lēmumu

15pamatojot citstarp ar apstrīdēto normu.

16Apstrīdētā norma būtiski ierobežojot Satversmes 105. pantā

17noteiktās SIA "ALFOR" tiesības uz īpašumu, jo faktiski

18aizliedzot tai turpināt savu komercdarbību un gūt no tās labumu.

19Privātpersonu uzņēmējdarbības veicināšana ekonomiski un sociāli

20visaktīvākajā Rīgas pilsētas teritorijā esot valsts un

21pašvaldības interesēs. Tomēr konkrētajā gadījumā, ņemot vērā

22Rīgas vēsturiskā centra (turpmāk arī - Vēsturiskais centrs) un tā

23aizsardzības zonas īpašo raksturu un kultūrvēsturisko vērtību,

24esot jānoskaidro, vai ir samērīga atļaujas atcelšana, ņemot vērā

25vienīgi spēļu zāles atrašanos Vēsturiskā centra teritorijā un

26nevērtējot konkrētās vietas apstākļus.

27Pieteikumā atzīts, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

28aizsargāt Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas

29iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot

30labvēlīgā vidē. Viens no būtiskiem Rīgas vēsturiskā centra

31saglabāšanas un aizsardzības likuma (turpmāk - Vēsturiskā centra

32aizsardzības likums) mērķiem esot Vēsturiskā centra

33kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un aizsargāšana tieši no

34arhitektoniskās un pilsētplānošanas viedokļa, taču bez ievērības

35neesot atstājams arī cits šā likuma mērķis - nodrošināt minētās

36teritorijas kvalitatīvu attīstību un noteikt prasības tās

37plānojuma izstrādei.

38Pašvaldībai esot tiesības noteikt teritorijas plānojumā

39dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas

40plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un

41sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko

42attīstību. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pamattiesību

43ierobežojums ir noteikts ar likumu un apstrīdētā norma ir

44piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Lai izvērtētu,

45vai apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar

46leģitīmo mērķi, esot nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts

47saprātīgs līdzsvars starp SIA "ALFOR" un Vēsturiskā

48centra iedzīvotāju interesēm.

49Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas

50leģitīmo mērķi iespējams vienlīdz efektīvi sasniegt, Rīgas domei

51izmantojot Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk - Azartspēļu

52likums) 42. panta trešajā un sestajā daļā paredzētās tiesības un

53katrā gadījumā izvērtējot konkrētos apstākļus. Rīgas dome neesot

54meklējusi risinājumu Vēsturiskā centra iedzīvotāju tiesību

55aizsargāšanai ar tādiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu personas

56tiesības uz īpašumu.

57No Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūras

58izrietot tas, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir

59jāatbilst samērīguma principam un ka valsts tiesiskais regulējums

60var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu vienīgi tad, ja tā

61īstenošanas līdzekļi ir saskaņoti un sistemātiski, turklāt esot

62jāņem vērā apstākļu izmaiņas pēc tiesiskā regulējuma

63pieņemšanas. Atsaukšanās uz vispārējo interešu mērķi

64neesot pietiekama, lai attaisnotu šiem nosacījumiem neatbilstošu

65ierobežojumu. No normatīvajiem aktiem un Rīgas domes

66paskaidrojumiem neesot konstatējams iemesls, kura dēļ bija jāveic

67šādi azartspēļu ierobežošanas pasākumi, tas ir, jāatceļ iepriekš

68tiesiski izsniegtās atļaujas spēļu zāļu atvēršanai. Vairāk nekā

6910 gadus pēc apstrīdētās normas izdošanas Rīgas dome neesot

70veikusi nekādas darbības šīs normas piemērošanai, tāpēc Rīgas

71domes norādītais pamatojums neesot savienojams ar rūpēm par

72spēlētāju un arī Vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vērtību

73aizsardzību.

74Tāpat Rīgas dome neesot pamatojusi konkrētā komercdarbības

75veida ietekmi uz Vēsturiskā centra kultūrvēsturiskajām vērtībām.

76Ja šo vērtību apdraudējums saistībā ar azartspēļu organizēšanu

77tiek saskatīts azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajā

78noformējumā, tad šo apdraudējumu varot novērst ar mazāk

79ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, aizliedzot jebkādu

80azartspēļu organizēšanas vietu fasāžu noformējumu.

81Turklāt vispārējs aizliegums organizēt azartspēles visā

82Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, vienlaikus

83saglabājot iespēju tās atbilstoši normatīvajiem aktiem organizēt

84visā pārējā valsts teritorijā, tostarp citās Rīgas pilsētas

85apbūves teritorijās, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcās

86Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, neliecinot par

87centieniem saskaņoti un sistemātiski samazināt azartspēļu

88iespējas. Neesot objektīva pamatojuma tam, ka iedzīvotāji, kuri

89ikdienā uzturas Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, no

90azartspēļu atkarības būtu jāpasargā vairāk nekā iedzīvotāji

91jebkurā citā Rīgas pilsētas vai valsts daļā.

92Vajagot ņemt vērā arī to, ka komercsabiedrības, kurām atvērtas

93spēļu zāles Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošajās

94četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ir nostādītas privileģētā

95stāvoklī, jo tās var turpināt savu komercdarbību un gūt no tās

96labumu. Rīgas dome neesot pamatojusi, kādēļ tā uzskata, ka spēļu

97zāļu darbība viesnīcās mazāk aizskar Vēsturiskā centra

98iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

99Interpretējot Satversmes 105. panta otro teikumu kopsakarā ar

100šā panta trešo teikumu, esot secināms, ka īpašuma tiesību

101ierobežošana ir pieļaujama tikai sabiedrības interesēs, proti,

102lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību,

103labklājību un tikumību. Apstrīdētajai normai esot jānodrošina

104līdzsvars starp personas tiesībām netraucēti izmantot savas

105īpašuma tiesības un gūt no īpašuma pēc iespējas lielāku

106ekonomisko labumu, no vienas puses, un Vēsturiskā centra

107iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, no otras puses. Rīgas

108dome neesot veikusi izpēti vai norādījusi citādu pamatojumu tam,

109ka nav pieejami saudzējošāki līdzekļi personas īpašuma tiesību

110ierobežošanai. Tādēļ neesot iespējams secināt, ka labums, ko

111iegūs sabiedrība no spēļu zāļu slēgšanas Vēsturiskajā centrā, būs

112lielāks par pieteicējai administratīvajā lietā nodarīto

113zaudējumu. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja apšauba to, ka

114apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī un piemērošanas laikā Rīgas

115domes mērķis patiešām bija nodrošināt īpaši augsta līmeņa

116[leģitīmā mērķa] aizsardzību, tāpēc tiesiski izsniegto atļauju

117atcelšanu uz apstrīdētās normas pamata nevarot uzskatīt par

118samērīgu.

119Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi

120Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas

121lēmumus par tiesvedības apturēšanu vēl 28 lietās par Rīgas domes

122lēmumiem atcelt komersantiem izsniegtās atļaujas spēļu zāļu

123atvēršanai Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas

124teritorijā.