3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Rīgas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

4Dažādi teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tostarp

5Latvijas attīstības stratēģija, Rīgas ilgtermiņa attīstības

6stratēģija, Rīgas attīstības programma 2006.-2012. gadam, Rīgas

7teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam, nosakot, ka Rīgas

8pilsētas teritorija un it īpaši tās vēsturiskā centra teritorija

9ilgtspējīgi attīstāma kā nozīmīgs Eiropas kultūras un tūrisma

10centrs. Vēsturiskā centra plānojuma prioritārais uzdevums esot

11saglabāt, aizsargāt un kvalitatīvi attīstīt Vēsturisko centru un

12tā aizsardzības zonu tādā veidā, lai šīs teritorijas kultūrvide

13(jeb kultūrvēsturiskā pilsētvide) būtu labvēlīga, pievilcīga un

14ar savu kvalitāti saistoša ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un

15pilsētas viesiem, bet arī ārvalstu tūristiem. Lai gan Vēsturiskā

16centra teritorija ir ekonomiski un sociāli visaktīvākā Rīgas

17pilsētas daļa, vēsturiski tā neesot attīstījusies kā azartspēļu

18centrs. Proti, spēļu zāles vēsturiski neesot bijušas Vēsturiskā

19centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturisko pilsētvidi

20raksturojošs objekts. Rīgas dome, pieņemot apstrīdēto normu, esot

21ņēmusi vērā arī sabiedrības absolūtā vairākuma viedokli, kas

22noskaidrots aptaujas rezultātā.

23Atsaucoties uz tiesu praksi, Rīgas dome norāda, ka loģiski

24pamatots ir tāds tiesiskais risinājums, ka azartspēļu

25organizēšana tiek ierobežota atsevišķās šīs pašvaldības

26teritorijas funkcionālajās zonās, jo katrai no tām ir sava

27attīstības stratēģija. Šāds risinājums radot noteiktību attiecībā

28uz konkrētās teritorijas izmantošanu ilgtermiņā, sakārtojot vidi

29un nodrošinot integrētu teritorijas attīstību. Tas radot iespēju

30uzņēmējiem, kas organizē azartspēles, laikus rēķināties ar jauno

31situāciju un plānot savu uzņēmējdarbību. Savukārt citas personas,

32kas iegādājas īpašumus, varot rēķināties ar to, ka šo īpašumu

33tiešā tuvumā netiks atvērti tāda veida izklaides objekti, kas

34palielina apdraudējuma riskus.

35Rīgas dome uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktais

36pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, jo, pirmkārt,

37Vēsturiskā centra plānojums un Saistošie noteikumi Nr. 38 esot

38izstrādāti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem

39teritorijas plānošanas jomā. Otrkārt, šā plānojuma izstrādāšanas

40un sabiedriskās apspriešanas laikā, kā arī galīgās redakcijas

41noteikšanas brīdī bijusi spēkā likuma "Par izlozēm un

42azartspēlēm" 20. panta pirmās daļas norma, kas tiešā veidā

43paredzēja pašvaldību kompetenci noteikt teritorijas, kurās

44aizliegts organizēt azartspēles. Rīgas dome atbilstoši tolaik

45spēkā bijušajam normatīvajam regulējumam un likumdevēja dotajam

46pilnvarojumam esot bijusi tiesīga noteikt vispārēju aizliegumu

47organizēt azartspēles spēļu zālēs, kuras ir atvērtas vai kuras

48nodomāts atvērt noteiktās Vēsturiskā centra teritorijas

49funkcionālajās zonās. Tas, ka likumdevējs 2006. gada 8. jūnijā

50grozīja Azartspēļu likumu un kopš 2006. gada 4. jūlija ir spēkā

51šā likuma 42. panta trešā un sestā daļa, apstiprinot to, ka Rīgas

52dome rīkojusies atbilstoši likumdevēja nolūkam. Treškārt,

53apstrīdētā norma esot pietiekami skaidra, lai ikviens saprastu,

54ka tā kopsakarā ar Azartspēļu likuma 42. panta trešo un sesto

55daļu attiecas ne vien uz jaunu spēļu zāļu atvēršanu, bet arī uz

56jau atvērtajām spēļu zālēm attiecīgajā teritorijā.

57Rīgas dome uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktā

58pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

59tiesību aizsardzība, proti, tiesību uz labvēlīgu kultūrvidi un

60tiesību uz kultūras mantojumu aizsardzība, kā arī sabiedrības

61labklājības nodrošināšana. Turklāt šāda azartspēļu organizēšanas

62ierobežojuma noteikšana atbilstot rūpēm par citu cilvēku

63pasargāšanu, cik vien tas iespējams, no azartspēļu atkarības, kā

64arī par spēlētāju un viņu tuvinieku labklājības aizsardzību.

65Rīgas dome norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja ierobežojuma

66leģitīmo mērķi ir definējusi pārāk šauri.

67Atbildes rakstā norādīts, ka valstij ir pienākums

68kultūrvēsturiski nozīmīgu teritoriju ilgtspējīgas attīstības

69interesēs pēc iespējas mazināt vai izslēgt tādus negatīvus

70kultūrvides riska faktorus, kas objektīvi var aizēnot šādu

71kultūrvidi veidojošā kultūras mantojuma paustos simbolus un citas

72cilvēciski nozīmīgas garīgās vērtības, kā arī traucēt kultūrvidē

73atspoguļoto vēsturisko notikumu, tradīciju un sabiedrības morālo

74vērtību adekvātu uztveri, lielā daļā sabiedrības radot nepatiku,

75neapmierinātību vai klaji noraidošu attieksmi.

76Teritorijas izmantošana azartspēļu organizēšanai esot viens no

77izteikti negatīviem kultūrvides elementiem jeb riska faktoriem,

78kas simbolizējot nevis vispārcilvēciskas kultūras vērtības, bet

79peļņas gūšanu, kā arī novedot pie cilvēku slimīgas atkarības no

80azartspēlēm, kura mēdzot kombinēties ar cita veida atkarībām,

81visbiežāk - alkohola atkarību. Pēc Rīgas domes ieskata,

82azartspēļu organizēšana spēļu zālēs Vēsturiskajā centrā degradētu

83šīs teritorijas kā kultūras mantojuma kultūrvēsturisko kvalitāti,

84humāno raksturu, vispārcilvēcisko morālētisko vērtību, labvēlīgo

85pilsētvidi, gadsimtu gaitā izveidojušos unikālo kultūrvidi un tās

86pievilcību, kā arī tās kultūrvēsturisko savdabību un

87autentiskumu, tostarp traucējot sajūtu un noskaņas līmenī

88pilnvērtīgi uztvert un izbaudīt Vēsturiskā centra un tā

89aizsardzības zonas kultūrvēsturiskās vērtības un kultūras

90mantojumu kā tādu.

91Atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētajā normā paredzētais

92izņēmums, proti, tas, ka spēļu zāles atļauts ierīkot četru un

93piecu zvaigžņu viesnīcās, neietekmē šā ierobežojuma piemērotību

94leģitīmā mērķa sasniegšanai. Rīgas dome esot rīkojusies

95"saskaņoti un sistemātiski", jo apstrīdētajā normā

96paredzētais ierobežojums tiekot vienlīdz attiecināts uz visiem

97azartspēļu organizētājiem un visām spēļu zālēm, kuras ir atvērtas

98vai kuras nodomāts atvērt noteiktās Vēsturiskā centra

99funkcionālajās zonās - JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās

100(turpmāk arī - JC teritorijas).

101Rīgas dome uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais

102pamattiesību ierobežojums nav uzskatāms par tādu, kas pilnībā

103aizliegtu SIA "ALFOR" turpināt savu komercdarbību.

104Pirmkārt, spēļu zāle esot tikai viens no azartspēļu organizēšanas

105vietu veidiem. Otrkārt, azartspēļu organizētājiem neesot liegta

106iespēja turpināt savu komercdarbību visā pārējā Rīgas pilsētas

107administratīvajā teritorijā un citur Latvijā. Tāpat spēļu zāļu

108darbība varot tikt turpināta četru un piecu zvaigžņu viesnīcās

109Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

110Rīgas domes atbildes rakstā norādīts, ka par saudzējošāku

111līdzekli nevar uzskatīt tādu tiesisko risinājumu, kas jau

112paredzēts normatīvajos aktos un kas tieši attiecas uz konkrēto

113situāciju, proti, Azartspēļu likuma 42. panta trešajā un sestajā

114daļā pašvaldībai piešķirtās tiesības katrā individuālā gadījumā

115izvērtēt konkrētos apstākļus un lemt par spēļu zāles atvēršanu

116vai slēgšanu. Arī "spēļu zāļu vizuālā noformējuma

117neitralizēšana" nesasniegtu ierobežojuma leģitīmos mērķus

118tādā pašā kvalitātē. Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktais

119ierobežojums esot leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešams

120līdzeklis.

121Rīgas dome norāda, ka, izstrādājot Vēsturiskā centra

122plānojumu, tā izvērtējusi un samērojusi dažādās tiesības un

123intereses, tostarp komersantu tiesības organizēt azartspēles, no

124vienas puses, un ikviena cilvēka tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi

125un kultūras mantojumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt

126sabiedrības labklājību, no otras puses, un priekšroku devusi

127pēdējām. Ar apstrīdēto normu esot konkretizēts Azartspēļu likuma

12842. panta trešajā un sestajā daļā ietvertais nenoteiktais tiesību

129jēdziens "būtisku valsts un attiecīgās administratīvās

130teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums". Turklāt šā

131panta septītajā daļā noteiktais pašvaldības lēmuma materiālās

132spēkā esības piecu gadu termiņš esot pietiekami ilgs, lai

133azartspēļu organizētāji - attiecīgās jomas profesionāļi - varētu

134rast risinājumus un veikt atbilstošus pasākumus, kas pēc iespējas

135mazinātu vai pat izslēgtu no konkrēto spēļu zāļu slēgšanas

136izrietošās negatīvās ekonomiskās sekas.

137Rīgas dome uzskata, ka labums, ko no konkrētā ierobežojuma

138iegūst gan ikviens cilvēks viņam piemītošo tiesību uz labvēlīgu

139kultūrvidi un tiesību uz kultūras mantojumu īstenošanas aspektā,

140gan sabiedrība kopumā materiālās un nemateriālās labklājības

141aspektā, ir ievērojami lielāks un nozīmīgāks par tām negatīvajām

142ekonomiskajām sekām, kādas varētu rasties azartspēļu

143organizētājam tā īpašuma tiesību ierobežojuma rezultātā. Tādējādi

144ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums esot

145atbilstošs leģitīmajam mērķim un samērīgs ar to.

146Rīgas dome arī norāda, ka lēmumi atcelt atļaujas spēļu zāļu

147atvēršanai ir pieņemti, izpildot Augstākās tiesas 2017. gada 24.

148februāra blakus lēmumu lietā Nr. SKA-34/2017 (turpmāk - Augstākās

149tiesas blakus lēmums). Savukārt Pieteikuma iesniedzēja pati

150neesot pilnībā izmantojusi juridiskās metodes konkrētā tiesiskā

151strīda atrisināšanai. To apliecinot tas, ka no 2018. gada 12.

152februāra līdz 2018. gada 27. jūlijam Administratīvā rajona tiesa

153vairākos citos sastāvos 24 līdzīgās lietās ir taisījusi un

154pasludinājusi spriedumus, ar kuriem noraidīts attiecīgais

155pieteikums par pārsūdzētā Rīgas domes lēmuma atcelšanu.

156Pēc Rīgas domes ieskata, no pieteikuma izriet, ka Pieteikuma

157iesniedzēja vēlas panākt, lai Satversmes tiesa pārskata Augstākās

158tiesas blakus lēmumā veikto tiesību normu interpretāciju. Taču

159šāda "kontrole un pārvērtēšana", tāpat kā lēmuma

160"lietderības apsvērumi", neesot Satversmes tiesas

161kompetencē. Tāpat Rīgas dome pieļauj, ka SIA "ALFOR"

162pamattiesības varētu aizskart nevis apstrīdētā norma, bet gan

163Azartspēļu likuma 42. panta sestā daļa, jo tieši šī norma dodot

164pašvaldībai tiesības atcelt jau izsniegtu atļauju atvērt spēļu

165zāli. Tāpēc Rīgas dome lūdz lietu izbeigt, pamatojoties uz

166Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

167Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, Rīgas dome

168atkārtoti uzsvēra, ka Vēsturiskā centra plānojuma izstrādāšanas

169un galīgās redakcijas noteikšanas laikā bija spēkā skaidrs un

170nepārprotams azartspēļu jomas tiesiskais regulējums, kas piešķīra

171pašvaldībām tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts

172organizēt azartspēles. No tiesiskā regulējuma veidošanās

173hronoloģijas viedokļa raugoties, Rīgas dome Vēsturiskā centra

174plānojuma izstrādes procesā tīri objektīvi neesot varējusi vērtēt

175apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

176mērķi kopsakarā ar Azartspēļu likuma mērķi, jo šis likums tajā

177laikā vēl nebija pieņemts un stājies spēkā. Tomēr Rīgas dome

178uzskata, ka pēc būtības šāda vērtēšana ir notikusi, proti,

179apstrīdētās normas izstrādes procesā ir vērtēts tajā noteiktā

180ierobežojuma leģitīmais mērķis kopsakarā ar Azartspēļu likuma

181mērķi aizsargāt sabiedrības intereses.

182Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Rīgas dome norāda, ka

183jaunākajā tiesu praksē ir akceptēta pašvaldību kompetence regulēt

184azartspēļu organizēšanu kā vienu no teritorijas izmantošanas

185veidiem arī teritorijas plānojumā. Tas vien, ka Saeima ar

186Azartspēļu likuma 42. panta trešo un sesto daļu ir noteikusi

187kārtību, kādā azartspēļu organizētājs var saņemt atļauju spēļu

188zāles atvēršanai vai zaudēt jau saņemtu atļauju, nenozīmējot, ka

189Rīgas dome, pieņemot Vēsturiskā centra plānojumu, nevarēja

190ierobežot azartspēļu organizēšanu spēļu zālēs noteiktās

191Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijās.

192Pašvaldības kompetencē esot arī spēļu zāļu izvietojuma vērtēšana

193savas teritorijas attīstības plānošanas ietvaros, jo teritorijas

194plānojums esot visaptverošs plānošanas dokuments.

195Turklāt Rīgas dome norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstis

196var brīvi noteikt savas politikas mērķus azartspēļu jomā un

197vajadzības gadījumā precīzi definēt nepieciešamo aizsardzības

198līmeni, ņemot vērā savas valsts morālās, reliģiskās, kultūras

199īpatnības un ar tām saistītās aizsargājamās vērtības. No EST

200judikatūras izrietot, ka par leģitīmu mērķi, kas var attaisnot

201azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, var kalpot gan spēlētāju

202jeb patērētāju aizsardzība vai krāpšanas apkarošana, gan arī

203pilsētvides aizsardzība, valsts vēstures un mākslas saglabāšana

204jeb nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība, kā arī

205kultūrpolitikas mērķi.