1. pants

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"

14. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldībai, pildot

savas funkcijas, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā ieviest

vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm

un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas. Savukārt likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 3. panta otrās daļas pirmais

teikums paredz, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot

tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi

pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa

objektu un likmi.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

1. panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek

ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā

un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji

nebojājot, - zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā

reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves

(turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā

minēto nekustamo īpašumu. Šā likuma 3. panta pirmās daļas

pirmais teikums noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai

likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma

kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos

noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada

1. novembrim, bet 5. pants regulē atvieglojumu

nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem noteikšanas procesu,

tostarp pašvaldības tiesības izdot saistošus noteikumus, kuros

paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā

likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

3.1 panta otrās daļas 2. punktam un trešajai

daļai pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumus, ir jāievēro objektīva grupējuma princips,

efektivitātes princips un atbildīgas budžeta plānošanas princips

un tai ir tiesības pēc izvēles piemērot teritorijas attīstības un

teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība

izmanto nodokļa likmi vai atvieglojumus savas teritorijas

attīstības veicināšanai un sakārtošanai, un uzņēmējdarbības

atbalsta principu.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"

14. panta pirmās daļas 3. punktu un likuma "Par

nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta trešo un ceturto

daļu, Rīgas dome 2012. gada 18. decembrī izdeva

saistošos noteikumus Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā", kas stājās spēkā

2013. gada 24. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi

Nr. 198). Ar 2013. gada 26. novembra saistošajiem

noteikumiem Nr. 75 "Grozījumi Rīgas domes

2012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos

Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

piešķiršanas kārtība Rīgā"", kas stājās spēkā

2014. gada 7. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi

Nr. 75), Saistošie noteikumi Nr. 198 citstarp

papildināti ar 4.18. punktu. Saskaņā ar šo normu personai ir

tiesības saņemt atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas valsts

nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai noteiktās

apbūves aizsardzības teritorijās vai kuras ir valsts aizsargājami

kultūras pieminekļi ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs

ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tajās ir veikti

noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, no kā

attiecīgi atkarīgs procentuālais atvieglojumu apmērs

(25 %-90 % no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa

apmēra). Papildus tam ar šiem grozījumiem Saistošo noteikumu

Nr. 198 23.2 punktā tika paredzēts, ka

personām, kuras minētas šo saistošo noteikumu

4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, atvieglojumus piemēro piecus

gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc šo saistošo noteikumu

28.10. apakšpunktā paredzētās atzīmes izdarīšanas Rīgas

domes Vienotajā informācijas sistēmā.

Līdz ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo

noteikumu Nr. 111 ,,Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

piešķiršanas kārtība Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi

Nr. 111) spēkā stāšanos 2020. gada 30. janvārī

Saistošie noteikumi Nr. 198 zaudēja spēku. Saistošo

noteikumu Nr. 111 3.18. punktā ar nelielām izmaiņām

tika saglabāti gandrīz visi iepriekš spēkā bijušie atvieglojumi

par ēkām, kurās veikti noteikti sakārtošanas vai pārbūves un

izgaismošanas darbi. Savukārt šo noteikumu 11. punkts

(turpmāk - apstrīdētā norma) noteica: "Piešķirto

atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un

pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma

organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt

10 000 euro."

Ar Rīgas domes 2020. gada 12. novembra saistošo

noteikumu Nr. 4 "Grozījumi Rīgas domes 2019. gada

18. decembra saistošajos noteikumos Nr. 111

"Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība

Rīgā"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 4), kas

stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, 1.8. punktu

apstrīdētā norma no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 tika

izslēgta.