1Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"
214. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldībai, pildot
3savas funkcijas, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā ieviest
4vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm
5un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas. Savukārt likuma "Par
6nodokļiem un nodevām" 3. panta otrās daļas pirmais
7teikums paredz, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot
8tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi
9pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa
10objektu un likmi.
11Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
121. panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek
13ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā
14un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji
15nebojājot, - zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā
16reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves
17(turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā
18minēto nekustamo īpašumu. Šā likuma 3. panta pirmās daļas
19pirmais teikums noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai
20likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma
21kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos
22noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada
231. novembrim, bet 5. pants regulē atvieglojumu
24nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem noteikšanas procesu,
25tostarp pašvaldības tiesības izdot saistošus noteikumus, kuros
26paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa
27maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā
28likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.
29Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
303.1 panta otrās daļas 2. punktam un trešajai
31daļai pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa
32atvieglojumus, ir jāievēro objektīva grupējuma princips,
33efektivitātes princips un atbildīgas budžeta plānošanas princips
34un tai ir tiesības pēc izvēles piemērot teritorijas attīstības un
35teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība
36izmanto nodokļa likmi vai atvieglojumus savas teritorijas
37attīstības veicināšanai un sakārtošanai, un uzņēmējdarbības
38atbalsta principu.
39Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"
4014. panta pirmās daļas 3. punktu un likuma "Par
41nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta trešo un ceturto
42daļu, Rīgas dome 2012. gada 18. decembrī izdeva
43saistošos noteikumus Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa
44atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā", kas stājās spēkā
452013. gada 24. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi
46Nr. 198). Ar 2013. gada 26. novembra saistošajiem
47noteikumiem Nr. 75 "Grozījumi Rīgas domes
482012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos
49Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu
50piešķiršanas kārtība Rīgā"", kas stājās spēkā
512014. gada 7. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi
52Nr. 75), Saistošie noteikumi Nr. 198 citstarp
53papildināti ar 4.18. punktu. Saskaņā ar šo normu personai ir
54tiesības saņemt atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas valsts
55nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai noteiktās
56apbūves aizsardzības teritorijās vai kuras ir valsts aizsargājami
57kultūras pieminekļi ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs
58ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tajās ir veikti
59noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, no kā
60attiecīgi atkarīgs procentuālais atvieglojumu apmērs
61(25 %-90 % no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa
62apmēra). Papildus tam ar šiem grozījumiem Saistošo noteikumu
63Nr. 198 23.2 punktā tika paredzēts, ka
64personām, kuras minētas šo saistošo noteikumu
654.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, atvieglojumus piemēro piecus
66gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc šo saistošo noteikumu
6728.10. apakšpunktā paredzētās atzīmes izdarīšanas Rīgas
68domes Vienotajā informācijas sistēmā.
69Līdz ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo
70noteikumu Nr. 111 ,,Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu
71piešķiršanas kārtība Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi
72Nr. 111) spēkā stāšanos 2020. gada 30. janvārī
73Saistošie noteikumi Nr. 198 zaudēja spēku. Saistošo
74noteikumu Nr. 111 3.18. punktā ar nelielām izmaiņām
75tika saglabāti gandrīz visi iepriekš spēkā bijušie atvieglojumi
76par ēkām, kurās veikti noteikti sakārtošanas vai pārbūves un
77izgaismošanas darbi. Savukārt šo noteikumu 11. punkts
78(turpmāk - apstrīdētā norma) noteica: "Piešķirto
79atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un
80pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma
81organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt
8210 000 euro."
83Ar Rīgas domes 2020. gada 12. novembra saistošo
84noteikumu Nr. 4 "Grozījumi Rīgas domes 2019. gada
8518. decembra saistošajos noteikumos Nr. 111
86"Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība
87Rīgā"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 4), kas
88stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, 1.8. punktu
89apstrīdētā norma no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 tika
90izslēgta.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.