Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

1Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām"

214. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldībai, pildot

3savas funkcijas, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā ieviest

4vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm

5un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas. Savukārt likuma "Par

6nodokļiem un nodevām" 3. panta otrās daļas pirmais

7teikums paredz, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot

8tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi

9pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa

10objektu un likmi.

11Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

121. panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek

13ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā

14un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji

15nebojājot, - zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā

16reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves

17(turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā

18minēto nekustamo īpašumu. Šā likuma 3. panta pirmās daļas

19pirmais teikums noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai

20likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma

21kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos

22noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada

231. novembrim, bet 5. pants regulē atvieglojumu

24nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem noteikšanas procesu,

25tostarp pašvaldības tiesības izdot saistošus noteikumus, kuros

26paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa

27maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā

28likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

29Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

303.1 panta otrās daļas 2. punktam un trešajai

31daļai pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa

32atvieglojumus, ir jāievēro objektīva grupējuma princips,

33efektivitātes princips un atbildīgas budžeta plānošanas princips

34un tai ir tiesības pēc izvēles piemērot teritorijas attīstības un

35teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība

36izmanto nodokļa likmi vai atvieglojumus savas teritorijas

37attīstības veicināšanai un sakārtošanai, un uzņēmējdarbības

38atbalsta principu.

39Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"

4014. panta pirmās daļas 3. punktu un likuma "Par

41nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta trešo un ceturto

42daļu, Rīgas dome 2012. gada 18. decembrī izdeva

43saistošos noteikumus Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa

44atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā", kas stājās spēkā

452013. gada 24. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi

46Nr. 198). Ar 2013. gada 26. novembra saistošajiem

47noteikumiem Nr. 75 "Grozījumi Rīgas domes

482012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos

49Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

50piešķiršanas kārtība Rīgā"", kas stājās spēkā

512014. gada 7. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi

52Nr. 75), Saistošie noteikumi Nr. 198 citstarp

53papildināti ar 4.18. punktu. Saskaņā ar šo normu personai ir

54tiesības saņemt atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas valsts

55nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai noteiktās

56apbūves aizsardzības teritorijās vai kuras ir valsts aizsargājami

57kultūras pieminekļi ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs

58ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tajās ir veikti

59noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, no kā

60attiecīgi atkarīgs procentuālais atvieglojumu apmērs

61(25 %-90 % no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa

62apmēra). Papildus tam ar šiem grozījumiem Saistošo noteikumu

63Nr. 198 23.2 punktā tika paredzēts, ka

64personām, kuras minētas šo saistošo noteikumu

654.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, atvieglojumus piemēro piecus

66gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc šo saistošo noteikumu

6728.10. apakšpunktā paredzētās atzīmes izdarīšanas Rīgas

68domes Vienotajā informācijas sistēmā.

69Līdz ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo

70noteikumu Nr. 111 ,,Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

71piešķiršanas kārtība Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi

72Nr. 111) spēkā stāšanos 2020. gada 30. janvārī

73Saistošie noteikumi Nr. 198 zaudēja spēku. Saistošo

74noteikumu Nr. 111 3.18. punktā ar nelielām izmaiņām

75tika saglabāti gandrīz visi iepriekš spēkā bijušie atvieglojumi

76par ēkām, kurās veikti noteikti sakārtošanas vai pārbūves un

77izgaismošanas darbi. Savukārt šo noteikumu 11. punkts

78(turpmāk - apstrīdētā norma) noteica: "Piešķirto

79atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un

80pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma

81organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt

8210 000 euro."

83Ar Rīgas domes 2020. gada 12. novembra saistošo

84noteikumu Nr. 4 "Grozījumi Rīgas domes 2019. gada

8518. decembra saistošajos noteikumos Nr. 111

86"Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība

87Rīgā"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 4), kas

88stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, 1.8. punktu

89apstrīdētā norma no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 tika

90izslēgta.

1Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona

2tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

3apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

4(turpmāk - Satversme) 1. pantam un 105. panta pirmajam

5teikumam.

6Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta

7Nr. A420191520, kas ierosināta pēc juridiskās personas

8pieteikuma par tāda administratīvā akta, ar kuru personai

9noteikts papildu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins,

10atcelšanu.

11Pieteicēja šajā administratīvajā lietā veikusi tai piederošā

12nekustamā īpašuma fasādes renovācijas un izgaismošanas darbus un

13tādējādi saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 198

144.18.2. apakšpunktu ieguvusi tiesības saņemt nekustamā

15īpašuma nodokļa atvieglojumu, sākot ar 2018. gadu.

16Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 198

1723.2 punktam šādam atvieglojumam vajadzējis būt

18piešķirtam piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc

19atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

20Ņemot vērā minēto, pieteicējai nekustamā īpašuma nodokļa

21aprēķinos 2018. un 2019. gadam piemērots atvieglojums

2250 procentu apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā

23īpašuma nodokļa summas. Arī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

24pārvaldes 2020. gada 18. janvāra maksāšanas paziņojumā

25par 2020. gadu pieteicējai aprēķināts nekustamā īpašuma

26nodoklis, piemērojot minēto atvieglojumu. Savukārt pēc

27apstrīdētās normas spēkā stāšanās Rīgas domes Pašvaldības

28ieņēmumu pārvalde ar 2020. gada 26. februāra lēmumu

29atcēlusi 2020. gada 18. janvāra maksāšanas paziņojumu

30daļā par 2020. gada februāri-decembri, papildus aprēķinot

31nekustamā īpašuma nodokli 2244,94 euro apmērā.

32Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pieteicējai tās izskatīšanā

33esošajā administratīvajā lietā bija radusies tiesiskā paļāvība uz

34to, ka pēc fasādes renovācijas un izgaismošanas darbu veikšanas

35tā turpmākos piecus taksācijas gadus varēs saņemt nodokļa

36atvieglojumu noteiktajā apmērā. Līdz pat 2020. gada

3730. janvārim regulējums neesot grozīts, tātad pēc savas

38būtības esot bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai

39pieteicēja un citas juridiskās personas tam varētu uzticēties un

40saistībā ar to plānot savu darbību.

41Apstrīdētās normas izstrādes materiāliem vajagot sniegt

42iespēju pārliecināties par to, vai pašvaldība ir izvērtējusi

43apstrīdētās normas ietekmi uz jau ievadītajām tiesiskajām

44attiecībām, meklējot saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesisko

45paļāvību un sabiedrības interesēm, kuru labad attiecīgais

46regulējums tiek mainīts. Tomēr izskatāmajā gadījumā paskaidrojuma

47raksts nesaturot apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojumu.

48Tādējādi pieteicējai Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā

49administratīvajā lietā un citām juridiskajām personām, uz kurām

50attiecas apstrīdētā norma, bijis liegts pārliecināties par tās

51mērķi un pamatotību. Vispārīgu jautājuma apspriešanu domes sēdē

52nevarot uzskatīt par pienācīgu un labas likumdošanas principam

53atbilstošu izvērtējumu.

54Turklāt vajagot ņemt vērā to, ka apstrīdētā norma stājās spēkā

55jau pēc tam, kad pašvaldības ieņēmumu pārvalde bija izsūtījusi

56nodokļa maksāšanas paziņojumus par 2020. gadu. Nodokļu

57maksātāji esot rēķinājušies ar šajā taksācijas periodā maksājamā

58nodokļa apmēru. Pašvaldība varējusi atbilstoši regulēt pārejas

59periodu attiecībā uz tekošo taksācijas gadu. Šāds pārejas periods

60arī varējis būt viens no iespējamiem saudzējošākiem risinājumiem

61attiecībā uz tādām tiesiskajām attiecībām, kuras ievadītas pirms

62šā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās.

63Vispārējais nodokļu princips, kas attiecas arī uz nekustamā

64īpašuma nodokli, paredzot, ka nodokļu taksācijas periods ir

65kalendāra gads. Minētais princips garantējot nodokļu maksājumu

66prognozējamību un tiesisko stabilitāti. Atkāpēm no šā principa

67vajagot būt atbilstoši pamatotām ar būtiskām sabiedrības

68interesēm. Izskatāmajā gadījumā šāds pamatojums neesot

69konstatējams.

70Papildus esot ņemama vērā arī pašvaldības nekonsekventā

71rīcība, ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 4, kas stājās spēkā

722021. gada 1. janvārī, atgriežoties pie iepriekšējā

73regulējuma, t. i., izslēdzot apstrīdēto normu. Turklāt šādu

74izmaiņu pamatojums bijis identisks sākotnējam atvieglojuma

75ieviešanas pamatojumam.

76Līdz ar to Rīgas dome neesot vispusīgi un pilnvērtīgi

77izvērtējusi apstrīdētās normas ietekmi uz tām juridiskajām

78personām, kas bija veikušas ēku sakārtošanas un pārbūves darbus

79un paļāvušās uz noteikta apmēra nodokļa atvieglojumu saņemšanu

80turpmākos piecus gadus pēc darbu pieņemšanas. Šāda situācija

81neatbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās

82paļāvības principam un Satversmes 105. panta pirmajā teikumā

83ietvertajām tiesībām uz īpašumu.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

2aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka

3apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un

4105. panta pirmajam teikumam.

5Pašvaldības domei esot pienākums iekasēt nodokļus un nodevas,

6tai skaitā nekustamā īpašuma nodokli, lai nodrošinātu sava

7budžeta veidošanu, kas tālāk varot tikt izlietots sabiedrības

8labklājības aizsardzībai. Tāpat pašvaldība esot tiesīga jebkurā

9laikā pieņemt saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa

10atvieglojumu piemērošanu. Minēto saistošo noteikumu saturs esot

11atkarīgs no konkrētā pašvaldības domes sasaukuma nodokļu

12politikas vīzijas un izpratnes par to, kā pašvaldības budžets

13būtu izlietojams lietderīgi un saprātīgi. Šādi saistošie

14noteikumi stājoties spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas

15oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tos esot

16iespējams pieņemt jebkurā laikā, jo likuma "Par nekustamā

17īpašuma nodokli" 3. panta pirmajā daļā noteiktais

18pienākums ar nodokļu likmēm saistītos noteikumus publicēt līdz

19pirmstaksācijas gada 1. novembrim neesot attiecināms uz

20noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

21Lai gan pašvaldībām ir plaša rīcības brīvība nodokļu jomā,

22likumdevējs likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

233.1 pantā norādījis, kādi principi pašvaldībai ir

24jāievēro, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmes un

25atvieglojumus. No minētā regulējuma izrietot, ka prognozējamības

26un stabilitātes princips ir obligāti piemērojams tikai nekustamā

27īpašuma nodokļa likmes noteikšanas procesā, bet ne nosakot

28nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Šāds lēmums esot

29pamatots ar to, ka nodokļu atvieglojumi ir izņēmums no vispārējā

30nodokļu maksāšanas režīma. Savukārt sociālās atbildības princips

31esot vienīgais princips, kas piemērojams tikai nekustamā īpašuma

32nodokļa atvieglojumu, bet ne nekustamā īpašuma nodokļa likmju

33noteikšanā. Šis princips esot vērtējams kopsakarā ar sociālā

34taisnīguma principu, kas paredz rūpes par sociālo atšķirību

35izlīdzināšanu. Visbeidzot, likumdevēja apzinātais lēmums

36nenoteikt prognozējamības un stabilitātes principa ievērošanu par

37obligātu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanas

38procesā esot vērtējams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu.

39Proti, likumdevējs esot noteicis augstāku tiesiskās paļāvības

40standartu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmju

41prognozējamību un nemainīgumu, vienlaikus paredzot, ka personu

42tiesiskā paļāvība uz to, ka nekustamā īpašuma nodokļa

43atvieglojumu regulējums nemainīsies, ir salīdzinoši mazāk

44aizsargājama.

45Turklāt Rīgas dome vērš uzmanību uz pašvaldību saistošo

46noteikumu pieņemšanas procesu. Pēc iepazīšanās ar saistošo

47noteikumu projekta tekstu, paskaidrojuma rakstu un priekšlikumu

48apkopojuma tabulu visiem deputātiem līdz domes sēdei esot iespēja

49iesniegt papildu priekšlikumus par saistošo noteikumu projekta

50teksta izmaiņām. No normatīvajiem aktiem neizrietot īpaša forma,

51kādā šādi priekšlikumi būtu sagatavojami; tāpat neesot regulēta

52šādu priekšlikumu pamatojuma un paskaidrojuma detalizācijas

53pakāpe. Pēc domes sēdē notikušā balsojuma par priekšlikumiem

54saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts kādā daļā varot neatbilst

55pieņemtajai saistošo noteikumu gala redakcijai, tāpat kā tas esot

56arī ar Saeimā skatītajiem likumprojektiem. Lai nodrošinātu

57pašvaldību pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu, likumdevējs

58esot noteicis papildu kontroles mehānismu, paredzot, ka

59pašvaldība var publicēt saistošos noteikumus tikai tad, ja Vides

60aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neizsaka

61iebildumus par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu.

62No Rīgas domes 2019. gada 18. decembra sēdes

63protokola Nr. 71 esot redzams, ka priekšlikumu papildināt

64Saistošo noteikumu Nr. 111 projektu ar apstrīdēto normu

65pirms minētās domes sēdes ir iesnieguši četri Rīgas domes

66deputāti. Proti, sākotnēji sagatavotajā Saistošo noteikumu

67Nr. 111 projekta redakcijā apstrīdētā norma neesot bijusi

68iekļauta, tātad arī paskaidrojuma rakstā nevarot būt sniegts tās

69skaidrojums. Minētās sēdes stenogrammā esot lasāms izteikto

70priekšlikumu pamatojums, no kura secināms, ka apstrīdētās normas

71iekļaušana Saistošajos noteikumos Nr. 111 citstarp devusi

72iespēju īstenot citu priekšlikumu, proti, atbalstīt personas ar I

73un II grupas invaliditāti, palielinot šīm personām piešķiramo

74nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēru un attiecīgi

75sniedzot atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

76Veicot ēkas fasādes remontu vai pilnu ēkas renovāciju, ēkas

77īpašnieks pildot savu pienākumu uzturēt savu īpašumu, turklāt šo

78darbu rezultātā palielinoties nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

79Tātad, lai gan viens no minēto nekustamā īpašuma nodokļa

80atvieglojumu mērķiem esot pilsētas vizuālā tēla uzlabošana, tie

81tomēr neesot uzskatāmi par veikto ieguldījumu kompensāciju vai

82līdzfinansējumu ēkas remontdarbu veikšanai. Atbalsta saņemšanai

83noteiktais piecu gadu periods esot vērtējams nevis kā solījums

84atvieglojumus piemērot konkrētu laiku, bet gan kā ierobežojums,

85kas liedz saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

86nenoteikti ilgu laiku.

87Vērtējot, vai personām varēja rasties tiesiskā paļāvība uz

88atvieglojumu saņemšanu, vajagot ņemt vērā to, ka Saistošie

89noteikumi Nr. 198 to spēkā esības laikā grozīti desmit

90reizes. Proti, neesot pamata sacīt, ka tajos noteiktajam

91tiesiskajam regulējumam būtu raksturīga nemainība un stabilitāte.

92Turklāt nodokļu atvieglojumu piemērošana faktiski nozīmējot to,

93ka nodokļu maksātāji, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa

94atvieglojumus, tiek nostādīti labvēlīgākā situācijā nekā pārējie

95nodokļu maksātāji. Tiesiskās paļāvības uz šādu labvēlīgāku

96attieksmi veidošanās un aizsardzība esot relatīva.

97Nodokļu nomaksa esot visas sabiedrības leģitīmā interese.

98Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma veidi un to

99piešķiršanas periodi, kas tika paredzēti Saistošajos noteikumos

100Nr. 198, vispārīgi esot saglabāti arī Saistošajos noteikumos

101Nr. 111. Tādējādi ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

102esot veikta mērķtiecīga pašvaldības finanšu resursu pārdale.

103Sabiedrības interese par tiesību normās noteikto nodokļu samaksu

104un tātad arī sociāli mazāk aizsargāto personu grupu tiesības

105nepieciešamības gadījumā saņemt lielāka apmēra nekustamā īpašuma

106nodokļa atvieglojumus prevalējot pār juridiskās personas

107individuālo interesi maksāt mazāku nodokli. Līdz ar to tiesiskās

108paļāvības princips neesot pārkāpts.

109Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma nosaka tikai nekustamā

110īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēra limitu juridiskajām personām,

111bet neatceļ atvieglojumu saņemšanas iespējas vispār, esot

112secināms, ka šī norma nav konfiscējoša un tādējādi atbilst arī

113Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.

114Saistošo noteikumu Nr. 111 11. punkta izslēgšana

115esot politiskā procesa rezultāts. Proti, lēmumu izslēgt

116apstrīdēto normu no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

117pieņēmis cits Rīgas domes sasaukums, kura nodokļu politikas

118vīzija atšķīrusies no iepriekšējās domes ieskatiem un kuram

119izdevies atrast citus finansējuma avotus, lai ar nekustamā

120īpašuma nodokļa atvieglojumu starpniecību turpinātu īstenot

121sociālās atbildības principu.

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2norāda, ka atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma

3nodokli" pašvaldības saistošie noteikumi par nekustamā

4īpašuma nodokļa atvieglojumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma

55. panta trešo un ceturto daļu, var stāties spēkā taksācijas

6gadā un tikt piemēroti uz atlikušo taksācijas gada periodu.

7Vispārīgā gadījumā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un

8nodevām" 23. panta otrajai daļai pašvaldība esot

9tiesīga taksācijas gada laikā pārskatīt aprēķinātā nekustamā

10īpašuma nodokļa apmēru, ja tā konstatējusi, ka nodokļa maksājuma

11apmēra noteikšanā ir tikuši pieļauti likumu, Ministru kabineta

12noteikumu vai pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumi.

13Tomēr nodokļu jomā esot būtiski ievērot tiesiskās paļāvības

14principu. Līdz ar to jebkuras izmaiņas nodokļa aprēķināšanas

15kārtībā (piemēram, nodokļa likmes vai atvieglojumu izmaiņas) būtu

16korektāk piemērot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgā

17regulējuma noteikšanas pašvaldību saistošajos noteikumos, izņemot

18atsevišķus gadījumus, kuros dažādu apstākļu dēļ ir neatliekami

19nepieciešama tūlītēja rīcība.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Nodokļu konsultantu asociācija" - norāda, ka konkrētajā

3gadījumā pastāv pamatotas šaubas par tiesiskās paļāvības principa

4ievērošanu.

5Strīdus atvieglojums neesot grozīts sešus gadus. Šis laika

6posms esot bijis pietiekams, lai pieteicēja Pieteikuma

7iesniedzējas izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā un citas

8personas varētu uzticēties šim regulējumam. Pieteicējai esot

9radusies tiesiskā paļāvība uz noteiktā apmēra atvieglojuma

10saņemšanu turpmākos piecus gadus pēc fasādes renovācijas un

11izgaismošanas darbu veikšanas.

12Vajagot ņemt vērā to, ka konkrētā atvieglojuma saņemšanas

13priekšnoteikums bija noteikts ieguldījums, proti, ēkas fasādes

14renovācijas un izgaismošanas darbu veikšana. Šādi atvieglojumi

15motivējot personas izdarīt investīcijas Rīgas pilsētas kopējā

16pilsētvidē, atjaunojot un uzturot ēkas. Tāpat varot pieņemt, ka

17persona nebūtu veikusi tik apjomīgus ieguldījumus minēto darbu

18veikšanai, ja tā zinātu, ka atvieglojuma apmērs nepārsniegs

1910 000 euro gadā. Ņemot vērā minēto, vajagot

20atzīt, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība konkrētajā situācijā ir

21būtiski aizskarta.

22Pārejas periods, kas ļautu nodokļu maksātājam saņemt

23atvieglojumu atlikušajā tiesību normās noteiktajā tā piešķiršanas

24periodā, neesot noteikts. Tomēr pēc atvieglojuma ierobežojumu

25ieviešanas juridisko personu finansiālās saistības daļā gadījumu

26esot nesamērīgi palielinājušās. Tik ievērojama nodokļu

27piemērošanas sistēmas maiņa bez pārejas perioda neesot saprātīga.

28Neesot saskatāma arī tāda ar sabiedrības labklājību saistīta

29steidzamība un nepieciešamība, kura būtu svarīgāka par

30pieteicējas tiesiskās paļāvības aizsardzību un kuras dēļ nebūtu

31nosakāms saprātīgs pārejas periods pārmaiņu ieviešanai.

32Secinājumu

33daļa

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz izvērtēt apstrīdētās

2normas atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās

3paļāvības principam un Satversmes 105. panta pirmajā teikumā

4ietvertajām tiesībām uz īpašumu.

5Ja ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība vairākām Satversmes

6normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas

7būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

8izvērtēšanai (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

92021. gada 4. novembra sprieduma lietā

10Nr. 2021-05-01 10. punktu).

116.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka regulējums, kas

12paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Satversmes

13105. pantā ietverto pamattiesību tvērumā (sk., piemēram,

14Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma

15lietā Nr. 2010-25-01 5. punktu). Proti,

16nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašuma tiesību

17ierobežojumu, jo nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās

18personas finanšu līdzekļu apmērs (sal. sk., piemēram,

19Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā

20Nr. 2014-11-0103 15. punktu).

21Apstrīdētā norma nenosaka personai jaunu pienākumu maksāt

22nodokli. Šīs normas skartā nodokļa - nekustamā īpašuma nodokļa -

23maksāšanas pienākums izriet citstarp no likuma "Par

24nekustamā īpašuma nodokli" un Rīgas domes 2015. gada

259. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par

26nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" normām. Savukārt apstrīdētā

27norma nosaka maksimālo apmēru nekustamā īpašuma nodokļa

28atvieglojumam, ko viena juridiskā persona var saņemt taksācijas

29gada ietvaros.

30Nodokļu atvieglojumi ir tādas atkāpes no tiesību normās

31noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kuras kādam nodokļu maksātājam

32vai maksātāju grupai, kas atbilst noteiktai pazīmei, paredz

33nodokļa sloga samazinājumu, izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību

34vai jebkādā citā veidā labvēlīgāku nodokļu režīmu (sk.,

35piemēram: Klemm A. Causes, Benefits, and Risks of Business Tax

36Incentives. IMF Working Paper, January 2009, pp. 3-4, kā arī

37Finanšu ministrijas 2020. gada decembra informatīvā ziņojuma

38"Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu"

395. lpp., pieejams: www.fm.gov.lv, ar atsauci uz OECD,

40Seminar "Tax Incentives - Promises and Pitfalls").

41Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18. punkts un Saistošo

42noteikumu Nr. 111 3.18. punkts paredzēja personu

43tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par

44noteiktās Rīgas teritorijās sakārtotām un izgaismotām ēkām.

45Proti, ja personas bija noteiktā veidā renovējušas un

46izgaismojušas sev piederošos īpašumus, tām tika aprēķināts

47atbilstoši veiktajiem darbiem procentuāli samazināts nekustamā

48īpašuma nodoklis. Savukārt apstrīdētā norma ierobežoja šādu

49atvieglojumu apmēru vienai juridiskajai personai, izņemot valsts

50un pašvaldības kapitālsabiedrības un sabiedriskā labuma

51organizācijas, līdz 10 000 euro vienā taksācijas

52gadā.

53Tomēr izskatāmajā lietā būtisks ir tas apstāklis, ka ar

54apstrīdēto normu ietekmētie nekustamā īpašuma nodokļa

55atvieglojumi ir saistīti ar noteiktām darbībām jeb

56priekšnoteikumiem, kuru izpildes gadījumā atvieglojumi tika

57piešķirti noteiktā procentuālā apmērā no nekustamā īpašuma

58nodokļa atbilstoši veiktajiem nekustamo īpašumu uzlabošanas

59pasākumiem un uz noteiktu laiku - pieciem gadiem (sk. Saistošo

60noteikumu Nr. 198 4.18. un 23.2 punktu, kā

61arī Saistošo noteikumu Nr. 111 3.18. punktu).

62Gadījumos, kad persona pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās

63jau bija veikusi atvieglojuma saņemšanai nepieciešamās darbības

64un par konkrētajiem tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem

65tika noteikti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi to

66attiecīgajā apmērā, ar apstrīdēto normu noteiktais atvieglojuma

67maksimālā apmēra ierobežojums pēc būtības radīja tai finansiālo

68saistību pieaugumu. Šāds finansiālo saistību pieaugums tieši

69izpaudās uz apstrīdētās normas pamata pieņemtajos Rīgas domes

70Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes lēmumos, ar kuriem tika

71pārrēķināts personām piederošajām ēkām iepriekš aprēķinātais

72nekustamā īpašuma nodoklis par 2020. gada februāri-decembri

73(sk., piemēram, lietas materiālu 1. sēj.

7418.-22. lpp). Proti, pēc apstrīdētās normas spēkā

75stāšanās personām tika noteiktas papildu nodokļu saistības par

762020. gadu. Tāpat apstrīdētās normas dēļ personām bija

77jārēķinās ar augstāku nākamā gada nekustamā īpašuma nodokļa

78aprēķinu, kas attiecīgi samazināja personām brīvi pieejamo

79finanšu līdzekļu apmēru. Tātad pēc savas būtības apstrīdētā norma

80rada līdzīgu ietekmi tai, kādu radītu norma, kas nosaka jauna

81nodokļa maksāšanas pienākumu vai kādā citā veidā palielina

82personas finansiālās saistības.

83Līdz ar to apstrīdētā norma ietiecas Satversmes

84105. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību

85tvērumā.

866.2. Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu

87politiku, ir plaša rīcības brīvība (sk., piemēram,

88Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

89Nr. 2010-70-01 9. punktu). Tajā ietilpst tiesības

90izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

91paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas.

92Tomēr tiesību normu izdevēja rīcībai attiecībā uz nodokļu

93politiku ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un citām

94Satversmes normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

9518. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-35-03

969. punktu).

97Attiecībā uz normām, kas regulē nodokļu atvieglojumus, minētā

98rīcības brīvība ir vēl plašāka. Proti, šādas normas salīdzinoši

99šaurai nodokļu maksātāju grupai samazina nodokļa apmēru vai

100atliek nodokļu saistību izpildes termiņu un parasti tiek vērtētas

101kā novirzes vai izņēmumi no valsts "standarta" nodokļu

102likmes vai sistēmas un nodokļu pamatprincipiem

103(sal. sk.: Von Haldenwang C.,

104Redonda A., Aliu F. Shedding Light On Worldwide Tax

105Expenditures. GTED Flagship Report 2021. Bonn: German Development

106Institute / Deutsches Institut für Entwicklungspolitik (DIE),

1072021, p. 12; Seer R. Allgemeines Steuerschuldrecht. In:

108Tipke K., Lang J. (Hrsg.) Steuerrecht.

1Auflage. Köln: Schmidt, 2015, S. 236, Rn. 50;

2kā arī Valsts kontroles likumības un lietderības revīzijas

3"Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem

4noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija ziņojuma

5"Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi"

614. lpp., pieejams: www.lrvk.gov.lv). Parasti nodokļu

7atvieglojumi tiek lietoti, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un

8piesaistītu investīcijas, īstenotu sociālās labklājības mērķus un

9stimulētu konkrētus uzvedības modeļus, proti, to pamatā ir ar

10sabiedrisko labumu saistītu interešu aizsardzība (sk.: Von

11Haldenwang C., Redonda A., Aliu F. Shedding Light

12On Worldwide Tax Expenditures. GTED Flagship Report 2021. Bonn:

13German Development Institute / Deutsches Institut für

14Entwicklungspolitik (DIE), 2021, p. 12; Seer R.

15Allgemeines Steuerschuldrecht. In: Tipke K., Lang J.

16(Hrsg.) Steuerrecht. 22. Auflage. Köln: Schmidt, 2015,

17S. 236, Rn. 50-51). Nodokļu atvieglojumu

18piemērošanas rezultātā samazinās ienākumi, kurus valsts gūst no

19konkrētā nodokļu maksātāja (sk., piemēram: Redonda A. Tax

20Expenditures and Sustainability. An Overview. Council on Economic

21Policies: Discussion Note 2016/3. November 2016, p. 2;

22Tax expenditures in OECD Countries. Paris: OECD, 2010,

23p. 12). Tātad nodokļu atvieglojumus nosakošas normas ir

24labvēlības vai atbalsta izpausme attiecībā uz konkrētiem

25indivīdiem to stāvokļa vai konkrētas rīcības dēļ.

26Tomēr arī pieņemot tiesību normas, kas nosaka nodokļu

27atvieglojumus, šo normu izdevējam ir jāievēro vispārējie tiesību

28principi un citas Satversmes normas. Vēl jo vairāk šāds pienākums

29attiecas uz nodokļa atvieglojuma apmēru vai piemērošanas

30noteikumu grozīšanu personai nelabvēlīgā veidā vai šādu

31atvieglojumu atcelšanu.

326.3. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes

331. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts

34pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās

35paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un

36nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu

37valsts rīcību. Šis princips nozīmē, ka indivīds var paļauties uz

38to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij

39ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības

40principa pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts

41varai, bet arī ar tiesību normu adresātu rīcības brīvības

42īstenošanas iespējām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4311. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

4410.2. punktu).

45Tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz

46iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis

47princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija

48nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un noteiktos apstākļos pat

49pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā

50gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves

51apstākļiem (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

5211. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

5322.2.1. punktu). Tiesību normu izdevējam ir pienākums

54sekot līdzi aktuālajai situācijai kādā konkrētā jomā un

55vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses

56un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas. Tāpat

57arī pašām personām ir jārēķinās ar to, ka tiesiskā situācija var

58mainīties - piemēram, gadījumā, ja mainās valsts ekonomiskā

59situācija un vajadzības, var mainīties nodokļu likmes un

60atvieglojumi (sal. sk. Satversmes tiesas

612011. gada 13. aprīļa sprieduma lietā

62Nr. 2010-59-01 9.8. punktu).

63Grozot tiesisko regulējumu, tiesību normu izdevējam ir jāņem

64vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai

65var būt izveidojusies paļāvība (sk. Satversmes tiesas

662020. gada 11. decembra sprieduma lietā

67Nr. 2020-26-0106 22.2.1. punktu). Demokrātiskā

68tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, to

69izdevējam ir pienākums vispusīgi un pilnvērtīgi apsvērt un

70paredzēt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Tādā

71veidā tiktu nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personu

72tiesisko paļāvību un sabiedrības gūto labumu (sal. sk.

73Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta sprieduma lietā

74Nr. 2020-30-01 12. punktu).

756.4. Ja lietā apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan

76tiesiskās paļāvības principam, gan Satversmes 105. pantam,

77apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam

78galvenokārt tiek vērtēta kopsakarā ar Satversmes 105. pantu

79(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

808. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

8116.3. punktu). Parasti šādos gadījumos tiesiskā paļāvība

82tiek pārbaudīta kā viens no pamattiesību ierobežojuma samērīguma

83elementiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

8427. maija sprieduma lietā Nr. 2020-49-01

8529.2.-29.4. punktu). Tomēr izskatāmajā lietā Pieteikuma

86iesniedzēja neapstrīd nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma

87apmēra ierobežojumus pašus par sevi, bet uzskata, ka ar šādu

88regulējumu un tā attiecināšanu uz jau ievadītām tiesiskajām

89attiecībām tiek aizskarta tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma

90nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecu gadu garumā tādā apmērā,

91kādā tas noteikts atbilstoši veiktajiem ēkas renovācijas un

92izgaismošanas darbiem. Proti, izskatāmās lietas pamatjautājums ir

93nevis par konkrētā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

94maksimālā apmēra atbilstību tiesībām uz īpašumu, bet gan par to,

95vai, nosakot šo atvieglojumu maksimālo apmēru un attiecinot to uz

96personām, kas šo atvieglojumu sākušas saņemt pirms apstrīdētās

97normas spēkā stāšanās, ir ievērots tiesiskās paļāvības princips.

98Līdz ar to šajā lietā Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ir

99noticis tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

100Tiesiskās paļāvības princips aizsargā tikai tādas tiesības, uz

101kuru īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un

102saprātīga paļāvība, kas ir minētā vispārējā tiesību principa

103kodols (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta

104sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 11.2. punktu).

105Konkrētajā gadījumā personas Satversmes 105. panta pirmajā

106teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kas izpaužas kā Saistošo

107noteikumu Nr. 198 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā noteikts

108un personai piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, ir

109tās tiesības, uz kuru saglabāšanu potenciāli radusies tiesiskā

110paļāvība. Līdz ar to tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma esība

111pārbaudāma kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmajā

112teikumā ietvertajām tiesībām.

113Tādēļ Satversmes tiesai konkrētajā gadījumā jāizvērtē, vai

114apstrīdētā norma aizskar tādas personas, kura jau ir izpildījusi

115Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktos

116ietvertos kritērijus noteikta apmēra nekustamā īpašuma nodokļa

117atvieglojuma saņemšanai, tiesisko paļāvību uz Satversmes

118105. pantā paredzēto īpašuma tiesību saglabāšanu.

119Līdz ar to izskatāmajā lietā

120Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību

121Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

122principam kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo

123teikumu.