2. pants

1Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona

2tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

3apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

4(turpmāk - Satversme) 1. pantam un 105. panta pirmajam

5teikumam.

6Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta

7Nr. A420191520, kas ierosināta pēc juridiskās personas

8pieteikuma par tāda administratīvā akta, ar kuru personai

9noteikts papildu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins,

10atcelšanu.

11Pieteicēja šajā administratīvajā lietā veikusi tai piederošā

12nekustamā īpašuma fasādes renovācijas un izgaismošanas darbus un

13tādējādi saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 198

144.18.2. apakšpunktu ieguvusi tiesības saņemt nekustamā

15īpašuma nodokļa atvieglojumu, sākot ar 2018. gadu.

16Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 198

1723.2 punktam šādam atvieglojumam vajadzējis būt

18piešķirtam piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc

19atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

20Ņemot vērā minēto, pieteicējai nekustamā īpašuma nodokļa

21aprēķinos 2018. un 2019. gadam piemērots atvieglojums

2250 procentu apmērā no taksācijas gadā aprēķinātās nekustamā

23īpašuma nodokļa summas. Arī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

24pārvaldes 2020. gada 18. janvāra maksāšanas paziņojumā

25par 2020. gadu pieteicējai aprēķināts nekustamā īpašuma

26nodoklis, piemērojot minēto atvieglojumu. Savukārt pēc

27apstrīdētās normas spēkā stāšanās Rīgas domes Pašvaldības

28ieņēmumu pārvalde ar 2020. gada 26. februāra lēmumu

29atcēlusi 2020. gada 18. janvāra maksāšanas paziņojumu

30daļā par 2020. gada februāri-decembri, papildus aprēķinot

31nekustamā īpašuma nodokli 2244,94 euro apmērā.

32Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pieteicējai tās izskatīšanā

33esošajā administratīvajā lietā bija radusies tiesiskā paļāvība uz

34to, ka pēc fasādes renovācijas un izgaismošanas darbu veikšanas

35tā turpmākos piecus taksācijas gadus varēs saņemt nodokļa

36atvieglojumu noteiktajā apmērā. Līdz pat 2020. gada

3730. janvārim regulējums neesot grozīts, tātad pēc savas

38būtības esot bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai

39pieteicēja un citas juridiskās personas tam varētu uzticēties un

40saistībā ar to plānot savu darbību.

41Apstrīdētās normas izstrādes materiāliem vajagot sniegt

42iespēju pārliecināties par to, vai pašvaldība ir izvērtējusi

43apstrīdētās normas ietekmi uz jau ievadītajām tiesiskajām

44attiecībām, meklējot saprātīgu līdzsvaru starp personas tiesisko

45paļāvību un sabiedrības interesēm, kuru labad attiecīgais

46regulējums tiek mainīts. Tomēr izskatāmajā gadījumā paskaidrojuma

47raksts nesaturot apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojumu.

48Tādējādi pieteicējai Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā

49administratīvajā lietā un citām juridiskajām personām, uz kurām

50attiecas apstrīdētā norma, bijis liegts pārliecināties par tās

51mērķi un pamatotību. Vispārīgu jautājuma apspriešanu domes sēdē

52nevarot uzskatīt par pienācīgu un labas likumdošanas principam

53atbilstošu izvērtējumu.

54Turklāt vajagot ņemt vērā to, ka apstrīdētā norma stājās spēkā

55jau pēc tam, kad pašvaldības ieņēmumu pārvalde bija izsūtījusi

56nodokļa maksāšanas paziņojumus par 2020. gadu. Nodokļu

57maksātāji esot rēķinājušies ar šajā taksācijas periodā maksājamā

58nodokļa apmēru. Pašvaldība varējusi atbilstoši regulēt pārejas

59periodu attiecībā uz tekošo taksācijas gadu. Šāds pārejas periods

60arī varējis būt viens no iespējamiem saudzējošākiem risinājumiem

61attiecībā uz tādām tiesiskajām attiecībām, kuras ievadītas pirms

62šā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās.

63Vispārējais nodokļu princips, kas attiecas arī uz nekustamā

64īpašuma nodokli, paredzot, ka nodokļu taksācijas periods ir

65kalendāra gads. Minētais princips garantējot nodokļu maksājumu

66prognozējamību un tiesisko stabilitāti. Atkāpēm no šā principa

67vajagot būt atbilstoši pamatotām ar būtiskām sabiedrības

68interesēm. Izskatāmajā gadījumā šāds pamatojums neesot

69konstatējams.

70Papildus esot ņemama vērā arī pašvaldības nekonsekventā

71rīcība, ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 4, kas stājās spēkā

722021. gada 1. janvārī, atgriežoties pie iepriekšējā

73regulējuma, t. i., izslēdzot apstrīdēto normu. Turklāt šādu

74izmaiņu pamatojums bijis identisks sākotnējam atvieglojuma

75ieviešanas pamatojumam.

76Līdz ar to Rīgas dome neesot vispusīgi un pilnvērtīgi

77izvērtējusi apstrīdētās normas ietekmi uz tām juridiskajām

78personām, kas bija veikušas ēku sakārtošanas un pārbūves darbus

79un paļāvušās uz noteikta apmēra nodokļa atvieglojumu saņemšanu

80turpmākos piecus gadus pēc darbu pieņemšanas. Šāda situācija

81neatbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās

82paļāvības principam un Satversmes 105. panta pirmajā teikumā

83ietvertajām tiesībām uz īpašumu.