22. pants

1Auflage. Köln: Schmidt, 2015, S. 236, Rn. 50;

2kā arī Valsts kontroles likumības un lietderības revīzijas

3"Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem

4noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija ziņojuma

5"Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi"

614. lpp., pieejams: www.lrvk.gov.lv). Parasti nodokļu

7atvieglojumi tiek lietoti, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un

8piesaistītu investīcijas, īstenotu sociālās labklājības mērķus un

9stimulētu konkrētus uzvedības modeļus, proti, to pamatā ir ar

10sabiedrisko labumu saistītu interešu aizsardzība (sk.: Von

11Haldenwang C., Redonda A., Aliu F. Shedding Light

12On Worldwide Tax Expenditures. GTED Flagship Report 2021. Bonn:

13German Development Institute / Deutsches Institut für

14Entwicklungspolitik (DIE), 2021, p. 12; Seer R.

15Allgemeines Steuerschuldrecht. In: Tipke K., Lang J.

16(Hrsg.) Steuerrecht. 22. Auflage. Köln: Schmidt, 2015,

17S. 236, Rn. 50-51). Nodokļu atvieglojumu

18piemērošanas rezultātā samazinās ienākumi, kurus valsts gūst no

19konkrētā nodokļu maksātāja (sk., piemēram: Redonda A. Tax

20Expenditures and Sustainability. An Overview. Council on Economic

21Policies: Discussion Note 2016/3. November 2016, p. 2;

22Tax expenditures in OECD Countries. Paris: OECD, 2010,

23p. 12). Tātad nodokļu atvieglojumus nosakošas normas ir

24labvēlības vai atbalsta izpausme attiecībā uz konkrētiem

25indivīdiem to stāvokļa vai konkrētas rīcības dēļ.

26Tomēr arī pieņemot tiesību normas, kas nosaka nodokļu

27atvieglojumus, šo normu izdevējam ir jāievēro vispārējie tiesību

28principi un citas Satversmes normas. Vēl jo vairāk šāds pienākums

29attiecas uz nodokļa atvieglojuma apmēru vai piemērošanas

30noteikumu grozīšanu personai nelabvēlīgā veidā vai šādu

31atvieglojumu atcelšanu.

326.3. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes

331. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts

34pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās

35paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un

36nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu

37valsts rīcību. Šis princips nozīmē, ka indivīds var paļauties uz

38to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij

39ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības

40principa pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts

41varai, bet arī ar tiesību normu adresātu rīcības brīvības

42īstenošanas iespējām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4311. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

4410.2. punktu).

45Tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz

46iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis

47princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija

48nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un noteiktos apstākļos pat

49pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā

50gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves

51apstākļiem (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

5211. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

5322.2.1. punktu). Tiesību normu izdevējam ir pienākums

54sekot līdzi aktuālajai situācijai kādā konkrētā jomā un

55vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses

56un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas. Tāpat

57arī pašām personām ir jārēķinās ar to, ka tiesiskā situācija var

58mainīties - piemēram, gadījumā, ja mainās valsts ekonomiskā

59situācija un vajadzības, var mainīties nodokļu likmes un

60atvieglojumi (sal. sk. Satversmes tiesas

612011. gada 13. aprīļa sprieduma lietā

62Nr. 2010-59-01 9.8. punktu).

63Grozot tiesisko regulējumu, tiesību normu izdevējam ir jāņem

64vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai

65var būt izveidojusies paļāvība (sk. Satversmes tiesas

662020. gada 11. decembra sprieduma lietā

67Nr. 2020-26-0106 22.2.1. punktu). Demokrātiskā

68tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, to

69izdevējam ir pienākums vispusīgi un pilnvērtīgi apsvērt un

70paredzēt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Tādā

71veidā tiktu nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personu

72tiesisko paļāvību un sabiedrības gūto labumu (sal. sk.

73Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta sprieduma lietā

74Nr. 2020-30-01 12. punktu).

756.4. Ja lietā apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan

76tiesiskās paļāvības principam, gan Satversmes 105. pantam,

77apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam

78galvenokārt tiek vērtēta kopsakarā ar Satversmes 105. pantu

79(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

808. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

8116.3. punktu). Parasti šādos gadījumos tiesiskā paļāvība

82tiek pārbaudīta kā viens no pamattiesību ierobežojuma samērīguma

83elementiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

8427. maija sprieduma lietā Nr. 2020-49-01

8529.2.-29.4. punktu). Tomēr izskatāmajā lietā Pieteikuma

86iesniedzēja neapstrīd nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma

87apmēra ierobežojumus pašus par sevi, bet uzskata, ka ar šādu

88regulējumu un tā attiecināšanu uz jau ievadītām tiesiskajām

89attiecībām tiek aizskarta tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma

90nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecu gadu garumā tādā apmērā,

91kādā tas noteikts atbilstoši veiktajiem ēkas renovācijas un

92izgaismošanas darbiem. Proti, izskatāmās lietas pamatjautājums ir

93nevis par konkrētā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

94maksimālā apmēra atbilstību tiesībām uz īpašumu, bet gan par to,

95vai, nosakot šo atvieglojumu maksimālo apmēru un attiecinot to uz

96personām, kas šo atvieglojumu sākušas saņemt pirms apstrīdētās

97normas spēkā stāšanās, ir ievērots tiesiskās paļāvības princips.

98Līdz ar to šajā lietā Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ir

99noticis tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

100Tiesiskās paļāvības princips aizsargā tikai tādas tiesības, uz

101kuru īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un

102saprātīga paļāvība, kas ir minētā vispārējā tiesību principa

103kodols (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta

104sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 11.2. punktu).

105Konkrētajā gadījumā personas Satversmes 105. panta pirmajā

106teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kas izpaužas kā Saistošo

107noteikumu Nr. 198 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā noteikts

108un personai piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, ir

109tās tiesības, uz kuru saglabāšanu potenciāli radusies tiesiskā

110paļāvība. Līdz ar to tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma esība

111pārbaudāma kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmajā

112teikumā ietvertajām tiesībām.

113Tādēļ Satversmes tiesai konkrētajā gadījumā jāizvērtē, vai

114apstrīdētā norma aizskar tādas personas, kura jau ir izpildījusi

115Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktos

116ietvertos kritērijus noteikta apmēra nekustamā īpašuma nodokļa

117atvieglojuma saņemšanai, tiesisko paļāvību uz Satversmes

118105. pantā paredzēto īpašuma tiesību saglabāšanu.

119Līdz ar to izskatāmajā lietā

120Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību

121Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

122principam kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo

123teikumu.