6. pants

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz izvērtēt apstrīdētās

2normas atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās

3paļāvības principam un Satversmes 105. panta pirmajā teikumā

4ietvertajām tiesībām uz īpašumu.

5Ja ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība vairākām Satversmes

6normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas

7būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

8izvērtēšanai (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

92021. gada 4. novembra sprieduma lietā

10Nr. 2021-05-01 10. punktu).

116.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka regulējums, kas

12paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Satversmes

13105. pantā ietverto pamattiesību tvērumā (sk., piemēram,

14Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma

15lietā Nr. 2010-25-01 5. punktu). Proti,

16nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašuma tiesību

17ierobežojumu, jo nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās

18personas finanšu līdzekļu apmērs (sal. sk., piemēram,

19Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā

20Nr. 2014-11-0103 15. punktu).

21Apstrīdētā norma nenosaka personai jaunu pienākumu maksāt

22nodokli. Šīs normas skartā nodokļa - nekustamā īpašuma nodokļa -

23maksāšanas pienākums izriet citstarp no likuma "Par

24nekustamā īpašuma nodokli" un Rīgas domes 2015. gada

259. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par

26nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" normām. Savukārt apstrīdētā

27norma nosaka maksimālo apmēru nekustamā īpašuma nodokļa

28atvieglojumam, ko viena juridiskā persona var saņemt taksācijas

29gada ietvaros.

30Nodokļu atvieglojumi ir tādas atkāpes no tiesību normās

31noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kuras kādam nodokļu maksātājam

32vai maksātāju grupai, kas atbilst noteiktai pazīmei, paredz

33nodokļa sloga samazinājumu, izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību

34vai jebkādā citā veidā labvēlīgāku nodokļu režīmu (sk.,

35piemēram: Klemm A. Causes, Benefits, and Risks of Business Tax

36Incentives. IMF Working Paper, January 2009, pp. 3-4, kā arī

37Finanšu ministrijas 2020. gada decembra informatīvā ziņojuma

38"Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu"

395. lpp., pieejams: www.fm.gov.lv, ar atsauci uz OECD,

40Seminar "Tax Incentives - Promises and Pitfalls").

41Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18. punkts un Saistošo

42noteikumu Nr. 111 3.18. punkts paredzēja personu

43tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par

44noteiktās Rīgas teritorijās sakārtotām un izgaismotām ēkām.

45Proti, ja personas bija noteiktā veidā renovējušas un

46izgaismojušas sev piederošos īpašumus, tām tika aprēķināts

47atbilstoši veiktajiem darbiem procentuāli samazināts nekustamā

48īpašuma nodoklis. Savukārt apstrīdētā norma ierobežoja šādu

49atvieglojumu apmēru vienai juridiskajai personai, izņemot valsts

50un pašvaldības kapitālsabiedrības un sabiedriskā labuma

51organizācijas, līdz 10 000 euro vienā taksācijas

52gadā.

53Tomēr izskatāmajā lietā būtisks ir tas apstāklis, ka ar

54apstrīdēto normu ietekmētie nekustamā īpašuma nodokļa

55atvieglojumi ir saistīti ar noteiktām darbībām jeb

56priekšnoteikumiem, kuru izpildes gadījumā atvieglojumi tika

57piešķirti noteiktā procentuālā apmērā no nekustamā īpašuma

58nodokļa atbilstoši veiktajiem nekustamo īpašumu uzlabošanas

59pasākumiem un uz noteiktu laiku - pieciem gadiem (sk. Saistošo

60noteikumu Nr. 198 4.18. un 23.2 punktu, kā

61arī Saistošo noteikumu Nr. 111 3.18. punktu).

62Gadījumos, kad persona pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās

63jau bija veikusi atvieglojuma saņemšanai nepieciešamās darbības

64un par konkrētajiem tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem

65tika noteikti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi to

66attiecīgajā apmērā, ar apstrīdēto normu noteiktais atvieglojuma

67maksimālā apmēra ierobežojums pēc būtības radīja tai finansiālo

68saistību pieaugumu. Šāds finansiālo saistību pieaugums tieši

69izpaudās uz apstrīdētās normas pamata pieņemtajos Rīgas domes

70Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes lēmumos, ar kuriem tika

71pārrēķināts personām piederošajām ēkām iepriekš aprēķinātais

72nekustamā īpašuma nodoklis par 2020. gada februāri-decembri

73(sk., piemēram, lietas materiālu 1. sēj.

7418.-22. lpp). Proti, pēc apstrīdētās normas spēkā

75stāšanās personām tika noteiktas papildu nodokļu saistības par

762020. gadu. Tāpat apstrīdētās normas dēļ personām bija

77jārēķinās ar augstāku nākamā gada nekustamā īpašuma nodokļa

78aprēķinu, kas attiecīgi samazināja personām brīvi pieejamo

79finanšu līdzekļu apmēru. Tātad pēc savas būtības apstrīdētā norma

80rada līdzīgu ietekmi tai, kādu radītu norma, kas nosaka jauna

81nodokļa maksāšanas pienākumu vai kādā citā veidā palielina

82personas finansiālās saistības.

83Līdz ar to apstrīdētā norma ietiecas Satversmes

84105. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību

85tvērumā.

866.2. Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu

87politiku, ir plaša rīcības brīvība (sk., piemēram,

88Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

89Nr. 2010-70-01 9. punktu). Tajā ietilpst tiesības

90izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām

91paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas.

92Tomēr tiesību normu izdevēja rīcībai attiecībā uz nodokļu

93politiku ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un citām

94Satversmes normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

9518. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-35-03

969. punktu).

97Attiecībā uz normām, kas regulē nodokļu atvieglojumus, minētā

98rīcības brīvība ir vēl plašāka. Proti, šādas normas salīdzinoši

99šaurai nodokļu maksātāju grupai samazina nodokļa apmēru vai

100atliek nodokļu saistību izpildes termiņu un parasti tiek vērtētas

101kā novirzes vai izņēmumi no valsts "standarta" nodokļu

102likmes vai sistēmas un nodokļu pamatprincipiem

103(sal. sk.: Von Haldenwang C.,

104Redonda A., Aliu F. Shedding Light On Worldwide Tax

105Expenditures. GTED Flagship Report 2021. Bonn: German Development

106Institute / Deutsches Institut für Entwicklungspolitik (DIE),

1072021, p. 12; Seer R. Allgemeines Steuerschuldrecht. In:

108Tipke K., Lang J. (Hrsg.) Steuerrecht.