3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

2aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka

3apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un

4105. panta pirmajam teikumam.

5Pašvaldības domei esot pienākums iekasēt nodokļus un nodevas,

6tai skaitā nekustamā īpašuma nodokli, lai nodrošinātu sava

7budžeta veidošanu, kas tālāk varot tikt izlietots sabiedrības

8labklājības aizsardzībai. Tāpat pašvaldība esot tiesīga jebkurā

9laikā pieņemt saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa

10atvieglojumu piemērošanu. Minēto saistošo noteikumu saturs esot

11atkarīgs no konkrētā pašvaldības domes sasaukuma nodokļu

12politikas vīzijas un izpratnes par to, kā pašvaldības budžets

13būtu izlietojams lietderīgi un saprātīgi. Šādi saistošie

14noteikumi stājoties spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas

15oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tos esot

16iespējams pieņemt jebkurā laikā, jo likuma "Par nekustamā

17īpašuma nodokli" 3. panta pirmajā daļā noteiktais

18pienākums ar nodokļu likmēm saistītos noteikumus publicēt līdz

19pirmstaksācijas gada 1. novembrim neesot attiecināms uz

20noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

21Lai gan pašvaldībām ir plaša rīcības brīvība nodokļu jomā,

22likumdevējs likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

233.1 pantā norādījis, kādi principi pašvaldībai ir

24jāievēro, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmes un

25atvieglojumus. No minētā regulējuma izrietot, ka prognozējamības

26un stabilitātes princips ir obligāti piemērojams tikai nekustamā

27īpašuma nodokļa likmes noteikšanas procesā, bet ne nosakot

28nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Šāds lēmums esot

29pamatots ar to, ka nodokļu atvieglojumi ir izņēmums no vispārējā

30nodokļu maksāšanas režīma. Savukārt sociālās atbildības princips

31esot vienīgais princips, kas piemērojams tikai nekustamā īpašuma

32nodokļa atvieglojumu, bet ne nekustamā īpašuma nodokļa likmju

33noteikšanā. Šis princips esot vērtējams kopsakarā ar sociālā

34taisnīguma principu, kas paredz rūpes par sociālo atšķirību

35izlīdzināšanu. Visbeidzot, likumdevēja apzinātais lēmums

36nenoteikt prognozējamības un stabilitātes principa ievērošanu par

37obligātu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanas

38procesā esot vērtējams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu.

39Proti, likumdevējs esot noteicis augstāku tiesiskās paļāvības

40standartu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmju

41prognozējamību un nemainīgumu, vienlaikus paredzot, ka personu

42tiesiskā paļāvība uz to, ka nekustamā īpašuma nodokļa

43atvieglojumu regulējums nemainīsies, ir salīdzinoši mazāk

44aizsargājama.

45Turklāt Rīgas dome vērš uzmanību uz pašvaldību saistošo

46noteikumu pieņemšanas procesu. Pēc iepazīšanās ar saistošo

47noteikumu projekta tekstu, paskaidrojuma rakstu un priekšlikumu

48apkopojuma tabulu visiem deputātiem līdz domes sēdei esot iespēja

49iesniegt papildu priekšlikumus par saistošo noteikumu projekta

50teksta izmaiņām. No normatīvajiem aktiem neizrietot īpaša forma,

51kādā šādi priekšlikumi būtu sagatavojami; tāpat neesot regulēta

52šādu priekšlikumu pamatojuma un paskaidrojuma detalizācijas

53pakāpe. Pēc domes sēdē notikušā balsojuma par priekšlikumiem

54saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts kādā daļā varot neatbilst

55pieņemtajai saistošo noteikumu gala redakcijai, tāpat kā tas esot

56arī ar Saeimā skatītajiem likumprojektiem. Lai nodrošinātu

57pašvaldību pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu, likumdevējs

58esot noteicis papildu kontroles mehānismu, paredzot, ka

59pašvaldība var publicēt saistošos noteikumus tikai tad, ja Vides

60aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neizsaka

61iebildumus par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu.

62No Rīgas domes 2019. gada 18. decembra sēdes

63protokola Nr. 71 esot redzams, ka priekšlikumu papildināt

64Saistošo noteikumu Nr. 111 projektu ar apstrīdēto normu

65pirms minētās domes sēdes ir iesnieguši četri Rīgas domes

66deputāti. Proti, sākotnēji sagatavotajā Saistošo noteikumu

67Nr. 111 projekta redakcijā apstrīdētā norma neesot bijusi

68iekļauta, tātad arī paskaidrojuma rakstā nevarot būt sniegts tās

69skaidrojums. Minētās sēdes stenogrammā esot lasāms izteikto

70priekšlikumu pamatojums, no kura secināms, ka apstrīdētās normas

71iekļaušana Saistošajos noteikumos Nr. 111 citstarp devusi

72iespēju īstenot citu priekšlikumu, proti, atbalstīt personas ar I

73un II grupas invaliditāti, palielinot šīm personām piešķiramo

74nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēru un attiecīgi

75sniedzot atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

76Veicot ēkas fasādes remontu vai pilnu ēkas renovāciju, ēkas

77īpašnieks pildot savu pienākumu uzturēt savu īpašumu, turklāt šo

78darbu rezultātā palielinoties nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

79Tātad, lai gan viens no minēto nekustamā īpašuma nodokļa

80atvieglojumu mērķiem esot pilsētas vizuālā tēla uzlabošana, tie

81tomēr neesot uzskatāmi par veikto ieguldījumu kompensāciju vai

82līdzfinansējumu ēkas remontdarbu veikšanai. Atbalsta saņemšanai

83noteiktais piecu gadu periods esot vērtējams nevis kā solījums

84atvieglojumus piemērot konkrētu laiku, bet gan kā ierobežojums,

85kas liedz saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

86nenoteikti ilgu laiku.

87Vērtējot, vai personām varēja rasties tiesiskā paļāvība uz

88atvieglojumu saņemšanu, vajagot ņemt vērā to, ka Saistošie

89noteikumi Nr. 198 to spēkā esības laikā grozīti desmit

90reizes. Proti, neesot pamata sacīt, ka tajos noteiktajam

91tiesiskajam regulējumam būtu raksturīga nemainība un stabilitāte.

92Turklāt nodokļu atvieglojumu piemērošana faktiski nozīmējot to,

93ka nodokļu maksātāji, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa

94atvieglojumus, tiek nostādīti labvēlīgākā situācijā nekā pārējie

95nodokļu maksātāji. Tiesiskās paļāvības uz šādu labvēlīgāku

96attieksmi veidošanās un aizsardzība esot relatīva.

97Nodokļu nomaksa esot visas sabiedrības leģitīmā interese.

98Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma veidi un to

99piešķiršanas periodi, kas tika paredzēti Saistošajos noteikumos

100Nr. 198, vispārīgi esot saglabāti arī Saistošajos noteikumos

101Nr. 111. Tādējādi ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

102esot veikta mērķtiecīga pašvaldības finanšu resursu pārdale.

103Sabiedrības interese par tiesību normās noteikto nodokļu samaksu

104un tātad arī sociāli mazāk aizsargāto personu grupu tiesības

105nepieciešamības gadījumā saņemt lielāka apmēra nekustamā īpašuma

106nodokļa atvieglojumus prevalējot pār juridiskās personas

107individuālo interesi maksāt mazāku nodokli. Līdz ar to tiesiskās

108paļāvības princips neesot pārkāpts.

109Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma nosaka tikai nekustamā

110īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēra limitu juridiskajām personām,

111bet neatceļ atvieglojumu saņemšanas iespējas vispār, esot

112secināms, ka šī norma nav konfiscējoša un tādējādi atbilst arī

113Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.

114Saistošo noteikumu Nr. 111 11. punkta izslēgšana

115esot politiskā procesa rezultāts. Proti, lēmumu izslēgt

116apstrīdēto normu no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

117pieņēmis cits Rīgas domes sasaukums, kura nodokļu politikas

118vīzija atšķīrusies no iepriekšējās domes ieskatiem un kuram

119izdevies atrast citus finansējuma avotus, lai ar nekustamā

120īpašuma nodokļa atvieglojumu starpniecību turpinātu īstenot

121sociālās atbildības principu.