3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un

105. panta pirmajam teikumam.

Pašvaldības domei esot pienākums iekasēt nodokļus un nodevas,

tai skaitā nekustamā īpašuma nodokli, lai nodrošinātu sava

budžeta veidošanu, kas tālāk varot tikt izlietots sabiedrības

labklājības aizsardzībai. Tāpat pašvaldība esot tiesīga jebkurā

laikā pieņemt saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu piemērošanu. Minēto saistošo noteikumu saturs esot

atkarīgs no konkrētā pašvaldības domes sasaukuma nodokļu

politikas vīzijas un izpratnes par to, kā pašvaldības budžets

būtu izlietojams lietderīgi un saprātīgi. Šādi saistošie

noteikumi stājoties spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tos esot

iespējams pieņemt jebkurā laikā, jo likuma "Par nekustamā

īpašuma nodokli" 3. panta pirmajā daļā noteiktais

pienākums ar nodokļu likmēm saistītos noteikumus publicēt līdz

pirmstaksācijas gada 1. novembrim neesot attiecināms uz

noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

Lai gan pašvaldībām ir plaša rīcības brīvība nodokļu jomā,

likumdevējs likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

3.1 pantā norādījis, kādi principi pašvaldībai ir

jāievēro, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmes un

atvieglojumus. No minētā regulējuma izrietot, ka prognozējamības

un stabilitātes princips ir obligāti piemērojams tikai nekustamā

īpašuma nodokļa likmes noteikšanas procesā, bet ne nosakot

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Šāds lēmums esot

pamatots ar to, ka nodokļu atvieglojumi ir izņēmums no vispārējā

nodokļu maksāšanas režīma. Savukārt sociālās atbildības princips

esot vienīgais princips, kas piemērojams tikai nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumu, bet ne nekustamā īpašuma nodokļa likmju

noteikšanā. Šis princips esot vērtējams kopsakarā ar sociālā

taisnīguma principu, kas paredz rūpes par sociālo atšķirību

izlīdzināšanu. Visbeidzot, likumdevēja apzinātais lēmums

nenoteikt prognozējamības un stabilitātes principa ievērošanu par

obligātu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanas

procesā esot vērtējams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu.

Proti, likumdevējs esot noteicis augstāku tiesiskās paļāvības

standartu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmju

prognozējamību un nemainīgumu, vienlaikus paredzot, ka personu

tiesiskā paļāvība uz to, ka nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu regulējums nemainīsies, ir salīdzinoši mazāk

aizsargājama.

Turklāt Rīgas dome vērš uzmanību uz pašvaldību saistošo

noteikumu pieņemšanas procesu. Pēc iepazīšanās ar saistošo

noteikumu projekta tekstu, paskaidrojuma rakstu un priekšlikumu

apkopojuma tabulu visiem deputātiem līdz domes sēdei esot iespēja

iesniegt papildu priekšlikumus par saistošo noteikumu projekta

teksta izmaiņām. No normatīvajiem aktiem neizrietot īpaša forma,

kādā šādi priekšlikumi būtu sagatavojami; tāpat neesot regulēta

šādu priekšlikumu pamatojuma un paskaidrojuma detalizācijas

pakāpe. Pēc domes sēdē notikušā balsojuma par priekšlikumiem

saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts kādā daļā varot neatbilst

pieņemtajai saistošo noteikumu gala redakcijai, tāpat kā tas esot

arī ar Saeimā skatītajiem likumprojektiem. Lai nodrošinātu

pašvaldību pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu, likumdevējs

esot noteicis papildu kontroles mehānismu, paredzot, ka

pašvaldība var publicēt saistošos noteikumus tikai tad, ja Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neizsaka

iebildumus par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu.

No Rīgas domes 2019. gada 18. decembra sēdes

protokola Nr. 71 esot redzams, ka priekšlikumu papildināt

Saistošo noteikumu Nr. 111 projektu ar apstrīdēto normu

pirms minētās domes sēdes ir iesnieguši četri Rīgas domes

deputāti. Proti, sākotnēji sagatavotajā Saistošo noteikumu

Nr. 111 projekta redakcijā apstrīdētā norma neesot bijusi

iekļauta, tātad arī paskaidrojuma rakstā nevarot būt sniegts tās

skaidrojums. Minētās sēdes stenogrammā esot lasāms izteikto

priekšlikumu pamatojums, no kura secināms, ka apstrīdētās normas

iekļaušana Saistošajos noteikumos Nr. 111 citstarp devusi

iespēju īstenot citu priekšlikumu, proti, atbalstīt personas ar I

un II grupas invaliditāti, palielinot šīm personām piešķiramo

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēru un attiecīgi

sniedzot atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

Veicot ēkas fasādes remontu vai pilnu ēkas renovāciju, ēkas

īpašnieks pildot savu pienākumu uzturēt savu īpašumu, turklāt šo

darbu rezultātā palielinoties nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

Tātad, lai gan viens no minēto nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu mērķiem esot pilsētas vizuālā tēla uzlabošana, tie

tomēr neesot uzskatāmi par veikto ieguldījumu kompensāciju vai

līdzfinansējumu ēkas remontdarbu veikšanai. Atbalsta saņemšanai

noteiktais piecu gadu periods esot vērtējams nevis kā solījums

atvieglojumus piemērot konkrētu laiku, bet gan kā ierobežojums,

kas liedz saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

nenoteikti ilgu laiku.

Vērtējot, vai personām varēja rasties tiesiskā paļāvība uz

atvieglojumu saņemšanu, vajagot ņemt vērā to, ka Saistošie

noteikumi Nr. 198 to spēkā esības laikā grozīti desmit

reizes. Proti, neesot pamata sacīt, ka tajos noteiktajam

tiesiskajam regulējumam būtu raksturīga nemainība un stabilitāte.

Turklāt nodokļu atvieglojumu piemērošana faktiski nozīmējot to,

ka nodokļu maksātāji, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumus, tiek nostādīti labvēlīgākā situācijā nekā pārējie

nodokļu maksātāji. Tiesiskās paļāvības uz šādu labvēlīgāku

attieksmi veidošanās un aizsardzība esot relatīva.

Nodokļu nomaksa esot visas sabiedrības leģitīmā interese.

Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma veidi un to

piešķiršanas periodi, kas tika paredzēti Saistošajos noteikumos

Nr. 198, vispārīgi esot saglabāti arī Saistošajos noteikumos

Nr. 111. Tādējādi ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

esot veikta mērķtiecīga pašvaldības finanšu resursu pārdale.

Sabiedrības interese par tiesību normās noteikto nodokļu samaksu

un tātad arī sociāli mazāk aizsargāto personu grupu tiesības

nepieciešamības gadījumā saņemt lielāka apmēra nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumus prevalējot pār juridiskās personas

individuālo interesi maksāt mazāku nodokli. Līdz ar to tiesiskās

paļāvības princips neesot pārkāpts.

Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma nosaka tikai nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēra limitu juridiskajām personām,

bet neatceļ atvieglojumu saņemšanas iespējas vispār, esot

secināms, ka šī norma nav konfiscējoša un tādējādi atbilst arī

Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.

Saistošo noteikumu Nr. 111 11. punkta izslēgšana

esot politiskā procesa rezultāts. Proti, lēmumu izslēgt

apstrīdēto normu no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111

pieņēmis cits Rīgas domes sasaukums, kura nodokļu politikas

vīzija atšķīrusies no iepriekšējās domes ieskatiem un kuram

izdevies atrast citus finansējuma avotus, lai ar nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumu starpniecību turpinātu īstenot

sociālās atbildības principu.