12. pants

Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju hronoloģiskā secībā

konstatēju:

2003.-2006. gads

12.1. Ar Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomes 2003. gada 18.

decembra lēmumu tika uzsākta detālplānojuma izstrāde Rīgas rajona

Garkalnes pagasta saimniecībām "Zvejnieki" un

"Brekši"19 (turpmāk -

Detālplānojums).20 Teritorijas plānošanas

likuma21 pārejas noteikumu 9. punkts noteica, ka

detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004. gada 20.

augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma

grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā,

izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu

aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005. gada 1.

oktobrim.

Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2006. gada 28. jūnija

saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma

"ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006,

"BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180,

apbūvi"22 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 22),

apstiprinot Detālplānojumu,23 neievēroja

Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 9. punkta

prasības. Paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 22

publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"

publicēts 2006. gada 11. jūlijā.24 Latvijas Republikas

Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) vairākkārt

uzsvērusi, ka pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie

akti piešķir lielu rīcības brīvību, kas tomēr nav neierobežota.

Par vadlīnijām rīcības brīvības pareizai, adekvātai izmantošanai

teritorijas plānošanas jomā jākalpo gan vispārējiem tiesību

principiem un valsts pārvaldes principiem, gan teritorijas

plānošanas principiem. Lai teritorijas plānošanas dokuments būtu

tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un

apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem

aktiem.25

12.2. Detālplānojuma risinājums paredzēja daļēju applūstošās

teritorijas uzbēršanu, izveidot 24 jaunus zemes gabalus retinātai

savrupmāju (ģimenes māju) apbūvei,26 nosakot minimālo

jaunveidojamās zemes vienības platību 2400 m2

savrupmājai un 1200 m2 dvīņu mājai, un citus apbūves

parametrus, tai skaitā ierobežojot apbūves laukumu 10 % no zemes

gabala platības.

Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts:

"Zemesgabali "Zvejnieki", "Brekši"

atrodas Juglas ezera katlienē Lielās Juglas labajā krastā pie

satekas ar Mazo Juglu teritorijas Z daļa ir pārmitrināta un

atrodas tikai 0,5 m - 1,0 m augstāk par pašreizējo upes līmeni.

Lai teritorijas zemākās vietas pasargātu no applūšanas,

teritorija tiks pacelta (tiks veikti grunts uzbēršanas darbi)

līdz kopējam augstumam, uzberot grunti 2,31 m, jo palu laikā

neuzbērtā teritorija applūst [..] Lai izvairītos no

teritoriju aplūšanas Z daļā detālplānojumā ir paredzētas grunts

uzbēršana, kas ir jāveic pirms tiek uzsākta

būvniecība".27

Saskaņā ar Detālplānojuma izstrādes laikā spēkā esošo

Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslā aizliegts celt ēkas un būves

teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados,

izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim

nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas

uzbēršanu.

Detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas brīdī normatīvajā

regulējumā nebija ietverts efektīvs mehānisms, kā uzraudzīt

pašvaldības izdoto saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts

detālplānojums, tiesiskumu. Ministrijas kompetencē neietilpa

pašvaldību detālplānojumu atbilstības izvērtēšana augstāka

juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.28 Attiecīgi

Ministrija nav vērtējusi Detālplānojumu.

12.3. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2004.-2016.

gadam (turpmāk - Garkalnes 2004. gada TP) grafiskajai daļai

Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes

teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību (+ 1,64 m

Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēma (BAS-77)), secīgi -

Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija.

Saskaņā ar Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumiem

Turpmākās izpētes teritorijām zemes un būvju izmantošanas

veidi jāprecizē un jānosaka "Garkalnes novada teritorijas

plānojumā 2007.-2019. gadam". Turpat apbūves noteikumu

tabulā Nr. 2 "Zemes gabalu saraksts, kuri atrodas turpmākās

izpētes teritorijā" ietvertas Detālplānojuma zemes vienības

ar kadastra apzīmējumiem 8060 011 0006 un Nr. 8060 011 0180. No

minētā secināms, ka ar Detālplānojumu nebija iespējams grozīt

Garkalnes 2004. gada TP noteiktās Turpmākās izpētes

teritorijas un noteikt funkcionālo zonējumu, kas pieļauj

dzīvojamo apbūvi.

Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā29 norādīts, ka

atbilstoši Rīgas rajona Garkalnes pagasta attīstības plānam

teritorijas iepriekšējā izmantošana bijusi Dabas pamatnes

teritorija. Saskaņā ar Garkalnes 2004. gada TP apbūves

noteikumiem Dabas pamatnes vai atklātas (brīvās) izbūves

teritorijas ietver: 1) parku, skvēru un zaļo zonu teritorijas

jeb apstādījumu teritorijas; 2) mežsaimniecības teritorijas; 3)

kapsētas; 4) publiskās pludmales; 5) ūdeņus jeb ūdens baseinu

teritorijas (Ū), kā arī hidrotehniskās būves, kas saistītas ar

attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (krastmalu nostiprināšanas,

kuģošanas ceļu aizsargāšanas būves, ostas, ūdens transporta

līdzekļu piestātnes, peldētavas u.c.); 6) ūdenssaimniecības būvju

teritorijas, t.i. teritorijas, kas nepieciešamas būvēm, kas

saistītas ar noteikta ūdens baseina ūdens režīma uzturēšanu

(slūžas, dambji, krastmalu nostiprinājumi u.c.); 7) vietējās

nozīmes rekreācijas zonas; 8) īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas; 9) Rīgas pilsētas mežaparka zonas no Rīgas pilsētas

īpašumā esošajiem mežiem.

Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumi paredzēja izņēmumu

Upesciema teritorijā, ļaujot transformēt Dabas pamatnes

teritorijas par Savrupmāju retinātas apbūves

teritorijām. Šī izņēmuma norma (apbūves noteikumu 4.3.

apakšnodaļa) paredzēja, ka būves nedrīkst izvietot aizsargjoslās

saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja vien apbūves noteikumi

nenosaka citādāk. Secīgi šāda norma jau pēc savas būtības bija

prettiesiska, jo pašvaldības saistošajiem noteikumiem jāatbilst

augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, t.i., tie nevar

paredzēt no Ministru kabineta vai likumiem atšķirīgu

(saudzējošāku) regulējumu (konkrētajā gadījumā pretrunu

Aizsargjoslu likumam).

12.4. Garkalnes 2004. gada TP apbūves noteikumu 9.2. nodaļā

"Detālplānojumi, kuri apstiprināti detalizējot

"Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2004.-2006.

gadam" ir rodams ieraksts par Detālplānojumu ar piezīmi:

sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts

RAPLM30 un VZD. Tas pirmšķietami liek

secināt, ka Detālplānojums neatbilda tiesību normām un

spēkā esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli.

12.5. Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

2006. gada 24. novembra rīkojumu "Par Garkalnes pagasta

padomes 2004. gada 30. decembra saistošo noteikumu Nr. 13

"Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2004.-2016.

gadam" darbības apturēšanu" tika apturēts Garkalnes

2004. gada TP, kur pirmais punkts pamatots ar neatbilstību

Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam: "[..]

virszemes ūdens objektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un

būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt

gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū

un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas

uzbēršanu. Teritorijas plānojumā ir paredzēta retināta un

blīva savrupmāju apbūve virszemes ūdens objektu aizsargjoslu

teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt

gados." Kaut arī Detālplānojums neatbilda Garkalnes

2004. gada TP un pretēji Aizsargjoslu likuma regulējumam

paredzēja veikt applūstošas teritorijas ar 1 % applūstamības

varbūtību apbūvi, tā laika pašvaldība Detālplānojumu

neatcēla.

2007. gads

12.6. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2007.-2019.

gadam (turpmāk - Garkalnes 2007. gada TP) grafiskajai daļai

Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes

teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību, secīgi -

Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija.

Detālplānojuma risinājumi netika integrēti Garkalnes 2007. gada

TP.

Garkalnes 2007. gada TP apbūves noteikumu 6.12.2. apakšnodaļas

1. punkts noteica, ka Turpmākās izpētes teritorijām zemes

un būvju izmantošanas veidi jāprecizē un jānosaka nākamajā

Garkalnes novada teritorijas plānojumā. Turpat tālāk 2. punktā

norādīts, ka līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās

atļauta tikai esošā, likumīgi uzsāktā izmantošana, bet jebkura

jauna būvniecības iecere nododama publiskajai apspriešanai.

Tāpat kā Garkalnes 2004. gada TP, arī Garkalnes 2007. gada TP

apbūves noteikumu 2. tabulā "Zemes gabalu saraksts, kuri

atrodas turpmākās izpētes teritorijā" abas Detālplānojuma

zemes vienības ir noteiktas kā Turpmākās izpētes

teritorijas.

Atbilstoši Garkalnes 2007. gada TP Paskaidrojuma raksta 9.

nodaļā "Dabas pamatnes teritorijas" minētajam Upesciema

teritorija noteikta kā Ūdensbūvju teritorija, kurā

ietilpst Upesciema bijušās zivsaimniecības dīķu komplekss, no

kura daļa tiek apsaimniekota, bet daļā notiek dzīvojamo māju un

atpūtas objektu izveide. Kā tobrīd, tā arī šobrīd Lokālplānojuma

teritorijā nav pastāvējusi neviena dzīvojamā ēka vai atpūtas

objekts.

Arī Garkalnes 2007. gada TP apbūves noteikumos ietverto

detālplānojumu sarakstā tika ietverts Detālplānojums ar piezīmi:

sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts RAPLM

un VZD, kas liek secināt, ka arī Garkalnes 2007. gada TP

ietvaros Detālplānojums neatbilda tiesību normām un spēkā

esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli.

12.7. Satversmes tiesa 2007. gada 8. februārī ar spriedumu

lietā Nr. 2006-09-03 (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums lietā

Nr. 2006-09-03) atzina, ka Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās

daļas 4. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas

izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos.

Lai normas interpretācija atbilstu šai prasībai, norma ir

jāizprot tādējādi, ka tā aizliedz celt ēkas un būves teritorijās

ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot

īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Analogu

atziņu Satversmes tiesa ietvēra arī 2007. gada 21. decembra

spriedumā Nr. 2007-12-03.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai

daļai31 Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā

attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts

un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī

fiziskajām un juridiskajām personām.

Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.

2006-09-03 pasludināšanu Detālplānojums, kas paredzēja

applūstošās teritorijas uzbēršanu dzīvojamās apbūves veidošanai,

bija atzīstams par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās

brīža.

2009. gads

12.8. No Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-2021.

gadam (turpmāk - Garkalnes 2009. gada TP) izriet, ka tajā tika

integrēti Detālplānojuma risinājumi par 24 jaunu zemes gabalu

izveidošanu dzīvojamai apbūvei, proti, ar prettiesiska

Detālplānojuma integrēšanu Garkalnes 2009. gada TP,

Detālplānojuma teritorija tika noteikta par neapplūstošu.

Neatkarīgi no minētā, Aizsargjoslu likuma prasības kā augstāka

juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār pašvaldības

teritorijas plānojumu, kas apstiprināts saistošo noteikumu veidā.

Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā neattēlojot applūstošo

teritoriju (palieni), nebija pamats pieņemt, ka tādējādi iepriekš

applūstoša teritorija dabā kļuva neapplūstoša.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, teritorijas plānojumā nevar atļaut

apbūvi teritorijā, kurā, ja nebūtu notikusi prettiesiska zemes

virsmas līmeņa paaugstināšana, Aizsargjoslu likums apbūvi

nepieļautu.32 Aizsargjoslu likuma normas definē

applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes

ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību

normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un

aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu

ievērošanu.33 Turklāt aizsargjoslas novietojuma un tās

robežu noteikšana nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu kā

tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi

aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas

plānojumā, bet gan ir juridisks fakts - dabā pastāvošs objekts,

kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā

paredzētajiem objektiem.34

12.9. Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta

pielikumā pievienots Rīgas rajona Garkalnes pagasta īpašuma

"Brekši" (kad. Nr. 8060-011-0180) Vienkāršotās

rekonstrukcijas projekts35 (turpmāk -

Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekts), kas paredzēja

Lokālplānojuma teritorijā izrakt 322 m garu pioniergrāvi, kā arī

grunts izstrādi no pastāvošā dīķa teritorijas austrumu daļā, lai

izveidotu dambja pagarinājumu, kas nodrošinātu īpašuma

teritorijas aizsardzību pret applūšanu. Dienests savā

atzinumā36 Lokālplānojuma izstrādātājai SIA

"Reģionālie projekti" un Pašvaldībai norādījis, ka:

"Dienests šādu būvniecības ieceri traktē, kā dambja

pārbūvi, jo tā izmainītu (varētu novērst) vairāku hektāru plašas

teritorijas applūšanu Lielās Juglas palienē, kam tādējādi būtu

bijis jāpieprasa Dienesta tehniskie noteikumi, kā to paredzēja

Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 91

"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos

noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes

uz vidi novērtējums" 8.3. apakšpunkts."

Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstam pievienota

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"MELIORPROJEKTS" (turpmāk - MELIORPROJEKTS) 2009. gada

4. aprīļa vēstule Nr. 04/1-0.3/76 Par 10 % nodrošinājuma

applūduma līniju Garkalnes novada zemes īpašumos

"Zvejnieki" un "Brekši",37 kas

adresēta SIA "DIVUPE", un kurā norādīts, ka

Lokālplānojuma teritorijā gar Lielās Juglas upi pēc aizsargdambja

renovācijas zemes virsmas augstuma atzīmes ir 2,00 ÷ 2,90 m,

proti, līdz ar aizsargdambja pagarināšanu tika novērsta

Lokālplānojuma teritorijas applūšana.

Arī MELIORPROJEKTS 2025. gada 27. janvāra vēstule Nr.

01-0.3/14-e, kas adresēta Pašvaldības būvvaldei, apliecina, ka

tieši Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekta ietvaros

veiktā būvniecība ir novērsusi Detālplānojuma (šobrīd

Lokālplānojuma) teritoriju no pavasara palu augstajiem ūdens

līmeņiem.

Ministrija pirmšķietami pievienojas Dienesta 2024. gada 11.

novembra atzinumā Nr. 11.2/AP/11529/2024 un 2024. gada 8.

februāra atzinumā Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam, ka veiktā

būvniecība atbilst pārbūvei nevis rekonstrukcijai. Dienests

citustarp norādīja,38 ka tā rīcībā trūkst informācijas

par Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekta ietvaros

veiktās būvniecības likumību, turklāt minētais dambis nav

reģistrēts Meliorācijas kadastrā. Savukārt no Lokālplānojuma

Paskaidrojuma raksta 10. pielikumā pievienotā 1986. gada dambja

projekta rasējumiem39 izriet, ka ar dambjiem jau

sākotnēji nebija plānots iegrožot upi, bet gan tikai zivju dīķus,

proti, pat tolaik nebija paredzēts visu teritoriju padarīt

neapplūstošu.

Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts:

"Pēc pieejamā dīķu būvniecības projekta ir secināms, ka

1. zivju audzēšanas dīķis netika pilnībā izbūvēts, tika izbūvēts

dambis gar upi, un daļēji teritorijas iekšienē, 2. zivju

audzēšanas dīķis, tika pilnībā pabeigts. [..]

lokālplānojuma teritorijā vēsturiski ir pastāvējuši zivju dīķu

dambji, kuri pasargājuši teritoriju ap dīķiem no applūšanas, jo

nebūtu praktiski veidot zivju dīķus, pie kuriem palu laikā būtu

neiespējami piekļūt [..]".40 Ņemot vērā, ka

1986. gada dambja projekts netika īstenots pilnā apmērā, arī

Ministrija negūst pārliecību, ka 2009. gadā veiktā būvniecība

atbilstoši Aizsargdambja 2009. gada projektam uzskatāma vien par

rekonstrukciju, nevis jaunu būvniecību.

Būtiski vērst uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas

spriedumam lietā Nr. 2006-09-03 Aizsargjoslu likuma 37. panta

pirmās daļas 4. punkts neliedz veikt applūstošās teritorijas

uzbēršanu vai aizsargbūvju celtniecību nolūkā aizsargāt no

plūdiem ēkas un būves, kas tur atradās pirms šīs nomas spēkā

stāšanās. Šajā gadījumā atļaujas teritorijas uzbēršanai vai

aizsargbūvju celšanai izsniedzamas tādā veidā, lai minētās

darbības pēc iespējas mazāk pārveidotu applūstošās

teritorijas.41

Ņemot vērā, ka Aizsargdambja 2009. gada renovācijas projekts

paredzēja pagarināt vēsturisko dambi un jau tolaik šī brīža

Lokālplānojuma teritorijā neatradās ēkas (nav arī šobrīd), kuras

bija nepieciešams aizsargāt no plūdiem, īstenotā aizsargdambja

būvniecības iecere neatbilst Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās

daļas 4. punktam.

2013. gads

12.10. Garkalnes novada dome ar 2013. gada 27. decembra

saistošajiem noteikumiem Nr. 26 "Garkalnes novada

teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam"42

apstiprināja Garkalnes novada teritorijas plānojumu (turpmāk -

Garkalnes 2013. gada TP). Atbilstoši Garkalnes 2013. gada TP

apbūves noteikumu 2. pielikuma "Spēkā esošie detālplānojumi,

kas daļēji atrodas applūstošā teritorijā" 16. punktam

Detālplānojums ir starp tiem detālplānojumiem, kas skar

applūstošās teritorijas. Savukārt apbūves noteikumu noslēguma

jautājumu 358. punkts noteica, ka 2. pielikumā minētie

detālplānojumi ir īstenojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar

šiem saistošajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

Garkalnes 2013. gada TP saglabāts Detālplānojuma risinājums

par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei.

12.11. Par Garkalnes 2013. gada TP 1. redakciju Dienests

sniedza atzinumu,43 norādot, ka teritorijas plānojuma

izstrādes laikā ir jāveic kompleksa applūšanas riska teritoriju

izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā Aizsargjoslu likumā

pieļaujamos gadījumos paredzot pasākumus applūšanas risku

novēršanai, vai paredzot teritorijas zonējuma maiņu no apbūves

teritorijām uz neapbūvētām teritorijām. Dienests nepiekrita

Garkalnes 2013. gada TP Paskaidrojuma rakstā paustajam

apgalvojumam, ka kompleksa applūšanas riska teritoriju

izvērtēšana būtu kā viena no prioritātēm (nākotnē). Dienests

vērsa Pašvaldības uzmanību, ka Garkalnes novada teritorija ir

jutīga attiecībā no pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa, savukārt

virszemes ūdeņu kvalitāte neatbilst vēlamajam sasniedzamajam

kvalitātes līmenim un attiecīgi šie apstākļi uzliek par pienākumu

rīkoties nekavējoties, lai ieviestu pasākumus vides situācijas

uzlabošanā. Iepriekšējā teritorijas plānojuma izstrādes laikā

nebija pietiekoši detalizēti izvērtētas pašvaldības applūstošās

teritorijas, kā rezultātā pēdējos gados bija vairākkārtīgi

notikusi dzīvojamās apbūves applūšana pavasara palu laikā.

2015. gads

12.12. Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2015. gada 22.

decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Garkalnes novada

teritorijas plānojums 2013.-2024. gadam ar 2015. gada

grozījumiem"44 apstiprināja grozījumus Garkalnes

novada teritorijas plānojumā 2013.-2024. gadam45

(turpmāk - Garkalnes TPG), arī tajā saglabājot Detālplānojuma

risinājumu ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai

apbūvei.

2021. gads

12.13. Neskatoties, ka Garkalnes TPG bija integrēts

Detālplānojuma risinājums ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu

dzīvojamai apbūvei, Pašvaldība 2021. gada 30. jūnijā izsniedza

darba uzdevumu Nr. ZIR 26/2021 "Zemes ierīcības projekta

izstrādāšanai zemes vienību sadalīšanai un robežu pārkārtošanai

zemes vienībās Divupes ielā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11,

12, 13, 14, 15, 16, 18, 20, 22, 24, 26, 28 un

30"46 (turpmāk - zemes ierīcības darba

uzdevums).

Zemes ierīcības likums noteic, ka zemes ierīcības projektu un

tā grozījumus izstrādā, ievērojot pašvaldības teritorijas

plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu,

izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības.47 Ja ir

spēkā esošs detālplānojums, bet nepieciešams veikt zemes

ierīcības darbus, proti, starpgabalu likvidēšanu, zemes vienību

robežu pārkārtošanu vai zemes vienību (arī kopīpašumā esošo)

sadalīšanu,48 zemes ierīcības projektu (turpmāk - ZIP)

var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam.49 ZIP

apstiprina pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.50

Pašvaldībai nebija leģitīma pamata izsniegt zemes ierīcības

darba uzdevumu, kas neatbilda Garkalnes TPG.

12.14. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo

informāciju Pašvaldības būvvalde 2021. gada 6. jūlijā akceptēja

būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr.

BIS-BV-4.4-2021-62) dīķa nojaukšanai un teritorijas

labiekārtošanai Divupes ielā 30, Upesciemā, Garkalnes pagastā,

Ropažu novadā,51 un 2021. gada 23. decembrī pieņēma

ekspluatācijā meliorācijas sistēmas nojaukšanas būvniecību (dīķa

aizrakšanu).

Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauja ir tiesiska, ja

būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam,

lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja

tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)52.

Detālplānojumā dīķa teritorija noteikta kā Dīķis (26 428

m2), savukārt Garkalnes TPG dīķa teritorijai noteikta

funkcionālā zona Ūdeņu teritorija (Ū).

Ņemot vērā minēto un to, ka Detālplānojuma teritorija bija

applūstoša, kā arī Detālplānojumā ietvertās normas par

applūstošās teritorijas uzbēršanu neatbilda Aizsargjoslu likuma

37. panta pirmās daļas 4. punktam, Pašvaldības būvvaldes

izdotā būvatļauja dīķa aizrakšanai un lēmums par būves pieņemšanu

ekspluatācijā neatbilst normatīvo aktu

prasībām.53

Turklāt, kā iepriekš minēts, līdz Aizsargjoslu likuma 37.

panta pirmās daļas 4. punkta spēkā stāšanās brīdim Detālplānojuma

teritorijā nepastāvēja ēkas, kuras Aizsargjoslu likums pieļautu

aizsargāt no plūdiem ar zemes virsmas līmeņa uzbēršanu, savukārt

2021. gadā aizberot dīķi, pazuda no applūšanas pasargājamais

objekts, kura dēļ aizsargdambis sākotnēji tika plānots, bet

nebija līdz galam izbūvēts.

2022. gads

12.15. ZIP izstrādes laikā Pašvaldības dome 2022. gada 25.

maijā pieņēma lēmumu par Lokālplānojuma izstrādes

uzsākšanu.54 Ievērojot Detālplānojuma risinājumu,

Lokālplānojuma darba uzdevuma 3.6. apakšpunktā ietverta prasība

nepieciešamības gadījumā sagatavot zemes vienību robežu izmaiņu

priekšlikumu.55 Pretēji tam, Pašvaldība 2022. gada 22.

jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta

zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3,

Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7,

Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11,

Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela

15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes

iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28,

Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads

apstiprināšanu"56 (turpmāk - lēmums Nr.

1209).

Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma raksta 1.2.3.

apakšnodaļā norādīts: "saskaņā ar izstrādāto zemes

ierīcības projektu izveidotas 74 zemes vienības. Zemes ierīcības

projekta paskaidrojuma rakstā un grafiskajā daļā ir norādīts, ka

zemes ierīcības projektu plānots īstenot divās kārtās: 1) 1.

kārtā - izveidot zemes vienības, kurām ir piekļuve no esošās

Divupes ielas; 2) 2. kārtā - zemes vienības, kurām ir piekļuve no

jaunveidojamās ielas, izveidot pēc lokālplānojuma

apstiprināšanas, piešķirt adreses un pieņemt lēmumu par apbūvei

paredzētās zemes platības nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

maiņu".57

ZIP ir jāatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja

tāds ir izstrādāts un ir spēkā esošs) un tā izstrāde,

apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek administratīvā procesa

kārtībā, un ar administratīvo aktu nav iespējams grozīt ārējos

normatīvos aktus (šajā gadījumā saistošos noteikumus, ar

kuriem apstiprināts Detālplānojums vai Garkalnes TPG).

Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 4. punkts

noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja tas pieprasa no

adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai

tiesiski nav iespējama, savukārt atbilstoši 84. pantam

administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību

normām. Tādējādi Ministrijas ieskatā Domei nepastāvēja

leģitīms iemesls izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu un vēlāk

pieņemt lēmumu Nr. 1209.

2024.-2025. gads

12.16. Saskaņā ar Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma

raksta 1.3.2. apakšnodaļā norādīto Lokālplānojuma teritorijā bija

aktuāli vēl citi būvniecības procesi un, kaut Detālplānojuma

risinājumi dīķa teritorijā neparedzēja zemes ierīcības projektā

izdalītās zemes vienības un jebkāda veida būvniecību,

Lokālplānojuma 2. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka uz

doto brīdi Lokālplānojuma teritorijā turpinās uzsāktā teritorijas

attīstība atbilstoši saskaņotajām būvniecības

iecerēm.58

Pretēji Detālplānojuma saistošajā daļā ietvertajai

Kārtībai, kādā tiek apgūta detālplānojuma teritorija, Dome

2024. gada 6. martā nepamatoti pieņēma lēmumu Nr. 3103 "Par

administratīvā līguma slēgšanu detālplānojuma nekustamajiem

īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006,

"Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes

pagastā, Ropažu novadā īstenošanai"59 (turpmāk -

lēmums Nr. 3103), mainot saistošajos noteikumos noteikto

īstenošanas kārtību, tādējādi uzņemoties neizpildāmas saistības,

kas ir pretējas normatīvajiem aktiem.

Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma

teritorijā bez dīķa nojaukšanas ir reģistrētas vēl šādas

būvniecības lietas:

1) vidējā spiediena (P < 0,4 MPa) sadales gāzesvadu

jaunbūve pa Divupes ielu un atzaru jaunbūve zemes īpašumos

"Divupes ielā" (Nr. BIS-BL-682116-7983), būvniecības

stadija - būvdarbi (veicami līdz 06.06.2028.). Būvinspektora

03.11.2023. atzinums pārtraukt būvdarbus (Nr.

BIS-BV-19.9-2023-5728);

2) ārējā elektroapgāde, Divupes ielā 1-41 (Nr.

BIS-BL-669014-8607), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz

01.08.2028.);

3) ceļu izbūve īpašumos, kas ietver zemes vienības Divupes

ielā 7, 12-14, 20, 22, 26, 28, 30 (Nr. BIS-BL-390626-4868),

būvniecības stadija - 18.02.2022. izdota būvatļauja Nr.

BIS-BV-4.5-2022-62 ar izvirzītiem projektēšanas nosacījumiem

(projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš - 18.02.2027.).

11.05.2023. pieņemti lēmumi Nr. BIS-BV-5.12-2023-195,

BIS-BV-5.12-2023-196 par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu

sešu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Vienlaikus uzlikts par pienākumu adresātam saņemt no Pašvaldības

būvvaldes akceptu projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildei,

kā arī Dienesta Tehniskos noteikumus vai gadījumā, ja Dienests

pieņem lēmumu par atteikumu izdot Tehniskos noteikumus, saņemt

Dienesta viedokli par izvirzītām vides aizsardzības prasībām, kas

būtu iestrādājamas būvniecības dokumentācijā, vai atjaunot

īpašumu iepriekšējo tiesisko stāvokli;

4) ielu apgaismojums Divupes ielā 1-41 (BIS-BL-721580-8867),

būvniecības stadija - izvirzīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi

(ieceres realizācijas termiņš - 19.01.2029.).

No lēmuma Nr. 3103 pamatojošās daļas secināms, ka patvaļīgās

būvniecības sekas (ceļu būvniecība) Pašvaldības būvvaldes

norādītajā sešu mēnešu termiņā netika novērstas. Atbilstoši

Dienesta atzinumos Nr. 11.2/AP/35/2024 un Nr. 2.4/CS/251/2024

norādītajam Dienests 2022. gada 1. jūlijā bija sagatavojis

ziņojumus par pārbaudes rezultātiem (Nr. 070-77/2022 un Nr.

070-78/2022), kuru noregulējums netika panākts un lietas par

nelikumīgu ceļu izbūvi, izmantojot materiālus, kas satur

būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, vēl ir procesā. Kā

arī Dienests 2023. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. AP23VL0470

"Par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu

un izdot tehniskos noteikumus" paredzētajai darbībai - ceļa

izbūvei Lokālplānojuma teritorijā, kurā viens no pamatojumiem

bija applūstošās teritorijas pretlikumīga uzbēršana. Šis lēmums

ir spēkā esošs.

12.17. Dienests 2024. gada 2. janvārī sniedza negatīvu

atzinumu Nr. 11.2/AP/35/2024, norādot, ka nesaskaņo

Lokālplānojuma 1. redakcijas teritoriju ar ieceri veidot

savrupmāju apbūvi un aicināja Pašvaldību pārtraukt turpmāku

Aizsargjoslu likuma 7. panta otrās daļas 2. punkta 2. apakšpunkta

un 37. panta pirmās daļas 4. punkta neievērošanu, vienlaikus

lūdzot neizsniegt jaunas būvatļaujas Lokālplānojuma

teritorijā.

Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumos minēto Pašvaldība

citustarp pamatoja60 ar to, ka ne Garkalnes TPG, ne

Detālplānojumā Lokālplānojuma teritorija nav noteikta kā

applūstoša, turklāt deviņus gadus spēkā esoša pašvaldības

teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma apšaubīšana nonākot

pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības

principu.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, Aizsargjoslu likuma normas definē

applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes

ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību

normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un

aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu

ievērošanu​.61 Tādējādi Pašvaldībai pašai

neizpildot no tiesību normām izrietošo pienākumu Garkalnes 2009.

gada TP, Garkalnes 2013. gada TP un vēlāk Garkalnes TPG noteikt

visas applūstošās teritorijas atbilstoši normatīvajiem aktiem,

tai nebija pamata atsaukties uz tiesiskās stabilitātes un

tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu Detālplānojuma un

Garkalnes TPG tiesiskuma apšaubīšanas gadījumā, ja pati šos

principus jau sākotnēji nebija ievērojusi.

12.18. Dienests 2024. gada 11. novembrī sniedza negatīvu

atzinumu Nr. 11.2/AP/11529/2024 arī par Lokālplānojuma 2.

redakciju, jo apšaubīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas aģentūras 2007. gada izziņā pausto secinājumu, ka

teritorija nav applūstoša, jo vēsturiskie un aktuālie plūdu riska

dati (1,9 m - 2,1 m 2000,5) liecina par pretējo. 2009. gadā

veikta aizsargdambja pārbūve un teritorijas uzbēršana būtiski

mainīja applūšanas risku, taču šie darbi bija pretrunā

Aizsargjoslu likumam un veikti bez nepieciešamajiem tehniskajiem

noteikumiem. Arī 2019. gada modelēšana apliecina teritorijas

applūstamību (10 % varbūtība 1,25-1,42 m 2000,5). Tādēļ Dienesta

ieskatā minēto 2007. gada izziņu nevar izmantot kā pierādījumu

teritorijas neapplūstamībai. Dienests nesaskaņoja Lokālplānojuma

2. redakcijas projektu un prasīja tajā neparedzēt apbūvi

vēsturiski applūstošajā teritorijā.

Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumā minēto Pašvaldība

citustarp pamatoja62 ar to, ka Pārskatā par Garkalnes

2009. gada TP izstrādi VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) 2008. gada 16.

septembra izziņas Nr. 4-6/1592 pielikumā "Garkalnes novada

applūšanas riska teritorijas karte" ir norādīta applūšanas

riska teritorija pie ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību.

Tomēr, vērtējot Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamos

dokumentus, Ministrija konstatēja, ka gan Garkalnes 2004. gada

TP, gan Garkalnes 2007. gada TP teritoriju starp Lielās Juglas

upi un Mašēnu ezeru lielākajā daļā Pašvaldība bija noteikusi kā

purva teritoriju (Garkalnes 2009. gada TP purva teritorija Mašēnu

ezera labajā krastā noteikta pat vēl plašāka teritorijā),

savukārt Detālplānojuma teritoriju un turpat līdzās Mašēnu ezera

krasta sauszemes teritoriju D pusē līdz Lielās Juglas upei kā

applūstošās teritorijas. Minēto plānošanas dokumentu izstrādes

procesā par šādu situāciju šaubas nav bijušas, abi plānošanas

dokumenti pirms to apstiprināšanas bija kompetento institūciju

saskaņoti.

12.19. Kad daļa būvniecības darbu jau bija veikti, Dome

pieņēma lēmumu Nr. 3103 noslēgt administratīvo līgumu par

Detālplānojuma īstenošanu, kur lēmuma pamatojošajā daļā citustarp

norādīts: "būvvaldes

rīcībā nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas un

apstiprinātas būvniecības ieceres dokumentācijas zemes uzbēršanai

Detālplānojuma teritorijā", turpat tālāk:

"Lokālplānojums izstrādāts uz aktuāla

inženiertopogrāfiskā materiāla (uzmērījums reģistrēts Ropažu

novada pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās

informācijas datubāzē 2022. gada 21. septembrī, reģistrācijas Nr.

8060 T_5132). Aktuālajā materiālā grunts augstuma atzīmes ir

augstākas kā inženiertopogrāfiskajā materiālā, uz kura ir

izstrādāti Detālplānojuma risinājumi, vidēji par 0,5 m līdz 2 m

LAS", tādējādi apliecinot teritorijas prettiesisku

uzbēršanu un atbalstot arī turpmāku Aizsargjoslu likuma 37. panta

pirmās daļas 4. punkta neievērošanu.

Atbilstoši Likuma 31. panta pirmajai daļai detālplānojumu

īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp

pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Proti,

detālplānojuma īstenošanas obligāts priekšnoteikums ir starp

pusēm noslēgts administratīvais līgums. Attiecīgi nav pamata

uzskatīt, ka Detālplānojuma teritorijā veiktie būvdarbi bez

administratīvā līguma ir uzskatāmi par Detālplānojuma īstenošanu,

vēl jo vairāk, ja tie tika veikti pretēji Detālplānojuma

risinājumiem. Tādējādi Pašvaldības izsniegtās būvatļaujas

Detālplānojuma applūstošajās teritorijās, kā arī izrietošie

lēmumi, kas pieņemti pirms administratīvā līguma noslēgšanas

(2024. gada 6. martā), neatbilda Likuma 31. panta pirmajai daļai

un Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam.

12.20. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts uz

administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākajām atšķirībām no

Detālplānojumā izvirzītajām prasībām: 1) lokālas ūdensapgādes

sistēmas un pagaidu decentralizētas kanalizācijas sistēmas

(Detālplānojums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

izbūvi tikai tad, kad izveidota centralizēta ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēma visam dzīvojamajam kvartālam); 2) ar līgumu

mainīta Detālplānojuma īstenošanas kārtība, nosakot, ka

vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta

izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas

sistēmas izbūvi atļauts ēkām izstrādāt būvniecības ieceres

dokumentāciju. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt vienlaicīgi ar ielu,

inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas

(pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā atļauta tikai

pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu

(elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un

grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā

(Detālplānojums paredz 5 secīgus īstenošanas posmus: I ielu, ceļu

projektēšana un izbūve; II infrastruktūras projektēšana un

izbūve; III konkrētu zemes gabalu apbūves projektēšana, meža

zemes transformācija zem projektētās apbūves; IV ēku un būvju

izbūve; V teritorijas apsaimniekošana)63. Tādējādi,

noslēdzot administratīvo līgumu, kas noteica citādāku

Detālplānojuma īstenošanas kārtību, kāda tā bija ietverta

Detālplānojumā, Pašvaldība rīkojās pretēji tiesību

normām.

12.21. Dome 2024. gada 20. martā apstiprināja saistošos

noteikumus Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes 2006. gada

28. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma

"ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006,

"BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"

atcelšanu daļā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 13/24),

ar kuriem citustarp, pretēji normatīvajos aktos par teritorijas

plānošanu noteiktajai kārtībai, veica grozījumus Detālplānojumā.

Tajā pašā Domes sēdē pieņemts arī lēmums par Lokālplānojuma 1.

redakcijas apstiprināšanu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka līdz ar Likuma spēkā stāšanos

detālplānojumu apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs

nav pieļaujama,64 proti, arī detālplānojumu grozījumus

saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj. Secīgi Pašvaldībai

nebija leģitīma iemesla izdarīt grozījumus

Detālplānojumā.

12.22. Uz Ministrijas skaidrojuma pieprasījumu

Pašvaldībai65 par konstatētajām neatbilstībām

Pašvaldības rīcībā, pieņemot lēmumus attiecībā uz Lokālplānojuma

teritoriju, Pašvaldība nespēja sniegt atbilstošu

pamatojumu66 par tās pieņemto lēmumu atbilstību

ārējiem normatīvajiem aktiem. Bez tam, pretēji Likuma 25.

panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka lokālplānojuma saistošie

noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma

27. panta trešajā daļā minētās darbības (Ministrijā saņemto

iesniegumu par Lokālplānojumu izvērtēšana67),

Pašvaldība skaidrojumā norādīja, ka, apstiprinot Lokālplānojumu,

Pašvaldība bija izvērtējusi institūciju atzinumus, sniegusi savu

vērtējumu par tiem, līdz ar to, Pašvaldības ieskatā,

Lokālplānojums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir

īstenojams.68

Kaut Detālplānojums bija ārējs normatīvais akts, lēmuma Nr.

3103 pieņemšanu Pašvaldība pamatoja ar Lokālplānojuma 1.

redakcijas publiskās apspriešanas procedūru, kuras laikā neesot

saņemti iebildumi par Lokālplānojumā ietvertajiem ūdensapgādes un

kanalizācijas infrastruktūras risinājumiem. Administratīvajā

līgumā ietvertie precizējumi satiksmes infrastruktūras profiliem

tikuši noteikti, balstoties uz Lokālplānojuma 1. redakcijas

risinājumiem, par kuriem attiecīgo jomu uzraugošās institūcijas

neesot izteikušas iebildumus. Proti, Pašvaldība atzina, ka

Detālplānojumā veikti grozījumi ar Domes lēmumu, pamatojoties uz

tobrīd izstrādes procesā esošā Lokālplānojuma 1. redakcijas

risinājumiem.

Atbilstoši Pašvaldības sniegtajam skaidrojumam sākotnēji dīķa

izveide bija iecerēta laikā līdz zemes reformai 1991. gadā

kādreizējās zivsaimniecības "Upesciems" vajadzībām un

dīķa izveides darbi bijuši nepabeigti. Pašvaldības ieskatā

normatīvie akti nesaturot aizliegumu pārveidot vai aizbērt

mākslīgos ūdensobjektus, kas ir hidrotehniskās būves, izstrādājot

būvniecības dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo

normatīvo aktu prasībām. Tomēr Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka

teritorijas plānošana ir primāra iepretim būvniecībai, t.i., lai

arī dīķa aizrakšanu normatīvie akti neliedz, dīķa aizrakšanas

fakts nevarēja mainīt Detālplānojumā un Garkalnes TPG noteikto

funkcionālo zonu (ūdens teritoriju).

Vienlaikus Pašvaldība atzina, ka, īstenojot Lokālplānojuma

saistošos noteikumus, tiktu novērstas neatbilstības Pašvaldības

pieņemtajos lēmumos, turklāt Pašvaldības ieskatā nepastāvot

tiesisks pamats atcelt Pašvaldības būvvaldes izdotos

administratīvos aktus, piemērojot Administratīvā procesa likuma

86. panta (prettiesiska administratīvā akta atcelšana)

otrās daļas kārtību.

12.23. Dome ar 2024. gada 2. oktobra saistošajiem noteikumiem

Nr. 39/24 "Par Garkalnes novada pašvaldības domes

28.06.2006. saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma

"Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006,

"Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"

atcelšanu" un Ropažu novada pašvaldības domes 20.03.2024.

saistošo noteikumu Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes

2006. gada 28. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par

nekustamā īpašuma "Zvejnieki", kadastra Nr.

8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180,

apbūvi" atcelšanu daļā" atcelšanu"69

atcēla Detālplānojumu un saistošos noteikumus Nr. 13/24.