14. punkts

1Ministrija secina, ka Lokālplānojuma 2. redakcijas

2izstrādes mērķis nav mainījies - legalizēt Domes un Pašvaldības

3lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un

4atļaut tādu darbību veikšanu, kas jau sākotnēji neatbilda

5augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un teritorijas

6plānošanas dokumentos noteiktajam.

7Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai

8daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā

9darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

10Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

11pilnvarojuma jēgai un mērķim. Kā atzinusi Satversmes tiesa,

12valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips.

13Pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma

14atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts

15pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un, ka tās

16pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais -

17atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu

18pārkāptas.72 Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc

19vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, par būtisku uzskatāms

20teritorijas plānošanas procesa pārkāpums, kura rezultātā pieņemts

21citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja pārkāpums nebūtu

22noticis. Otrkārt, ja ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības

23piedalīties teritorijas plānošanā. Treškārt, par būtiskiem var

24tikt atzīti arī citi pārkāpumi šajā procesā.73

25Tiesību sistēma ir vērsta uz to, lai nepieļautu vai

26ierobežotu, nevis izvērstu prettiesiskas situācijas. Tiesību

27normām neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo īpaši, ja tie veikti

28apzināti, var veicināt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu,

29būtiski graut sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību

30institūcijām un radīt pamatu tiesiskiem strīdiem, kā arī

31amatpersonu atbildībai.