14. pants

Ministrija secina, ka Lokālplānojuma 2. redakcijas

izstrādes mērķis nav mainījies - legalizēt Domes un Pašvaldības

lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un

atļaut tādu darbību veikšanu, kas jau sākotnēji neatbilda

augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un teritorijas

plānošanas dokumentos noteiktajam.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai

daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā

darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

pilnvarojuma jēgai un mērķim. Kā atzinusi Satversmes tiesa,

valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips.

Pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma

atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts

pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un, ka tās

pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais -

atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu

pārkāptas.72 Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc

vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, par būtisku uzskatāms

teritorijas plānošanas procesa pārkāpums, kura rezultātā pieņemts

citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja pārkāpums nebūtu

noticis. Otrkārt, ja ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības

piedalīties teritorijas plānošanā. Treškārt, par būtiskiem var

tikt atzīti arī citi pārkāpumi šajā procesā.73

Tiesību sistēma ir vērsta uz to, lai nepieļautu vai

ierobežotu, nevis izvērstu prettiesiskas situācijas. Tiesību

normām neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo īpaši, ja tie veikti

apzināti, var veicināt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu,

būtiski graut sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību

institūcijām un radīt pamatu tiesiskiem strīdiem, kā arī

amatpersonu atbildībai.