11. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos ietvertie

ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi, nepieciešams

pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp

Pieteikuma iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un minētajām

visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras puses. Ir

jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama,

tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un

likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai

pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, tas ir, vai

labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr.

2008-05-03 11. punktu).

11.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētie

akti minēto leģitīmo mērķi nesasniedz. Taču Satversmes tiesa šajā

spriedumā jau ir izvērtējusi un atzinusi par nepamatotu

Pieteikuma iesniedzēju viedokli, ka enerģijas ražošana VES neesot

piemērota tam, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta

izrietošos pienākumus (sk. šā sprieduma 6. punktu). Jau

iepriekš tika norādīts uz importēto energoresursu lielo īpatsvaru

Latvijā (sk. šā sprieduma 10. punktu), tātad nav pamatots

pieteikumā izteiktais viedoklis, ka Latvija sev nepieciešamo

elektroenerģiju var saražot hidroelektrostacijās (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 45. lpp.).

Pieteikumos izteikts viedoklis, ka īpašnieki, kuri piekrituši

VES projektu īstenošanai uz tiem piederošās zemes, gūstot

salīdzinoši nelielu ekonomisko labumu. Taču Satversmes tiesas

kompetencē nav privātpersonu civiltiesisko darījumu izvērtēšana.

Apstrīdētie akti neparedz īpašniekam pienākumu sakarā ar VES

projekta realizāciju uzņemties civiltiesiskas saistības, ja viņš

to nevēlas.

Konkrētās lietas ietvaros nav vērtējams arī tas, vai

pašvaldība no VES ekspluatācijas gūs samērīgu finansiālu labumu

salīdzinājumā ar peļņu, ko varētu gūt atsevišķas personas.

Nekustamā īpašuma un personu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kā

arī attiecīgajos nodokļos samaksātās naudas sadalījumu starp

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem regulē likumi, nevis

apstrīdētie akti.

Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

11.2. "Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var

sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka

saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā

kvalitātē" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikuma

iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis varētu būt VES

izvietošana ne tuvāk kā 2 kilometru attālumā no viņu īpašumiem.

Taču šāds risinājums vispār liegtu citiem īpašniekiem izmantot

savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un līdz ar to nesasniedz

leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā apstrīdētie akti.

11.3. Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver

Pieteikuma iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā

vairāki aspekti.

Pirms Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmuma

Dunikas pagastam vispār nebija teritorijas plānojuma. Tātad

personām nevarēja rasties tiesiska paļāvība uz to, ka pagasta

teritorija tiks saglabāta vai attīstīta kādā konkrētā veidā.

Atbilstoši Teritorijas attīstības likuma 1. panta 3. punktam

teritorijas attīstības līmeni raksturo attīstības indekss.

Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 730

"Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un

piemērošanas kārtība" Dunikas pagastam aprēķinātais

attīstības indekss bija "-0,325", kas to ierindoja

tikai 259. vietā no visiem Latvijas pagastiem. Šādos apstākļos

pašvaldības izšķiršanos par teritorijas attīstīšanu, nevis vides

nemainības saglabāšanu nevar uzskatīt par nesamērīgu.

Ņemot vērā to, ka Apstrīdētās teritorijas plānojums tiek

precizēts detālplānojumos, kuros iespējams paredzēt VES izbūvi

pienācīgā attālumā no esošajām dzīvojamām mājām, kā arī to, ka

Detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no Pieteikuma

iesniedzējas dzīvojamās mājas, personu tiesībām uz īpašumu

noteiktais ierobežojums nav liels un ir mazāks nekā labums, ko

sabiedrība gūst no leģitīmā mērķa sasniegšanas un VES attīstības

konkrētā projekta ietvaros.

Tātad pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs un apstrīdētie akti atbilst Satversmes 105. un 115.

pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Rucavas novada domes 2009.

gada 3. novembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Rucavas

novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas

zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009. gada 17.

decembra saistošos noteikumus Nr. 41 "Detālplānojums

nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156,

kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012

0007)" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.

un 115. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

V.Skudra