Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr.6452 012 0156, kad. Nr.6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr.6452 012 0007)" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam

1Ar tiesneša V. Skudras 2010. gada 23. septembra

2lēmumu izskatāmajā lietā ir apvienotas lietas, kas ierosinātas

3pēc divām konstitucionālajām sūdzībām:

41) Inita Vecbaštika, Vilma Dobele, Kristīne Preisa, Vilma

5Varna, Ilmars Varna, Armands Varna, Anna Sedola, Sandra Beņuše,

6Miķelis Sīklis, Mareks Mihailovs, Spodra Mudīte Kundziņa, Indra

7Vadeiķīte, Jānis Kundziņš, Ilgvars Sīklis, Marta Mame, Elmārs

8Kārlis Mamis, Gatis Mamis, Jānis Kūma, Ausma Līna Balode un Irma

9Alvīne Kapilinska (turpmāk arī - Pirmā pieteikuma iesniedzēji,

10Pieteikuma iesniedzēji) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada

113. novembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Par Rucavas novada

12teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas

13noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā (turpmāk arī - Apstrīdētais

14teritorijas plānojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

15(turpmāk - Satversme) 105. un 109. pantam;

162) Inita Vecbaštika (turpmāk arī - Otrā pieteikuma

17iesniedzēja, Pieteikuma iesniedzēja) apstrīd Rucavas novada domes

182009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 41

19"Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad.

20Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas"

21(kad. Nr. 6452 012 0007)" (turpmāk arī - Detālplānojums)

22atbilstību Satversmes 105. un 115. pantam.

232.1. Pirmā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņi ir

24personas, kurām pieder nekustamais īpašums Dunikas pagastā, vai

25arī personas, kuras šajā pagastā dzīvo. Pēc viņu ieskata,

26Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas procesā pieļauti

27būtiski materiālo un procesuālo normu pārkāpumi un tā rezultātā

28ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiekot nodarīts

29neatgriezenisks kaitējums videi. Pirmajā pieteikumā lūgts atzīt

30Apstrīdēto teritorijas plānojumu par neatbilstošu Satversmes 105.

31un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

32Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vēja enerģijas ieguves

33zona, kas ir konceptuāls pagasta attīstības jautājums,

34Apstrīdētajā teritorijas plānojumā ietverta plānošanas stadijā,

35kad būtiskas izmaiņas vairs nedrīkstēja veikt. Līdz ar to savu

36viedokli un nosacījumus neesot izteikušas ne institūcijas, ne arī

37iedzīvotāji un neesot veikts stratēģiskais novērtējums. Saskaņā

38ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk -

39Novērtējuma likums) 2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktu

40Apstrīdētajam teritorijas plānojumam būtu bijis veicams

41stratēģiskais novērtējums. Turklāt vēja enerģijas ieguves zona

42noteikta Dunikas pagasta vidienē, ļoti plašā apdzīvotā

43teritorijā, blakus vairākām Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas

44teritorijām (Natura 2000, turpmāk - Natura 2000

45teritorijas), tātad tā varot būtiski ietekmēt vidi. Tāpat

46pašvaldība neesot vērtējusi vēja enerģijas ieguves vietas izvēli,

47darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

48ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku neatgriezeniskumu,

49draudus cilvēku veselībai vai videi, ietekmes apjomu un izplatību

50un citus faktorus. Līdz ar to Apstrīdētā teritorijas

51plānojuma pieņemšana esot pretrunā ar piesardzības

52principu.

53Pieteikumā izteikts viedoklis, ka nedz Latvijā, nedz arī citās

54valstīs neesot pieejami plaši pētījumi un informācija par vēja

55elektrostaciju (turpmāk - VES) ietekmi uz cilvēku. Citās valstīs

56VES tiekot ierīkotas ārpus apdzīvotām vietām.

57Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Apstrīdētā teritorijas

58plānojuma pieņemšanas gaitā būtiski pārkāptas sabiedrības

59tiesības uz līdzdalību. Procesuāli pārkāpumi esot pieļauti visos

60teritorijas plānošanas ietvaros notikušās sabiedriskās

61apspriešanas posmos.

62Pieteikumā uzsvērts, ka nevienā no pirmajiem sabiedriskās

63apspriešanas posmiem neesot diskutēts par vēja enerģijas ieguves

64zonu Dunikas pagastā, jo tāda teritorijas plānojumā nemaz neesot

65bijusi paredzēta. Paziņojumos par teritorijas plānojuma

66pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu esot

67bijis norādīts, ka teritorijas plānojums tiek pilnveidots

68atbilstoši RAPLM atzinumā minētajiem iebildumiem, taču esot

69noklusēts, ka tiek paredzēts teritorijas plānojumu papildināt ar

70vēja enerģijas ieguves zonu. Ar šādiem sludinājumiem pagasta

71padome maldinājusi sabiedrību, liedzot tai pilnvērtīgi

72iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā. Pēc Pieteikuma

73iesniedzēju ieskata, Dunikas pagasta padomei vajadzējis

74individuāli vērsties pie iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu

75viedokli un nodrošinātu viņu interešu aizsardzību.

76Pieteikumā secināts, ka Dunikas pagasta teritorijas plānošanas

77procesā pieļauti būtiski pārkāpumi: neesot veikts stratēģiskais

78novērtējums, neesot ievēroti ilgtspējīgas attīstības un

79piesardzības principi, esot pārkāptas sabiedrības tiesības uz

80līdzdalību. Šo pārkāpumu rezultātā esot pieņemts citāds lēmums,

81nevis tāds, kāds būtu pieņemts gadījumā, ja minētie pārkāpumi

82netiktu pieļauti.

83Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Dunikas pagasta teritorijas

84plānojumā esot saskatāmas iekšējas pretrunas: vēja enerģijas

85zona, kas tajā paredzēta vēlāk, nonākot pretrunā ar citām

86teritorijas plānojuma daļām, tostarp teritorijas plānojumā

87norādīto mērķi - iedzīvotājiem labvēlīgas vides saglabāšanu.

88Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar Apstrīdēto teritorijas

89plānojumu tiek aizskartas viņiem Satversmes 105. pantā paredzētās

90tiesības uz īpašumu. Vēja parka būvniecības rezultātā neesot

91iespējama, piemēram, īpašuma izmantošana rekreācijai vai tūrisma

92biznesa uzsākšanai, neesot iespējama arī jaunu dzīvojamo māju

93būvniecība teritorijās, kur trokšņa robežlielums tikšot

94pārsniegts. Industriālā apbūve būtiski ierobežojot arī Pieteikuma

95iesniedzēju iespēju nodarboties ar lopkopību un bioloģisko

96lauksaimniecību, bet paaugstinātais trokšņa līmenis, vibrācija un

97izbūvētā infrastruktūra samazinot lauksaimniecībā izmantojamo

98teritoriju.

99Nenoliedzot to, ka tiesībām uz īpašumu iespējams noteikt

100ierobežojumus, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņu tiesībām uz

101īpašumu ierobežojums noteikts ar normatīvo aktu, kas neesot

102pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā jau iepriekš izklāstīto

103apstākļu dēļ.

104Šim ierobežojumam neesot leģitīma mērķa, jo tas nekalpojot

105citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Ierobežojums esot

106vērsts tikai uz atsevišķu komersantu un zemes gabalu īpašnieku

107interešu nodrošināšanu.

108Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ierobežojums neesot arī

109samērīgs, jo netiekot ievērots saprātīgs līdzsvars starp

110sabiedrības un personas interesēm. Pašvaldība nemaz neesot

111vērtējusi alternatīvus pagasta attīstības risinājumus, tā neesot

112arī vērtējusi, vai vēja ģeneratorus nevar izvietot tā, lai tie

113atrastos pēc iespējas tālāk no to iedzīvotāju mājām, kuri nav

114apmierināti ar projektu. Sabiedrības ieguvums no

115Apstrīdētā teritorijas plānojuma esot ievērojami mazāks par

116zaudējumiem, kas tiekot nodarīti Pieteikuma iesniedzēju tiesībām

117un interesēm.

1182.2. Otrā pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais

119īpašums, kas robežojas ar teritoriju, kurai izstrādāts

120Detālplānojums un kurā Apstrīdētais teritorijas plānojums paredz

121vēja enerģijas ieguves zonu. Pieteikumā lūgts atzīt

122Detālplānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un

123par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

124Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Detālplānojums neatbilst

125Satversmes 105. un 115. pantam jau tāpēc vien, ka tas izdots,

126pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, kas neatbilstot

127augstāka juridiskā spēka tiesību normām pirmajā pieteikumā

128norādīto apstākļu dēļ. Detālplānojums, kas balstoties uz

129prettiesisku teritorijas plānojumu, nevarot būt tiesisks.

130Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojumā paredzētās

131VES atradīsies pārāk tuvu viņas dzīvesvietai un līdz ar to

132negatīvi ietekmēs viņas dzīves kvalitāti, veselību un īpašuma

133vērtību.

134Pieteikumā norādīts, ka Detālplānojuma pieņemšanas gaitā

135pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi un neesot ievēroti

136piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principi. Detālplānojumā

137paredzētajai darbībai esot bijis nepieciešams veikt ietekmes uz

138vidi novērtējumu, taču tāds neesot veikts. Ja būtu veikts šāds

139novērtējums, Detālplānojums nebūtu pieņemts.

140Detālplānojuma pieņemšanas gaitā esot pieļauti arī būtiski

141procesuāli pārkāpumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību. Tā

142sabiedriskā apspriešana notikusi vienlaikus ar citu

143detālplānojumu apspriešanu, tās gaitā neesot sniegta pilnvērtīga

144informācija, piemēram, neesot bijis iespējams iepazīties

145ar vēja ģeneratoru tehniskajiem datiem un saprast, kur tieši

146atradīsies katrs iecerētais vēja ģenerators. Sabiedrības

147viedoklis esot noraidīts bez pietiekama pamatojuma. Pēc

148Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojuma sabiedriskās

149apspriešanas procesa pārkāpumi vērtējami kā būtisks teritorijas

150plānošanas procesa pārkāpums un nepamatots Satversmes 115. pantā

151noteikto sabiedrības pamattiesību aizskārums.

152Pieteikumā norādīts, ka vēja ģeneratori neesot videi

153nekaitīgi. Tie radot uztveramas pārmaiņas apkārtējā ainavā, to

154ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu un zibšņiem,

155iespējamām zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko

156starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu

157apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī

158cilvēka veselību. Pieteikuma iesniedzējas dzīvesvieta un īpašums

159bez viņas piekrišanas tiekot pakļauti šai nelabvēlīgajai

160iedarbībai. Pieteikuma iesniedzēja vairs nevarot brīvi rīkoties

161ar savu īpašumu, piemēram, izmantot to rekreācijai vai tūrisma

162biznesa uzsākšanai. Arī īpašuma tirgus vērtība vēja parka dēļ

163vairākkārt pazeminoties. Līdz ar to tiekot ierobežotas gan viņai

164Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi, gan

165arī Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

166Pieteikuma iesniedzēja nenoliedz, ka gan Satversmes 105.

167pantā, gan arī Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības var

168ierobežot. Taču konkrētajā gadījumā ierobežojumi neatbilstot

169nepieciešamajiem kritērijiem: tie neesot noteikti ar likumu, tiem

170neesot leģitīma mērķa, un tie neatbilstot samērīguma

171principam. Proti, attiecīgie pamattiesību ierobežojumi

172noteikti ar normatīvo aktu, kas jau iepriekš izklāstīto apsvērumu

173dēļ neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā.

174Ierobežojumiem neesot leģitīma mērķa, jo tie nekalpojot citu

175konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Tie esot vērsti vienīgi uz

176attiecīgo komersantu peļņas nodrošināšanu. Naudas summas, kas

177tiekot piedāvātas kā kompensācija par zemes apgrūtināšanu, esot

178niecīgas salīdzinājumā ar peļņu, kādu ilgtermiņā plānojot gūt

179komersanti.

180Ierobežojumi neatbilstot samērīguma principam, jo pašvaldība

181neesot vērtējusi alternatīvus līdzekļus pagasta attīstīšanai un

182iecerētā projekta realizācijai. Neesot ievērots saprātīgs

183līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm.

1842.3. Viedoklī un paskaidrojumos, ko pēc iepazīšanās ar

185lietas materiāliem iesniegusi Inita Vecbaštika attiecībā uz abos

186pieteikumos ietvertajiem prasījumiem, viņa nepiekrīt atbildes

187rakstos sniegtajam viedoklim, ka, pamatojoties uz Apstrīdēto

188teritorijas plānojumu, jau esot izdoti administratīvi akti un to

189adresāti vairumā gadījumu sākuši izmantot tajos piešķirtās

190tiesības un būvēt vēja ģeneratorus. Būvatļauja attiecībā uz

191Detālplānojuma teritorijā paredzētajām VES esot apturēta sakarā

192ar Pieteikuma iesniedzējas uzsākto administratīvo tiesvedību,

193savukārt no šīs tiesvedības gaitā sniegtajiem paskaidrojumiem

194izrietot, ka "Energo Wind" vēl tikai uzsākusi sarunas

195par VES piegādi.

196Pieteikuma iesniedzēja vērš Satversmes tiesas uzmanību uz

197Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.

198gada 23. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1064, uzskatot, ka

199minētajā lēmumā izteiktās atziņas attiecināmas arī uz izskatāmās

200lietas apstākļiem.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rucavas

2dome - iesniegusi Satversmes tiesai divus atbildes rakstus.

3Tajos izteikts viedoklis, ka Apstrīdētais teritorijas plānojums

4un Detālplānojums (turpmāk - apstrīdētie akti) nav pretrunā ar

5augstāka juridiskā spēka tiesību normām, un lūdz atzīt tos par

6atbilstošiem Satversmes 105. un 115. pantam.

7Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23.

8aprīļa direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu

9izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ

10direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (turpmāk - Direktīva

112009/28/EK), atbildes rakstos uzsvērts, ka vēja enerģija esot

12viens no atjaunojamās enerģijas resursu veidiem. Tai neesot

13būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi salīdzinājumā ar fosilajiem

14enerģijas avotiem.

15Atsaucoties uz Enerģētikas politikas pamatnostādnēm

162007.-2016. gadam, atbildes rakstos norādīts, ka enerģijas

17izmantošanas palielināšana esot viens no enerģētikas politikas

18stratēģiskajiem mērķiem. VES tiekot uzstādītas, īstenojot ne

19tikai atsevišķas personu grupas ekonomiskās intereses, bet arī

20visas valsts iedzīvotāju intereses. Tās nodrošinot gan

21enerģētisko neatkarību no citām valstīm, gan arī vides

22uzlabošanu, jo tiekot samazināta fosilo enerģijas resursu

23izmantošana un līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisija

24atmosfērā.

25Ietverot Pieteikuma iesniedzēju īpašumus vēja enerģijas

26ieguves zonā, tiem netiekot uzlikti nekādi papildu ierobežojumi.

27Bez īpašnieka piekrišanas neesot iespējams nedz attiecīgajā

28īpašumā izvietot VES, nedz arī apgrūtināt īpašumu ar vēja

29ģeneratora aizsargjoslu. VES izvietošana neietekmējot iespēju

30nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību, bet tikai paredzot

31vēl vienu, papildu iespēju izmantot savu īpašumu.

32Pieteikuma iesniedzēji vēloties saglabāt apkārtējo vidi

33nemainīgu un liegt blakus esošo īpašumu īpašniekiem izmantot tiem

34piederošos nekustamos īpašumus atbilstoši viņu interesēm.

35Atbilstoši Satversmes tiesas praksei Satversmes 115. pants a

36priori neparedzot pastāvošās vides saglabāšanu un neliedzot

37īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus.

38Ilgtspējības princips neprasot, lai teritorijas plānošanā vides

39intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām

40interesēm, taču prasot, lai visas šīs intereses tiktu ņemtas vērā

41kā vienlīdz svarīgas.

423.1. Pēc Rucavas novada domes ieskata, pirmais

43pieteikums neatbilstot Satversmes tiesas likuma prasībām, jo tajā

44kā pieteikuma iesniedzēji norādītas 20 personas, taču sniegts

45pamatojums tikai tam, ka I. Vecbaštikai, iespējams, ir aizskartas

46pamattiesības, kas paredzētas Satversmes 105. un 115. pantā.

47Rucavas novada dome nenoliedz, ka Apstrīdētais teritorijas

48plānojums varētu skart arī pārējiem Pieteikuma iesniedzējiem

49Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības, taču nepiekrīt, ka

50viņiem varētu būt aizskārums daļā par Satversmes 105. pantā

51paredzētajām pamattiesībām.

52Atbildes rakstā izteikts viedoklis, ka teritorijas plānojuma

53izstrādes procesā neesot pieļauti būtiski pārkāpumi. Trūkumi, kas

54saskaņā ar RAPLM atzinumu pieļauti teritorijas plānojuma

55izstrādāšanā līdz Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra

56lēmuma pieņemšanai, esot novērsti, to atceļot un sarīkojot

57atkārtotu teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedrisko

58apspriešanu. Pēc šā lēmuma atcelšanas pašvaldība nevis izdarījusi

59izmaiņas apstiprinātajā teritorijas plānojumā, bet sagatavojusi

60teritorijas plānojuma galīgo redakciju no jauna Noteikumu Nr. 883

6143. punktā noteiktajā kārtībā. Noteikumi Nr. 883 neesot lieguši

62pēc institūciju atzinumu saņemšanas un sabiedriskās apspriešanas

63izdarīt izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā,

64taču prasījuši šādā gadījumā informēt sabiedrību un iepazīstināt

65to ar galīgo redakciju. Atbilstoši Noteikumu Nr. 833 43. punktam

66visas institūcijas esot informētas par jauno galīgo plānojuma

67redakciju un tām nodrošināta iespēja ar to iepazīties.

68Atbildes rakstā uzsvērts, ka, iezīmējot teritorijas plānojumā

69vēja enerģijas zonu, ņemts vērā Latvijas Ornitoloģijas biedrības

702005. gada 31. oktobra atzinums Nr. LOB2005/100 par iespējami

71labāko vietu, kur pagastā var izvietot vēja enerģijas ieguves

72parku. Minētā teritorija esot iezīmēta Dunikas pagasta centrālajā

73daļā, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

74Liepājas reģionālā vides pārvalde esot bijusi informēta par

75teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā paredzēto vēja enerģijas

76ieguvi. Iedzīvotājiem esot bijusi nodrošināta iespēja iepazīties

77ar jauno teritorijas plānojuma risinājumu.

78Pēc Rucavas domes ieskata, Novērtējuma likuma 4. panta trešajā

79daļā minētajiem gadījumiem neesot imperatīva rakstura attiecībā

80uz stratēģiskā novērtējuma piemērošanu. Birojam pirms lēmuma

81pieņemšanas esot jāvērtē Novērtējuma likuma 23.1 pantā

82noteiktie kritēriji. Nepamatots esot pieteikumā ietvertais

83salīdzinājums ar Medzes pagasta teritorijas plānojumu, jo Medzes

84pagastā plānotās vēja ģeneratoru apbūves teritorijas tuvumā

85atrodoties Natura 2000 teritorija - dabas liegums

86"Tāšu ezers" un tāpēc bijusi nepieciešamība izvērtēt

87plānotās darbības ietekmi uz to.

88Atbildes rakstā norādīts, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un

89Padomes direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu

90ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Direktīva 2001/42/EK)

91gadījumos, kad paredzēts izmantot nelielas teritorijas vietējā

92līmenī, novērtējums jāveic tikai tad, ja dalībvalsts konstatē, ka

93šie plāni un programmas varētu būtiski ietekmēt vidi. Konkrētais

94gadījums atbilstot minētajam kritērijam: esot paredzēta

95salīdzinoši neliela teritorija tikai vienas saimnieciskās

96darbības veikšanai. Tā kā stratēģiskā novērtējuma procedūras

97piemērošana vai nepiemērošana konkrētajā gadījumā esot atkarīga

98no Biroja lēmuma, stratēģiskā novērtējuma neveikšana teritorijas

99plānojumam neradot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normu

100pārkāpumu.

101Atbildes rakstā uzsvērts, ka pēc Apstrīdētā teritorijas

102plānojuma spēkā stāšanās Rucavas novada dome izstrādāja un

103apstiprināja 23 detālplānojumus, kuros paredzēta vēja ģeneratoru

104būvniecība. Birojs ar 2009. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009.

105gada 2. jūlija lēmumu Nr. 333, 2009. gada 3. septembra lēmumu Nr.

106395 un 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 nolēma nepiemērot

107stratēģiskā novērtējuma procedūru paredzētajām darbībām - VES

108būvei. Ņemot vērā, ka Dunikas pagasta teritorijā plānots izvietot

10939 VES un sakarā ar sākotnēji plānotās 41 VES izvietošanu Birojs

110nav konstatējis būtisku ietekmi uz vidi, Dunikas pagasta

111teritorijas plānojumam neesot bijis nepieciešams piemērot

112stratēģisko novērtējumu.

113Rucavas novada dome vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka

114attiecīgajā teritorijā ir apstiprināti 23 detālplānojumi un līdz

115pirmā atbildes raksta iesniegšanas brīdim būvvalde izsniegusi 21

116būvatļauju 26 vēja ģeneratoru būvniecībai. Apstrīdētā teritorijas

117plānojuma atzīšana par spēkā neesošu nonāktu pretrunā ar

118tiesiskās stabilitātes, tiesiskās paļāvības un lietderības

119principiem.

1203.2. Rucavas novada dome izsaka viedokli, ka

121Detālplānojums izstrādāts, ievērojot tobrīd spēkā bijušo

122normatīvo aktu prasības, arī prasības par skarto nekustamo

123īpašumu īpašnieku tiesību ievērošanu, skartās sabiedrības

124informēšanu un iesaistīšanu, kā arī ietekmes uz vidi

125izvērtējumu.

126Tā Pieteikuma iesniedzējai un citiem ar Detālplānojuma

127risinājumu saistīto nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem

128valdītājiem) pēc tam, kad 2009. gada 9. martā Dunikas pagasta

129padome nolēma nodot Detālplānojuma 1. redakciju sabiedriskajai

130apspriešanai un atzinumu saņemšanai, esot nosūtīts rakstveida

131paziņojums par sabiedrisko apspriešanu. Pieteikuma iesniedzēja

132esot īpaši informēta par Detālplānojumā paredzēto aizsargjoslu un

133aicināta slēgt vienošanos par kompensācijas apmēru un

134Detālplānojuma saskaņošanu. Paziņojumam esot pievienotas kartes,

135un tajā norādītas platības, kurās plānots izvietot vēja

136ģeneratorus.

137Notikušas ne vien Detālplānojuma pirmās un otrās kārtas

138sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, bet arī vēl papildu

139informatīvā sanāksme, kuru apmeklējuši 62 iedzīvotāji. Pieteikuma

140iesniedzēja esot piedalījusies visos minētajos pasākumos, kā arī

141izmantojusi savas tiesības vērsties ar iesniegumiem

142pašvaldībā.

143Normatīvie akti neliedzot vienlaikus veikt vairāku

144detālplānojumu sabiedrisko apspriešanu, ja tiekot ievērotas citas

145normatīvo aktu prasības. Konkrētajā gadījumā, organizējot kopējās

146sanāksmes par visiem detālplānojumiem, iedzīvotājiem esot

147nodrošināta iespēja vispusīgi iepazīties ar vēja parka apbūves

148ieceri un saņemt informāciju par to. Ja detālplānojumi tiktu

149apspriesti atsevišķi, iedzīvotājiem varētu rasties maldīgs

150priekšstats par šo ieceri.

151Tas, ka Pieteikuma iesniedzējas viedoklis nav ņemts vērā,

152nenozīmē, ka sabiedriskā apspriešana un sabiedrības viedokļa

153izvērtēšana bijusi formāla. Pieteikuma iesniedzējas prasības

154nebūvēt VES tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām neesot

155pamatotas nedz ar normatīvajiem aktiem, nedz arī zinātniskiem

156pētījumiem. Ja pašvaldība būtu pieņēmusi šīs prasības, tā

157nelikumīgi un nesamērīgi ierobežotu to nekustamo īpašumu

158īpašnieku tiesības, kuri vēlējās savus zemes gabalus izmantot VES

159izvietošanai.

160Atbildes rakstā uzsvērts, ka visas institūcijas par

161Detālplānojuma 1. redakciju sniegušas atzinumus bez

162iebildumiem.

163Pēc Rucavas domes ieskata, Novērtējuma likuma prasības

164Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā esot izpildītas. Šā likuma 2.

165pielikumā uzskaitītas darbības, kurām nepieciešams veikt

166sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu (turpmāk - sākotnējais

167izvērtējums), nevis ietverta obligāta prasība pēc stratēģiskā

168novērtējuma procedūras. Sākotnējais izvērtējums paredzētajai

169darbībai esot veikts. Pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis lēmumu

170nepiemērot ietekmes novērtējuma procedūru. Pieteikuma iesniedzēja

171Dunikas pagasta gadījumu nepamatoti salīdzinot ar Liepājas

172pilsētas teritorijas gadījumu. Dunikas pagasts esot viena no tām

173Latvijas teritorijām, kurās apdzīvojuma blīvums ir vismazākais,

174savukārt Liepāja - republikas nozīmes pilsēta ar augstu

175apdzīvojuma blīvumu.

176Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā vairākkārt mainījies

177atbildīgo institūciju viedoklis par vēja ģeneratora aizsargjoslu.

178Sakarā ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 14. aprīļa vēstulē

179Nr. 422-43764 (sk. lietas materiālu 4. sēj. 58. lpp.)

180ietverto skaidrojumu par vēja ģeneratora aizsargjoslas platumu

181Dunikas pagasta padome pieņēmusi lēmumu par Detālplānojuma

182pilnveidošanu. Pēc tam šis lēmums atcelts.

183Detālplānojumā esot noteikts plānotais vēja ģeneratora

184izvietojums ar visām aizsargjoslām. Aizsargjoslas neapgrūtinot

185Pieteikuma iesniedzējas nekustamo īpašumu. RAPLM 2010. gada 21.

186maija vēstulē rakstīto Pieteikuma iesniedzēja esot "izrāvusi

187no konteksta" (lietas materiālu 4. sēj. 8. lpp.), jo

188vēstule attiecoties uz iespējamo vēja ģeneratoru aizsargjoslu

189paplašināšanu.

190Nepamatots esot apgalvojums par Pieteikuma iesniedzējai

191Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Ar

192Detālplānojumu Pieteikuma iesniedzējas nekustamajam īpašumam

193netiekot uzlikti nekādi ierobežojumi, un Detālplānojums neskarot

194Pieteikuma iesniedzējas nekustamo īpašumu.

1Par pieaicinātajām personām lietā atzītas RAPLM,

2Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Birojs un biedrība

3"Vēja enerģijas asociācija".

44.1. Pieaicinātā persona - RAPLM - norāda, ka

5Saistošie noteikumi Nr. 27 izdoti, pamatojoties uz Teritorijas

6plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Par sākotnēji

7apstiprināto Dunikas pagasta teritorijas plānojumu RAPLM 2007.

8gada 11. janvārī esot sniegusi atzinumu Nr. 1-22/14074/226, kurā

9lūgusi veikt nepieciešamos labojumus. 2007. gada 13. jūnijā RAPLM

10sniegusi atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju,

11norādot, ka pēc redakcionālu precizējumu veikšanas teritorijas

12plānojums ir apstiprināms un tā grafiskā daļa un teritorijas

13izmantošanas un apbūves noteikumi izdodami kā pašvaldības

14saistošie noteikumi. RAPLM esot izskatījusi 2007. gada 21. jūnijā

15pieņemto teritorijas plānojumu, neesot konstatējusi būtiskus

16pārkāpumus un 2007. gada 11. oktobrī informējusi Dunikas pagasta

17padomi, ka Saistošie noteikumi Nr. 3 pieņemti zināšanai.

18Izskatot Detālplānojumu, RAPLM tā izstrādes procedūras

19pārkāpumus neesot konstatējusi.

204.2. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija

21- norāda, ka Direktīva 2009/28/EK nosaka obligātus mērķus

22ES dalībvalstīm un Latvijai paredz mērķi līdz 2020. gadam

23paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto

24enerģijas patēriņā līdz 40 procentiem. Latvijas enerģijas apgādē

25atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars tradicionāli esot bijis

26nozīmīgs un 2008. gadā sastādījis 29,9 procentus.

27Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam esot

28paredzēts palielināt atjaunojamo enerģijas resursu efektīvu

29izmantošanu. Tomēr neviens normatīvais akts neuzliekot

30pašvaldībām pienākumu teritorijas plānošanas procesā apsvērt no

31atjaunojamiem enerģijas resursiem ražotas enerģijas ieguves

32iespēju savā teritorijā, jo neesot visaptverošu pētījumu par to,

33kuras teritorijas šim nolūkam būtu vispiemērotākās. Taču

34Fizikālās enerģētikas institūts esot veicis vēja mērījumus visā

35Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis karti, kur

36redzams gada vidējais vēja ātrums 10, 50 un 100 metru

37augstumā.

38Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu izdotie Ministru kabineta 2006.

39gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas

40infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"

41(turpmāk - Noteikumi Nr. 982) nosakot drošības aizsargjoslas ap

42VES, bet neizvirzot nosacījumus VES maksimālā augstuma

43noteikšanai.

44Ekonomikas ministrija 2009. gadā esot sniegusi vairākus

45pretrunīgus skaidrojumus par Aizsargjoslu likuma 32.1

46pantā ietvertajiem vārdiem "vēja ģeneratora maksimālais

47augstums". Praksē šis termins tiekot saprasts dažādi. Tolaik

48tāda detālplānojuma apstiprināšana, kurā aizsargjoslas platums

49vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi ir 1,5 reizes

50lielāks nekā augstums no zemes virsmas līdz ģeneratora rotācijas

51asij, esot bijusi iespējama.

522010. gada 22. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē esot

53izsludināts Noteikumu Nr. 982 grozījumu projekts, kas paredzēja

54noteikt, ka vēja ģeneratora ar horizontālo rotācijas asi

55maksimālais augstums mērāms kā augstums no zemes līdz vēja

56ģeneratora rotācijas asij. Ievērojot saskaņošanas gaitā radušos

57iebildumus, Ekonomikas ministrija šo projektu atsaukusi.

582010. gada 5. augustā valsts sekretāru sanāksmē esot

59izsludināts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu

60likumā", kurā paredzēts definēt aizsargjoslu platumu ap vēja

61ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi kā augstumu no zemes

62virsmas līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ņemot vērā Vides

63ministrijas iebildumus, likumprojektā paredzēts noteikt, ka

64aizsargjoslas platums ap VES ir 1,5 reizes lielāks nekā VES

65augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kuru

66sasniedz VES rotora spārns. Pret šādu redakciju iebilstot

67Latvijas Pašvaldību savienība.

684.3. Pieaicinātā persona - Vides ministrija -

69piekrīt no atbildes raksta izrietošajam viedoklim, ka vēja

70enerģijas ražošanas attīstība (salīdzinot ar enerģiju, kas netiek

71ražota no atjaunojamiem energoresursiem) ir vērsta uz vides

72kvalitātes uzlabošanu un līdz ar to uz Satversmes 115. pantā

73paredzēto pamattiesību nodrošināšanu sabiedrībai kopumā.

74Zinātniskie pētījumi liecinot, ka VES var negatīvi ietekmēt

75vidi un iedzīvotājus. VES ekspluatācija esot saistīta ar troksni,

76apēnojumu, zibšņiem, zemas frekvences skaņām, vibrācijām,

77elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām,

78kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan

79dabu, gan arī cilvēku - viņa veselību un drošību. Lai novērtētu

80un novērstu iepriekš minētos negatīvos aspektus VES būvniecības

81gaitā, kā arī saskaņotu dažādas intereses, Novērtējuma likumā

82noteikts pienākums veikt sākotnējo izvērtējumu par 20 metriem

83augstākām VES.

84Vides ministrija uzskata, ka sabiedrības labums no vēja

85enerģijas ražošanas atsverot iespējamo lokālo vides

86pasliktināšanos, ja teritorijas plānošanas procesā tiek pienācīgi

87saskaņotas iesaistīto pušu intereses, veikta ietekmes uz vidi

88novērtējuma procedūra, kā arī tiek ievēroti atbilstošie

89normatīvi, projektējot, būvējot un ekspluatējot VES.

90Lai izvērtētu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību

91ierobežojumu, esot jāņem vērā, kā noteikta VES aizsargjosla. Ja

92aizsargjosla noteikta, ņemot vērā vēja ģeneratora augstumu līdz

93rotora asij, tad, pēc Vides ministrijas ieskata, aizsargjosla

94noteikta mazākā platībā, nekā prasa Aizsargjoslu likuma

9532.1 pants. Termins "maksimālais augstums"

96Aizsargjoslu likuma 32.1 panta pirmajā daļā

97interpretējams, ņemot vērā aizsargjoslas noteikšanas mērķi -

98garantēt cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību

99vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju

100gadījumā. Iespējamā VES avārija, līdzīgi kā citām vertikālām

101būvēm, esot tās nogāšanās. Tāpēc aizsargjoslai esot jānodrošina,

102lai iespējamās VES nogāšanās laukumā netiktu izvietoti objekti,

103kurus šī avārija varētu skart. Turklāt rotējošām detaļām esot

104tāda īpatnība, ka sadursmes brīdī tās saglabā inerces kustību,

105tāpēc iespējamās avārijas zona esot vēl lielāka par būves

106maksimālā augstuma pusotrkāršu horizontālu projekciju.

107Vides ministrija norāda, ka ES tiesību normu pārkāpumu radot

108tas, ka nav pareizi pieņemts lēmums par stratēģiskā novērtējuma

109nepieciešamību. Ja, izvērtējot normatīvo aktu prasības vai

110teritorijas plānojuma projektā plānoto teritorijas izmantošanu,

111trūkst pilnīgas informācijas, tad lēmums par stratēģiskā

112novērtējuma nepieciešamību varot būt kļūdains un varot tikt

113pārkāptas ES tiesību normas.

114Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra neesot salīdzināma ar

115stratēģiskā novērtējuma procedūru, tāpēc neesot pamatots atbildes

116rakstos paustais viedoklis, ka Birojs neesot saskatījis

117nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi

118novērtējuma procedūru un tādēļ nebijis arī pamata veikt

119teritorijas plānojumam stratēģisko novērtējumu.

1204.4. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts

121birojs - norāda, ka laikā, kad tas pieņēma 2005. gada

1229. novembra lēmumu Nr. 175-p par stratēģiskā novērtējuma

123procedūras nepiemērošanu, teritorijas plānojumā vēja enerģijas

124ieguves zona nebija paredzēta. Tā kā, izstrādājot atkārtoto

125pilnveidoto teritorijas plānojuma redakciju, Dunikas pagasta

126padome paredzēja tajā vēja enerģijas zonu, vajadzējis ņemt vērā

127Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punktu, kas noteic,

128ka nelieliem šā panta trešās daļas 1. punktā minēto dokumentu

129grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus,

130kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Pēc Biroja

131ieskata, vēja enerģijas ieguves zonas paredzēšana teritorijas

132plānojumā tobrīd varēja tikt kvalificēta kā būtiska ietekme,

133ņemot vērā, ka pašvaldība izvēlējusies noteikt vēja enerģijas

134ieguvi par atļauto papildu izmantošanu visā iezīmētajā laukumā,

135kā arī šā laukuma platību, to, ka netiek paredzēti citi

136regulējoši priekšnosacījumi attiecībā uz šādas darbības

137realizēšanas apjomiem un iespējām, un to, ka VES būvniecība, ja

138būves augstums pārsniedz 20 metrus, ir Novērtējuma likuma 2.

139pielikumā minētā darbība. Tātad 2007. gadā bijis pamats pieņemt

140lēmumu par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu.

141Birojs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz stratēģiskā

142novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma atšķirīgo

143detalizāciju, struktūru un mērķiem. Jautājums par darbībai

144piemēroto ietekmes uz vidi novērtējumu neesot tieši saistāms ar

145teritorijas plānojumam piemērojamo stratēģisko novērtējumu.

146Birojs nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par to, ka

147paredzētajai darbībai - VES parka būvei - bijis jāveic ietekmes

148uz vidi novērtējums, taču tāds neesot veikts. Birojs norāda, ka

149bija veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējais izvērtējums esot

150viena no ietekmes uz vidi novērtējuma pieejas procedūrām, kas

151veicama Novērtējuma likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām.

152Tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, esot

153minētajā pielikumā norādīta darbība. Atbilstoši Novērtējuma

154likuma 8. panta nosacījumiem konkrētajā gadījumā darbība

155pieteikta reģionālajā vides pārvaldē. Pārvalde veikusi

156Novērtējuma likuma prasībām atbilstošu ietekmju būtiskuma

157novērtējumu pēc minētā likuma 11. panta kritērijiem, un rezultātā

158Birojs esot konstatējis, ka nepastāv objektīvi kritēriji, lai

159papildus sākotnējam izvērtējumam vēl veiktu ietekmes uz vidi

160novērtējumu. Ietekmes novērtējums esot veikts un ietekmes

161novērtētas atbilstoši Novērtējuma likuma 8., 10. un 11. pantam.

162Novērtējuma likuma 14. panta pirmās daļas, IV nodaļas un 1.

163pielikuma prasībām atbilstoša papildu vērtējuma piemērošanai

164neesot objektīva pamata.

1654.5. Pieaicinātā persona - biedrība "Vēja enerģijas

166asociācija" (turpmāk arī - Asociācija) -

167norāda, ka darbojas jau 15 gadus. Tā kā Eiropas Vēja

168enerģijas asociācijas biedrs regulāri saņemot plašu informāciju

169par attīstību vēja enerģijas jomā. Asociācija sniegusi simtiem

170individuālu bezmaksas konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar

171VES ietekmi un darbību. Neviens no Pieteikuma iesniedzējiem šādu

172konsultāciju neesot lūdzis.

173Pieteikumā ietvertie apgalvojumi par vēja turbīnu un

174lauksaimniecības nesavietojamību esot nepatiesi. Ar vēja turbīnas

175darbību saistītos riskus izvērtējot reģionālā vides pārvalde.

176Attiecībā uz aizsargjoslas lielumu Asociācija atbalstot

177viedokli par tās noteikšanu 1,5 rādiusa aplī vēja turbīnas ass

178augstuma robežās. Tikai tornis esot būve, savukārt gondola un tās

179sastāvdaļas (spārni, pārvadi, ģenerators u.c.) esot iekārtas.

180Pārmērīgi lielas aizsargjoslas noteikšana liedzot izmantot

181attiecīgo zemi dažām citām saimnieciskām vajadzībām.

182Secinājumu

183daļa

1Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt divu

2savstarpēji saistītu teritorijas plānošanas dokumentu -

3Apstrīdētā teritorijas plānojuma un Detālplānojuma - atbilstību

4gan Satversmes 115. pantam, gan arī Satversmes 105. pantam.

5Līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumos galvenokārt ir

6nostiprināta prakse teritorijas plānojuma atbilstības Satversmes

7115. pantam izvērtēšanā pēc tādiem pieteikumiem, kuru iesniedzēji

8vērsušies pret teritorijas plānojumu, kas atļauj saimniecisku

9darbību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada

1017. janvāra spriedumu lietā Nr. 2007-11-03), kā arī

11teritorijas plānojuma atbilstības Satversmes 105. pantam

12izvērtēšanā pēc tādiem pieteikumiem, kuru iesniedzēji vērsušies

13pret teritorijas plānojumu, kas saimniecisku darbību liedz

14(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12.

15novembra spriedumu lietā Nr. 2008-05-03).

16Konkrētās lietas ietvaros Pieteikuma iesniedzēji apstrīd aktus

17sakarā ar tajos atļauto saimniecisko darbību, lūdzot izvērtēt

18vienlaikus gan to atbilstību Satversmes 115. pantam, gan arī

19Satversmes 105. pantam. Līdz ar to noskaidrojams, vai šajos

20pantos minētās pamattiesības ierobežotas Pieteikuma

21iesniedzējiem, proti, kuri pieteikumos minētie aspekti ietilpst

22attiecīgi Satversmes 115. vai 105. panta tvērumā.

1Satversmes 115. pants paredz, ka "valsts

2aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas

3par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

4uzlabošanu".

56.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesības dzīvot

6labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā

7sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona

8lēmumu, kas ir saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un

9īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas

10ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu tas

11nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt

12ilgtspējīgam (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 9. jūlija

13sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2. punktu).

14Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un

15ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina

16iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un

17nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot

18nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī

19nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (sk.

20Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

212007-11-03 15. punktu, kā arīSaeimas 2010. gada 10. jūnijā

22apstiprināto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

232030. gadam http://www.latvija2030.lv).

241992. gadā Riodežaneiro Latvija bija to valstu vidū, kas

25Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) konferencē

26parakstīja deklarāciju "Par vidi un attīstību" un ANO

27vispārējās konvencijas par bioloģisko daudzveidību un par klimata

28pārmaiņām. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

29preambulā citastarp atzīts, ka Zemes klimata pārmaiņas un to

30nelabvēlīgās sekas ir cilvēces kopējā problēma. Cilvēka darbība

31ievērojami palielinājusi siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju

32atmosfērā, šis pieaugums pastiprina dabisko siltumnīcas efektu.

33Tas izraisa Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšanu, kas

34var nevēlami ietekmēt dabiskās ekosistēmas un cilvēci. ANO Vides

35aizsardzības programmas ietvaros klimata pārmaiņas tiek

36uzskatītas par mūsdienu svarīgāko visaptverošo vides jautājumu un

37lielāko izaicinājumu vides jomā (sk.

38http://www.unep.org/climatechange/Introduction/tabid/233/Default.aspx).

39Starptautiski pazīstamā nevalstiskā organizācija

40"Greenpeace" norāda, ka vēja enerģijas izmantošanas

41straujā attīstība saistīta ar neatliekamu nepieciešamību apkarot

42klimata pārmaiņas, kas pasaules mērogā tiek uzskatītas par

43lielākajiem draudiem videi(sk., piemēram, Global

44Windenergy Outlook 2006 http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

45Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija "BirdLife

46International" klimata pārmaiņas uzskata par lielāko draudu

47cilvēcei un globālajai bioloģiskajai daudzveidībai (sk.,

48piemēram, BirdLife International Position Statement on Wind Farms

49and Birds http://www.birdlife.org/eu/pdfs/Nature_Directives_material/BHDTF_Position_Wind_farms_and_birds_2005_12_09.pdf).

50Konkretizējot no Satversmes 115. panta valstij un pašvaldībām

51izrietošos pienākumus ilgtspējīgas attīstības jomā, jāņem vērā,

52ka ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi ir būtiska

53ilgtspējības sastāvdaļa.

546.1.1. Ilgtspējībai ir trīs savstarpēji saistīti

55aspekti: ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība. ANO

56deklarācijas "Par vidi un attīstību" 1. principā

57uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības centieni ir vērsti uz

58cilvēkiem un viņu tiesībām dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi

59saskaņā ar dabu.

60Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vidi likumdevējs definē

61kā dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu. Likumdevējs uz

62vidi raugās no "antropocentriska" viedokļa, proti, kā

63uz cilvēka vidi, tādu vidi, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai

64un vajadzību apmierināšanai (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

6524. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu).

66Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības nav iztulkojamas kā

67personas pamattiesības dzīvot absolūti neskartā vidē vai valsts

68pienākums personai šādu vidi nodrošināt. Darbības, kas vērstas uz

69dabiskās vai esošās vides pārveidošanu, pašas par sevi nav

70uzskatāmas par Satversmes 115. pantā noteikto pamattiesību

71ierobežojumu. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka gan

72atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās

73intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp

74kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori

75neparedz pastāvošās vides nemainību un neliedz īstenot ar

76ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Satversmes 115.

77pants, tieši pretēji, prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās

78vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu

79apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu (sk.

80Satversmes tiesas 2008. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr.

812007-11-03 13. punktu).

826.1.2. Satversmes 115. pantā lietotais jēdziens

83"ikviens" aptver ne vien tagadējās paaudzes, bet arī

84nākamo paaudžu intereses dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa

85jau iepriekš ir norādījusi, ka no Satversmes 115. panta izriet

86prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien

87tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot

88labvēlīgā vidē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra

89sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu). Pašreizējās

90paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir

91daudzējādā ziņā atkarīgas no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu

92attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un

93novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to

94kaitīgo ietekmi. Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības,

95interpretējot tās kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām

96saistībām, uzliek valstij pienākumu sekmēt procesus, kas saistīti

97ar globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Ratificējot ANO Vispārējo

98konvenciju par klimata pārmaiņām un šīs konvencijas Kioto

99protokolu, Latvija ir iesaistījusies pasaules valstu kopīgajos

100centienos panākt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas

101stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu

102antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā.

103Satversmes 115. pantā pamattiesību līmenī ir nostiprināti

104valsts pienākumi vides jomā. Proti, valstij ir pienākums

105aizsargāt cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: 1) sniedzot

106informāciju par vides stāvokli; 2) rūpējoties par vides

107saglabāšanu; 3) rūpējoties par vides uzlabošanu.

108Lai arī Latvijas tiesību zinātnē sākotnēji tika izteikts

109viedoklis, ka Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības ir

110"avangardiskas tiesības" (sk.: Levits E. Piezīmes

111par Satversmes 8. nodaļu - Cilvēka pamattiesības.

112Cilvēktiesību žurnāls, 1999, Nr.9-12, 37. lpp.), tomēr

113līdzīgas tiesības konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas arī

114citās valstīs, piemēram, Beļģijā. Beļģijas Konstitūcijas 23.

115panta trešās daļas 4. punkts paredz tiesības dzīvot veselīgā

116vidē. Beļģijas Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka šī norma

117galvenokārt paredz likumdevēja pienākumu noteikt šo tiesību

118realizācijas ietvarus, kā arī nepasliktināt jau sasniegto

119tiesisko stāvokli šajā jomā, ja tam nav pietiekama pamatojuma

120(sk. Beļģijas Konstitucionālās tiesas 2003. gada 26. novembra

121sprieduma Nr. 151/2003 lietā Nr. 2502 B.16.3.punktu un 2006. gada

12214. septembra sprieduma Nr. 137/2006 lietā Nr. 3764 B.7.1.

123punktu).

124Satversmes 115. pantā paredzētās pamattiesības

125interpretējamas, ņemot vērā pastāvošās realitātes, konkrētajā

126gadījumā to, ka šobrīd civilizācija nav iespējama bez enerģijas

127ražošanas, savukārt jebkurš enerģijas iegūšanas veids ietekmē

128vidi. Vēja enerģijas ražošanas attīstība Satversmes 115. panta

129ietvaros aplūkojama galvenokārt kā viena no alternatīvām

130enerģijas ražošanai no fosilajiem enerģijas resursiem un līdz ar

131to kā uz vides stāvokļa uzlabošanu vērsta pasākumu kopuma

132sastāvdaļa.

133Ņemot vērā Satversmes vienotības principu, Satversmes 115.

134pantā noteiktās tiesības nav interpretējamas atrauti no citām

135Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām, tostarp

136sociālekonomiskajām tiesībām un attiecīgajām starptautiskajām

137saistībām. Latvijai ir jāizpilda divi vienlīdz svarīgi un ļoti

138sarežģīti uzdevumi: jāveicina ekonomiskā izaugsme un līdz ar to -

139sociālā labklājība, bet tajā pašā laikā jāsamazina

140siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieviešot energoefektivitātes

141pasākumus, videi draudzīgas tehnoloģijas, aizstājot fosilo

142kurināmo ar atjaunojamiem energoresursiem (sk. ar Ministru

143kabineta 2009. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 517 apstiprinātās

144"Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.

145gadam").

1466.1.3. Vides ministrija, atsaucoties uz Latvijai

147saistošiem starptautiskiem dokumentiem, norāda, ka vēja enerģija

148ir viens no atjaunojamo enerģijas resursu veidiem.

149Elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās aizstāj

150elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem

151(akmeņoglēm, dabasgāzes, naftas produktiem u. c.), rezultātā tiek

152samazināta siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu

153emisija, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēka veselību. Turklāt

154elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās salīdzinājumā ar

155elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem nerada

156būtisku materiālo piesārņojumu, piemēram, atkritumus un

157notekūdeņus, līdz ar to netiek radīts papildu slogs videi un nav

158nepieciešami papildu finanšu resursi materiālā piesārņojuma

159samazināšanai (apglabāšanai, pārstrādei vai attīrīšanai).

160Savukārt pieteikumos, atsaucoties uz atsevišķu personu

161viedokli, norādīts, ka "vēja enerģija neesot pastāvīga, tā

162prasot balansējošas jaudas, kas pārsvarā tiekot nodrošinātas ar

163fosilajiem resursiem. Rezultātā šī enerģija nemaz tik

164"zaļa" neesot" (sk. lietas materiālu 1. sēj.

16545. lpp.). Pieteikumā ietvertas atsauces uz organizācijas

166"Eiropas platforma pret vēja parkiem" (European

167Platform Against Windfarms, turpmāk arī - EPAW)

168viedokli. Pēc šīs organizācijas ieskata, "vienīgais, ko vēja

169turbīnas dara, ir ievērojams ļaunums cilvēkiem, ekonomikai,

170nacionālajiem budžetiem un videi" (sk.

171http://www.epaw.org/about_us.php?lang=en). EPAW ir

172izteikusi savu viedokli Eiropas Komisijai. Eiropas Komisijas

173Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta atbildē EPAW

174citastarp norādīts, ka 2008. gada decembrī 27 ES valstu vadītāji

175un valdības, kā arī Eiropas Parlaments apstiprināja dokumentu

176paketi, kas vērsta uz to, lai sekmētu siltumnīcefekta gāzu

177emisijas samazināšanu un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem

178resursiem. Vēja enerģijas ražošana skatāma šajā kontekstā.

179Eiropas Komisijas un citu Eiropas institūciju politiskais

180atbalsts saskan ar eiropiešu vairākuma viedokli: lielais vairums

181Eiropas pilsoņu ir ne vien ieinteresēti samazināt klimata

182pārmaiņu sekas, bet arī atbalsta enerģijas iegūšanu no

183atjaunojamiem enerģijas resursiem, īpaši vēja enerģijas iegūšanu

184[sk. Commission Européenne Direction Generale de

185l'Energie et des Transports, 07.07.2009, D1/NL/gdc D(2009) 57427,

186http://www.epaw.org/documents/4388-57427_signed_MR.pdf].

187Satversmes tiesas uzdevums nav argumentēti iesaistīties

188diskusijā par minēto EPAW viedokli pēc būtības. Satversmes

189tiesa jau ir secinājusi, ka Satversmes 115. pantā noteiktās

190tiesības un pienākumi jāinterpretē atbilstoši Latvijas Republikai

191saistošajām starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes

192tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12.

193punktu). Tātad šīs tiesības ir interpretējamas atbilstoši

194starptautiskajos dokumentos izstrādātajam viedoklim par to, ka

195vēja enerģijas iegūšana uzskatāma par videi relatīvi draudzīgāku

196un sekmējamu pasākumu. Direktīvas 2009/28/EK preambulas 42. daļā

197norādīts: "lai ātri attīstītu atjaunojamo energoresursu

198izmantošanu, ņemot vērā tās vispārējo augsto lietderību no

199ilgtspējas un vides aizsardzības viedokļa, dalībvalstīm [..] būtu

200jāņem vērā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas

201devums vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto

202mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamās

203enerģijas ražošanas iekārtām."

204Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK I pielikumu Latvijas

205vispārējais mērķis ir panākt, lai no atjaunojamiem

206energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas

207galapatēriņā 2020. gadā būtu vismaz 40 procenti. Katras

208dalībvalsts ziņā ir noteikt piemērotus līdzekļus un pasākumus, ar

209kādiem panākams paredzētais no atjaunojamiem energoresursiem

210saražotās enerģijas īpatsvars.

211Vides ministrija norāda, ka izvēle starp dažādiem enerģijas

212ražošanai izmantojamiem atjaunojamiem energoresursiem ir

213politisks jautājums, kas galvenokārt tiek risināts, lemjot par

214obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Lēmuma pieņemšanā tiekot

215ņemti vērā tādi apsvērumi kā attiecīgo atjaunojamo resursu

216pieejamība Latvijā, mērķa sasniegšanai nepieciešamais no katra

217atjaunojamo energoresursu veida saražojamās enerģijas daudzums,

218kā arī nepieciešamie veicināšanas instrumenti.

219Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu izdotie Ministru

220kabineta 2010. gada 16. marta "Noteikumi par

221elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

222energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" regulē no

223atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti

224iepērkamo apjomu, tā noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības

225kārtību, kā arī cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

226energoresursu veida.

227Savukārt pieteikumam pievienots pētījums "Latvijas

228enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu

229enerģētikas sektoru", kurā izdarīts secinājums, ka

230"Latvijas enerģētikas politikas un jo sevišķi - atbalsta

231mehānismu AER [atjaunojamo enerģijas resursu] jomā veidošana un

232īstenošana ir bijusi pretrunīga un - par spīti sabiedrības

233interesei un ES normatīvajai klātbūtnei - politisko interešu

234ietekmēta" (sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda

235vadībā. Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz

236ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga,

237Sorosa fonds Latvija, 6. lpp.).

238Satversmes tiesas kompetencē nav politiska rakstura jautājumu

239risināšana. Konkrētās lietas ietvaros nav apstrīdēts nedz

240elektroenerģijas obligātais iepirkums vai tā nosacījumi, nedz arī

241cenu noteikšana kā tāda, un Satversmes tiesas uzdevums nav

242izvērtēt tās tiesiskumu. Arī citās Eiropas valstīs pastāv dažādi

243ekonomiska rakstura veicināšanas instrumenti, kuru mērķis ir

244panākt no atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas, arī

245vēja enerģijas, strauju attīstību. Piemēram, Vācijas Atjaunojamo

246enerģiju likumā (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer

247Energien) paredzētas piemaksas 5-9 centu apmērā par VES

248saražoto kilovatu enerģijas (sk.

249http://www.gesetze-im-internet.de/eeg_2009/index.html).

250Veicināšanas instrumentu darbības rezultāts ir uzņēmēju

251ekonomiskā interese ieguldīt darbu un līdzekļus vēja enerģētikas

252attīstībā. Tomēr tas vien, ka vides uzlabošanas mērķis tiek

253sasniegts nevis ar administratīvas piespiešanas metodēm, bet gan

254ar ekonomiskiem līdzekļiem stimulējot uzņēmēju interesi,

255neizslēdz ar VES attīstību saistītos jautājumus no Satversmes

256115. panta tvēruma.

257Līdz ar to nav pamatots pieteikumos paustais viedoklis, ka VES

258būvniecība Dunikas pagastā vērsta vienīgi uz atsevišķu personu

259īpašuma tiesību izmantošanu peļņas gūšanai.

260Izvērtējot apstrīdēto aktu atbilstību Satversmes 115.

261pantam, jāņem vērā, ka kopumā vēja enerģijas ražošanas attīstība

262ir vērsta uz to, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta

263izrietošo pozitīvo pienākumu uzlabot vides stāvokli, respektīvi,

264uz sabiedrības labklājību un tiesībām dzīvot labvēlīgā

265vidē.

2666.2. Satversmes 115. pantā nostiprinātais valsts

267pienākums uzlabot vides stāvokli pildāms, ņemot vērā situāciju

268visā valstī, nevis vienas pašvaldības ietvaros. Satversmes 115.

269pants neprasa, lai vienas pašvaldības iedzīvotājiem tiktu

270saglabāta neskarta vide, kamēr cita pašvaldība būtu spiesta

271pieciest piesārņojumu, gan ražojot abām pašvaldībām nepieciešamo

272enerģiju, gan vēl ar finanšu izlīdzināšanas mehānisma

273starpniecību pārdalot no saimnieciskās darbības gūtos

274ieņēmumus.

275Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka laikā, kad tika izstrādāts

276Apstrīdētais teritorijas plānojums, Dunikas pagasts bija to

277pašvaldību vidū, kuras pašas nespēja nodrošināt sev nepieciešamos

278līdzekļus. Tā saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 28.

279decembra noteikumiem Nr. 1070 "Noteikumi par pašvaldību

280finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību

2812007.gadā" Dunikas pagastam nepieciešamais nodrošinājums no

282pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda bija 45 342 lati,

283savukārt pašvaldībām, kuras bija spiestas samierināties ar tajās

284izvietoto enerģijas iegūšanas objektu pārveidoto vidi, piemēram,

285Ķeguma novads un Aizkraukles novads, nācās izdarīt iemaksas šajā

286fondā.

287Interpretējot Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības

288kopsakarā ar Satversmes 91. pantu, Pieteikuma iesniedzēju

289tiesības dzīvot iespējami labvēlīgākā vidē ir jāsamēro arī ar

290citu Latvijas iedzīvotāju tiesībām dzīvot iespējami labvēlīgākā

291vidē.

2926.3. Nevar piekrist Ekonomikas ministrijas uzskatam, ka

293neviens Latvijas normatīvais akts neuzliek pašvaldībām pienākumu

294teritorijas plānošanas procesā apsvērt iespēju attīstīt no

295atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas ieguvi savā

296teritorijā. Satversmes tiesa jau ir norādījusi uz to, ka mērķus

297un uzdevumus, ko mūsdienu sabiedrībai izvirza vides tiesības, var

298sasniegt, vienīgi cieši līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām, kā

299arī nevalstiskajām organizācijām un privātajam sektoram.

300Satversmes 115. pantā lietotais termins "valsts" nav

301interpretējams šauri, bet ar to saprotamas arī pašvaldības un

302citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kurām

303kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt

304ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās

305saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8.

306februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.punktu).

307Satversmes 115. pants ne vien nosaka personai tiesības uz

308labvēlīgu vidi, bet arī uzliek par pienākumu publiskās varas

309institūcijām, tostarp pašvaldībām, nodrošināt šo tiesību

310īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

311sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 11. punktu).

312Teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu

313sasniegšanas līdzekļiem (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8.

314februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu).

315Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam šajā procesā

316pašvaldībai ir jāievēro ilgtspējības princips, tātad pašvaldībai

317ir jāapsver arī jautājumi, kas saistīti ar iespējām veicināt

318enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem.

319Valstīs ar ilgstošām tradīcijām atjaunojamo enerģiju

320attīstības jomā līdztekus ekonomiska rakstura veicināšanas

321mehānismiem normatīvajos aktos noteiktos gadījumos ir paredzēti

322arī speciāli regulējumi teritorijas plānošanas un būvniecības

323jomā. Piemēram, Vācijas tiesas vairākkārt atzinušas teritorijas

324plānošanas dokumentus par spēkā neesošiem sakarā ar to, ka tajos

325nav atvēlētas pietiekamas teritorijas VES izvietošanai (sk.,

326piemēram, Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Augstākās

327administratīvās tiesas 2008. gada 28. augusta sprieduma lietā Nr.

3288 A 2138/06

329http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2008/8_A_2138_06urteil20080828.html).

330Latvijā analogas prasības teritorijas plānojumiem izvirzītas

331netiek. Lai gan, īstenojot ilgtspējības principu, pašvaldībai

332teritorijas plānošanas gaitā ir jāapsver minētie jautājumi, tai

333nav pienākuma iespēju robežās paredzēt teritorijas, kuras

334izmantojamas atjaunojamās enerģijas iegūšanas, tostarp VES,

335vajadzībām. Jāņem vērā, ka Latvijā valsts mērogā VES izvietošanai

336piemērotu vietu izraudzīšanas darbs ir tikai aizsākts. Ekonomikas

337ministrija norāda, ka Fiziskās enerģētikas institūts veicis

338mērījumus visā Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis

339karti, kur redzams gada vidējais vēja ātrums 10 metru, 50 metru

340un 100 metru augstumā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 185.

341lpp.). Taču visaptveroši pētījumi par VES attīstībai

342labvēlīgām teritorijām no cita viedokļa Latvijas mērogā neesot

343veikti.

344Tātad pašvaldība savas rīcības brīvības ietvaros varēja

345pārliecināties, vai tās teritorijā ir VES uzstādīšanai piemērotas

346vietas un vai pagasta teritorijā būtu vēlams īstenot vēja parka

347ieceri.

3486.4. Viens no vides politikas pamatprincipiem ir

349piesardzības princips. Atbilstoši šim principam vides problēmu

350risināšana uzsākama jau tad, kad vēl nav saņemti pilnīgi

351zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi

352uz vidi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

353sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.2. punktu).

354Tomēr piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība

355nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs

356darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas. Lai,

357atsaucoties uz piesardzības principu, aizliegtu teritorijas

358plānošanas dokumentos kādu darbību, pagasta padomei jāpārliecinās

359par savu aizdomu pamatotību, iegūstot nepieciešamo informāciju

360(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā

361Nr. 2008-05-03 15.2. punktu).

362Nav pamatots no pieteikumiem izrietošais viedoklis, ka

363apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā Latvijā nebija pieejami

364pētījumi par VES ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Eiropā jau

3652000. gadā darbojās 12 887 VES. 2006. gadā, tātad Apstrīdētā

366teritorijas plānojuma izstrādāšanas laikā, Eiropā darbojās 40 500

367VES. 2007. gadā Eiropā darbojās 56 535 VES (sk.: Vēja

368enerģētika: fakti, http://www.wind-energy-the-facts.org/lv/kopsavilkums/atzinba.html).

369Vairums no šīm VES darbojas valstīs, kur iedzīvotāju blīvums

370ievērojami pārsniedz iedzīvotāju blīvumu gan Latvijā, gan Dunikas

371pagastā. Atbilstoši teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstam

372Dunikas pagastā tas bija 3,8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru

373(sk. lietas materiālu 1. sēj. 138. lpp.).

374Pasaules labākā prakse vēja enerģijas objektu plānošanas,

375būvēšanas un ekspluatācijas jautājumos jau bija apkopota Pasaules

376vēja enerģijas asociācijas izstrādātajās Ilgtspējības vadlīnijās

377(World Wind Energy Association Sustainability Guidelines,

378http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf),

379kas tika prezentētas 2005. gada 2.-5. novembrī Pasaules vēja

380enerģijas konferencē Melburnā. Lai attīstītu labāko praksi un

381sekmētu vides, sociālo un ekonomisko aspektu ņemšanu vērā,

382izvērtējot jaunu vēja enerģijas projektu ilgtspējību, minētās

383vadlīnijas izstrādāja Pasaules vēja enerģijas asociācija

384(World Wind Energy Association, WWEA), organizācija, kuras

385sastāvā ir biedri no vairāk nekā 95 pasaules valstīm - ap

386pussimts zinātniska rakstura organizāciju, kas nodarbojas ar

387pētījumiem šajā jomā, kā arī vairāk nekā 70 ar vēja enerģiju

388saistītas organizācijas no piecu kontinentu valstīm, tostarp arī

389daudzām ES valstīm.

390Tātad gan pasaules, gan Eiropas praksē ir uzkrāta plaša

391pieredze, risinot dažādus ar VES izveidošanu un darbību saistītus

392jautājumus. Minētajās vadlīnijās ir norādes gan uz iespējamo

393negatīvo ietekmi, kādu VES varētu atstāt uz vidi, gan arī uz

394svarīgākajiem pasākumiem, lai šo ietekmi mazinātu vai novērstu.

395Šī ietekme analizēta arī daudzu citu organizāciju dokumentos un

396publikācijās, piemēram, ar starptautiskās vides aizsardzības

397organizācijas "Greenpeace" līdzdalību izstrādātajā

398Globālajā vēja enerģijas pārskatā (sk. Global Windenergy

399Outlook 2006

400http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

401Tātad, izstrādājot apstrīdētos

402aktus, Dunikas pagasta padomei un Rucavas novada domei bija

403pieejama informācija par VES ietekmi uz cilvēka veselību un vidi

404un iespēja ņemt to vērā, plānojot VES izvietojumu tā, lai

405neradītu draudus cilvēku veselībai un videi.

406Lietā nav strīda par to, ka VES var ietekmēt putnus un

407sikspārņus, ka tās izbūve rada manāmas vizuālas pārmaiņas ainavā,

408ka VES ekspluatācija ir saistīta ar troksni, apēnojumu un

409zibšņiem. Taču lietas dalībnieku viedoklis atšķiras par vairākiem

410šīs ietekmes aspektiem, turklāt būtiski - par VES ietekmi uz

411cilvēka veselību.

4126.5. VES ietekme uz putniem un sikspārņiem ir būtiski

413atkarīga no VES atrašanās vietas un salīdzināma ar jebkuras citas

414cilvēka darbības sekām. Pēc ASV zinātnieku aplēsēm, no visiem

415putniem, kas gājuši bojā sadursmēs ar cilvēka radītām iekārtām

416vai cilvēka darbības rezultātā, vēja enerģijas ražošanas iekārtu

417dēļ bojā gājuši tikai 0,01-0,02 procenti. Kalifornijā veiktajos

418pētījumos secināts, ka 2001. gadā, darbojoties kopumā 15 000 vēja

419enerģijas iegūšanas iekārtām, nogalināti 33 000 putnu, tātad

420nedaudz vairāk kā divi putni uz vienu VES. Spānijas Navarras

421provincē, kur darbojās 692 vēja enerģijas iegūšanas iekārtas,

422vidēji gadā viena VES nogalinājusi 0,13 putnus. Savukārt Vācijas

423Brandenburgas zemē laikā no 1989. gada līdz 2004. gadam

424uzskaitīti 278 ar putnu bojāeju saistīti gadījumi vēja parkos,

425kur minētā laika posma beigās darbojušās vairāk nekā 16 500 vēja

426enerģijas iegūšanas iekārtas (sk. Global Windenergy Outlook

4272006

428http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

429Savukārt pētījumos Lejasaustrijā, gada laikā novērojot atsevišķas

430VES, konstatēts, ka sadursmēs ar vienu vēja enerģijas iekārtu iet

431bojā vidēji septiņi putni un pieci sikspārņi (sk. Wörlen S.

432Erneubare Energien. Wissen, was stimmt. Herder, Freiburg, 2010,

433S.59-60). Ņemot vērā dažādos pētījumos iegūtos

434rezultātus, nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides

435aizsardzības jomā, norāda uz to, ka VES radītās briesmas putniem

436ir salīdzinoši mazākas nekā ar klimata pārmaiņām saistītie

437apdraudējumi. Organizācija "BirdLife International"

438Eiropas Padomes uzdevumā ir izstrādājusi vadlīnijas, lai,

439izvērtējot VES izvietošanai piemērotas vietas, maksimāli

440samazinātu VES negatīvo ietekmi uz putniem un sikspārņiem

441(sk., piemēram, BirdLife International Position Statement on

442Wind Farms and Birds

443http://www.birdlife.org/eu/pdfs/Nature_Directives_material/BHDTF_Position_Wind_farms_and_birds_2005_12_09.pdf).

444Latvijas Ornitoloģijas biedrība (Reģ. Nr. 40008002230, turpmāk

445- LOB) pārstāv organizāciju "BirdLife International"

446Latvijā. Lai atvieglotu VES plānošanu un sastādītu dabas (īpaši

447putnu) aizsardzības un vēja enerģētikas interešu potenciālo

448konfliktu zonu karti, LOB īstenojusi Latvijas vides aizsardzības

449fonda Vides projektu finansētu projektu "Vēja enerģētisko

450iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošu

451pasākumu izstrāde". Šo pētījumu LOB ir izmantojusi, arī

452sniedzot vairākus atzinumus sakarā ar ieceri īstenot vēja

453enerģijas ieguvi Dunikas pagastā.

454Pirms vēja enerģijas ieguves zonas ietveršanas Apstrīdētajā

455teritorijas plānojumā Dunikas pagasta padome ir ņēmusi vērā LOB

456viedokli. Apstrīdētā teritorijas plānojuma teritorijas

457izmantošanas un apbūves noteikumos expressis verbis

458norādīts, ka vēja enerģijas ieguves zonas robežas iezīmētas,

459vadoties no LOB ieteikuma. LOB 2005. gada 31. oktobra vēstulē Nr.

4602005/100 uzskaitītas vietas Dunikas pagastā, kurās VES

461uzstādīšana nebūtu pieļaujama, un norādīts, ka pārējā teritorija

462"ir piemērota turpmākai vēja parku plānošanai. Taču precīzas

463VES uzstādīšanas vietas turpmāk var saskaņot jau projekta

464īstenošanas gaitā" (sk. lietas materiālu 2. sēj.

46555.-57. lpp.).

466Pirms tika pieņemts lēmums par Detālplānojuma izstrādāšanu,

467LOB sniegusi viedokļus par VES izvietošanu Dunikas pagastā

468(sk. LOB 2008. gada 17. jūlija vēstuli Nr. 2008/062 un 2008.

469gada 13. augusta vēstuli Nr. 2008/069 lietas materiālu 3. sēj.

47075.-90. lpp.). Detālplānojuma izstrādāšanas laikā ir

471saņemts LOB eksperta R. Lebusa slēdziens. Tajā citastarp

472norādīts, ka nevienu no Dunikas pagastā iecerētajām VES nav

473paredzēts izvietot riska zonās un Natura 2000 teritorijās

474(sk. LOB 2009. gada 20. augusta vēstuli Nr. 2009/107 lietas

475materiālu 4. sēj. 33.-36 lpp.).

476Arī vēstulē Pieteikuma iesniedzējai LOB norāda, ka

477"izbūvējot plānoto VES parku Dunikas pagastā, prognozējamā

478ietekme uz savvaļas putnu populācijām varētu būt salīdzinoši

479neliela. Dunikas VES parka gadījumā ir saglabātas migrācijas

480trases Sventājas ielejā un trase, pa kuru uz Dunikas tīreli dodas

481nakšņot zosis" (sk. LOB 2009. gada 16. septembra vēstuli

482Nr. 2009/115 lietas materiālu 3. sēj. 73-74.

483lpp.).

484Jāņem arī vērā, ka laikā, kad tika izstrādāti apstrīdētie

485akti, Liepājas rajonam jau bija teritorijas plānojums (sk.

486http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf),

487kura līmenī bija notikusi izšķiršanās par to, kuras rajona

488teritorijas ir nozīmīgas putniem. 2006. gadā tika izstrādāti šā

489teritorijas plānojuma grozījumi. To izstrādes gaitā tika veikts

490stratēģiskais novērtējums un sagatavots vides pārskats,

491raksturojot katru no rajonā ietilpstošajām aizsargājamām dabas

492teritorijām.

493Pieteikumos nav apgalvots, ka Liepājas rajonā putniem

494nozīmīgās teritorijas būtu noteiktas nepilnīgi. No lietas

495materiāliem nav gūstams ieskats, ka kāds no Pieteikuma

496iesniedzējiem Liepājas rajona teritorijas plānojuma apspriešanas

497gaitā būtu ierosinājis šīs teritorijas paplašināt. Jautājumu par

498to, kuras teritorijas ir nozīmīgas no dabas aizsardzības

499viedokļa, Dunikas pagasta teritorijas plānojumā nemaz nevarēja

500risināt citādi, kā tas paredzēts augstāka līmeņa plānošanas

501dokumentā - rajona teritorijas plānojumā.

502Apstrīdētie akti neparedz VES izvietot Natura 2000

503teritorijās vai citās vietās, kas atbilstoši Liepājas rajona

504teritorijas plānojumam vai citiem normatīvajiem aktiem būtu

505nozīmīgas putniem. Veicot sākotnējo izvērtējumu 41 paredzētās VES

506izvietošanai Dunikas pagastā, Liepājas reģionālā vides pārvalde

507secinājusi, ka VES parka izbūve neradīs būtisku negatīvu ietekmi

508uz savvaļas putnu populācijām, jo šis parks atradīsies ārpus

509valsts un ES īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, neatradīsies

510to tiešā tuvumā un teritoriju tieši nešķērso nozīmīga putnu

511migrācijas trase (sk. Vides valsts dienesta Liepājas

512reģionālās vides pārvaldes 2009. gada 5. augusta vēstuli Nr. LI

51309 SI 0048/1503 par sākotnējo izvērtējumu lietas materiālu 3.

514sēj. 107.-110. lpp.).

515Līdz ar to nav pamatots no pieteikumiem izrietošais viedoklis,

516ka apstrīdētie akti no putnu un sikspārņu aizsardzības viedokļa

517būtu pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principu un Satversmes

518115. pantu.

5196.6. Eiropas pieredzē nav gūts apstiprinājums tam, ka

520sauszemes VES negatīvi ietekmētu pārējo faunu vai floru, ciktāl

521to būve nav saistīta ar dabas pamatnes transformāciju. Jāņem

522vērā, ka plānotā vēja ieguves zona izvietota iespējami tuvu jau

523esošajai infrastruktūrai, līdz ar to pēc iespējas samazinot

524nepieciešamību transformēt zemi pievedceļu izbūvei. Lietas

525materiālos nav gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētie akti

526paredzētu pievedceļu izbūvei vai VES būvei transformēt

527teritorijas, kuras atbilstoši Liepājas rajona teritorijas

528plānojumam satur aizsargājamus biotopus.

529Satversmes tiesas praksē ir vairākkārt par neatbilstošiem

530Satversmes 115. pantam atzīti detālplānojumi, kuros izraudzītais

531risinājums paredz meža zemes transformāciju, kuras rezultātā

532varētu būtiski samazināties bioloģiskā daudzveidība attiecīgajā

533teritorijā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 9.

534jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 12. punktu). Satversmes

535tiesa norādījusi uz to, ka, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības

536principu, pašvaldībai bija jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža

537vides (ekoloģisko) vērtību (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

5389. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 12.1. punktu).

539Atšķirībā no minētajām lietām izskatāmajā lietā Detālplānojums

540neskar tādas teritorijas, kurās noteiktā teritorijas izmantošana

541būtu dabas pamatne. VES paredzēts būvēt meliorētā

542lauksaimniecības teritorijā, un teritorijas plānojums neierobežo

543šīs teritorijas pakļaušanu apstrādei ar lauksaimniecības mašīnām,

544kā arī dabiskās floras aizstāšanu ar cilvēkam nepieciešamajām

545kultūrām.

5466.7. Par vienu no lielākajām problēmām VES ietekmē uz

547vidi tiek atzītas ainavas pārmaiņas. Valstu pieredze rāda, ka

548personu attieksme pret šīm pārmaiņām ir individuāla.

549Lielbritānijas Atjaunojamās enerģijas asociācija norāda uz

550pētījumiem, kuros secināts, ka vairākums aptaujāto personu vēja

551parkus uzskata par interesantu ainavas elementu. Kopumā aptuveni

55280 procenti no visiem sabiedrības locekļiem atbalstot vēja

553enerģiju, 10 procenti esot pret to, bet atlikušajai daļai neesot

554noteikta viedokļa (sk. Top Myths About Wind Energy

555http://www.bwea.com/energy/myths.html).

556Liela daļa no Eiropā izvietotajām vēja turbīnām atrodas

557Vācijā. Tā 2006. gadā Vācijā darbojās 20 622 vēja turbīnas

558(sk.: Vēja enerģētika: fakti, http://www.wind-energy-the-facts.org/lv/kopsavilkums/atzinba.html).

559No Vācijas Federālās vēja asociācijas sagatavotajām publikācijām

560izriet, ka Vācijas iedzīvotāju absolūtais vairākums atbalsta ne

561vien vispār elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem

562energoresursiem, bet arī attiecīgu būvju izvietošanu savas

563dzīvesvietas tuvumā (sk. Bundesverband WindEnergie e.V. A bis

564Z fakten zur Windenergie

565http://www.wind-energie.de/fileadmin/Shop/Broschueren/A-Z/A-Z_2010.pdf).

566Šīs valsts tiesību sistēmā un tiesu praksē ir noteikti

567kritēriji vēja enerģijas iekārtu radītā apgrūtinājuma

568pieļaujamībai attiecībā uz dzīvojamām mājām. Tiesu praksē ir

569nostiprināta atziņa, ka parasti absolūti pieļaujama ir vēja

570enerģijas iekārtu ierīkošana tādā attālumā no dzīvojamām mājām,

571kurš pārsniedz trīskāršu vēja enerģijas iekārtas kopējo augstumu

572(torņa augstums no zemes virsmas līdz rotora asij, kuram

573pieskaitīta puse no rotora spārnu diametra). Par nepieļaujami

574"uzmācīgu" parasti tiek uzskatīta būve, kas atrodas

575tuvāk par divkāršu vēja enerģijas iekārtas kopējo augstumu.

576Gadījumus, kad vēja enerģijas iekārta atrodas attālumā starp

577abiem minētajiem lielumiem, uzskata par individuāli vērtējamiem

578(sk., piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākās

579administratīvās tiesas 2010. gada 24. jūnija nolēmumu lietā Nr. 8

580A 2764/09

581http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2010/8_A_2764_09beschluss20100624.html,Vācijas

582Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Augstākās administratīvās tiesas

5832008. gada 28. augusta sprieduma lietā Nr. 8 A 2138/06 177.

584rindkopu

585http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2008/8_A_2138_06urteil20080828.html

586un Vācijas Federālās Augstākās Administratīvās tiesas 2006. gada

58711. decembra nolēmumu lietā Nr. 4B72.06 http://www.bundesverwaltungsgericht.de).

588Kanādas Vēja enerģijas asociācijas sagatavotajos materiālos

589norādīts, ka daudzi vēja parki Kanādā izvietoti tā, ka dzīvojamās

590mājas atrodas 300-400 metru attālumā, kas visumā uzskatāms par

591minimālo pienācīgo attālumu. Tuvāk par šo attālumu nereti atrodas

592to zemes īpašnieku mājas, kuri iznomā zemi vēja parkam, un šajos

593gadījumos gūta pozitīva pieredze. Taču gadījumos, kad finansiālu

594attiecību nav, no atsevišķām šādā attālumā dzīvojošām personām

595tiek saņemtas sūdzības (sk. Wind Turbines and Sound: Review

596and best Practice Guidelines

597http://www.canwea.ca/images/uploads/File/CanWEA_Wind_Turbine_Sound_Study_-_Final.pdf).

598Tātad Pieteikuma iesniedzēju arguments par to, ka nekur

599pasaulē VES nebūvējot tuvāk par 2 kilometriem no apdzīvotajām

600vietām, ir acīmredzami nepamatots. Vienlaikus jāņem vērā, ka,

601piemēram, federatīvajās valstīs, kā Austrijā, Vācijā, ASV,

602Kanādā, jautājumi par ierobežojumu noteikšanu VES attālumam no

603apdzīvotajām vietām vai dzīvojamām mājām galvenokārt risināti

604pavalstu līmenī un dažādās pavalstīs pieņemtie risinājumi būtiski

605atšķiras.

606VES izvietošana teritorijā, ko regulē apstrīdētie akti,

607plānota, ņemot vērā uzņēmuma ENERCON pieredzi, bet šis

608uzņēmums ar vēja enerģijas iekārtu būvi nodarbojas jau kopš 1984.

609gada un ir viens no Eiropas vadošajiem uzņēmumiem šajā jomā

610(sk. http://www.enercon.de).

611Kā tas redzams no lietai pievienotajām trokšņa un apēnojuma

612kartēm, tās izgatavojis Austrijas būvplānošanas uzņēmums, kuram

613ir ilgstoša pieredze šajā jomā un kurš veicis būvplānošanu

614daudziem vēja parkiem Austrijā un citās Eiropas valstīs

615(sk. http://www.baubetreuung.at/wind.php).

616Tātad, apsverot iespēju attīstīt Dunikas pagastā vēja

617enerģijas ražošanu un izstrādājot apstrīdētos aktus, Dunikas

618pagasta padomei bija pieejama attiecīgajās Eiropas valstīs

619uzkrātā pieredze. Kā izriet no lietas materiāliem, tostarp arī no

620Pieteikuma iesniedzēju iesniegtā videofragmenta par

621detālplānojumu sabiedrisko apspriešanu, atbilstoši šai pieredzei

622VES nav bijis iecerēts izvietot tuvāk par 500 metriem no

623dzīvojamām mājām.

6246.8. Izvērtējot Apstrīdētā teritorijas plānojuma

625atbilstību Satversmes 115. pantam no cilvēka dzīvības un

626veselības aizsardzības viedokļa, jāņem vērā, ka VES ekspluatācija

627nav saistīta nedz ar cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgu gāzu

628izplūdi atmosfērā, nedz arī ar notekūdeņiem, ķīmisku vielu

629nokļūšanu augsnē vai bīstamiem atkritumiem. Ar VES ekspluatāciju

630saistītie riski un iespējamā nelabvēlīgā ietekme pastāv tikai VES

631tiešā tuvumā un zināmā attālumā no tās. Tāpēc izšķiroša nozīme ir

632VES novietojumam.

633Jēdzienu "plānotā vēja enerģijas ieguves zona"

634iespējams interpretēt dažādi. Ciktāl Apstrīdēto teritorijas

635plānojumu varētu interpretēt kā tādu, kas jebkurā norādītajā

636vietā pieļauj jebkura augstuma un jebkuras jaudas vēja enerģijas

637iekārtu būvi, tas varētu nonākt pretrunā ar daudzām tiesību

638normām. Tomēr Apstrīdēto teritorijas plānojumu nevar interpretēt

639atrauti no Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kuros

640paredzēts pienākums ievērot likumos noteiktās aizsargjoslas un

641citas tiesību normas.

642Tā Dunikas pagasta teritorijas plānojuma Teritorijas

643izmantošanas un apbūves noteikumu 2.1.2. punktā paredzēts, ka

644netiek atļauta tāda zemes izmantošana, kas rada būtisku

645piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām (sk. lietas

646materiālu 5. sēj. 131. lpp.), savukārt atbilstoši 3.15.5.2.

647punktam vēja enerģijas iegūšanas zonā vēja enerģijas ieguves

648parku būvniecība ir atļauta tikai "ievērojot spēkā esošajos

649normatīvajos aktos noteiktās prasības" (sk. lietas

650materiālu 5. sēj. 167. lpp.).

651Apstrīdētais teritorijas plānojums neparedz nevienu konkrētu

652VES atrašanās vietu un nenosaka, cik, kāda augstuma un kādas

653jaudas VES plānojamas. Dunikas pagasta padome un Rucavas novada

654dome to interpretē kā atļautu nekustamā īpašuma papildu

655izmantošanu ar nosacījumu, ka attiecīgajai teritorijai tiek

656noteiktā kārtībā izstrādāts detālplānojums. Proti, apstrīdētā

657akta saturs nav vērtējams atrauti no vārdiem "plānotā

658zona", ar ko saprotama teritorija, kurai pieļaujams

659izstrādāt detālplānojumu ar mērķi noteikt iespējamu vienas vai

660vairāku VES atrašanās vietu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 883 54.1.

661punktam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var paredzēt

662teritorijas, kurām izstrādājams detālplānojums.

663Jēdziens "teritorijas plānojums" tiek lietots divās

664nozīmēs. Pirmkārt, plašākā nozīmē, ar to aptverot gan teritorijas

665plānojumu, gan arī detālplānojumu. Otrkārt, šaurākā nozīmē, ar šo

666jēdzienu saprotot teritorijas plānojumu līdztekus

667detālplānojumam.

6682007. gadā, Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas

669laikā, bija spēkā Noteikumi Nr. 883, kuru 6. punkts paredzēja:

670"Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami

671nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves

672nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā." Tas ir, augstāka

673juridiskā spēka tiesību akts expressis verbis pieļāva tādu

674situāciju, kurā teritorijas izmantošana un apbūve tiek

675reglamentēta "nepietiekami". Šāds teritorijas plānojums

676vien nevar būt pietiekams būvniecības procesa uzsākšanas

677nosacījums. Teritorijas izmantošana un apbūve ir pienācīgi

678jānosaka detālplānojumā.

679Atbilstoši Noteikumu Nr. 883 7. punktam "detālplānojums

680ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas

681plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības

682teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot

683un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto)

684izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus".

685Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas laikā nebija

686izvirzītas vienotas prasības par to, kādas zonas ar kādu atļauto

687izmantošanu pašvaldība var paredzēt savā teritorijas plānojumā.

688Birojs norāda, ka arī attiecībā uz VES būvi pastāvot dažādi

689risinājumi. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pretrunā gan ar

690teritorijas plānošanas principiem, gan arī ar vispārējiem tiesību

691principiem var nonākt tāda plānošanas prakse, ka teritorijai,

692kurā pastāv atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto

693(atļauto) izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas

694nolūkus, līdz ar to ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas

695paredzamību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

696sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu). Atšķirībā no

697situācijas lietā Nr. 2007-11-03 Dunikas pagasta padome ir

698izvēlējusies risinājumu, kas vērsts uz teritorijas izmantošanas

699paredzamības palielināšanu. Proti, vēja enerģijas zona iezīmēta

700kā atļautā papildu izmantošana ierobežotā teritorijā.

701Apstrīdētais teritorijas plānojums, kā izriet arī no

702Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos sniegtās

703definīcijas, precīzi nosaka vēja enerģijas ieguves zonas ārējās

704robežas, proti, robežas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai VES

705netiktu izvietotas nepieļaujami tuvu putniem nozīmīgajām vietām.

706Savukārt vārds "plānotā", kas ietverts formulējumā

707"plānotā vēja enerģijas ieguves zona" (pretstatā citiem

708atļautās izmantošanas formulējumiem, kuros šāds vārds nav

709ietverts), norāda, ka attiecīgā izmantošana vēl konkretizējama

710plānošanas veidā, tas ir, ar detālplānojumiem, kuros regulējams

711jautājums par VES izvietojumu, ņemot vērā esošo apbūvi un

712prasības par iedzīvotāju veselības un labklājības

713nodrošināšanu.

714Ja pieņemtu, ka Dunikas pagasta padomei jau teritorijas

715plānojumā vēja enerģijas ieguves zonu vajadzēja iezīmēt tā, lai

716būtu paredzēta katras konkrētās VES atrašanās vieta, zustu jēga

717izstrādāt detālplānojumu.

718Tātad Apstrīdētais teritorijas plānojums nav pretrunā ar

719valsts pienākumiem personu dzīvības un veselības aizsardzības

720jomā, ciktāl tas paredz iespēju attiecīgajā teritorijā iegūt vēja

721enerģiju, ar tādu nosacījumu, ka katras konkrētas VES atrašanās

722vieta konkretizējama detālplānojumā, kura izstrādāšanas gaitā

723tiek nodrošināts tiesību normām atbilstošs VES izvietojums.

7246.9. Par vienu no VES nelabvēlīgajām ietekmēm tiek

725uzskatīts troksnis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT)

726pārmērīgu troksni uzskata par tiesību uz privāto dzīvi

727ierobežojumu (sk., piemēram, ECT 2003. gada 8. jūlija

728spriedumu lietā "Hatton and Others v. the United

729Kingdom", iesniegums Nr. 36022/97). Arī Beļģijas

730Konstitucionālā tiesa (neraugoties uz to, ka Beļģijas

731Konstitūcijā ir pants par tiesībām uz labvēlīgu vidi) troksni

732vērtē tiesību uz privāto dzīvi aspektā (sk. Beļģijas

733Konstitucionālās tiesas 2003. gada 30. aprīļa spriedumu Nr.

73451/2003 lietās Nr. 2303, 2304, 2431 un 2432

735http://www.const-court.be).

736Tātad troksni varētu vērtēt gan Satversmes 115. panta, gan

737Satversmes 96. panta aspektā. Taču jautājums par pieļaujamo

738troksni pēc būtības nav risināms izskatāmās lietas ietvaros, to

739risina likums "Par piesārņojumu" un saskaņā ar to

740izdotie normatīvie akti. Likuma "Par piesārņojumu" 14.

741panta "Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi"

742pirmā daļa paredz, ka "piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt,

743ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes

744normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā

745teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var

746palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā

747teritorijā". Tātad neatkarīgi no teritorijas plānojumā

748izraudzītā risinājuma, VES darbība nebūs pieļaujama, ja troksnis

749pārsniegs noteiktos ierobežojumus.

750Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 597

751"Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2.

1Dabiskajai videi piemīt estētiska un garīga vērtība,

2kas nosaka cilvēka dzīves kvalitāti un personas labklājības

3nemateriālo aspektu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 6.

4jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9. punktu). Pārmaiņas,

5ko vidē rada VES, var ietekmēt šo labklājības aspektu.

6Teritorijas plānošanas procesā personas intereses pēc iespējas

7saglabāt dabisko vidi ir jāņem vērā kā vienas no šajā procesā

8izvērtējamām un līdzsvarojamām interesēm. Tomēr Satversmes 115.

9pants tām paredz mazāku aizsardzības apjomu nekā Satversmes 105.

10pants. Līdz ar to šajā aspektā izvērtējama apstrīdēto aktu

11atbilstība Satversmes 105. pantam.

1Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

2tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

3sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

4saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

5vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

6likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

7Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants

8paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts

9tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu

10(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

11sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu).

12Satversmes tiesa ir norādījusi: "No tiesībām uz īpašumu

13izrietošās intereses teritorijas plānošanas jomā apskatāmas plašā

14tvērumā. Pie tām var piederēt arī, piemēram, noteikts skats pa

15logu, dzīvokļa insolācija"(Satversmes tiesas 2008. gada

1624. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punkts).

17Pirmajā pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji ir

18"nekustamo īpašumu īpašnieki un/vai Dunikas pagasta

19iedzīvotāji".

208.1. Nenoliedzot to, ka arī, piemēram, no īres līguma

21izrietošās mantiskās pozīcijas noteiktos apstākļos var ietilpt

22Satversmes 105. panta tvērumā, konstatējams, ka pirmajā

23pieteikumā nav sniegts nekāds pamatojums tam, kā konkrētajā

24gadījumā Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības aizskartas

25personām, kuras nav Dunikas pagastā esoša nekustamā īpašuma

26īpašnieki.

278.2. Pirmajam pieteikumam pievienotas izdrukas no

28zemesgrāmatas, kurās daļa Pieteikuma iesniedzēju norādīti kā

29Dunikas pagastā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Var piekrist

30atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka izvērsti pamatots gan

31ir vienīgi iespējamais Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu

32aizskārums.

33Nevar piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka tieši VES

34izvietošana liegtu viņai attīstīt tūrisma biznesu. Lielbritānijas

35vēja enerģijas asociācija norāda, ka VES nereti kļūst pat par

36tūrismu veicinošu faktoru. Piemēram, Lielbritānijas pirmo

37komerciālo vēja parku tā pirmajos desmit darbības gados apmeklēja

38350 tūkstoši tūristu, 10 tūkstoši tūristu ik gadu ierodas

39Lielbritānijā, Svafas vēja parkā izveidotajā Ekoloģiskās

40tehnoloģijas centrā (sk.

41http://www.bwea.com/energy/myths.html). Ainažu pilsētas

42tūrisma informācijas centra sagatavotajā sarakstā "Apskates

43objekti Ainažu pilsētā un tās apkārtnē" norādīts:

44"iespaidīgi izskatās vēja ģeneratori, kas ir viena no Ainažu

45atpazīšanas jauno laiku zīmēm" (sk.

46http://www.ainazi.lv/?s=48976).

47Teritorijas plānojums Pieteikuma iesniedzējas īpašuma daļā,

48kas atrodas tiešā tuvumā Detālplānojumā paredzētajām VES,

49neparedz tūrisma attīstības zonu. No lietas materiāliem neizriet,

50ka viņa teritorijas plānošanas procesā būtu attiecīgu

51priekšlikumu iesniegusi un tas būtu noraidīts. Lai Pieteikuma

52iesniedzēja varētu intensīvi attīstīt tūrisma biznesu, kas

53citastarp arī ir saistīts ar ievērojamu slodzi uz vidi, vispirms

54būtu jāizdara attiecīgi grozījumi teritorijas

55plānojumā.

56Teritorijas plānojums Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

57teritoriju, kas atrodas tiešā tuvumā Detālplānojumā paredzētajām

58VES, nosaka par lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju. Šajā

59teritorijā nav liegts izbūvēt atsevišķus ar tūrismu saistītus

60objektus, piemēram, viesu māju vai pansiju. Tomēr ir noteikts

61zemes gabala maksimālais apbūves laukums - 0,5 vai 0,7 hektāri

62atkarībā no saimniecības platības un maksimālais stāvu skaits -

63trīs stāvi. Jaunveidojama zemes gabala minimālā platība nedrīkst

64būt mazāka par 2 hektāriem. No pieteikumiem nav gūstams ieskats,

65ka būtu objektīvas grūtības Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

66potenciālo apbūvi veidot pietiekamā attālumā no VES.

67Tāpat nevar piekrist, ka VES izvietošana tiešā Pieteikuma

68iesniedzēju īpašumu tuvumā liegtu personām iespēju nodarboties ar

69lauksaimniecību.

70Tiktāl, ciktāl Pieteikuma iesniedzēji ir personas, kurām

71pieder nekustamais īpašums, uz kuru attiecas apstrīdētie akti,

72VES būvniecība var ietekmēt atsevišķus šā īpašuma izmantošanas

73aspektus. Proti, liegt Pieteikuma iesniedzējiem gūt visus

74iespējamos labumus no sava īpašuma netraucētas izmantošanu sev

75vēlamākajā veidā - bez VES radītajām ainavas izmaiņām, apēnojuma

76un trokšņa. Tātad VES izvietošana zemes gabalos, kas robežojas ar

77Pieteikuma iesniedzējiem piederošajiem zemes gabaliem, var radīt

78viņiem tiesību uz īpašumu ierobežojumu, tāpēc ir jāizvērtē, vai

79apstrīdētie akti pieņemti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā,

80vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir

81samērīgs.

1Teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

2procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

3dažādas intereses un noteikt, kurām no tām dodama prioritāte.

4Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

5līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

6interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9.

7marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

8punktu).

9Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ierobežotas ar

10pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas plānojumu,

11izvērtējams, ņemot vērā Satversmes 115. panta procesuālo aspektu.

12Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka šis pants paredz

13personām tiesības piedalīties ar vidi saistītu jautājumu

14risināšanā, tostarp teritorijas plānošanas procesā. Tomēr šis

15procesuālais aspekts vērtējams kopsakarā ar Satversmes 101. pantā

16ietvertajām ikviena tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību

17darbībā. Nevienas no šīm tiesībām nav absolūtas, bet īstenojamas

18likumā paredzētā veidā un apjomā.

19Lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt

20noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt,

21jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004.

22gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4.

23punktu). Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski

24pārkāpumi, teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta

25pienācīgā kārtībā.

26Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem.

27Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir

28pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums,

29kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks

30pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas

31sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā.

32Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas

33plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007.

34gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.

35punktu).

369.1. Pieteikumos norādīta virkne trūkumu, kas pieļauti

37Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā līdz 2007.

38gadam.

399.1.1. Lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādi

40Dunikas pagasta padome pieņēma 2004. gada 28. jūlijā. Pēc RAPLM

41ieskata saskaņā ar tobrīd spēkā bijušajiem Noteikumiem Nr. 34

42sabiedrisko apspriešanu vajadzēja rīkot nekavējoties pēc lēmuma

43pieņemšanas, taču teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas

44pirmais posms tika noteikts no 2005. gada 10. janvāra līdz 11.

45februārim. 2005. gada 1. februārī notika tā sabiedriskās

46apspriešanas pasākums.

479.1.2. 2006. gada 21. jūnijā Dunikas pagasta padome

48pieņēma lēmumu par Teritorijas plānojuma 1. redakcijas

49sabiedriskās apspriešanas otro posmu, nosakot to no 2006. gada

5028. jūlija līdz 8. septembrim. Paziņojums par apspriešanu

51oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika

52publicēts tikai 28. jūlijā, bet laikrakstā "Kursas

53Laiks" - 29. jūlijā. 2006. gada 10. augustā notika

54teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas

55pasākums. Šā pasākuma protokolā norādīts, ka sēdē piedalās

56"8 Dunikas iedzīvotāji" (lietas materiālu 1. sēj.

5782. lpp.).

589.1.3. RAPLM atzinumā norādījusi arī uz vairākiem

59citiem trūkumiem.

60Visi minētie trūkumi pēc būtības ir novērsti, atceļot Dunikas

61pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmumu, nolemjot

62izstrādāt teritorijas plānojuma galīgo redakciju no jauna un tās

63izstrādāšanas gaitā sarīkojot arī jaunu sabiedrisko

64apspriešanu.

659.2. Nav strīda par to, ka pirms 2007. gada vēja

66enerģijas ieguve netika minēta nedz institūcijām nosūtītajos

67dokumentos, nedz arī sabiedriskās apspriešanas pasākumos. Taču

68nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis par to, ka

69plānošanas stadijā, nepieņemot lēmumu par teritorijas plānojuma

70izstrādāšanu no jauna, pašvaldība nebija tiesīga izdarīt

71attiecīgos papildinājumus teritorijas plānojumā.

72Jau sākotnēji darba uzdevumā bija norādīts, ka teritorijas

73plānojumā izstrādā priekšlikumus ražošanas teritoriju

74izvietojumam. Proti, bija identificēta nepieciešamība attīstīt

75pagastā arī ražošanas teritorijas.

76RAPLM savā atzinumā bija norādījusi uz jaunas sabiedriskās

77apspriešanas nepieciešamību. Jaunas teritorijas plānojuma galīgās

78redakcijas izstrādāšanai un jaunai sabiedriskajai apspriešanai

79nebūtu nozīmes, ja personas nevarētu izteikt savus priekšlikumus

80- ne vien priekšlikumus par kādas teritorijas saglabāšanu

81neskartā veidā, bet arī priekšlikumus par kādas teritorijas

82attīstīšanu. Ja teritorijas plānojuma 1. galīgās redakcijas

83apspriešana būtu notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

84iespējams, personas savus priekšlikumus par vēja enerģijas

85ieguves zonas ietveršanu teritorijas plānojumā būtu izteikušas

86jau iepriekš.

87Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "vietējai pašvaldībai

88konceptuāli jaunas idejas par teritorijas plānojumā ietveramajām

89normām var rasties ne tikai pirms teritorijas plānojuma izstrādes

90uzsākšanas, bet arī izstrādes laikā. Lai šīs idejas ietvertu

91izstrādes stadijā esošā teritorijas plānojumā, vietējai

92pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgu grozījumu

93izdarīšanu teritorijas plānojuma projektā. Arī gadījumos, kad

94priekšlikumi un ieteikumi tiek saņemti no sabiedrības

95pārstāvjiem, pašvaldība var pieņemt lēmumu ietvert teritorijas

96plānojumā attiecīgus grozījumus (sk. Satversmes tiesas 2008.

97gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.4.

98punktu).

99Tātad pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojuma galīgo

100redakciju no jauna, bija tiesīga papildināt teritorijas plānojumu

101ar vēja enerģijas ieguves zonu.

1029.3. Izdarot šādu papildinājumu, pašvaldībai bija

103jāpārliecinās, vai teritorijas plānojumam nav nepieciešams veikt

104stratēģisko novērtējumu. Stratēģiskā novērtējuma neveikšana vai

105nepienācīga veikšana gadījumos, kad šāds novērtējums ir

106nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas procesa sastāvdaļa,

107var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu (sk. Satversmes tiesas

1082008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.

109punktu).

1109.3.1. Tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes

1111979. gada 2. aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu

112aizsardzību un Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas

11392/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

114aizsardzību, iekļautas likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas

115teritorijām". Saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo

116daļu stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kas var

117būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju. Arī saskaņā ar

118likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.

119panta ceturto daļu paredzētajai darbībai vai plānošanas

120dokumentam, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai

121plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura 2000

122teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

1239.3.2. Arī tiesību normas, kas izriet no Direktīvas

1242001/42/EK, ir iekļautas Novērtējuma likumā. Atbilstoši šā likuma

1252. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktam VES būvniecība, ja būves

126augstums pārsniedz 20 metrus, ir darbība, kam jāveic sākotnējais

127izvērtējums.

128Līdz ar to, paredzot šādu darbību plānošanas dokumentā,

129saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo daļu ir jāveic

130stratēģiskais novērtējums. Tomēr Novērtējuma likuma 4. panta

131piektā daļa nosaka:

132"Šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem,

133kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās

134pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto

135plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko

136novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu

137īstenošana var būtiski ietekmēt vidi."

138Lai piemērotu šo normu, ir jākonstatē atbilstība diviem

139kritērijiem: "neliela teritorija" un "pašvaldības

140līmenis", kā arī jāpārliecinās, ka paredzētā darbība būtiski

141neietekmēs vidi. Vai teritorija uzskatāma par nelielu, tas

142izšķirams, ņemot vērā Latvijas mērogu. Pretējā gadījumā veidotos

143tāda situācija, ka vienai un tai pašai darbībai vienā un tajā

144pašā laikā, piemēram, Siguldas novadā, stratēģiskais novērtējums

145nebūtu jāveic, bet Dunikas pagastā - būtu jāveic.

146Vides ministrija norāda, ka tā minēto tiesisko regulējumu

147pamatā attiecina uz detālplānojumiem ar nosacījumu, ka

148teritorijas plānojumam ir veikts stratēģiskais novērtējums. Tā kā

149nesenā pagātnē vietējo pašvaldību teritorija varēja būt arī

150salīdzinoši neliela, Birojs atsevišķos gadījumos, novērtējot

151pašvaldības teritorijas plānojuma projektā iekļauto informāciju,

152varēja pieņemt lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu

153teritorijas plānojumam. Arī Biroja 2005. gada 9. novembra lēmums

154Nr. 7-04/2685 par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu norāda uz

155to, ka atbilstoši Biroja praksei tajā laikā Dunikas pagasta

156teritorija minētās normas izpratnē bija uzskatāma par nelielu

157teritoriju. Tātad, pēc šā kritērija raugoties, Dunikas pagasta

158teritorijas plānojuma jaunajai redakcijai stratēģisko novērtējumu

159varēja neveikt, pārliecinoties par to, ka šā dokumenta īstenošana

160nevar būtiski ietekmēt vidi.

161Jāņem vērā, ka laikā, kad Dunikas pagasta padome izstrādāja

162Apstrīdēto teritorijas plānojumu, jau bija spēkā Liepājas rajona

163teritorijas plānojums. Turklāt ar Liepājas rajona padomes 2006.

164gada 21. aprīļa sēdes lēmumu (protokola Nr. 4 5. punkts) tika

165uzsākta Liepājas rajona teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk

166- Grozījumi) izstrāde. Grozījumiem tika veikts stratēģiskais

167novērtējums. Grozījumu Vides pārskatā tika apzinātas visas

168Liepājas rajonā esošās Natura 2000 teritorijas, kā arī

169citas aizsargājamās teritorijas, tostarp putniem svarīgās

170vietas.

171Grozījumu Vides pārskata 1. pielikuma "Liepājas rajona

172teritorijas plānojuma grozījumu 2008. -2020. gadam"

173īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi vērtējums" sadaļas

174"Maģistrālās inženierkomunikācijas, tehniskās

175infrastruktūras objekti un sakaru tīkli" ailē

176"Mērķi" minēts: "Vēja ģeneratori paredzēti

177alternatīvās elektroenerģijas ieguvei, to darbībai jāatbilst

178izstrādātajiem projektiem", savukārt ailē "Iespējamie

179riski un aspekti, kuri jāizvērtē, īstenojot plānotās

180darbības" secināts: "Paredzamā ietekme nav būtiska vai

181ir kopumā neitrāla. Lai izvairītos no iespējamām negatīvām

182ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem - kur nepieciešams,

183konkrētām darbībām jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma

184procedūra. Jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes uz

185dabas pamatni izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūras

186attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatni

187vai tās vērtības" (sk. Vides pārskats. Liepājas rajona

188teritorijas plānojuma grozījumi 2008.-2020. gadam. Kuldīga, 2008,

18952. lpp.

190http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf).

191Kā tas expressis verbis norādīts Apstrīdētā teritorijas

192plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, Dunikas

193pagasta padome, ņemot vērā LOB viedokli (sk. šā sprieduma 6.5.

194punktu), secināja, ka šis teritorijas plānojums nevar

195ietekmēt Natura 2000 teritorijas, citas putniem svarīgās

196vietas, un iezīmēja vēja enerģijas ieguves zonu teritorijas

197plānojumā tā, lai tai nebūtu būtiskas ietekmes uz šīm

198teritorijām. Pēc pašvaldības ieskata, Apstrīdētais teritorijas

199plānojums nevar būtiski ietekmēt vidi.

200Tātad, no materiāli tiesiskā viedokļa raugoties, pašvaldība

201bija tiesīga pieņemt Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgo

202redakciju, neveicot tai stratēģisko novērtējumu. Taču, no

203procesuālā viedokļa raugoties, pašvaldībai par sava lēmuma

204pareizību vajadzēja pārliecināties, pieprasot attiecīgu Biroja

205viedokli, bet to pašvaldība neizdarīja. Birojs uzskata, ka 2007.

206gadā tas būtu iestājies par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu

207Apstrīdētajam teritorijas plānojumam, ņemot vērā to, ka 1) tādu

208VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, minēta

209Novērtējuma likuma 2. pielikumā; 2) Dunikas pagasta padome ir

210izdalījusi atsevišķu specifisku teritoriju, kurā pieļaujama vēja

211enerģijas ieguve kā atļautā papildu izmantošana visā šīs

212teritorijas laukumā; 3) netiek paredzēti citi regulējoši

213priekšnosacījumi šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām

214(sk. lietas materiālu 4. sēj. 191. lpp.).

215Laikā no 2009. gada septembra līdz 2010. gada jūlijam Rucavas

216novada dome apstiprinājusi Dunikas pagasta teritorijai 23

217detālplānojumus, kuros paredzēta VES būvniecība. Šo

218detālplānojumu izstrādāšanas laikā Valsts vides dienesta Liepājas

219reģionālā vides pārvalde veikusi sākotnējo izvērtējumu, un,

220pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis vairākus lēmumus par ietekmes

221novērtējuma procedūras nepiemērošanu Dunikas pagasta teritorijā

222ierosinātajām darbībām - VES būvniecībai (sk. Biroja 2009.

223gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009. gada 2. jūlija lēmumu Nr.

224333, 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 un 2009. gada 3.

225septembra lēmumu Nr. 395 lietas materiālu 2. sēj. 61.-73. lpp. un

2263. sēj. 102.-106. lpp.).

227Nevar piekrist no atbildes rakstiem izrietošajam viedoklim, ka

228Apstrīdētajam teritorijas plānojumam veikt stratēģisko

229novērtējumu nebija pamata jau tādēļ vien, ka vēlāk, veicot

230sākotnējo izvērtējumu paredzētajām darbībām, tika konstatēts, ka

231tām nav tik būtiskas vai kompleksas ietekmes uz vidi, lai būtu

232nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

233Stratēģisko novērtējumu piemēro plānošanas dokumentiem, kuru

234īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, bet konkrētai paredzētajai

235darbībai piemēro sākotnējo izvērtējumu un, ja nepieciešams,

236ietekmes novērtējuma procedūru. Piemērojot stratēģisko

237novērtējumu, kopumā tiek vērtēta konkrēta politikas plānošanas

238dokumenta ietekme, ņemot vērā Novērtējuma likuma 23.5

239pantā noteiktos kritērijus. Stratēģiskā novērtējuma detalizācijas

240pakāpe ir mazāka, bet konteksts - plašāks. Tas nozīmē, ka

241stratēģiskā novērtējuma procedūra atšķiras no ietekmes

242novērtējuma procedūras.

243Stratēģiskā novērtējuma piemērošana Apstrīdētajam teritorijas

244plānojumam būtu atbildusi gan to personu interesēm, kurām

245izveidojusies negatīva attieksme pret VES, gan arī to personu

246interesēm, kuras vēlas attīstīt vēja enerģijas ražošanu Dunikas

247pagastā. Pasaules vēja enerģijas asociācijas izstrādāto

248Ilgtspējības vadlīniju 5.3. punktā norādīts, ka viens no

249potenciālajiem ieguvumiem stratēģiskā novērtējuma rezultātā ir

250iespēja novērst vēja enerģijas attīstītāju nedrošību, nosakot

251prioritātes un priekšrocības (sk. World Wind Energy

252AssociatioSustainability Guidelines

253http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf).

254Tomēr arī RAPLM pirms Apstrīdētā teritorijas plānojuma

255pieņemšanas procedūras pārkāpumus nesaskatīja. Tāpat lietā netiek

256apstrīdēts fakts, ka pašvaldība informēja normatīvajos aktos

257paredzētās institūcijas par teritorijas plānojuma galīgo

258redakciju, kas bija izstrādāta no jauna. Turklāt daļa no

259jautājumiem, kas būtu izvērtējami, lai izšķirtos par stratēģiskā

260novērtējuma nepieciešamību, kā arī tā ietvaros, šā sprieduma

261pieņemšanas laikā jau ir izvērtēti sākotnējā izvērtējuma

262ietvaros. Atbildīgās institūcijas, veicot sākotnējo izvērtējumu,

263nesaskatīja būtiskas problēmas, kas varētu apdraudēt vidi.

264Tātad nevar secināt, ka gadījumā, ja Dunikas pagasta padome

265būtu rīkojusies atbilstošākā procesuālā kārtībā, būtu pieņemts

266citāds lēmums nekā tas, kas paredzēts apstrīdētajos aktos.

267Tiesiskuma princips prasa, lai teritorijas plānojuma un

268detālplānojuma normas atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību

269normām. Tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu

270tiesības un likumiskās intereses, kurām teritorijas plānojums

271piešķir noteiktas tiesības un kuras, ilgtermiņā plānojot savu

272saimniecisko darbību, ir tiesīgas paļauties uz teritorijas

273plānojuma stabilitāti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27.

274marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu, 2009. gada 13.

275februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03

27610. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

27712. punktu).

278Līdz ar to minēto procesuālo pārkāpumu vairs nevar uzskatīt

279par tik būtisku šā sprieduma pieņemšanas laikā, lai Apstrīdēto

280teritorijas plānojumu atzītu par neatbilstošu Satversmes 105. vai

281115. pantam.

2829.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Apstrīdētā

283teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedriskajā

284apspriešanā pieļauti vairāki trūkumi.

2859.4.1. Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās

286redakcijas apspriešana bijusi formāla, jo viņi par to nav

287zinājuši un nav varējuši tajā iesaistīties. Kā jau minēts

288iepriekš (sk. šā sprieduma 9. punktu), teritorijas

289plānošanas procesā personas savas tiesības uz līdzdalību bauda

290likumā noteiktā kārtībā un apmērā. Par Apstrīdētā teritorijas

291plānojuma galīgās redakcijas atkārtoto sabiedrisko apspriešanu

292savlaicīgi publicēti paziņojumi oficiālajā laikrakstā

293"Latvijas Vēstnesis", laikrakstā "Kursas

294laiks" un arī Dunikas pašvaldības izdevumā "Dunikas

295Vēstis" (sk.: Latvijas Vēstnesis, 2007. gada 21.

296februāris, Nr. 31, Kursas Laiks, 2007. gada 21. februāris un

297Dunikas pašvaldības izdevums "Dunikas Vēstis", 2007.

298gada janvāris-februāris).

299Personām, kuras patiešām vēlējušās iesaistīties pagasta

300attīstības plānošanā, bija reāla iespēja iesniegt savus

301priekšlikumus. Piemēram, iesniegums saņemts no sabiedrības ar

302ierobežotu atbildību "Rema kokaudzētavas". Šis

303iesniegums tika skatīts Dunikas pagasta padomes sēdē, tajā tika

304pieņemts lēmums ņemt vērā izvirzīto priekšlikumu un izdarīt

305labojumus plānojuma galīgās redakcijas materiālos (sk.

306Pārskatu par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma gala

307redakcijas atkārtotu sabiedrisko apspriešanu lietas materiālu 2.

308sēj. 5. lpp.).

309Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka "piedalīšanās tādu

310lēmumu pieņemšanas procesā, kuri saistīti ar īpašām darbībām

311vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai

312tiesības" (Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra

313sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 2. punkts).

314Piemēram, lietā Nr. 2002-14-04 Satversmes tiesa norādīja uz

315trūkumiem sabiedriskās apspriešanas organizācijā, tomēr

316apstrīdēto aktu par neatbilstošu Satversmes 115. pantam neatzina.

317Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir dot ieinteresētajām personām

318iespēju izteikt savu viedokli. Šī iespēja tiek nodrošināta,

319izpildot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par

320projekta saturu un apspriešanas vietu. Savukārt tas, cik aktīvi

321personas izmanto šo iespēju, visupirms ir pašu personu ziņā

322(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma

323lietā Nr. 2008-03-03 19.8. punktu).

3249.4.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka sabiedriskā

325apspriešana noteikta no 2007. gada 1. marta līdz 22. martam, un

326jau 22. martā plkst. 14.00 notikusi Dunikas pagasta padomes sēde,

327kurā izskatīta teritorijas plānojuma galīgā redakcija. Taču tas,

328ka šī sēde notiks konkrētajā laikā, tika norādīts tā paša

329paziņojuma 4. punktā. Turklāt lietā nav materiālu, kas liecinātu,

330ka kāda persona 22. marta pēcpusdienā būtu iesniegusi savu

331priekšlikumu par Apstrīdēto teritorijas plānojumu.

3329.4.3. Vietējās pašvaldības pienākums teritorijas

333plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas gaitā ir būt par

334objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas

335attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un

336objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par

337konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības

338veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo

339normatīvo aktu prasības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28.

340novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

3417. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

34210. punktu). Ideāltipiskā situācijā pašvaldība, pieliekot

343papildu pūles, lai jau teritorijas plānojuma sabiedriskās

344apspriešanas laikā sniegtu īpašniekiem objektīvu informāciju par

345VES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, būtu varējusi novērst

346nevajadzīgu spriedzi vēlākajos projekta apspriešanas posmos.

347Tomēr tas, ka pašvaldība šo savu funkciju neizpildīja iespējami

348labākajā veidā, vēl nav uzskatāms par būtisku procedūras

349pārkāpumu.

350Tātad, no procesuālā aspekta

351raugoties, Apstrīdētais teritorijas plānojums atzīstams par

352tiesisku.

3539.5. Nav strīda par to, ka Detālplānojuma izstrādāšanas

354laikā tā teritorijā paredzēto VES būvei ir veikts sākotnējais

355izvērtējums. Novērtējuma likums neprasa, lai Detālplānojumam

356tiktu veikts stratēģiskais novērtējums. Tāpat Novērtējuma likums

357neparedz, ka tad, ja sākotnējā izvērtējuma rezultāts to neprasa,

358projektam tiktu piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

359No novērtējuma procedūras regulējuma Augstākās tiesas Senāta

360Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) secina, ka

361novērtējuma mērķis ir iegūt visplašāko informāciju par paredzēto

362darbību, arī sabiedrības sniegtu informāciju, viedokļus un

363priekšlikumu. Šādas kompleksas, dārgas un ilgstošas procedūras

364veikšana nav attaisnojama, ja paredzētās darbības iespējamā

365ietekme uz vidi ir noskaidrojama arī vienkāršākā procedūrā.

366Būtiskākos iespējamās nelabvēlīgās ietekmes gadījumus likumdevējs

367ir nošķīris, nosakot obligātu ietekmes novērtējuma procedūras

368veikšanu (Novērtējuma likuma 1. pielikumā norādītās darbības).

369Savukārt darbībām, kuru iespējamā ietekme uz vidi var būt un var

370nebūt tāda, kurai vajadzīgs ietekmes novērtējums (Novērtējuma

371likuma 2. pielikumā norādītās darbības), ir paredzēts sākotnējais

372izvērtējums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

373Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmuma

374lietā Nr. SKA 1064/2010 10. un 11. rindkopu).

375Lietā nav materiālu, kas liktu apšaubīt to, ka Biroja lēmumi

376par ietekmes novērtējuma procedūras nepiemērošanu nebūtu pieņemti

377tiesību normām atbilstošā kārtībā.

3789.6. Pieteikumā norādīts uz trūkumiem Detālplānojuma

379sabiedriskajā apspriešanā.

3809.6.1. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis,

381ka nevarētu rīkot sabiedrisko apspriešanu vairākiem

382detālplānojumiem vienlaikus (vienas sanāksmes ietvaros).

383Pašvaldībai likums atvēl rīcības brīvību izlemt, cik daudzos

384atsevišķos detālplānojumos plānojama kāda teritorija. Tāpat

385pašvaldība bauda rīcības brīvību izlemt, kurus detālplānojumus

386iespējams un vēlams apspriest vienlaikus.

3879.6.2. Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā

388konstatējami atsevišķi trūkumi dokumentu noformēšanā. Piemēram,

389protokolā nav norādītas personas, kuras tiek apzīmētas kā

390"Austriešu kolēģi", nav norādīta persona, kas veic

391tulkojumu (sk. 2009. gada 17. aprīļa Dunikas pagasta Vēja

392parka informatīvās sanāksmes protokolu lietas materiālu 3. sēj.

39341.-50. lpp.). Tomēr, ņemot vērā arī presē publicēto

394informāciju, iespējams pārliecināties, ka tulkojums ir bijis un

395personas, kurām bijusi patiesa interese par ārvalsts speciālistu

396sniegto informāciju, varējušas šo tulkojumu saprast.

3979.6.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka trokšņa un

398apēnojuma kartēm, kas tika demonstrētas Detālplānojuma

399sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, nav pievienots rakstveida

400tulkojums latviešu valodā. Taču mūsdienu zinātnes un tehnikas

401globālās attīstības apstākļos nevar novērst to, ka zinātniskā un

402tehniskā informācija tiek sniegta ne tikai valsts valodā.

403Sabiedriskajā apspriešanā vienlaikus var piedalīties gan

404speciālisti, kas vēlas saņemt informāciju profesionālā līmenī,

405gan arī citas personas, kurām attiecīgā informācija pēc iespējas

406būtu jāsaņem populārzinātniskā līmenī.

407Konkrētajā gadījumā lietotas ar datorprogrammas palīdzību

408sagatavotas trokšņa un noēnojuma kartes (sk. lietas materiālu

4093. sēj. 144.-145. lpp.). Vietvārdi šajās kartēs

410rakstīti latviešu valodā. Tā kā teksts angļu valodā pēc apjoma ir

411neliels, ar tulka palīdzību būtu iespējams šajās kartēs ietverto

412informāciju izprast. Turklāt jāņem vērā, ka kartogrāfiska

413rakstura informācija daudzām personām sagādā grūtības neatkarīgi

414no tā, kāda valoda lietota kartes leģendā.

415Attiecīgās trokšņa un noēnojuma kartes uzskatāmas vien par

416papildu uzskates līdzekli. Normatīvie akti neprasa nedz šādas

417kartes sagatavot, nedz arī pievienot detālplānojumam. Šo karšu

418demonstrēšana un to nepievienošana Detālplānojumam nav procedūras

419pārkāpums.

4209.6.4. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

421Detālplānojuma izstrādātāju mutvārdu atbildes uz sabiedrības

422izvirzītajiem jautājumiem bijušas īsas un nepārliecinošas,

423balstītas tikai uz apgalvojumiem par praksi citās valstīs,

424turklāt arī nepatiesiem. Taču no attiecīgo sanāksmju protokoliem

425nav gūstams apliecinājums tam, ka tikusi sniegta nepatiesa

426informācija. Turklāt pašvaldība papildus normatīvajos aktos

427noteiktajiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem organizējusi

428vēl arī papildu informatīvo sanāksmi. Viens no minētajiem

429pasākumiem ildzis pat vairāk nekā četras stundas.

4309.6.5. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

431Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā neesot nodrošināta patiesa

432sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā un viņa neesot pienācīgi

433uzklausīta. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma

434iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas laikā vērsusies

435pašvaldībā ar vairāk nekā desmit dažādiem iesniegumiem (sk.

436lietas materiālu 4. sēj. 14.-16., 19.-22., 24, 26.,

43728., 30., 32. lpp.), tostarp iesakot papildināt Dunikas

438pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus ar vārdiem

439"vēja ģeneratorus, kuru jauda lielāka par 20 kilovatiem,

440atļauts uzstādīt ne tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām

441klusā lauku apvidū", kā arī norādot uz neprecizitātēm

442sabiedriskās apspriešanas kopsavilkuma materiālos atainotajos

443viedokļos un lūdzot rīkot jaunu sabiedrisko apspriešanu. Rucavas

444novada dome vairākkārt sniegusi Pieteikuma iesniedzējai

445rakstveida atbildes (sk. lietas materiālu 4. sēj.

44617.-18., 23., 25., 27. un 31. lpp.), kā arī 2009. gada

44727. augustā sēdē izvērtējusi un noraidījusi minēto priekšlikumu

448(sk. lietas materiālu 4. sēj. 29. lpp.). Pieteikuma

449iesniedzējai rakstveidā izskaidrotas normatīvo aktu prasības

450attiecībā uz novērtējuma procedūras piemērošanu detālplānojumam,

451Pieteikuma iesniedzējas norāde uz kļūdaini ierakstīto viensētas

452nosaukumu ir ņemta vērā, un sakarā ar viņas iesniegto

453priekšlikumu Detālplānojumā iestrādāts 2.10. punkts par to, ka

454pirms tehniskā projekta izstrādāšanas zemes gabals instrumentāli

455uzmērāms, pēc instrumentālās uzmērīšanas vēja ģeneratora drošības

456aizsargjosla nedrīkst skart citus nekustamos īpašumus kā vienīgi

457tos, kas noteikti šajā detālplānojumā, izņemot gadījumus, kad ir

458panākta vienošanās ar apgrūtināmā zemes gabala īpašnieku.

459Dunikas pagasta padomes priekšsēdētāja atbilde uz 2009. gada

46014. aprīlī Dunikas pagasta padomei iesniegto 182 iedzīvotāju

461parakstīto vēstuli (sk. šā sprieduma 1. punktu) publicēta

462arī izdevumā "Dunikas Vēstis". Tajā, atsaucoties uz

463Satversmes 105. pantu, citastarp norādīts, ka Dunikas pagasta

464padomei lēmumu pieņemšanā jāņem vērā arī to pagasta iedzīvotāju

465intereses, kuri vēlas uz savā īpašumā esošās zemes izvietot vēja

466ģeneratorus (sk. Dunikas Vēstis, Nr. 3, 2009. gada

467maijs-jūnijs, lietas materiālu 3. sēj. 157.-158.

468lpp.).

469Tātad nav šaubu par to, ka Rucavas novada domei bija zināma

470Pieteikuma iesniedzējas absolūti noraidošā nostāja pret VES

471ierīkošanu viņas īpašumam piegulošajā zemes gabalā un Rucavas

472novada dome bija informēta, ka viedokļi par Detālplānojuma

473skartās teritorijas izmantošanu ir atšķirīgi.

474Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vietējām pašvaldībām

475jābūt godīgām pret sabiedrību jautājumā par tiešās piedalīšanās

476formu ierobežojumiem un jāizvairās no pārspīlētu cerību

477veicināšanas attiecībā uz iespējām apmierināt dažādas paustās

478intereses, it sevišķi tad, kad tiek pieņemti lēmumi par

479konfliktējošām interesēm vai resursu normēšanu. Lēmumu par to,

480kuram no pretrunīgajiem viedokļiem dodama priekšroka, dome ir

481tiesīga pieņemt savas rīcības brīvības ietvaros (sk.

482Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

4832008-03-03 20.4. punktu).

484"Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu

485izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem.

486Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

487apsvērumiem" (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

488sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.

489punkts).

490Lai arī Teritorijas plānošanas likums paredz, ka izvērtējums

491jāizdara pašvaldībai, tas nenozīmē, ka ikviens detālplānojuma

492apspriešanas laikā izteiktais priekšlikums būtu jāizvērtē

493pašvaldības vēlētas institūcijas plenārsēdē. Kārtību, kādā dome

494sadala un organizē darbu plenārsēdē, komitejās un

495struktūrvienībās, un subjektu, kas katrā konkrētā gadījumā veic

496izvērtēšanu pašvaldības vārdā, dome nosaka atbilstoši likumam

497"Par pašvaldībām" (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

49824. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.8.

499punktu).

500Vērtējot kopsakarā Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas

501sapulču protokolus, Pieteikuma iesniedzējas saraksti ar Rucavas

502domi un Rucavas domes sēdes protokolu, nav gūstams ieskats, ka

503Pieteikuma iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā nebūtu

504uzklausīta vai viņas viedoklis nebūtu izvērtēts.

5059.7. Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā Ekonomikas

506ministrija divas reizes mainījusi savu viedokli par aizsargjoslas

507noteikšanas metodiku. Sakarā ar to pašvaldība pieņēmusi

508attiecīgus lēmumus par izmaiņām Detālplānojuma redakcijās.

509Satversmes tiesa šajā spriedumā jau iepriekš ir secinājusi, ka

510pašvaldībai bija jāņem vērā Ekonomikas ministrijas viedoklis

511(sk. šā sprieduma 6.11. punktu). Līdz ar to šīs izmaiņas

512nevar uzskatīt par Detālplānojuma izstrādāšanas procedūras

513pārkāpumu.

514Detālplānojuma galīgajā redakcijā iezīmētā aizsargjosla

515atbilst skaidrojumam, kas to paredz aprēķināt, ģeneratora

516maksimālajā augstumā ieskaitot gan torņa augstumu, gan arī rotora

517spārnu rādiusu, tātad atbilstoši variantam, kuru par labvēlīgāku

518sev uzskata Pieteikuma iesniedzēja. Aizsargjosla neapgrūtina

519Pieteikuma iesniedzējas īpašumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis

520ir novērst iespējamu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

521aizskārumu. Tātad pēc konkrētā pieteikuma nebūtu lemjams

522jautājums par to, vai aizsargjosla nav iezīmēta par platu un vai

523līdz ar to Detālplānojums neaizskar attiecīgā īpašuma īpašniekam

524Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

5259.8. Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 12.

526oktobra lēmumā lietā Nr. A420697510 secināts, ka atbilstoši

527detālplānojumiem aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem

528(kopējais augstums - 149 m) ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja

529ģeneratoru maksimālais augstums - tas ir 223,5 metri, savukārt

530tehniskajā projektā noteiktā drošības aizsargjosla ap vēja

531ģeneratoru ir 165,0 metri. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

532konkrētās būvieceres atbilstība detālplānojumam nav izvērtējama

533normu kontroles procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

534septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 21. punktu).

535Būvieceres tiesiskums vērtējams, ņemot vērā detālplānojumā

536noteikto, nevis otrādi.

537Tātad Detālplānojums pieņemts pienācīgā procesuālā

538kārtībā.

539Līdz ar to apstrīdētie akti

540uzskatāmi par pieņemtiem tiesiskā veidā un pamattiesību

541ierobežojums ir noteikts ar likumu.

1Iepriekš jau tika norādīts, ka VES attīstīšana ne

2vien uzskatāma par atsevišķu personu īpašuma tiesību izmantošanas

3nodrošinājumu, bet ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto

4valsts pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā.

5Līdztekus tam apstrīdētie akti sekmē enerģētikas sektora

6attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

7ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības

8dalībvalstīm, kuras vislielākajā mērā ir atkarīgas no

9importētajiem energoresursiem. Gandrīz visa nafta un gāze tiek

10importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma mazināšanās, aizvien

11plašākā vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un

12pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas ļāvuši

13samazināt Latvijas energoatkarību no 80-90 procentiem pēc valsts

14neatkarības atgūšanas līdz 60-70 procentiem (sk.: Autoru

15kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums "Latvijas

16enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu

17enerģētikas sektoru". Rīga, Sorosa fonds Latvija, 19.

18lpp.).

19Visbeidzot apstrīdētie akti vērsti arī uz to personu īpašuma

20tiesību īstenošanu, kuras vēlas izmantot savus īpašumus,

21izvietojot uz tiem VES un gūstot no šīs saimnieciskās darbības

22peļņu. VES izvietošanas rezultātā ienākumus budžetā gūst arī

23vietējā pašvaldība, līdz ar to rodot iespēju šos līdzekļus

24izlietot novada attīstībai, tostarp personu sociālo tiesību

25nodrošināšanai.

26Tātad pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms mērķis

27- citu personu tiesību un sabiedrības labklājības

28nodrošināšana.

1Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos ietvertie

2ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi, nepieciešams

3pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp

4Pieteikuma iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un minētajām

5visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras puses. Ir

6jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir piemēroti

7leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama,

8tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un

9likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai

10pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, tas ir, vai

11labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

12likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

13Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr.

142008-05-03 11. punktu).

1511.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētie

16akti minēto leģitīmo mērķi nesasniedz. Taču Satversmes tiesa šajā

17spriedumā jau ir izvērtējusi un atzinusi par nepamatotu

18Pieteikuma iesniedzēju viedokli, ka enerģijas ražošana VES neesot

19piemērota tam, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta

20izrietošos pienākumus (sk. šā sprieduma 6. punktu). Jau

21iepriekš tika norādīts uz importēto energoresursu lielo īpatsvaru

22Latvijā (sk. šā sprieduma 10. punktu), tātad nav pamatots

23pieteikumā izteiktais viedoklis, ka Latvija sev nepieciešamo

24elektroenerģiju var saražot hidroelektrostacijās (sk. lietas

25materiālu 1. sēj. 45. lpp.).

26Pieteikumos izteikts viedoklis, ka īpašnieki, kuri piekrituši

27VES projektu īstenošanai uz tiem piederošās zemes, gūstot

28salīdzinoši nelielu ekonomisko labumu. Taču Satversmes tiesas

29kompetencē nav privātpersonu civiltiesisko darījumu izvērtēšana.

30Apstrīdētie akti neparedz īpašniekam pienākumu sakarā ar VES

31projekta realizāciju uzņemties civiltiesiskas saistības, ja viņš

32to nevēlas.

33Konkrētās lietas ietvaros nav vērtējams arī tas, vai

34pašvaldība no VES ekspluatācijas gūs samērīgu finansiālu labumu

35salīdzinājumā ar peļņu, ko varētu gūt atsevišķas personas.

36Nekustamā īpašuma un personu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kā

37arī attiecīgajos nodokļos samaksātās naudas sadalījumu starp

38valsts budžetu un pašvaldību budžetiem regulē likumi, nevis

39apstrīdētie akti.

40Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa

41sasniegšanai.

4211.2. "Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var

43sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka

44saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

45līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā

46kvalitātē" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

47sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikuma

48iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis varētu būt VES

49izvietošana ne tuvāk kā 2 kilometru attālumā no viņu īpašumiem.

50Taču šāds risinājums vispār liegtu citiem īpašniekiem izmantot

51savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un līdz ar to nesasniedz

52leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā apstrīdētie akti.

5311.3. Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver

54Pieteikuma iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā

55vairāki aspekti.

56Pirms Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmuma

57Dunikas pagastam vispār nebija teritorijas plānojuma. Tātad

58personām nevarēja rasties tiesiska paļāvība uz to, ka pagasta

59teritorija tiks saglabāta vai attīstīta kādā konkrētā veidā.

60Atbilstoši Teritorijas attīstības likuma 1. panta 3. punktam

61teritorijas attīstības līmeni raksturo attīstības indekss.

62Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 730

63"Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un

64piemērošanas kārtība" Dunikas pagastam aprēķinātais

65attīstības indekss bija "-0,325", kas to ierindoja

66tikai 259. vietā no visiem Latvijas pagastiem. Šādos apstākļos

67pašvaldības izšķiršanos par teritorijas attīstīšanu, nevis vides

68nemainības saglabāšanu nevar uzskatīt par nesamērīgu.

69Ņemot vērā to, ka Apstrīdētās teritorijas plānojums tiek

70precizēts detālplānojumos, kuros iespējams paredzēt VES izbūvi

71pienācīgā attālumā no esošajām dzīvojamām mājām, kā arī to, ka

72Detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no Pieteikuma

73iesniedzējas dzīvojamās mājas, personu tiesībām uz īpašumu

74noteiktais ierobežojums nav liels un ir mazāks nekā labums, ko

75sabiedrība gūst no leģitīmā mērķa sasniegšanas un VES attīstības

76konkrētā projekta ietvaros.

77Tātad pamattiesību ierobežojums ir

78samērīgs un apstrīdētie akti atbilst Satversmes 105. un 115.

79pantam.

80Nolēmumu

81daļa

82Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

83Satversmes tiesa

84nosprieda:

85atzīt Rucavas novada domes 2009.

86gada 3. novembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Rucavas

87novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas

88zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009. gada 17.

89decembra saistošos noteikumus Nr. 41 "Detālplānojums

90nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156,

91kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012

920007)" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.

93un 115. pantam.

94Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

95Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

96Tiesas sēdes priekšsēdētājs

97V.Skudra