10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Iepriekš jau tika norādīts, ka VES attīstīšana ne
vien uzskatāma par atsevišķu personu īpašuma tiesību izmantošanas
nodrošinājumu, bet ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto
valsts pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā.
Līdztekus tam apstrīdētie akti sekmē enerģētikas sektora
attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no
ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības
dalībvalstīm, kuras vislielākajā mērā ir atkarīgas no
importētajiem energoresursiem. Gandrīz visa nafta un gāze tiek
importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma mazināšanās, aizvien
plašākā vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un
pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas ļāvuši
samazināt Latvijas energoatkarību no 80-90 procentiem pēc valsts
neatkarības atgūšanas līdz 60-70 procentiem (sk.: Autoru
kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums "Latvijas
enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu
enerģētikas sektoru". Rīga, Sorosa fonds Latvija, 19.
lpp.).
Visbeidzot apstrīdētie akti vērsti arī uz to personu īpašuma
tiesību īstenošanu, kuras vēlas izmantot savus īpašumus,
izvietojot uz tiem VES un gūstot no šīs saimnieciskās darbības
peļņu. VES izvietošanas rezultātā ienākumus budžetā gūst arī
vietējā pašvaldība, līdz ar to rodot iespēju šos līdzekļus
izlietot novada attīstībai, tostarp personu sociālo tiesību
nodrošināšanai.
Tātad pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms mērķis
- citu personu tiesību un sabiedrības labklājības
nodrošināšana.