10. pants

1Iepriekš jau tika norādīts, ka VES attīstīšana ne

2vien uzskatāma par atsevišķu personu īpašuma tiesību izmantošanas

3nodrošinājumu, bet ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto

4valsts pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā.

5Līdztekus tam apstrīdētie akti sekmē enerģētikas sektora

6attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no

7ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības

8dalībvalstīm, kuras vislielākajā mērā ir atkarīgas no

9importētajiem energoresursiem. Gandrīz visa nafta un gāze tiek

10importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma mazināšanās, aizvien

11plašākā vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un

12pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas ļāvuši

13samazināt Latvijas energoatkarību no 80-90 procentiem pēc valsts

14neatkarības atgūšanas līdz 60-70 procentiem (sk.: Autoru

15kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums "Latvijas

16enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu

17enerģētikas sektoru". Rīga, Sorosa fonds Latvija, 19.

18lpp.).

19Visbeidzot apstrīdētie akti vērsti arī uz to personu īpašuma

20tiesību īstenošanu, kuras vēlas izmantot savus īpašumus,

21izvietojot uz tiem VES un gūstot no šīs saimnieciskās darbības

22peļņu. VES izvietošanas rezultātā ienākumus budžetā gūst arī

23vietējā pašvaldība, līdz ar to rodot iespēju šos līdzekļus

24izlietot novada attīstībai, tostarp personu sociālo tiesību

25nodrošināšanai.

26Tātad pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms mērķis

27- citu personu tiesību un sabiedrības labklājības

28nodrošināšana.