2. pants

Ar tiesneša V. Skudras 2010. gada 23. septembra

lēmumu izskatāmajā lietā ir apvienotas lietas, kas ierosinātas

pēc divām konstitucionālajām sūdzībām:

1) Inita Vecbaštika, Vilma Dobele, Kristīne Preisa, Vilma

Varna, Ilmars Varna, Armands Varna, Anna Sedola, Sandra Beņuše,

Miķelis Sīklis, Mareks Mihailovs, Spodra Mudīte Kundziņa, Indra

Vadeiķīte, Jānis Kundziņš, Ilgvars Sīklis, Marta Mame, Elmārs

Kārlis Mamis, Gatis Mamis, Jānis Kūma, Ausma Līna Balode un Irma

Alvīne Kapilinska (turpmāk arī - Pirmā pieteikuma iesniedzēji,

Pieteikuma iesniedzēji) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada

3. novembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Par Rucavas novada

teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas

noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā (turpmāk arī - Apstrīdētais

teritorijas plānojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 105. un 109. pantam;

2) Inita Vecbaštika (turpmāk arī - Otrā pieteikuma

iesniedzēja, Pieteikuma iesniedzēja) apstrīd Rucavas novada domes

2009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 41

"Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad.

Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas"

(kad. Nr. 6452 012 0007)" (turpmāk arī - Detālplānojums)

atbilstību Satversmes 105. un 115. pantam.

2.1. Pirmā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņi ir

personas, kurām pieder nekustamais īpašums Dunikas pagastā, vai

arī personas, kuras šajā pagastā dzīvo. Pēc viņu ieskata,

Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas procesā pieļauti

būtiski materiālo un procesuālo normu pārkāpumi un tā rezultātā

ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiekot nodarīts

neatgriezenisks kaitējums videi. Pirmajā pieteikumā lūgts atzīt

Apstrīdēto teritorijas plānojumu par neatbilstošu Satversmes 105.

un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vēja enerģijas ieguves

zona, kas ir konceptuāls pagasta attīstības jautājums,

Apstrīdētajā teritorijas plānojumā ietverta plānošanas stadijā,

kad būtiskas izmaiņas vairs nedrīkstēja veikt. Līdz ar to savu

viedokli un nosacījumus neesot izteikušas ne institūcijas, ne arī

iedzīvotāji un neesot veikts stratēģiskais novērtējums. Saskaņā

ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk -

Novērtējuma likums) 2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktu

Apstrīdētajam teritorijas plānojumam būtu bijis veicams

stratēģiskais novērtējums. Turklāt vēja enerģijas ieguves zona

noteikta Dunikas pagasta vidienē, ļoti plašā apdzīvotā

teritorijā, blakus vairākām Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas

teritorijām (Natura 2000, turpmāk - Natura 2000

teritorijas), tātad tā varot būtiski ietekmēt vidi. Tāpat

pašvaldība neesot vērtējusi vēja enerģijas ieguves vietas izvēli,

darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku neatgriezeniskumu,

draudus cilvēku veselībai vai videi, ietekmes apjomu un izplatību

un citus faktorus. Līdz ar to Apstrīdētā teritorijas

plānojuma pieņemšana esot pretrunā ar piesardzības

principu.

Pieteikumā izteikts viedoklis, ka nedz Latvijā, nedz arī citās

valstīs neesot pieejami plaši pētījumi un informācija par vēja

elektrostaciju (turpmāk - VES) ietekmi uz cilvēku. Citās valstīs

VES tiekot ierīkotas ārpus apdzīvotām vietām.

Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Apstrīdētā teritorijas

plānojuma pieņemšanas gaitā būtiski pārkāptas sabiedrības

tiesības uz līdzdalību. Procesuāli pārkāpumi esot pieļauti visos

teritorijas plānošanas ietvaros notikušās sabiedriskās

apspriešanas posmos.

Pieteikumā uzsvērts, ka nevienā no pirmajiem sabiedriskās

apspriešanas posmiem neesot diskutēts par vēja enerģijas ieguves

zonu Dunikas pagastā, jo tāda teritorijas plānojumā nemaz neesot

bijusi paredzēta. Paziņojumos par teritorijas plānojuma

pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu esot

bijis norādīts, ka teritorijas plānojums tiek pilnveidots

atbilstoši RAPLM atzinumā minētajiem iebildumiem, taču esot

noklusēts, ka tiek paredzēts teritorijas plānojumu papildināt ar

vēja enerģijas ieguves zonu. Ar šādiem sludinājumiem pagasta

padome maldinājusi sabiedrību, liedzot tai pilnvērtīgi

iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā. Pēc Pieteikuma

iesniedzēju ieskata, Dunikas pagasta padomei vajadzējis

individuāli vērsties pie iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu

viedokli un nodrošinātu viņu interešu aizsardzību.

Pieteikumā secināts, ka Dunikas pagasta teritorijas plānošanas

procesā pieļauti būtiski pārkāpumi: neesot veikts stratēģiskais

novērtējums, neesot ievēroti ilgtspējīgas attīstības un

piesardzības principi, esot pārkāptas sabiedrības tiesības uz

līdzdalību. Šo pārkāpumu rezultātā esot pieņemts citāds lēmums,

nevis tāds, kāds būtu pieņemts gadījumā, ja minētie pārkāpumi

netiktu pieļauti.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Dunikas pagasta teritorijas

plānojumā esot saskatāmas iekšējas pretrunas: vēja enerģijas

zona, kas tajā paredzēta vēlāk, nonākot pretrunā ar citām

teritorijas plānojuma daļām, tostarp teritorijas plānojumā

norādīto mērķi - iedzīvotājiem labvēlīgas vides saglabāšanu.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar Apstrīdēto teritorijas

plānojumu tiek aizskartas viņiem Satversmes 105. pantā paredzētās

tiesības uz īpašumu. Vēja parka būvniecības rezultātā neesot

iespējama, piemēram, īpašuma izmantošana rekreācijai vai tūrisma

biznesa uzsākšanai, neesot iespējama arī jaunu dzīvojamo māju

būvniecība teritorijās, kur trokšņa robežlielums tikšot

pārsniegts. Industriālā apbūve būtiski ierobežojot arī Pieteikuma

iesniedzēju iespēju nodarboties ar lopkopību un bioloģisko

lauksaimniecību, bet paaugstinātais trokšņa līmenis, vibrācija un

izbūvētā infrastruktūra samazinot lauksaimniecībā izmantojamo

teritoriju.

Nenoliedzot to, ka tiesībām uz īpašumu iespējams noteikt

ierobežojumus, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņu tiesībām uz

īpašumu ierobežojums noteikts ar normatīvo aktu, kas neesot

pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā jau iepriekš izklāstīto

apstākļu dēļ.

Šim ierobežojumam neesot leģitīma mērķa, jo tas nekalpojot

citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Ierobežojums esot

vērsts tikai uz atsevišķu komersantu un zemes gabalu īpašnieku

interešu nodrošināšanu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ierobežojums neesot arī

samērīgs, jo netiekot ievērots saprātīgs līdzsvars starp

sabiedrības un personas interesēm. Pašvaldība nemaz neesot

vērtējusi alternatīvus pagasta attīstības risinājumus, tā neesot

arī vērtējusi, vai vēja ģeneratorus nevar izvietot tā, lai tie

atrastos pēc iespējas tālāk no to iedzīvotāju mājām, kuri nav

apmierināti ar projektu. Sabiedrības ieguvums no

Apstrīdētā teritorijas plānojuma esot ievērojami mazāks par

zaudējumiem, kas tiekot nodarīti Pieteikuma iesniedzēju tiesībām

un interesēm.

2.2. Otrā pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais

īpašums, kas robežojas ar teritoriju, kurai izstrādāts

Detālplānojums un kurā Apstrīdētais teritorijas plānojums paredz

vēja enerģijas ieguves zonu. Pieteikumā lūgts atzīt

Detālplānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un

par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Detālplānojums neatbilst

Satversmes 105. un 115. pantam jau tāpēc vien, ka tas izdots,

pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, kas neatbilstot

augstāka juridiskā spēka tiesību normām pirmajā pieteikumā

norādīto apstākļu dēļ. Detālplānojums, kas balstoties uz

prettiesisku teritorijas plānojumu, nevarot būt tiesisks.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojumā paredzētās

VES atradīsies pārāk tuvu viņas dzīvesvietai un līdz ar to

negatīvi ietekmēs viņas dzīves kvalitāti, veselību un īpašuma

vērtību.

Pieteikumā norādīts, ka Detālplānojuma pieņemšanas gaitā

pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi un neesot ievēroti

piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principi. Detālplānojumā

paredzētajai darbībai esot bijis nepieciešams veikt ietekmes uz

vidi novērtējumu, taču tāds neesot veikts. Ja būtu veikts šāds

novērtējums, Detālplānojums nebūtu pieņemts.

Detālplānojuma pieņemšanas gaitā esot pieļauti arī būtiski

procesuāli pārkāpumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību. Tā

sabiedriskā apspriešana notikusi vienlaikus ar citu

detālplānojumu apspriešanu, tās gaitā neesot sniegta pilnvērtīga

informācija, piemēram, neesot bijis iespējams iepazīties

ar vēja ģeneratoru tehniskajiem datiem un saprast, kur tieši

atradīsies katrs iecerētais vēja ģenerators. Sabiedrības

viedoklis esot noraidīts bez pietiekama pamatojuma. Pēc

Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojuma sabiedriskās

apspriešanas procesa pārkāpumi vērtējami kā būtisks teritorijas

plānošanas procesa pārkāpums un nepamatots Satversmes 115. pantā

noteikto sabiedrības pamattiesību aizskārums.

Pieteikumā norādīts, ka vēja ģeneratori neesot videi

nekaitīgi. Tie radot uztveramas pārmaiņas apkārtējā ainavā, to

ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu un zibšņiem,

iespējamām zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko

starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu

apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī

cilvēka veselību. Pieteikuma iesniedzējas dzīvesvieta un īpašums

bez viņas piekrišanas tiekot pakļauti šai nelabvēlīgajai

iedarbībai. Pieteikuma iesniedzēja vairs nevarot brīvi rīkoties

ar savu īpašumu, piemēram, izmantot to rekreācijai vai tūrisma

biznesa uzsākšanai. Arī īpašuma tirgus vērtība vēja parka dēļ

vairākkārt pazeminoties. Līdz ar to tiekot ierobežotas gan viņai

Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi, gan

arī Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Pieteikuma iesniedzēja nenoliedz, ka gan Satversmes 105.

pantā, gan arī Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības var

ierobežot. Taču konkrētajā gadījumā ierobežojumi neatbilstot

nepieciešamajiem kritērijiem: tie neesot noteikti ar likumu, tiem

neesot leģitīma mērķa, un tie neatbilstot samērīguma

principam. Proti, attiecīgie pamattiesību ierobežojumi

noteikti ar normatīvo aktu, kas jau iepriekš izklāstīto apsvērumu

dēļ neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā.

Ierobežojumiem neesot leģitīma mērķa, jo tie nekalpojot citu

konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Tie esot vērsti vienīgi uz

attiecīgo komersantu peļņas nodrošināšanu. Naudas summas, kas

tiekot piedāvātas kā kompensācija par zemes apgrūtināšanu, esot

niecīgas salīdzinājumā ar peļņu, kādu ilgtermiņā plānojot gūt

komersanti.

Ierobežojumi neatbilstot samērīguma principam, jo pašvaldība

neesot vērtējusi alternatīvus līdzekļus pagasta attīstīšanai un

iecerētā projekta realizācijai. Neesot ievērots saprātīgs

līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm.

2.3. Viedoklī un paskaidrojumos, ko pēc iepazīšanās ar

lietas materiāliem iesniegusi Inita Vecbaštika attiecībā uz abos

pieteikumos ietvertajiem prasījumiem, viņa nepiekrīt atbildes

rakstos sniegtajam viedoklim, ka, pamatojoties uz Apstrīdēto

teritorijas plānojumu, jau esot izdoti administratīvi akti un to

adresāti vairumā gadījumu sākuši izmantot tajos piešķirtās

tiesības un būvēt vēja ģeneratorus. Būvatļauja attiecībā uz

Detālplānojuma teritorijā paredzētajām VES esot apturēta sakarā

ar Pieteikuma iesniedzējas uzsākto administratīvo tiesvedību,

savukārt no šīs tiesvedības gaitā sniegtajiem paskaidrojumiem

izrietot, ka "Energo Wind" vēl tikai uzsākusi sarunas

par VES piegādi.

Pieteikuma iesniedzēja vērš Satversmes tiesas uzmanību uz

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.

gada 23. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1064, uzskatot, ka

minētajā lēmumā izteiktās atziņas attiecināmas arī uz izskatāmās

lietas apstākļiem.