6. pants

1Satversmes 115. pants paredz, ka "valsts

2aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas

3par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

4uzlabošanu".

56.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesības dzīvot

6labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā

7sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona

8lēmumu, kas ir saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un

9īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas

10ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu tas

11nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt

12ilgtspējīgam (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 9. jūlija

13sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2. punktu).

14Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un

15ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina

16iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un

17nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot

18nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī

19nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (sk.

20Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

212007-11-03 15. punktu, kā arīSaeimas 2010. gada 10. jūnijā

22apstiprināto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

232030. gadam http://www.latvija2030.lv).

241992. gadā Riodežaneiro Latvija bija to valstu vidū, kas

25Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) konferencē

26parakstīja deklarāciju "Par vidi un attīstību" un ANO

27vispārējās konvencijas par bioloģisko daudzveidību un par klimata

28pārmaiņām. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

29preambulā citastarp atzīts, ka Zemes klimata pārmaiņas un to

30nelabvēlīgās sekas ir cilvēces kopējā problēma. Cilvēka darbība

31ievērojami palielinājusi siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju

32atmosfērā, šis pieaugums pastiprina dabisko siltumnīcas efektu.

33Tas izraisa Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšanu, kas

34var nevēlami ietekmēt dabiskās ekosistēmas un cilvēci. ANO Vides

35aizsardzības programmas ietvaros klimata pārmaiņas tiek

36uzskatītas par mūsdienu svarīgāko visaptverošo vides jautājumu un

37lielāko izaicinājumu vides jomā (sk.

38http://www.unep.org/climatechange/Introduction/tabid/233/Default.aspx).

39Starptautiski pazīstamā nevalstiskā organizācija

40"Greenpeace" norāda, ka vēja enerģijas izmantošanas

41straujā attīstība saistīta ar neatliekamu nepieciešamību apkarot

42klimata pārmaiņas, kas pasaules mērogā tiek uzskatītas par

43lielākajiem draudiem videi(sk., piemēram, Global

44Windenergy Outlook 2006 http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

45Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija "BirdLife

46International" klimata pārmaiņas uzskata par lielāko draudu

47cilvēcei un globālajai bioloģiskajai daudzveidībai (sk.,

48piemēram, BirdLife International Position Statement on Wind Farms

49and Birds http://www.birdlife.org/eu/pdfs/Nature_Directives_material/BHDTF_Position_Wind_farms_and_birds_2005_12_09.pdf).

50Konkretizējot no Satversmes 115. panta valstij un pašvaldībām

51izrietošos pienākumus ilgtspējīgas attīstības jomā, jāņem vērā,

52ka ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi ir būtiska

53ilgtspējības sastāvdaļa.

546.1.1. Ilgtspējībai ir trīs savstarpēji saistīti

55aspekti: ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība. ANO

56deklarācijas "Par vidi un attīstību" 1. principā

57uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības centieni ir vērsti uz

58cilvēkiem un viņu tiesībām dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi

59saskaņā ar dabu.

60Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vidi likumdevējs definē

61kā dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu. Likumdevējs uz

62vidi raugās no "antropocentriska" viedokļa, proti, kā

63uz cilvēka vidi, tādu vidi, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai

64un vajadzību apmierināšanai (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

6524. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu).

66Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības nav iztulkojamas kā

67personas pamattiesības dzīvot absolūti neskartā vidē vai valsts

68pienākums personai šādu vidi nodrošināt. Darbības, kas vērstas uz

69dabiskās vai esošās vides pārveidošanu, pašas par sevi nav

70uzskatāmas par Satversmes 115. pantā noteikto pamattiesību

71ierobežojumu. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka gan

72atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās

73intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp

74kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori

75neparedz pastāvošās vides nemainību un neliedz īstenot ar

76ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Satversmes 115.

77pants, tieši pretēji, prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās

78vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu

79apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu (sk.

80Satversmes tiesas 2008. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr.

812007-11-03 13. punktu).

826.1.2. Satversmes 115. pantā lietotais jēdziens

83"ikviens" aptver ne vien tagadējās paaudzes, bet arī

84nākamo paaudžu intereses dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa

85jau iepriekš ir norādījusi, ka no Satversmes 115. panta izriet

86prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien

87tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot

88labvēlīgā vidē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra

89sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu). Pašreizējās

90paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir

91daudzējādā ziņā atkarīgas no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu

92attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un

93novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to

94kaitīgo ietekmi. Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības,

95interpretējot tās kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām

96saistībām, uzliek valstij pienākumu sekmēt procesus, kas saistīti

97ar globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Ratificējot ANO Vispārējo

98konvenciju par klimata pārmaiņām un šīs konvencijas Kioto

99protokolu, Latvija ir iesaistījusies pasaules valstu kopīgajos

100centienos panākt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas

101stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu

102antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā.

103Satversmes 115. pantā pamattiesību līmenī ir nostiprināti

104valsts pienākumi vides jomā. Proti, valstij ir pienākums

105aizsargāt cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: 1) sniedzot

106informāciju par vides stāvokli; 2) rūpējoties par vides

107saglabāšanu; 3) rūpējoties par vides uzlabošanu.

108Lai arī Latvijas tiesību zinātnē sākotnēji tika izteikts

109viedoklis, ka Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības ir

110"avangardiskas tiesības" (sk.: Levits E. Piezīmes

111par Satversmes 8. nodaļu - Cilvēka pamattiesības.

112Cilvēktiesību žurnāls, 1999, Nr.9-12, 37. lpp.), tomēr

113līdzīgas tiesības konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas arī

114citās valstīs, piemēram, Beļģijā. Beļģijas Konstitūcijas 23.

115panta trešās daļas 4. punkts paredz tiesības dzīvot veselīgā

116vidē. Beļģijas Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka šī norma

117galvenokārt paredz likumdevēja pienākumu noteikt šo tiesību

118realizācijas ietvarus, kā arī nepasliktināt jau sasniegto

119tiesisko stāvokli šajā jomā, ja tam nav pietiekama pamatojuma

120(sk. Beļģijas Konstitucionālās tiesas 2003. gada 26. novembra

121sprieduma Nr. 151/2003 lietā Nr. 2502 B.16.3.punktu un 2006. gada

12214. septembra sprieduma Nr. 137/2006 lietā Nr. 3764 B.7.1.

123punktu).

124Satversmes 115. pantā paredzētās pamattiesības

125interpretējamas, ņemot vērā pastāvošās realitātes, konkrētajā

126gadījumā to, ka šobrīd civilizācija nav iespējama bez enerģijas

127ražošanas, savukārt jebkurš enerģijas iegūšanas veids ietekmē

128vidi. Vēja enerģijas ražošanas attīstība Satversmes 115. panta

129ietvaros aplūkojama galvenokārt kā viena no alternatīvām

130enerģijas ražošanai no fosilajiem enerģijas resursiem un līdz ar

131to kā uz vides stāvokļa uzlabošanu vērsta pasākumu kopuma

132sastāvdaļa.

133Ņemot vērā Satversmes vienotības principu, Satversmes 115.

134pantā noteiktās tiesības nav interpretējamas atrauti no citām

135Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām, tostarp

136sociālekonomiskajām tiesībām un attiecīgajām starptautiskajām

137saistībām. Latvijai ir jāizpilda divi vienlīdz svarīgi un ļoti

138sarežģīti uzdevumi: jāveicina ekonomiskā izaugsme un līdz ar to -

139sociālā labklājība, bet tajā pašā laikā jāsamazina

140siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieviešot energoefektivitātes

141pasākumus, videi draudzīgas tehnoloģijas, aizstājot fosilo

142kurināmo ar atjaunojamiem energoresursiem (sk. ar Ministru

143kabineta 2009. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 517 apstiprinātās

144"Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.

145gadam").

1466.1.3. Vides ministrija, atsaucoties uz Latvijai

147saistošiem starptautiskiem dokumentiem, norāda, ka vēja enerģija

148ir viens no atjaunojamo enerģijas resursu veidiem.

149Elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās aizstāj

150elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem

151(akmeņoglēm, dabasgāzes, naftas produktiem u. c.), rezultātā tiek

152samazināta siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu

153emisija, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēka veselību. Turklāt

154elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās salīdzinājumā ar

155elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem nerada

156būtisku materiālo piesārņojumu, piemēram, atkritumus un

157notekūdeņus, līdz ar to netiek radīts papildu slogs videi un nav

158nepieciešami papildu finanšu resursi materiālā piesārņojuma

159samazināšanai (apglabāšanai, pārstrādei vai attīrīšanai).

160Savukārt pieteikumos, atsaucoties uz atsevišķu personu

161viedokli, norādīts, ka "vēja enerģija neesot pastāvīga, tā

162prasot balansējošas jaudas, kas pārsvarā tiekot nodrošinātas ar

163fosilajiem resursiem. Rezultātā šī enerģija nemaz tik

164"zaļa" neesot" (sk. lietas materiālu 1. sēj.

16545. lpp.). Pieteikumā ietvertas atsauces uz organizācijas

166"Eiropas platforma pret vēja parkiem" (European

167Platform Against Windfarms, turpmāk arī - EPAW)

168viedokli. Pēc šīs organizācijas ieskata, "vienīgais, ko vēja

169turbīnas dara, ir ievērojams ļaunums cilvēkiem, ekonomikai,

170nacionālajiem budžetiem un videi" (sk.

171http://www.epaw.org/about_us.php?lang=en). EPAW ir

172izteikusi savu viedokli Eiropas Komisijai. Eiropas Komisijas

173Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta atbildē EPAW

174citastarp norādīts, ka 2008. gada decembrī 27 ES valstu vadītāji

175un valdības, kā arī Eiropas Parlaments apstiprināja dokumentu

176paketi, kas vērsta uz to, lai sekmētu siltumnīcefekta gāzu

177emisijas samazināšanu un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem

178resursiem. Vēja enerģijas ražošana skatāma šajā kontekstā.

179Eiropas Komisijas un citu Eiropas institūciju politiskais

180atbalsts saskan ar eiropiešu vairākuma viedokli: lielais vairums

181Eiropas pilsoņu ir ne vien ieinteresēti samazināt klimata

182pārmaiņu sekas, bet arī atbalsta enerģijas iegūšanu no

183atjaunojamiem enerģijas resursiem, īpaši vēja enerģijas iegūšanu

184[sk. Commission Européenne Direction Generale de

185l'Energie et des Transports, 07.07.2009, D1/NL/gdc D(2009) 57427,

186http://www.epaw.org/documents/4388-57427_signed_MR.pdf].

187Satversmes tiesas uzdevums nav argumentēti iesaistīties

188diskusijā par minēto EPAW viedokli pēc būtības. Satversmes

189tiesa jau ir secinājusi, ka Satversmes 115. pantā noteiktās

190tiesības un pienākumi jāinterpretē atbilstoši Latvijas Republikai

191saistošajām starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes

192tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12.

193punktu). Tātad šīs tiesības ir interpretējamas atbilstoši

194starptautiskajos dokumentos izstrādātajam viedoklim par to, ka

195vēja enerģijas iegūšana uzskatāma par videi relatīvi draudzīgāku

196un sekmējamu pasākumu. Direktīvas 2009/28/EK preambulas 42. daļā

197norādīts: "lai ātri attīstītu atjaunojamo energoresursu

198izmantošanu, ņemot vērā tās vispārējo augsto lietderību no

199ilgtspējas un vides aizsardzības viedokļa, dalībvalstīm [..] būtu

200jāņem vērā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas

201devums vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto

202mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamās

203enerģijas ražošanas iekārtām."

204Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK I pielikumu Latvijas

205vispārējais mērķis ir panākt, lai no atjaunojamiem

206energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas

207galapatēriņā 2020. gadā būtu vismaz 40 procenti. Katras

208dalībvalsts ziņā ir noteikt piemērotus līdzekļus un pasākumus, ar

209kādiem panākams paredzētais no atjaunojamiem energoresursiem

210saražotās enerģijas īpatsvars.

211Vides ministrija norāda, ka izvēle starp dažādiem enerģijas

212ražošanai izmantojamiem atjaunojamiem energoresursiem ir

213politisks jautājums, kas galvenokārt tiek risināts, lemjot par

214obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Lēmuma pieņemšanā tiekot

215ņemti vērā tādi apsvērumi kā attiecīgo atjaunojamo resursu

216pieejamība Latvijā, mērķa sasniegšanai nepieciešamais no katra

217atjaunojamo energoresursu veida saražojamās enerģijas daudzums,

218kā arī nepieciešamie veicināšanas instrumenti.

219Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu izdotie Ministru

220kabineta 2010. gada 16. marta "Noteikumi par

221elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

222energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" regulē no

223atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti

224iepērkamo apjomu, tā noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības

225kārtību, kā arī cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

226energoresursu veida.

227Savukārt pieteikumam pievienots pētījums "Latvijas

228enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu

229enerģētikas sektoru", kurā izdarīts secinājums, ka

230"Latvijas enerģētikas politikas un jo sevišķi - atbalsta

231mehānismu AER [atjaunojamo enerģijas resursu] jomā veidošana un

232īstenošana ir bijusi pretrunīga un - par spīti sabiedrības

233interesei un ES normatīvajai klātbūtnei - politisko interešu

234ietekmēta" (sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda

235vadībā. Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz

236ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga,

237Sorosa fonds Latvija, 6. lpp.).

238Satversmes tiesas kompetencē nav politiska rakstura jautājumu

239risināšana. Konkrētās lietas ietvaros nav apstrīdēts nedz

240elektroenerģijas obligātais iepirkums vai tā nosacījumi, nedz arī

241cenu noteikšana kā tāda, un Satversmes tiesas uzdevums nav

242izvērtēt tās tiesiskumu. Arī citās Eiropas valstīs pastāv dažādi

243ekonomiska rakstura veicināšanas instrumenti, kuru mērķis ir

244panākt no atjaunojamiem energoresursiem ražotās enerģijas, arī

245vēja enerģijas, strauju attīstību. Piemēram, Vācijas Atjaunojamo

246enerģiju likumā (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer

247Energien) paredzētas piemaksas 5-9 centu apmērā par VES

248saražoto kilovatu enerģijas (sk.

249http://www.gesetze-im-internet.de/eeg_2009/index.html).

250Veicināšanas instrumentu darbības rezultāts ir uzņēmēju

251ekonomiskā interese ieguldīt darbu un līdzekļus vēja enerģētikas

252attīstībā. Tomēr tas vien, ka vides uzlabošanas mērķis tiek

253sasniegts nevis ar administratīvas piespiešanas metodēm, bet gan

254ar ekonomiskiem līdzekļiem stimulējot uzņēmēju interesi,

255neizslēdz ar VES attīstību saistītos jautājumus no Satversmes

256115. panta tvēruma.

257Līdz ar to nav pamatots pieteikumos paustais viedoklis, ka VES

258būvniecība Dunikas pagastā vērsta vienīgi uz atsevišķu personu

259īpašuma tiesību izmantošanu peļņas gūšanai.

260Izvērtējot apstrīdēto aktu atbilstību Satversmes 115.

261pantam, jāņem vērā, ka kopumā vēja enerģijas ražošanas attīstība

262ir vērsta uz to, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta

263izrietošo pozitīvo pienākumu uzlabot vides stāvokli, respektīvi,

264uz sabiedrības labklājību un tiesībām dzīvot labvēlīgā

265vidē.

2666.2. Satversmes 115. pantā nostiprinātais valsts

267pienākums uzlabot vides stāvokli pildāms, ņemot vērā situāciju

268visā valstī, nevis vienas pašvaldības ietvaros. Satversmes 115.

269pants neprasa, lai vienas pašvaldības iedzīvotājiem tiktu

270saglabāta neskarta vide, kamēr cita pašvaldība būtu spiesta

271pieciest piesārņojumu, gan ražojot abām pašvaldībām nepieciešamo

272enerģiju, gan vēl ar finanšu izlīdzināšanas mehānisma

273starpniecību pārdalot no saimnieciskās darbības gūtos

274ieņēmumus.

275Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka laikā, kad tika izstrādāts

276Apstrīdētais teritorijas plānojums, Dunikas pagasts bija to

277pašvaldību vidū, kuras pašas nespēja nodrošināt sev nepieciešamos

278līdzekļus. Tā saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 28.

279decembra noteikumiem Nr. 1070 "Noteikumi par pašvaldību

280finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību

2812007.gadā" Dunikas pagastam nepieciešamais nodrošinājums no

282pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda bija 45 342 lati,

283savukārt pašvaldībām, kuras bija spiestas samierināties ar tajās

284izvietoto enerģijas iegūšanas objektu pārveidoto vidi, piemēram,

285Ķeguma novads un Aizkraukles novads, nācās izdarīt iemaksas šajā

286fondā.

287Interpretējot Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības

288kopsakarā ar Satversmes 91. pantu, Pieteikuma iesniedzēju

289tiesības dzīvot iespējami labvēlīgākā vidē ir jāsamēro arī ar

290citu Latvijas iedzīvotāju tiesībām dzīvot iespējami labvēlīgākā

291vidē.

2926.3. Nevar piekrist Ekonomikas ministrijas uzskatam, ka

293neviens Latvijas normatīvais akts neuzliek pašvaldībām pienākumu

294teritorijas plānošanas procesā apsvērt iespēju attīstīt no

295atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas ieguvi savā

296teritorijā. Satversmes tiesa jau ir norādījusi uz to, ka mērķus

297un uzdevumus, ko mūsdienu sabiedrībai izvirza vides tiesības, var

298sasniegt, vienīgi cieši līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām, kā

299arī nevalstiskajām organizācijām un privātajam sektoram.

300Satversmes 115. pantā lietotais termins "valsts" nav

301interpretējams šauri, bet ar to saprotamas arī pašvaldības un

302citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kurām

303kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt

304ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās

305saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8.

306februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.punktu).

307Satversmes 115. pants ne vien nosaka personai tiesības uz

308labvēlīgu vidi, bet arī uzliek par pienākumu publiskās varas

309institūcijām, tostarp pašvaldībām, nodrošināt šo tiesību

310īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

311sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 11. punktu).

312Teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu

313sasniegšanas līdzekļiem (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8.

314februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu).

315Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam šajā procesā

316pašvaldībai ir jāievēro ilgtspējības princips, tātad pašvaldībai

317ir jāapsver arī jautājumi, kas saistīti ar iespējām veicināt

318enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem.

319Valstīs ar ilgstošām tradīcijām atjaunojamo enerģiju

320attīstības jomā līdztekus ekonomiska rakstura veicināšanas

321mehānismiem normatīvajos aktos noteiktos gadījumos ir paredzēti

322arī speciāli regulējumi teritorijas plānošanas un būvniecības

323jomā. Piemēram, Vācijas tiesas vairākkārt atzinušas teritorijas

324plānošanas dokumentus par spēkā neesošiem sakarā ar to, ka tajos

325nav atvēlētas pietiekamas teritorijas VES izvietošanai (sk.,

326piemēram, Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Augstākās

327administratīvās tiesas 2008. gada 28. augusta sprieduma lietā Nr.

3288 A 2138/06

329http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2008/8_A_2138_06urteil20080828.html).

330Latvijā analogas prasības teritorijas plānojumiem izvirzītas

331netiek. Lai gan, īstenojot ilgtspējības principu, pašvaldībai

332teritorijas plānošanas gaitā ir jāapsver minētie jautājumi, tai

333nav pienākuma iespēju robežās paredzēt teritorijas, kuras

334izmantojamas atjaunojamās enerģijas iegūšanas, tostarp VES,

335vajadzībām. Jāņem vērā, ka Latvijā valsts mērogā VES izvietošanai

336piemērotu vietu izraudzīšanas darbs ir tikai aizsākts. Ekonomikas

337ministrija norāda, ka Fiziskās enerģētikas institūts veicis

338mērījumus visā Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis

339karti, kur redzams gada vidējais vēja ātrums 10 metru, 50 metru

340un 100 metru augstumā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 185.

341lpp.). Taču visaptveroši pētījumi par VES attīstībai

342labvēlīgām teritorijām no cita viedokļa Latvijas mērogā neesot

343veikti.

344Tātad pašvaldība savas rīcības brīvības ietvaros varēja

345pārliecināties, vai tās teritorijā ir VES uzstādīšanai piemērotas

346vietas un vai pagasta teritorijā būtu vēlams īstenot vēja parka

347ieceri.

3486.4. Viens no vides politikas pamatprincipiem ir

349piesardzības princips. Atbilstoši šim principam vides problēmu

350risināšana uzsākama jau tad, kad vēl nav saņemti pilnīgi

351zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi

352uz vidi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

353sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.2. punktu).

354Tomēr piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība

355nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs

356darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas. Lai,

357atsaucoties uz piesardzības principu, aizliegtu teritorijas

358plānošanas dokumentos kādu darbību, pagasta padomei jāpārliecinās

359par savu aizdomu pamatotību, iegūstot nepieciešamo informāciju

360(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā

361Nr. 2008-05-03 15.2. punktu).

362Nav pamatots no pieteikumiem izrietošais viedoklis, ka

363apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā Latvijā nebija pieejami

364pētījumi par VES ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Eiropā jau

3652000. gadā darbojās 12 887 VES. 2006. gadā, tātad Apstrīdētā

366teritorijas plānojuma izstrādāšanas laikā, Eiropā darbojās 40 500

367VES. 2007. gadā Eiropā darbojās 56 535 VES (sk.: Vēja

368enerģētika: fakti, http://www.wind-energy-the-facts.org/lv/kopsavilkums/atzinba.html).

369Vairums no šīm VES darbojas valstīs, kur iedzīvotāju blīvums

370ievērojami pārsniedz iedzīvotāju blīvumu gan Latvijā, gan Dunikas

371pagastā. Atbilstoši teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstam

372Dunikas pagastā tas bija 3,8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru

373(sk. lietas materiālu 1. sēj. 138. lpp.).

374Pasaules labākā prakse vēja enerģijas objektu plānošanas,

375būvēšanas un ekspluatācijas jautājumos jau bija apkopota Pasaules

376vēja enerģijas asociācijas izstrādātajās Ilgtspējības vadlīnijās

377(World Wind Energy Association Sustainability Guidelines,

378http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf),

379kas tika prezentētas 2005. gada 2.-5. novembrī Pasaules vēja

380enerģijas konferencē Melburnā. Lai attīstītu labāko praksi un

381sekmētu vides, sociālo un ekonomisko aspektu ņemšanu vērā,

382izvērtējot jaunu vēja enerģijas projektu ilgtspējību, minētās

383vadlīnijas izstrādāja Pasaules vēja enerģijas asociācija

384(World Wind Energy Association, WWEA), organizācija, kuras

385sastāvā ir biedri no vairāk nekā 95 pasaules valstīm - ap

386pussimts zinātniska rakstura organizāciju, kas nodarbojas ar

387pētījumiem šajā jomā, kā arī vairāk nekā 70 ar vēja enerģiju

388saistītas organizācijas no piecu kontinentu valstīm, tostarp arī

389daudzām ES valstīm.

390Tātad gan pasaules, gan Eiropas praksē ir uzkrāta plaša

391pieredze, risinot dažādus ar VES izveidošanu un darbību saistītus

392jautājumus. Minētajās vadlīnijās ir norādes gan uz iespējamo

393negatīvo ietekmi, kādu VES varētu atstāt uz vidi, gan arī uz

394svarīgākajiem pasākumiem, lai šo ietekmi mazinātu vai novērstu.

395Šī ietekme analizēta arī daudzu citu organizāciju dokumentos un

396publikācijās, piemēram, ar starptautiskās vides aizsardzības

397organizācijas "Greenpeace" līdzdalību izstrādātajā

398Globālajā vēja enerģijas pārskatā (sk. Global Windenergy

399Outlook 2006

400http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

401Tātad, izstrādājot apstrīdētos

402aktus, Dunikas pagasta padomei un Rucavas novada domei bija

403pieejama informācija par VES ietekmi uz cilvēka veselību un vidi

404un iespēja ņemt to vērā, plānojot VES izvietojumu tā, lai

405neradītu draudus cilvēku veselībai un videi.

406Lietā nav strīda par to, ka VES var ietekmēt putnus un

407sikspārņus, ka tās izbūve rada manāmas vizuālas pārmaiņas ainavā,

408ka VES ekspluatācija ir saistīta ar troksni, apēnojumu un

409zibšņiem. Taču lietas dalībnieku viedoklis atšķiras par vairākiem

410šīs ietekmes aspektiem, turklāt būtiski - par VES ietekmi uz

411cilvēka veselību.

4126.5. VES ietekme uz putniem un sikspārņiem ir būtiski

413atkarīga no VES atrašanās vietas un salīdzināma ar jebkuras citas

414cilvēka darbības sekām. Pēc ASV zinātnieku aplēsēm, no visiem

415putniem, kas gājuši bojā sadursmēs ar cilvēka radītām iekārtām

416vai cilvēka darbības rezultātā, vēja enerģijas ražošanas iekārtu

417dēļ bojā gājuši tikai 0,01-0,02 procenti. Kalifornijā veiktajos

418pētījumos secināts, ka 2001. gadā, darbojoties kopumā 15 000 vēja

419enerģijas iegūšanas iekārtām, nogalināti 33 000 putnu, tātad

420nedaudz vairāk kā divi putni uz vienu VES. Spānijas Navarras

421provincē, kur darbojās 692 vēja enerģijas iegūšanas iekārtas,

422vidēji gadā viena VES nogalinājusi 0,13 putnus. Savukārt Vācijas

423Brandenburgas zemē laikā no 1989. gada līdz 2004. gadam

424uzskaitīti 278 ar putnu bojāeju saistīti gadījumi vēja parkos,

425kur minētā laika posma beigās darbojušās vairāk nekā 16 500 vēja

426enerģijas iegūšanas iekārtas (sk. Global Windenergy Outlook

4272006

428http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf).

429Savukārt pētījumos Lejasaustrijā, gada laikā novērojot atsevišķas

430VES, konstatēts, ka sadursmēs ar vienu vēja enerģijas iekārtu iet

431bojā vidēji septiņi putni un pieci sikspārņi (sk. Wörlen S.

432Erneubare Energien. Wissen, was stimmt. Herder, Freiburg, 2010,

433S.59-60). Ņemot vērā dažādos pētījumos iegūtos

434rezultātus, nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides

435aizsardzības jomā, norāda uz to, ka VES radītās briesmas putniem

436ir salīdzinoši mazākas nekā ar klimata pārmaiņām saistītie

437apdraudējumi. Organizācija "BirdLife International"

438Eiropas Padomes uzdevumā ir izstrādājusi vadlīnijas, lai,

439izvērtējot VES izvietošanai piemērotas vietas, maksimāli

440samazinātu VES negatīvo ietekmi uz putniem un sikspārņiem

441(sk., piemēram, BirdLife International Position Statement on

442Wind Farms and Birds

443http://www.birdlife.org/eu/pdfs/Nature_Directives_material/BHDTF_Position_Wind_farms_and_birds_2005_12_09.pdf).

444Latvijas Ornitoloģijas biedrība (Reģ. Nr. 40008002230, turpmāk

445- LOB) pārstāv organizāciju "BirdLife International"

446Latvijā. Lai atvieglotu VES plānošanu un sastādītu dabas (īpaši

447putnu) aizsardzības un vēja enerģētikas interešu potenciālo

448konfliktu zonu karti, LOB īstenojusi Latvijas vides aizsardzības

449fonda Vides projektu finansētu projektu "Vēja enerģētisko

450iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošu

451pasākumu izstrāde". Šo pētījumu LOB ir izmantojusi, arī

452sniedzot vairākus atzinumus sakarā ar ieceri īstenot vēja

453enerģijas ieguvi Dunikas pagastā.

454Pirms vēja enerģijas ieguves zonas ietveršanas Apstrīdētajā

455teritorijas plānojumā Dunikas pagasta padome ir ņēmusi vērā LOB

456viedokli. Apstrīdētā teritorijas plānojuma teritorijas

457izmantošanas un apbūves noteikumos expressis verbis

458norādīts, ka vēja enerģijas ieguves zonas robežas iezīmētas,

459vadoties no LOB ieteikuma. LOB 2005. gada 31. oktobra vēstulē Nr.

4602005/100 uzskaitītas vietas Dunikas pagastā, kurās VES

461uzstādīšana nebūtu pieļaujama, un norādīts, ka pārējā teritorija

462"ir piemērota turpmākai vēja parku plānošanai. Taču precīzas

463VES uzstādīšanas vietas turpmāk var saskaņot jau projekta

464īstenošanas gaitā" (sk. lietas materiālu 2. sēj.

46555.-57. lpp.).

466Pirms tika pieņemts lēmums par Detālplānojuma izstrādāšanu,

467LOB sniegusi viedokļus par VES izvietošanu Dunikas pagastā

468(sk. LOB 2008. gada 17. jūlija vēstuli Nr. 2008/062 un 2008.

469gada 13. augusta vēstuli Nr. 2008/069 lietas materiālu 3. sēj.

47075.-90. lpp.). Detālplānojuma izstrādāšanas laikā ir

471saņemts LOB eksperta R. Lebusa slēdziens. Tajā citastarp

472norādīts, ka nevienu no Dunikas pagastā iecerētajām VES nav

473paredzēts izvietot riska zonās un Natura 2000 teritorijās

474(sk. LOB 2009. gada 20. augusta vēstuli Nr. 2009/107 lietas

475materiālu 4. sēj. 33.-36 lpp.).

476Arī vēstulē Pieteikuma iesniedzējai LOB norāda, ka

477"izbūvējot plānoto VES parku Dunikas pagastā, prognozējamā

478ietekme uz savvaļas putnu populācijām varētu būt salīdzinoši

479neliela. Dunikas VES parka gadījumā ir saglabātas migrācijas

480trases Sventājas ielejā un trase, pa kuru uz Dunikas tīreli dodas

481nakšņot zosis" (sk. LOB 2009. gada 16. septembra vēstuli

482Nr. 2009/115 lietas materiālu 3. sēj. 73-74.

483lpp.).

484Jāņem arī vērā, ka laikā, kad tika izstrādāti apstrīdētie

485akti, Liepājas rajonam jau bija teritorijas plānojums (sk.

486http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf),

487kura līmenī bija notikusi izšķiršanās par to, kuras rajona

488teritorijas ir nozīmīgas putniem. 2006. gadā tika izstrādāti šā

489teritorijas plānojuma grozījumi. To izstrādes gaitā tika veikts

490stratēģiskais novērtējums un sagatavots vides pārskats,

491raksturojot katru no rajonā ietilpstošajām aizsargājamām dabas

492teritorijām.

493Pieteikumos nav apgalvots, ka Liepājas rajonā putniem

494nozīmīgās teritorijas būtu noteiktas nepilnīgi. No lietas

495materiāliem nav gūstams ieskats, ka kāds no Pieteikuma

496iesniedzējiem Liepājas rajona teritorijas plānojuma apspriešanas

497gaitā būtu ierosinājis šīs teritorijas paplašināt. Jautājumu par

498to, kuras teritorijas ir nozīmīgas no dabas aizsardzības

499viedokļa, Dunikas pagasta teritorijas plānojumā nemaz nevarēja

500risināt citādi, kā tas paredzēts augstāka līmeņa plānošanas

501dokumentā - rajona teritorijas plānojumā.

502Apstrīdētie akti neparedz VES izvietot Natura 2000

503teritorijās vai citās vietās, kas atbilstoši Liepājas rajona

504teritorijas plānojumam vai citiem normatīvajiem aktiem būtu

505nozīmīgas putniem. Veicot sākotnējo izvērtējumu 41 paredzētās VES

506izvietošanai Dunikas pagastā, Liepājas reģionālā vides pārvalde

507secinājusi, ka VES parka izbūve neradīs būtisku negatīvu ietekmi

508uz savvaļas putnu populācijām, jo šis parks atradīsies ārpus

509valsts un ES īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, neatradīsies

510to tiešā tuvumā un teritoriju tieši nešķērso nozīmīga putnu

511migrācijas trase (sk. Vides valsts dienesta Liepājas

512reģionālās vides pārvaldes 2009. gada 5. augusta vēstuli Nr. LI

51309 SI 0048/1503 par sākotnējo izvērtējumu lietas materiālu 3.

514sēj. 107.-110. lpp.).

515Līdz ar to nav pamatots no pieteikumiem izrietošais viedoklis,

516ka apstrīdētie akti no putnu un sikspārņu aizsardzības viedokļa

517būtu pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principu un Satversmes

518115. pantu.

5196.6. Eiropas pieredzē nav gūts apstiprinājums tam, ka

520sauszemes VES negatīvi ietekmētu pārējo faunu vai floru, ciktāl

521to būve nav saistīta ar dabas pamatnes transformāciju. Jāņem

522vērā, ka plānotā vēja ieguves zona izvietota iespējami tuvu jau

523esošajai infrastruktūrai, līdz ar to pēc iespējas samazinot

524nepieciešamību transformēt zemi pievedceļu izbūvei. Lietas

525materiālos nav gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētie akti

526paredzētu pievedceļu izbūvei vai VES būvei transformēt

527teritorijas, kuras atbilstoši Liepājas rajona teritorijas

528plānojumam satur aizsargājamus biotopus.

529Satversmes tiesas praksē ir vairākkārt par neatbilstošiem

530Satversmes 115. pantam atzīti detālplānojumi, kuros izraudzītais

531risinājums paredz meža zemes transformāciju, kuras rezultātā

532varētu būtiski samazināties bioloģiskā daudzveidība attiecīgajā

533teritorijā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 9.

534jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 12. punktu). Satversmes

535tiesa norādījusi uz to, ka, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības

536principu, pašvaldībai bija jāizvērtē nepieciešamība saglabāt meža

537vides (ekoloģisko) vērtību (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

5389. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 12.1. punktu).

539Atšķirībā no minētajām lietām izskatāmajā lietā Detālplānojums

540neskar tādas teritorijas, kurās noteiktā teritorijas izmantošana

541būtu dabas pamatne. VES paredzēts būvēt meliorētā

542lauksaimniecības teritorijā, un teritorijas plānojums neierobežo

543šīs teritorijas pakļaušanu apstrādei ar lauksaimniecības mašīnām,

544kā arī dabiskās floras aizstāšanu ar cilvēkam nepieciešamajām

545kultūrām.

5466.7. Par vienu no lielākajām problēmām VES ietekmē uz

547vidi tiek atzītas ainavas pārmaiņas. Valstu pieredze rāda, ka

548personu attieksme pret šīm pārmaiņām ir individuāla.

549Lielbritānijas Atjaunojamās enerģijas asociācija norāda uz

550pētījumiem, kuros secināts, ka vairākums aptaujāto personu vēja

551parkus uzskata par interesantu ainavas elementu. Kopumā aptuveni

55280 procenti no visiem sabiedrības locekļiem atbalstot vēja

553enerģiju, 10 procenti esot pret to, bet atlikušajai daļai neesot

554noteikta viedokļa (sk. Top Myths About Wind Energy

555http://www.bwea.com/energy/myths.html).

556Liela daļa no Eiropā izvietotajām vēja turbīnām atrodas

557Vācijā. Tā 2006. gadā Vācijā darbojās 20 622 vēja turbīnas

558(sk.: Vēja enerģētika: fakti, http://www.wind-energy-the-facts.org/lv/kopsavilkums/atzinba.html).

559No Vācijas Federālās vēja asociācijas sagatavotajām publikācijām

560izriet, ka Vācijas iedzīvotāju absolūtais vairākums atbalsta ne

561vien vispār elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem

562energoresursiem, bet arī attiecīgu būvju izvietošanu savas

563dzīvesvietas tuvumā (sk. Bundesverband WindEnergie e.V. A bis

564Z fakten zur Windenergie

565http://www.wind-energie.de/fileadmin/Shop/Broschueren/A-Z/A-Z_2010.pdf).

566Šīs valsts tiesību sistēmā un tiesu praksē ir noteikti

567kritēriji vēja enerģijas iekārtu radītā apgrūtinājuma

568pieļaujamībai attiecībā uz dzīvojamām mājām. Tiesu praksē ir

569nostiprināta atziņa, ka parasti absolūti pieļaujama ir vēja

570enerģijas iekārtu ierīkošana tādā attālumā no dzīvojamām mājām,

571kurš pārsniedz trīskāršu vēja enerģijas iekārtas kopējo augstumu

572(torņa augstums no zemes virsmas līdz rotora asij, kuram

573pieskaitīta puse no rotora spārnu diametra). Par nepieļaujami

574"uzmācīgu" parasti tiek uzskatīta būve, kas atrodas

575tuvāk par divkāršu vēja enerģijas iekārtas kopējo augstumu.

576Gadījumus, kad vēja enerģijas iekārta atrodas attālumā starp

577abiem minētajiem lielumiem, uzskata par individuāli vērtējamiem

578(sk., piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes Augstākās

579administratīvās tiesas 2010. gada 24. jūnija nolēmumu lietā Nr. 8

580A 2764/09

581http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2010/8_A_2764_09beschluss20100624.html,Vācijas

582Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Augstākās administratīvās tiesas

5832008. gada 28. augusta sprieduma lietā Nr. 8 A 2138/06 177.

584rindkopu

585http://www.justiz.nrw.de/nrwe/ovgs/ovg_nrw/j2008/8_A_2138_06urteil20080828.html

586un Vācijas Federālās Augstākās Administratīvās tiesas 2006. gada

58711. decembra nolēmumu lietā Nr. 4B72.06 http://www.bundesverwaltungsgericht.de).

588Kanādas Vēja enerģijas asociācijas sagatavotajos materiālos

589norādīts, ka daudzi vēja parki Kanādā izvietoti tā, ka dzīvojamās

590mājas atrodas 300-400 metru attālumā, kas visumā uzskatāms par

591minimālo pienācīgo attālumu. Tuvāk par šo attālumu nereti atrodas

592to zemes īpašnieku mājas, kuri iznomā zemi vēja parkam, un šajos

593gadījumos gūta pozitīva pieredze. Taču gadījumos, kad finansiālu

594attiecību nav, no atsevišķām šādā attālumā dzīvojošām personām

595tiek saņemtas sūdzības (sk. Wind Turbines and Sound: Review

596and best Practice Guidelines

597http://www.canwea.ca/images/uploads/File/CanWEA_Wind_Turbine_Sound_Study_-_Final.pdf).

598Tātad Pieteikuma iesniedzēju arguments par to, ka nekur

599pasaulē VES nebūvējot tuvāk par 2 kilometriem no apdzīvotajām

600vietām, ir acīmredzami nepamatots. Vienlaikus jāņem vērā, ka,

601piemēram, federatīvajās valstīs, kā Austrijā, Vācijā, ASV,

602Kanādā, jautājumi par ierobežojumu noteikšanu VES attālumam no

603apdzīvotajām vietām vai dzīvojamām mājām galvenokārt risināti

604pavalstu līmenī un dažādās pavalstīs pieņemtie risinājumi būtiski

605atšķiras.

606VES izvietošana teritorijā, ko regulē apstrīdētie akti,

607plānota, ņemot vērā uzņēmuma ENERCON pieredzi, bet šis

608uzņēmums ar vēja enerģijas iekārtu būvi nodarbojas jau kopš 1984.

609gada un ir viens no Eiropas vadošajiem uzņēmumiem šajā jomā

610(sk. http://www.enercon.de).

611Kā tas redzams no lietai pievienotajām trokšņa un apēnojuma

612kartēm, tās izgatavojis Austrijas būvplānošanas uzņēmums, kuram

613ir ilgstoša pieredze šajā jomā un kurš veicis būvplānošanu

614daudziem vēja parkiem Austrijā un citās Eiropas valstīs

615(sk. http://www.baubetreuung.at/wind.php).

616Tātad, apsverot iespēju attīstīt Dunikas pagastā vēja

617enerģijas ražošanu un izstrādājot apstrīdētos aktus, Dunikas

618pagasta padomei bija pieejama attiecīgajās Eiropas valstīs

619uzkrātā pieredze. Kā izriet no lietas materiāliem, tostarp arī no

620Pieteikuma iesniedzēju iesniegtā videofragmenta par

621detālplānojumu sabiedrisko apspriešanu, atbilstoši šai pieredzei

622VES nav bijis iecerēts izvietot tuvāk par 500 metriem no

623dzīvojamām mājām.

6246.8. Izvērtējot Apstrīdētā teritorijas plānojuma

625atbilstību Satversmes 115. pantam no cilvēka dzīvības un

626veselības aizsardzības viedokļa, jāņem vērā, ka VES ekspluatācija

627nav saistīta nedz ar cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgu gāzu

628izplūdi atmosfērā, nedz arī ar notekūdeņiem, ķīmisku vielu

629nokļūšanu augsnē vai bīstamiem atkritumiem. Ar VES ekspluatāciju

630saistītie riski un iespējamā nelabvēlīgā ietekme pastāv tikai VES

631tiešā tuvumā un zināmā attālumā no tās. Tāpēc izšķiroša nozīme ir

632VES novietojumam.

633Jēdzienu "plānotā vēja enerģijas ieguves zona"

634iespējams interpretēt dažādi. Ciktāl Apstrīdēto teritorijas

635plānojumu varētu interpretēt kā tādu, kas jebkurā norādītajā

636vietā pieļauj jebkura augstuma un jebkuras jaudas vēja enerģijas

637iekārtu būvi, tas varētu nonākt pretrunā ar daudzām tiesību

638normām. Tomēr Apstrīdēto teritorijas plānojumu nevar interpretēt

639atrauti no Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kuros

640paredzēts pienākums ievērot likumos noteiktās aizsargjoslas un

641citas tiesību normas.

642Tā Dunikas pagasta teritorijas plānojuma Teritorijas

643izmantošanas un apbūves noteikumu 2.1.2. punktā paredzēts, ka

644netiek atļauta tāda zemes izmantošana, kas rada būtisku

645piesārņojumu un neatbilst normatīvo aktu prasībām (sk. lietas

646materiālu 5. sēj. 131. lpp.), savukārt atbilstoši 3.15.5.2.

647punktam vēja enerģijas iegūšanas zonā vēja enerģijas ieguves

648parku būvniecība ir atļauta tikai "ievērojot spēkā esošajos

649normatīvajos aktos noteiktās prasības" (sk. lietas

650materiālu 5. sēj. 167. lpp.).

651Apstrīdētais teritorijas plānojums neparedz nevienu konkrētu

652VES atrašanās vietu un nenosaka, cik, kāda augstuma un kādas

653jaudas VES plānojamas. Dunikas pagasta padome un Rucavas novada

654dome to interpretē kā atļautu nekustamā īpašuma papildu

655izmantošanu ar nosacījumu, ka attiecīgajai teritorijai tiek

656noteiktā kārtībā izstrādāts detālplānojums. Proti, apstrīdētā

657akta saturs nav vērtējams atrauti no vārdiem "plānotā

658zona", ar ko saprotama teritorija, kurai pieļaujams

659izstrādāt detālplānojumu ar mērķi noteikt iespējamu vienas vai

660vairāku VES atrašanās vietu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 883 54.1.

661punktam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var paredzēt

662teritorijas, kurām izstrādājams detālplānojums.

663Jēdziens "teritorijas plānojums" tiek lietots divās

664nozīmēs. Pirmkārt, plašākā nozīmē, ar to aptverot gan teritorijas

665plānojumu, gan arī detālplānojumu. Otrkārt, šaurākā nozīmē, ar šo

666jēdzienu saprotot teritorijas plānojumu līdztekus

667detālplānojumam.

6682007. gadā, Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas

669laikā, bija spēkā Noteikumi Nr. 883, kuru 6. punkts paredzēja:

670"Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami

671nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves

672nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā." Tas ir, augstāka

673juridiskā spēka tiesību akts expressis verbis pieļāva tādu

674situāciju, kurā teritorijas izmantošana un apbūve tiek

675reglamentēta "nepietiekami". Šāds teritorijas plānojums

676vien nevar būt pietiekams būvniecības procesa uzsākšanas

677nosacījums. Teritorijas izmantošana un apbūve ir pienācīgi

678jānosaka detālplānojumā.

679Atbilstoši Noteikumu Nr. 883 7. punktam "detālplānojums

680ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas

681plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības

682teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot

683un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto)

684izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus".

685Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas laikā nebija

686izvirzītas vienotas prasības par to, kādas zonas ar kādu atļauto

687izmantošanu pašvaldība var paredzēt savā teritorijas plānojumā.

688Birojs norāda, ka arī attiecībā uz VES būvi pastāvot dažādi

689risinājumi. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pretrunā gan ar

690teritorijas plānošanas principiem, gan arī ar vispārējiem tiesību

691principiem var nonākt tāda plānošanas prakse, ka teritorijai,

692kurā pastāv atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto

693(atļauto) izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas

694nolūkus, līdz ar to ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas

695paredzamību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

696sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu). Atšķirībā no

697situācijas lietā Nr. 2007-11-03 Dunikas pagasta padome ir

698izvēlējusies risinājumu, kas vērsts uz teritorijas izmantošanas

699paredzamības palielināšanu. Proti, vēja enerģijas zona iezīmēta

700kā atļautā papildu izmantošana ierobežotā teritorijā.

701Apstrīdētais teritorijas plānojums, kā izriet arī no

702Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos sniegtās

703definīcijas, precīzi nosaka vēja enerģijas ieguves zonas ārējās

704robežas, proti, robežas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai VES

705netiktu izvietotas nepieļaujami tuvu putniem nozīmīgajām vietām.

706Savukārt vārds "plānotā", kas ietverts formulējumā

707"plānotā vēja enerģijas ieguves zona" (pretstatā citiem

708atļautās izmantošanas formulējumiem, kuros šāds vārds nav

709ietverts), norāda, ka attiecīgā izmantošana vēl konkretizējama

710plānošanas veidā, tas ir, ar detālplānojumiem, kuros regulējams

711jautājums par VES izvietojumu, ņemot vērā esošo apbūvi un

712prasības par iedzīvotāju veselības un labklājības

713nodrošināšanu.

714Ja pieņemtu, ka Dunikas pagasta padomei jau teritorijas

715plānojumā vēja enerģijas ieguves zonu vajadzēja iezīmēt tā, lai

716būtu paredzēta katras konkrētās VES atrašanās vieta, zustu jēga

717izstrādāt detālplānojumu.

718Tātad Apstrīdētais teritorijas plānojums nav pretrunā ar

719valsts pienākumiem personu dzīvības un veselības aizsardzības

720jomā, ciktāl tas paredz iespēju attiecīgajā teritorijā iegūt vēja

721enerģiju, ar tādu nosacījumu, ka katras konkrētas VES atrašanās

722vieta konkretizējama detālplānojumā, kura izstrādāšanas gaitā

723tiek nodrošināts tiesību normām atbilstošs VES izvietojums.

7246.9. Par vienu no VES nelabvēlīgajām ietekmēm tiek

725uzskatīts troksnis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT)

726pārmērīgu troksni uzskata par tiesību uz privāto dzīvi

727ierobežojumu (sk., piemēram, ECT 2003. gada 8. jūlija

728spriedumu lietā "Hatton and Others v. the United

729Kingdom", iesniegums Nr. 36022/97). Arī Beļģijas

730Konstitucionālā tiesa (neraugoties uz to, ka Beļģijas

731Konstitūcijā ir pants par tiesībām uz labvēlīgu vidi) troksni

732vērtē tiesību uz privāto dzīvi aspektā (sk. Beļģijas

733Konstitucionālās tiesas 2003. gada 30. aprīļa spriedumu Nr.

73451/2003 lietās Nr. 2303, 2304, 2431 un 2432

735http://www.const-court.be).

736Tātad troksni varētu vērtēt gan Satversmes 115. panta, gan

737Satversmes 96. panta aspektā. Taču jautājums par pieļaujamo

738troksni pēc būtības nav risināms izskatāmās lietas ietvaros, to

739risina likums "Par piesārņojumu" un saskaņā ar to

740izdotie normatīvie akti. Likuma "Par piesārņojumu" 14.

741panta "Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi"

742pirmā daļa paredz, ka "piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt,

743ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes

744normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā

745teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var

746palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā

747teritorijā". Tātad neatkarīgi no teritorijas plānojumā

748izraudzītā risinājuma, VES darbība nebūs pieļaujama, ja troksnis

749pārsniegs noteiktos ierobežojumus.

750Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 597

751"Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2.