Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr.6452 012 0156, kad. Nr.6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr.6452 012 0007)" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts

tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu).

Satversmes tiesa ir norādījusi: "No tiesībām uz īpašumu

izrietošās intereses teritorijas plānošanas jomā apskatāmas plašā

tvērumā. Pie tām var piederēt arī, piemēram, noteikts skats pa

logu, dzīvokļa insolācija"(Satversmes tiesas 2008. gada

24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punkts).

Pirmajā pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji ir

"nekustamo īpašumu īpašnieki un/vai Dunikas pagasta

iedzīvotāji".

8.1. Nenoliedzot to, ka arī, piemēram, no īres līguma

izrietošās mantiskās pozīcijas noteiktos apstākļos var ietilpt

Satversmes 105. panta tvērumā, konstatējams, ka pirmajā

pieteikumā nav sniegts nekāds pamatojums tam, kā konkrētajā

gadījumā Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības aizskartas

personām, kuras nav Dunikas pagastā esoša nekustamā īpašuma

īpašnieki.

8.2. Pirmajam pieteikumam pievienotas izdrukas no

zemesgrāmatas, kurās daļa Pieteikuma iesniedzēju norādīti kā

Dunikas pagastā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Var piekrist

atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka izvērsti pamatots gan

ir vienīgi iespējamais Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu

aizskārums.

Nevar piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka tieši VES

izvietošana liegtu viņai attīstīt tūrisma biznesu. Lielbritānijas

vēja enerģijas asociācija norāda, ka VES nereti kļūst pat par

tūrismu veicinošu faktoru. Piemēram, Lielbritānijas pirmo

komerciālo vēja parku tā pirmajos desmit darbības gados apmeklēja

350 tūkstoši tūristu, 10 tūkstoši tūristu ik gadu ierodas

Lielbritānijā, Svafas vēja parkā izveidotajā Ekoloģiskās

tehnoloģijas centrā (sk.

http://www.bwea.com/energy/myths.html). Ainažu pilsētas

tūrisma informācijas centra sagatavotajā sarakstā "Apskates

objekti Ainažu pilsētā un tās apkārtnē" norādīts:

"iespaidīgi izskatās vēja ģeneratori, kas ir viena no Ainažu

atpazīšanas jauno laiku zīmēm" (sk.

http://www.ainazi.lv/?s=48976).

Teritorijas plānojums Pieteikuma iesniedzējas īpašuma daļā,

kas atrodas tiešā tuvumā Detālplānojumā paredzētajām VES,

neparedz tūrisma attīstības zonu. No lietas materiāliem neizriet,

ka viņa teritorijas plānošanas procesā būtu attiecīgu

priekšlikumu iesniegusi un tas būtu noraidīts. Lai Pieteikuma

iesniedzēja varētu intensīvi attīstīt tūrisma biznesu, kas

citastarp arī ir saistīts ar ievērojamu slodzi uz vidi, vispirms

būtu jāizdara attiecīgi grozījumi teritorijas

plānojumā.

Teritorijas plānojums Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

teritoriju, kas atrodas tiešā tuvumā Detālplānojumā paredzētajām

VES, nosaka par lauksaimniecībā izmantojamu teritoriju. Šajā

teritorijā nav liegts izbūvēt atsevišķus ar tūrismu saistītus

objektus, piemēram, viesu māju vai pansiju. Tomēr ir noteikts

zemes gabala maksimālais apbūves laukums - 0,5 vai 0,7 hektāri

atkarībā no saimniecības platības un maksimālais stāvu skaits -

trīs stāvi. Jaunveidojama zemes gabala minimālā platība nedrīkst

būt mazāka par 2 hektāriem. No pieteikumiem nav gūstams ieskats,

ka būtu objektīvas grūtības Pieteikuma iesniedzējas īpašuma

potenciālo apbūvi veidot pietiekamā attālumā no VES.

Tāpat nevar piekrist, ka VES izvietošana tiešā Pieteikuma

iesniedzēju īpašumu tuvumā liegtu personām iespēju nodarboties ar

lauksaimniecību.

Tiktāl, ciktāl Pieteikuma iesniedzēji ir personas, kurām

pieder nekustamais īpašums, uz kuru attiecas apstrīdētie akti,

VES būvniecība var ietekmēt atsevišķus šā īpašuma izmantošanas

aspektus. Proti, liegt Pieteikuma iesniedzējiem gūt visus

iespējamos labumus no sava īpašuma netraucētas izmantošanu sev

vēlamākajā veidā - bez VES radītajām ainavas izmaiņām, apēnojuma

un trokšņa. Tātad VES izvietošana zemes gabalos, kas robežojas ar

Pieteikuma iesniedzējiem piederošajiem zemes gabaliem, var radīt

viņiem tiesību uz īpašumu ierobežojumu, tāpēc ir jāizvērtē, vai

apstrīdētie akti pieņemti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā,

vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir

samērīgs.