9. pants

1Teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

2procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

3dažādas intereses un noteikt, kurām no tām dodama prioritāte.

4Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

5līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

6interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9.

7marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

8punktu).

9Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ierobežotas ar

10pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas plānojumu,

11izvērtējams, ņemot vērā Satversmes 115. panta procesuālo aspektu.

12Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka šis pants paredz

13personām tiesības piedalīties ar vidi saistītu jautājumu

14risināšanā, tostarp teritorijas plānošanas procesā. Tomēr šis

15procesuālais aspekts vērtējams kopsakarā ar Satversmes 101. pantā

16ietvertajām ikviena tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību

17darbībā. Nevienas no šīm tiesībām nav absolūtas, bet īstenojamas

18likumā paredzētā veidā un apjomā.

19Lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt

20noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt,

21jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004.

22gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4.

23punktu). Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski

24pārkāpumi, teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta

25pienācīgā kārtībā.

26Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem.

27Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir

28pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums,

29kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks

30pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas

31sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā.

32Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas

33plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007.

34gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.

35punktu).

369.1. Pieteikumos norādīta virkne trūkumu, kas pieļauti

37Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā līdz 2007.

38gadam.

399.1.1. Lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādi

40Dunikas pagasta padome pieņēma 2004. gada 28. jūlijā. Pēc RAPLM

41ieskata saskaņā ar tobrīd spēkā bijušajiem Noteikumiem Nr. 34

42sabiedrisko apspriešanu vajadzēja rīkot nekavējoties pēc lēmuma

43pieņemšanas, taču teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas

44pirmais posms tika noteikts no 2005. gada 10. janvāra līdz 11.

45februārim. 2005. gada 1. februārī notika tā sabiedriskās

46apspriešanas pasākums.

479.1.2. 2006. gada 21. jūnijā Dunikas pagasta padome

48pieņēma lēmumu par Teritorijas plānojuma 1. redakcijas

49sabiedriskās apspriešanas otro posmu, nosakot to no 2006. gada

5028. jūlija līdz 8. septembrim. Paziņojums par apspriešanu

51oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika

52publicēts tikai 28. jūlijā, bet laikrakstā "Kursas

53Laiks" - 29. jūlijā. 2006. gada 10. augustā notika

54teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas

55pasākums. Šā pasākuma protokolā norādīts, ka sēdē piedalās

56"8 Dunikas iedzīvotāji" (lietas materiālu 1. sēj.

5782. lpp.).

589.1.3. RAPLM atzinumā norādījusi arī uz vairākiem

59citiem trūkumiem.

60Visi minētie trūkumi pēc būtības ir novērsti, atceļot Dunikas

61pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmumu, nolemjot

62izstrādāt teritorijas plānojuma galīgo redakciju no jauna un tās

63izstrādāšanas gaitā sarīkojot arī jaunu sabiedrisko

64apspriešanu.

659.2. Nav strīda par to, ka pirms 2007. gada vēja

66enerģijas ieguve netika minēta nedz institūcijām nosūtītajos

67dokumentos, nedz arī sabiedriskās apspriešanas pasākumos. Taču

68nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis par to, ka

69plānošanas stadijā, nepieņemot lēmumu par teritorijas plānojuma

70izstrādāšanu no jauna, pašvaldība nebija tiesīga izdarīt

71attiecīgos papildinājumus teritorijas plānojumā.

72Jau sākotnēji darba uzdevumā bija norādīts, ka teritorijas

73plānojumā izstrādā priekšlikumus ražošanas teritoriju

74izvietojumam. Proti, bija identificēta nepieciešamība attīstīt

75pagastā arī ražošanas teritorijas.

76RAPLM savā atzinumā bija norādījusi uz jaunas sabiedriskās

77apspriešanas nepieciešamību. Jaunas teritorijas plānojuma galīgās

78redakcijas izstrādāšanai un jaunai sabiedriskajai apspriešanai

79nebūtu nozīmes, ja personas nevarētu izteikt savus priekšlikumus

80- ne vien priekšlikumus par kādas teritorijas saglabāšanu

81neskartā veidā, bet arī priekšlikumus par kādas teritorijas

82attīstīšanu. Ja teritorijas plānojuma 1. galīgās redakcijas

83apspriešana būtu notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

84iespējams, personas savus priekšlikumus par vēja enerģijas

85ieguves zonas ietveršanu teritorijas plānojumā būtu izteikušas

86jau iepriekš.

87Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "vietējai pašvaldībai

88konceptuāli jaunas idejas par teritorijas plānojumā ietveramajām

89normām var rasties ne tikai pirms teritorijas plānojuma izstrādes

90uzsākšanas, bet arī izstrādes laikā. Lai šīs idejas ietvertu

91izstrādes stadijā esošā teritorijas plānojumā, vietējai

92pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgu grozījumu

93izdarīšanu teritorijas plānojuma projektā. Arī gadījumos, kad

94priekšlikumi un ieteikumi tiek saņemti no sabiedrības

95pārstāvjiem, pašvaldība var pieņemt lēmumu ietvert teritorijas

96plānojumā attiecīgus grozījumus (sk. Satversmes tiesas 2008.

97gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.4.

98punktu).

99Tātad pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojuma galīgo

100redakciju no jauna, bija tiesīga papildināt teritorijas plānojumu

101ar vēja enerģijas ieguves zonu.

1029.3. Izdarot šādu papildinājumu, pašvaldībai bija

103jāpārliecinās, vai teritorijas plānojumam nav nepieciešams veikt

104stratēģisko novērtējumu. Stratēģiskā novērtējuma neveikšana vai

105nepienācīga veikšana gadījumos, kad šāds novērtējums ir

106nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas procesa sastāvdaļa,

107var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu (sk. Satversmes tiesas

1082008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.

109punktu).

1109.3.1. Tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes

1111979. gada 2. aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu

112aizsardzību un Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas

11392/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

114aizsardzību, iekļautas likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas

115teritorijām". Saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo

116daļu stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kas var

117būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju. Arī saskaņā ar

118likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.

119panta ceturto daļu paredzētajai darbībai vai plānošanas

120dokumentam, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai

121plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura 2000

122teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

1239.3.2. Arī tiesību normas, kas izriet no Direktīvas

1242001/42/EK, ir iekļautas Novērtējuma likumā. Atbilstoši šā likuma

1252. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktam VES būvniecība, ja būves

126augstums pārsniedz 20 metrus, ir darbība, kam jāveic sākotnējais

127izvērtējums.

128Līdz ar to, paredzot šādu darbību plānošanas dokumentā,

129saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo daļu ir jāveic

130stratēģiskais novērtējums. Tomēr Novērtējuma likuma 4. panta

131piektā daļa nosaka:

132"Šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem,

133kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās

134pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto

135plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko

136novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu

137īstenošana var būtiski ietekmēt vidi."

138Lai piemērotu šo normu, ir jākonstatē atbilstība diviem

139kritērijiem: "neliela teritorija" un "pašvaldības

140līmenis", kā arī jāpārliecinās, ka paredzētā darbība būtiski

141neietekmēs vidi. Vai teritorija uzskatāma par nelielu, tas

142izšķirams, ņemot vērā Latvijas mērogu. Pretējā gadījumā veidotos

143tāda situācija, ka vienai un tai pašai darbībai vienā un tajā

144pašā laikā, piemēram, Siguldas novadā, stratēģiskais novērtējums

145nebūtu jāveic, bet Dunikas pagastā - būtu jāveic.

146Vides ministrija norāda, ka tā minēto tiesisko regulējumu

147pamatā attiecina uz detālplānojumiem ar nosacījumu, ka

148teritorijas plānojumam ir veikts stratēģiskais novērtējums. Tā kā

149nesenā pagātnē vietējo pašvaldību teritorija varēja būt arī

150salīdzinoši neliela, Birojs atsevišķos gadījumos, novērtējot

151pašvaldības teritorijas plānojuma projektā iekļauto informāciju,

152varēja pieņemt lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu

153teritorijas plānojumam. Arī Biroja 2005. gada 9. novembra lēmums

154Nr. 7-04/2685 par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu norāda uz

155to, ka atbilstoši Biroja praksei tajā laikā Dunikas pagasta

156teritorija minētās normas izpratnē bija uzskatāma par nelielu

157teritoriju. Tātad, pēc šā kritērija raugoties, Dunikas pagasta

158teritorijas plānojuma jaunajai redakcijai stratēģisko novērtējumu

159varēja neveikt, pārliecinoties par to, ka šā dokumenta īstenošana

160nevar būtiski ietekmēt vidi.

161Jāņem vērā, ka laikā, kad Dunikas pagasta padome izstrādāja

162Apstrīdēto teritorijas plānojumu, jau bija spēkā Liepājas rajona

163teritorijas plānojums. Turklāt ar Liepājas rajona padomes 2006.

164gada 21. aprīļa sēdes lēmumu (protokola Nr. 4 5. punkts) tika

165uzsākta Liepājas rajona teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk

166- Grozījumi) izstrāde. Grozījumiem tika veikts stratēģiskais

167novērtējums. Grozījumu Vides pārskatā tika apzinātas visas

168Liepājas rajonā esošās Natura 2000 teritorijas, kā arī

169citas aizsargājamās teritorijas, tostarp putniem svarīgās

170vietas.

171Grozījumu Vides pārskata 1. pielikuma "Liepājas rajona

172teritorijas plānojuma grozījumu 2008. -2020. gadam"

173īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi vērtējums" sadaļas

174"Maģistrālās inženierkomunikācijas, tehniskās

175infrastruktūras objekti un sakaru tīkli" ailē

176"Mērķi" minēts: "Vēja ģeneratori paredzēti

177alternatīvās elektroenerģijas ieguvei, to darbībai jāatbilst

178izstrādātajiem projektiem", savukārt ailē "Iespējamie

179riski un aspekti, kuri jāizvērtē, īstenojot plānotās

180darbības" secināts: "Paredzamā ietekme nav būtiska vai

181ir kopumā neitrāla. Lai izvairītos no iespējamām negatīvām

182ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem - kur nepieciešams,

183konkrētām darbībām jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma

184procedūra. Jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes uz

185dabas pamatni izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūras

186attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatni

187vai tās vērtības" (sk. Vides pārskats. Liepājas rajona

188teritorijas plānojuma grozījumi 2008.-2020. gadam. Kuldīga, 2008,

18952. lpp.

190http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf).

191Kā tas expressis verbis norādīts Apstrīdētā teritorijas

192plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, Dunikas

193pagasta padome, ņemot vērā LOB viedokli (sk. šā sprieduma 6.5.

194punktu), secināja, ka šis teritorijas plānojums nevar

195ietekmēt Natura 2000 teritorijas, citas putniem svarīgās

196vietas, un iezīmēja vēja enerģijas ieguves zonu teritorijas

197plānojumā tā, lai tai nebūtu būtiskas ietekmes uz šīm

198teritorijām. Pēc pašvaldības ieskata, Apstrīdētais teritorijas

199plānojums nevar būtiski ietekmēt vidi.

200Tātad, no materiāli tiesiskā viedokļa raugoties, pašvaldība

201bija tiesīga pieņemt Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgo

202redakciju, neveicot tai stratēģisko novērtējumu. Taču, no

203procesuālā viedokļa raugoties, pašvaldībai par sava lēmuma

204pareizību vajadzēja pārliecināties, pieprasot attiecīgu Biroja

205viedokli, bet to pašvaldība neizdarīja. Birojs uzskata, ka 2007.

206gadā tas būtu iestājies par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu

207Apstrīdētajam teritorijas plānojumam, ņemot vērā to, ka 1) tādu

208VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, minēta

209Novērtējuma likuma 2. pielikumā; 2) Dunikas pagasta padome ir

210izdalījusi atsevišķu specifisku teritoriju, kurā pieļaujama vēja

211enerģijas ieguve kā atļautā papildu izmantošana visā šīs

212teritorijas laukumā; 3) netiek paredzēti citi regulējoši

213priekšnosacījumi šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām

214(sk. lietas materiālu 4. sēj. 191. lpp.).

215Laikā no 2009. gada septembra līdz 2010. gada jūlijam Rucavas

216novada dome apstiprinājusi Dunikas pagasta teritorijai 23

217detālplānojumus, kuros paredzēta VES būvniecība. Šo

218detālplānojumu izstrādāšanas laikā Valsts vides dienesta Liepājas

219reģionālā vides pārvalde veikusi sākotnējo izvērtējumu, un,

220pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis vairākus lēmumus par ietekmes

221novērtējuma procedūras nepiemērošanu Dunikas pagasta teritorijā

222ierosinātajām darbībām - VES būvniecībai (sk. Biroja 2009.

223gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009. gada 2. jūlija lēmumu Nr.

224333, 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 un 2009. gada 3.

225septembra lēmumu Nr. 395 lietas materiālu 2. sēj. 61.-73. lpp. un

2263. sēj. 102.-106. lpp.).

227Nevar piekrist no atbildes rakstiem izrietošajam viedoklim, ka

228Apstrīdētajam teritorijas plānojumam veikt stratēģisko

229novērtējumu nebija pamata jau tādēļ vien, ka vēlāk, veicot

230sākotnējo izvērtējumu paredzētajām darbībām, tika konstatēts, ka

231tām nav tik būtiskas vai kompleksas ietekmes uz vidi, lai būtu

232nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

233Stratēģisko novērtējumu piemēro plānošanas dokumentiem, kuru

234īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, bet konkrētai paredzētajai

235darbībai piemēro sākotnējo izvērtējumu un, ja nepieciešams,

236ietekmes novērtējuma procedūru. Piemērojot stratēģisko

237novērtējumu, kopumā tiek vērtēta konkrēta politikas plānošanas

238dokumenta ietekme, ņemot vērā Novērtējuma likuma 23.5

239pantā noteiktos kritērijus. Stratēģiskā novērtējuma detalizācijas

240pakāpe ir mazāka, bet konteksts - plašāks. Tas nozīmē, ka

241stratēģiskā novērtējuma procedūra atšķiras no ietekmes

242novērtējuma procedūras.

243Stratēģiskā novērtējuma piemērošana Apstrīdētajam teritorijas

244plānojumam būtu atbildusi gan to personu interesēm, kurām

245izveidojusies negatīva attieksme pret VES, gan arī to personu

246interesēm, kuras vēlas attīstīt vēja enerģijas ražošanu Dunikas

247pagastā. Pasaules vēja enerģijas asociācijas izstrādāto

248Ilgtspējības vadlīniju 5.3. punktā norādīts, ka viens no

249potenciālajiem ieguvumiem stratēģiskā novērtējuma rezultātā ir

250iespēja novērst vēja enerģijas attīstītāju nedrošību, nosakot

251prioritātes un priekšrocības (sk. World Wind Energy

252AssociatioSustainability Guidelines

253http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf).

254Tomēr arī RAPLM pirms Apstrīdētā teritorijas plānojuma

255pieņemšanas procedūras pārkāpumus nesaskatīja. Tāpat lietā netiek

256apstrīdēts fakts, ka pašvaldība informēja normatīvajos aktos

257paredzētās institūcijas par teritorijas plānojuma galīgo

258redakciju, kas bija izstrādāta no jauna. Turklāt daļa no

259jautājumiem, kas būtu izvērtējami, lai izšķirtos par stratēģiskā

260novērtējuma nepieciešamību, kā arī tā ietvaros, šā sprieduma

261pieņemšanas laikā jau ir izvērtēti sākotnējā izvērtējuma

262ietvaros. Atbildīgās institūcijas, veicot sākotnējo izvērtējumu,

263nesaskatīja būtiskas problēmas, kas varētu apdraudēt vidi.

264Tātad nevar secināt, ka gadījumā, ja Dunikas pagasta padome

265būtu rīkojusies atbilstošākā procesuālā kārtībā, būtu pieņemts

266citāds lēmums nekā tas, kas paredzēts apstrīdētajos aktos.

267Tiesiskuma princips prasa, lai teritorijas plānojuma un

268detālplānojuma normas atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību

269normām. Tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu

270tiesības un likumiskās intereses, kurām teritorijas plānojums

271piešķir noteiktas tiesības un kuras, ilgtermiņā plānojot savu

272saimniecisko darbību, ir tiesīgas paļauties uz teritorijas

273plānojuma stabilitāti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27.

274marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu, 2009. gada 13.

275februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03

27610. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

27712. punktu).

278Līdz ar to minēto procesuālo pārkāpumu vairs nevar uzskatīt

279par tik būtisku šā sprieduma pieņemšanas laikā, lai Apstrīdēto

280teritorijas plānojumu atzītu par neatbilstošu Satversmes 105. vai

281115. pantam.

2829.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Apstrīdētā

283teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedriskajā

284apspriešanā pieļauti vairāki trūkumi.

2859.4.1. Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās

286redakcijas apspriešana bijusi formāla, jo viņi par to nav

287zinājuši un nav varējuši tajā iesaistīties. Kā jau minēts

288iepriekš (sk. šā sprieduma 9. punktu), teritorijas

289plānošanas procesā personas savas tiesības uz līdzdalību bauda

290likumā noteiktā kārtībā un apmērā. Par Apstrīdētā teritorijas

291plānojuma galīgās redakcijas atkārtoto sabiedrisko apspriešanu

292savlaicīgi publicēti paziņojumi oficiālajā laikrakstā

293"Latvijas Vēstnesis", laikrakstā "Kursas

294laiks" un arī Dunikas pašvaldības izdevumā "Dunikas

295Vēstis" (sk.: Latvijas Vēstnesis, 2007. gada 21.

296februāris, Nr. 31, Kursas Laiks, 2007. gada 21. februāris un

297Dunikas pašvaldības izdevums "Dunikas Vēstis", 2007.

298gada janvāris-februāris).

299Personām, kuras patiešām vēlējušās iesaistīties pagasta

300attīstības plānošanā, bija reāla iespēja iesniegt savus

301priekšlikumus. Piemēram, iesniegums saņemts no sabiedrības ar

302ierobežotu atbildību "Rema kokaudzētavas". Šis

303iesniegums tika skatīts Dunikas pagasta padomes sēdē, tajā tika

304pieņemts lēmums ņemt vērā izvirzīto priekšlikumu un izdarīt

305labojumus plānojuma galīgās redakcijas materiālos (sk.

306Pārskatu par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma gala

307redakcijas atkārtotu sabiedrisko apspriešanu lietas materiālu 2.

308sēj. 5. lpp.).

309Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka "piedalīšanās tādu

310lēmumu pieņemšanas procesā, kuri saistīti ar īpašām darbībām

311vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai

312tiesības" (Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra

313sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 2. punkts).

314Piemēram, lietā Nr. 2002-14-04 Satversmes tiesa norādīja uz

315trūkumiem sabiedriskās apspriešanas organizācijā, tomēr

316apstrīdēto aktu par neatbilstošu Satversmes 115. pantam neatzina.

317Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir dot ieinteresētajām personām

318iespēju izteikt savu viedokli. Šī iespēja tiek nodrošināta,

319izpildot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par

320projekta saturu un apspriešanas vietu. Savukārt tas, cik aktīvi

321personas izmanto šo iespēju, visupirms ir pašu personu ziņā

322(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma

323lietā Nr. 2008-03-03 19.8. punktu).

3249.4.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka sabiedriskā

325apspriešana noteikta no 2007. gada 1. marta līdz 22. martam, un

326jau 22. martā plkst. 14.00 notikusi Dunikas pagasta padomes sēde,

327kurā izskatīta teritorijas plānojuma galīgā redakcija. Taču tas,

328ka šī sēde notiks konkrētajā laikā, tika norādīts tā paša

329paziņojuma 4. punktā. Turklāt lietā nav materiālu, kas liecinātu,

330ka kāda persona 22. marta pēcpusdienā būtu iesniegusi savu

331priekšlikumu par Apstrīdēto teritorijas plānojumu.

3329.4.3. Vietējās pašvaldības pienākums teritorijas

333plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas gaitā ir būt par

334objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas

335attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un

336objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par

337konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības

338veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo

339normatīvo aktu prasības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28.

340novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

3417. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

34210. punktu). Ideāltipiskā situācijā pašvaldība, pieliekot

343papildu pūles, lai jau teritorijas plānojuma sabiedriskās

344apspriešanas laikā sniegtu īpašniekiem objektīvu informāciju par

345VES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, būtu varējusi novērst

346nevajadzīgu spriedzi vēlākajos projekta apspriešanas posmos.

347Tomēr tas, ka pašvaldība šo savu funkciju neizpildīja iespējami

348labākajā veidā, vēl nav uzskatāms par būtisku procedūras

349pārkāpumu.

350Tātad, no procesuālā aspekta

351raugoties, Apstrīdētais teritorijas plānojums atzīstams par

352tiesisku.

3539.5. Nav strīda par to, ka Detālplānojuma izstrādāšanas

354laikā tā teritorijā paredzēto VES būvei ir veikts sākotnējais

355izvērtējums. Novērtējuma likums neprasa, lai Detālplānojumam

356tiktu veikts stratēģiskais novērtējums. Tāpat Novērtējuma likums

357neparedz, ka tad, ja sākotnējā izvērtējuma rezultāts to neprasa,

358projektam tiktu piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

359No novērtējuma procedūras regulējuma Augstākās tiesas Senāta

360Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) secina, ka

361novērtējuma mērķis ir iegūt visplašāko informāciju par paredzēto

362darbību, arī sabiedrības sniegtu informāciju, viedokļus un

363priekšlikumu. Šādas kompleksas, dārgas un ilgstošas procedūras

364veikšana nav attaisnojama, ja paredzētās darbības iespējamā

365ietekme uz vidi ir noskaidrojama arī vienkāršākā procedūrā.

366Būtiskākos iespējamās nelabvēlīgās ietekmes gadījumus likumdevējs

367ir nošķīris, nosakot obligātu ietekmes novērtējuma procedūras

368veikšanu (Novērtējuma likuma 1. pielikumā norādītās darbības).

369Savukārt darbībām, kuru iespējamā ietekme uz vidi var būt un var

370nebūt tāda, kurai vajadzīgs ietekmes novērtējums (Novērtējuma

371likuma 2. pielikumā norādītās darbības), ir paredzēts sākotnējais

372izvērtējums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

373Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmuma

374lietā Nr. SKA 1064/2010 10. un 11. rindkopu).

375Lietā nav materiālu, kas liktu apšaubīt to, ka Biroja lēmumi

376par ietekmes novērtējuma procedūras nepiemērošanu nebūtu pieņemti

377tiesību normām atbilstošā kārtībā.

3789.6. Pieteikumā norādīts uz trūkumiem Detālplānojuma

379sabiedriskajā apspriešanā.

3809.6.1. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis,

381ka nevarētu rīkot sabiedrisko apspriešanu vairākiem

382detālplānojumiem vienlaikus (vienas sanāksmes ietvaros).

383Pašvaldībai likums atvēl rīcības brīvību izlemt, cik daudzos

384atsevišķos detālplānojumos plānojama kāda teritorija. Tāpat

385pašvaldība bauda rīcības brīvību izlemt, kurus detālplānojumus

386iespējams un vēlams apspriest vienlaikus.

3879.6.2. Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā

388konstatējami atsevišķi trūkumi dokumentu noformēšanā. Piemēram,

389protokolā nav norādītas personas, kuras tiek apzīmētas kā

390"Austriešu kolēģi", nav norādīta persona, kas veic

391tulkojumu (sk. 2009. gada 17. aprīļa Dunikas pagasta Vēja

392parka informatīvās sanāksmes protokolu lietas materiālu 3. sēj.

39341.-50. lpp.). Tomēr, ņemot vērā arī presē publicēto

394informāciju, iespējams pārliecināties, ka tulkojums ir bijis un

395personas, kurām bijusi patiesa interese par ārvalsts speciālistu

396sniegto informāciju, varējušas šo tulkojumu saprast.

3979.6.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka trokšņa un

398apēnojuma kartēm, kas tika demonstrētas Detālplānojuma

399sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, nav pievienots rakstveida

400tulkojums latviešu valodā. Taču mūsdienu zinātnes un tehnikas

401globālās attīstības apstākļos nevar novērst to, ka zinātniskā un

402tehniskā informācija tiek sniegta ne tikai valsts valodā.

403Sabiedriskajā apspriešanā vienlaikus var piedalīties gan

404speciālisti, kas vēlas saņemt informāciju profesionālā līmenī,

405gan arī citas personas, kurām attiecīgā informācija pēc iespējas

406būtu jāsaņem populārzinātniskā līmenī.

407Konkrētajā gadījumā lietotas ar datorprogrammas palīdzību

408sagatavotas trokšņa un noēnojuma kartes (sk. lietas materiālu

4093. sēj. 144.-145. lpp.). Vietvārdi šajās kartēs

410rakstīti latviešu valodā. Tā kā teksts angļu valodā pēc apjoma ir

411neliels, ar tulka palīdzību būtu iespējams šajās kartēs ietverto

412informāciju izprast. Turklāt jāņem vērā, ka kartogrāfiska

413rakstura informācija daudzām personām sagādā grūtības neatkarīgi

414no tā, kāda valoda lietota kartes leģendā.

415Attiecīgās trokšņa un noēnojuma kartes uzskatāmas vien par

416papildu uzskates līdzekli. Normatīvie akti neprasa nedz šādas

417kartes sagatavot, nedz arī pievienot detālplānojumam. Šo karšu

418demonstrēšana un to nepievienošana Detālplānojumam nav procedūras

419pārkāpums.

4209.6.4. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

421Detālplānojuma izstrādātāju mutvārdu atbildes uz sabiedrības

422izvirzītajiem jautājumiem bijušas īsas un nepārliecinošas,

423balstītas tikai uz apgalvojumiem par praksi citās valstīs,

424turklāt arī nepatiesiem. Taču no attiecīgo sanāksmju protokoliem

425nav gūstams apliecinājums tam, ka tikusi sniegta nepatiesa

426informācija. Turklāt pašvaldība papildus normatīvajos aktos

427noteiktajiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem organizējusi

428vēl arī papildu informatīvo sanāksmi. Viens no minētajiem

429pasākumiem ildzis pat vairāk nekā četras stundas.

4309.6.5. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

431Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā neesot nodrošināta patiesa

432sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā un viņa neesot pienācīgi

433uzklausīta. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma

434iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas laikā vērsusies

435pašvaldībā ar vairāk nekā desmit dažādiem iesniegumiem (sk.

436lietas materiālu 4. sēj. 14.-16., 19.-22., 24, 26.,

43728., 30., 32. lpp.), tostarp iesakot papildināt Dunikas

438pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus ar vārdiem

439"vēja ģeneratorus, kuru jauda lielāka par 20 kilovatiem,

440atļauts uzstādīt ne tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām

441klusā lauku apvidū", kā arī norādot uz neprecizitātēm

442sabiedriskās apspriešanas kopsavilkuma materiālos atainotajos

443viedokļos un lūdzot rīkot jaunu sabiedrisko apspriešanu. Rucavas

444novada dome vairākkārt sniegusi Pieteikuma iesniedzējai

445rakstveida atbildes (sk. lietas materiālu 4. sēj.

44617.-18., 23., 25., 27. un 31. lpp.), kā arī 2009. gada

44727. augustā sēdē izvērtējusi un noraidījusi minēto priekšlikumu

448(sk. lietas materiālu 4. sēj. 29. lpp.). Pieteikuma

449iesniedzējai rakstveidā izskaidrotas normatīvo aktu prasības

450attiecībā uz novērtējuma procedūras piemērošanu detālplānojumam,

451Pieteikuma iesniedzējas norāde uz kļūdaini ierakstīto viensētas

452nosaukumu ir ņemta vērā, un sakarā ar viņas iesniegto

453priekšlikumu Detālplānojumā iestrādāts 2.10. punkts par to, ka

454pirms tehniskā projekta izstrādāšanas zemes gabals instrumentāli

455uzmērāms, pēc instrumentālās uzmērīšanas vēja ģeneratora drošības

456aizsargjosla nedrīkst skart citus nekustamos īpašumus kā vienīgi

457tos, kas noteikti šajā detālplānojumā, izņemot gadījumus, kad ir

458panākta vienošanās ar apgrūtināmā zemes gabala īpašnieku.

459Dunikas pagasta padomes priekšsēdētāja atbilde uz 2009. gada

46014. aprīlī Dunikas pagasta padomei iesniegto 182 iedzīvotāju

461parakstīto vēstuli (sk. šā sprieduma 1. punktu) publicēta

462arī izdevumā "Dunikas Vēstis". Tajā, atsaucoties uz

463Satversmes 105. pantu, citastarp norādīts, ka Dunikas pagasta

464padomei lēmumu pieņemšanā jāņem vērā arī to pagasta iedzīvotāju

465intereses, kuri vēlas uz savā īpašumā esošās zemes izvietot vēja

466ģeneratorus (sk. Dunikas Vēstis, Nr. 3, 2009. gada

467maijs-jūnijs, lietas materiālu 3. sēj. 157.-158.

468lpp.).

469Tātad nav šaubu par to, ka Rucavas novada domei bija zināma

470Pieteikuma iesniedzējas absolūti noraidošā nostāja pret VES

471ierīkošanu viņas īpašumam piegulošajā zemes gabalā un Rucavas

472novada dome bija informēta, ka viedokļi par Detālplānojuma

473skartās teritorijas izmantošanu ir atšķirīgi.

474Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vietējām pašvaldībām

475jābūt godīgām pret sabiedrību jautājumā par tiešās piedalīšanās

476formu ierobežojumiem un jāizvairās no pārspīlētu cerību

477veicināšanas attiecībā uz iespējām apmierināt dažādas paustās

478intereses, it sevišķi tad, kad tiek pieņemti lēmumi par

479konfliktējošām interesēm vai resursu normēšanu. Lēmumu par to,

480kuram no pretrunīgajiem viedokļiem dodama priekšroka, dome ir

481tiesīga pieņemt savas rīcības brīvības ietvaros (sk.

482Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

4832008-03-03 20.4. punktu).

484"Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu

485izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem.

486Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

487apsvērumiem" (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

488sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.

489punkts).

490Lai arī Teritorijas plānošanas likums paredz, ka izvērtējums

491jāizdara pašvaldībai, tas nenozīmē, ka ikviens detālplānojuma

492apspriešanas laikā izteiktais priekšlikums būtu jāizvērtē

493pašvaldības vēlētas institūcijas plenārsēdē. Kārtību, kādā dome

494sadala un organizē darbu plenārsēdē, komitejās un

495struktūrvienībās, un subjektu, kas katrā konkrētā gadījumā veic

496izvērtēšanu pašvaldības vārdā, dome nosaka atbilstoši likumam

497"Par pašvaldībām" (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

49824. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.8.

499punktu).

500Vērtējot kopsakarā Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas

501sapulču protokolus, Pieteikuma iesniedzējas saraksti ar Rucavas

502domi un Rucavas domes sēdes protokolu, nav gūstams ieskats, ka

503Pieteikuma iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā nebūtu

504uzklausīta vai viņas viedoklis nebūtu izvērtēts.

5059.7. Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā Ekonomikas

506ministrija divas reizes mainījusi savu viedokli par aizsargjoslas

507noteikšanas metodiku. Sakarā ar to pašvaldība pieņēmusi

508attiecīgus lēmumus par izmaiņām Detālplānojuma redakcijās.

509Satversmes tiesa šajā spriedumā jau iepriekš ir secinājusi, ka

510pašvaldībai bija jāņem vērā Ekonomikas ministrijas viedoklis

511(sk. šā sprieduma 6.11. punktu). Līdz ar to šīs izmaiņas

512nevar uzskatīt par Detālplānojuma izstrādāšanas procedūras

513pārkāpumu.

514Detālplānojuma galīgajā redakcijā iezīmētā aizsargjosla

515atbilst skaidrojumam, kas to paredz aprēķināt, ģeneratora

516maksimālajā augstumā ieskaitot gan torņa augstumu, gan arī rotora

517spārnu rādiusu, tātad atbilstoši variantam, kuru par labvēlīgāku

518sev uzskata Pieteikuma iesniedzēja. Aizsargjosla neapgrūtina

519Pieteikuma iesniedzējas īpašumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis

520ir novērst iespējamu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

521aizskārumu. Tātad pēc konkrētā pieteikuma nebūtu lemjams

522jautājums par to, vai aizsargjosla nav iezīmēta par platu un vai

523līdz ar to Detālplānojums neaizskar attiecīgā īpašuma īpašniekam

524Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

5259.8. Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 12.

526oktobra lēmumā lietā Nr. A420697510 secināts, ka atbilstoši

527detālplānojumiem aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem

528(kopējais augstums - 149 m) ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja

529ģeneratoru maksimālais augstums - tas ir 223,5 metri, savukārt

530tehniskajā projektā noteiktā drošības aizsargjosla ap vēja

531ģeneratoru ir 165,0 metri. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

532konkrētās būvieceres atbilstība detālplānojumam nav izvērtējama

533normu kontroles procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

534septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 21. punktu).

535Būvieceres tiesiskums vērtējams, ņemot vērā detālplānojumā

536noteikto, nevis otrādi.

537Tātad Detālplānojums pieņemts pienācīgā procesuālā

538kārtībā.

539Līdz ar to apstrīdētie akti

540uzskatāmi par pieņemtiem tiesiskā veidā un pamattiesību

541ierobežojums ir noteikts ar likumu.