9. pants

Teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

dažādas intereses un noteikt, kurām no tām dodama prioritāte.

Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9.

marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

punktu).

Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ierobežotas ar

pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas plānojumu,

izvērtējams, ņemot vērā Satversmes 115. panta procesuālo aspektu.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka šis pants paredz

personām tiesības piedalīties ar vidi saistītu jautājumu

risināšanā, tostarp teritorijas plānošanas procesā. Tomēr šis

procesuālais aspekts vērtējams kopsakarā ar Satversmes 101. pantā

ietvertajām ikviena tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību

darbībā. Nevienas no šīm tiesībām nav absolūtas, bet īstenojamas

likumā paredzētā veidā un apjomā.

Lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt

noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt,

jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004.

gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4.

punktu). Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski

pārkāpumi, teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta

pienācīgā kārtībā.

Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem.

Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir

pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums,

kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks

pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas

sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā.

Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas

plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007.

gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14.

punktu).

9.1. Pieteikumos norādīta virkne trūkumu, kas pieļauti

Apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā līdz 2007.

gadam.

9.1.1. Lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādi

Dunikas pagasta padome pieņēma 2004. gada 28. jūlijā. Pēc RAPLM

ieskata saskaņā ar tobrīd spēkā bijušajiem Noteikumiem Nr. 34

sabiedrisko apspriešanu vajadzēja rīkot nekavējoties pēc lēmuma

pieņemšanas, taču teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas

pirmais posms tika noteikts no 2005. gada 10. janvāra līdz 11.

februārim. 2005. gada 1. februārī notika tā sabiedriskās

apspriešanas pasākums.

9.1.2. 2006. gada 21. jūnijā Dunikas pagasta padome

pieņēma lēmumu par Teritorijas plānojuma 1. redakcijas

sabiedriskās apspriešanas otro posmu, nosakot to no 2006. gada

28. jūlija līdz 8. septembrim. Paziņojums par apspriešanu

oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika

publicēts tikai 28. jūlijā, bet laikrakstā "Kursas

Laiks" - 29. jūlijā. 2006. gada 10. augustā notika

teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas

pasākums. Šā pasākuma protokolā norādīts, ka sēdē piedalās

"8 Dunikas iedzīvotāji" (lietas materiālu 1. sēj.

82. lpp.).

9.1.3. RAPLM atzinumā norādījusi arī uz vairākiem

citiem trūkumiem.

Visi minētie trūkumi pēc būtības ir novērsti, atceļot Dunikas

pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmumu, nolemjot

izstrādāt teritorijas plānojuma galīgo redakciju no jauna un tās

izstrādāšanas gaitā sarīkojot arī jaunu sabiedrisko

apspriešanu.

9.2. Nav strīda par to, ka pirms 2007. gada vēja

enerģijas ieguve netika minēta nedz institūcijām nosūtītajos

dokumentos, nedz arī sabiedriskās apspriešanas pasākumos. Taču

nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju viedoklis par to, ka

plānošanas stadijā, nepieņemot lēmumu par teritorijas plānojuma

izstrādāšanu no jauna, pašvaldība nebija tiesīga izdarīt

attiecīgos papildinājumus teritorijas plānojumā.

Jau sākotnēji darba uzdevumā bija norādīts, ka teritorijas

plānojumā izstrādā priekšlikumus ražošanas teritoriju

izvietojumam. Proti, bija identificēta nepieciešamība attīstīt

pagastā arī ražošanas teritorijas.

RAPLM savā atzinumā bija norādījusi uz jaunas sabiedriskās

apspriešanas nepieciešamību. Jaunas teritorijas plānojuma galīgās

redakcijas izstrādāšanai un jaunai sabiedriskajai apspriešanai

nebūtu nozīmes, ja personas nevarētu izteikt savus priekšlikumus

- ne vien priekšlikumus par kādas teritorijas saglabāšanu

neskartā veidā, bet arī priekšlikumus par kādas teritorijas

attīstīšanu. Ja teritorijas plānojuma 1. galīgās redakcijas

apspriešana būtu notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

iespējams, personas savus priekšlikumus par vēja enerģijas

ieguves zonas ietveršanu teritorijas plānojumā būtu izteikušas

jau iepriekš.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "vietējai pašvaldībai

konceptuāli jaunas idejas par teritorijas plānojumā ietveramajām

normām var rasties ne tikai pirms teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanas, bet arī izstrādes laikā. Lai šīs idejas ietvertu

izstrādes stadijā esošā teritorijas plānojumā, vietējai

pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgu grozījumu

izdarīšanu teritorijas plānojuma projektā. Arī gadījumos, kad

priekšlikumi un ieteikumi tiek saņemti no sabiedrības

pārstāvjiem, pašvaldība var pieņemt lēmumu ietvert teritorijas

plānojumā attiecīgus grozījumus (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.4.

punktu).

Tātad pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojuma galīgo

redakciju no jauna, bija tiesīga papildināt teritorijas plānojumu

ar vēja enerģijas ieguves zonu.

9.3. Izdarot šādu papildinājumu, pašvaldībai bija

jāpārliecinās, vai teritorijas plānojumam nav nepieciešams veikt

stratēģisko novērtējumu. Stratēģiskā novērtējuma neveikšana vai

nepienācīga veikšana gadījumos, kad šāds novērtējums ir

nepieciešama plānošanas dokumenta pieņemšanas procesa sastāvdaļa,

var radīt būtisku procesuālu pārkāpumu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.

punktu).

9.3.1. Tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes

1979. gada 2. aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu

aizsardzību un Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas

92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību, iekļautas likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām". Saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo

daļu stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kas var

būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju. Arī saskaņā ar

likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.

panta ceturto daļu paredzētajai darbībai vai plānošanas

dokumentam, kas atsevišķi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai

plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura 2000

teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

9.3.2. Arī tiesību normas, kas izriet no Direktīvas

2001/42/EK, ir iekļautas Novērtējuma likumā. Atbilstoši šā likuma

2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktam VES būvniecība, ja būves

augstums pārsniedz 20 metrus, ir darbība, kam jāveic sākotnējais

izvērtējums.

Līdz ar to, paredzot šādu darbību plānošanas dokumentā,

saskaņā ar Novērtējuma likuma 4. panta trešo daļu ir jāveic

stratēģiskais novērtējums. Tomēr Novērtējuma likuma 4. panta

piektā daļa nosaka:

"Šā panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem,

kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās

pašvaldības līmenī, kā arī šā panta trešajā daļā minēto

plānošanas dokumentu nelieliem grozījumiem stratēģisko

novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu

īstenošana var būtiski ietekmēt vidi."

Lai piemērotu šo normu, ir jākonstatē atbilstība diviem

kritērijiem: "neliela teritorija" un "pašvaldības

līmenis", kā arī jāpārliecinās, ka paredzētā darbība būtiski

neietekmēs vidi. Vai teritorija uzskatāma par nelielu, tas

izšķirams, ņemot vērā Latvijas mērogu. Pretējā gadījumā veidotos

tāda situācija, ka vienai un tai pašai darbībai vienā un tajā

pašā laikā, piemēram, Siguldas novadā, stratēģiskais novērtējums

nebūtu jāveic, bet Dunikas pagastā - būtu jāveic.

Vides ministrija norāda, ka tā minēto tiesisko regulējumu

pamatā attiecina uz detālplānojumiem ar nosacījumu, ka

teritorijas plānojumam ir veikts stratēģiskais novērtējums. Tā kā

nesenā pagātnē vietējo pašvaldību teritorija varēja būt arī

salīdzinoši neliela, Birojs atsevišķos gadījumos, novērtējot

pašvaldības teritorijas plānojuma projektā iekļauto informāciju,

varēja pieņemt lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu

teritorijas plānojumam. Arī Biroja 2005. gada 9. novembra lēmums

Nr. 7-04/2685 par stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu norāda uz

to, ka atbilstoši Biroja praksei tajā laikā Dunikas pagasta

teritorija minētās normas izpratnē bija uzskatāma par nelielu

teritoriju. Tātad, pēc šā kritērija raugoties, Dunikas pagasta

teritorijas plānojuma jaunajai redakcijai stratēģisko novērtējumu

varēja neveikt, pārliecinoties par to, ka šā dokumenta īstenošana

nevar būtiski ietekmēt vidi.

Jāņem vērā, ka laikā, kad Dunikas pagasta padome izstrādāja

Apstrīdēto teritorijas plānojumu, jau bija spēkā Liepājas rajona

teritorijas plānojums. Turklāt ar Liepājas rajona padomes 2006.

gada 21. aprīļa sēdes lēmumu (protokola Nr. 4 5. punkts) tika

uzsākta Liepājas rajona teritorijas plānojuma grozījumu (turpmāk

- Grozījumi) izstrāde. Grozījumiem tika veikts stratēģiskais

novērtējums. Grozījumu Vides pārskatā tika apzinātas visas

Liepājas rajonā esošās Natura 2000 teritorijas, kā arī

citas aizsargājamās teritorijas, tostarp putniem svarīgās

vietas.

Grozījumu Vides pārskata 1. pielikuma "Liepājas rajona

teritorijas plānojuma grozījumu 2008. -2020. gadam"

īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi vērtējums" sadaļas

"Maģistrālās inženierkomunikācijas, tehniskās

infrastruktūras objekti un sakaru tīkli" ailē

"Mērķi" minēts: "Vēja ģeneratori paredzēti

alternatīvās elektroenerģijas ieguvei, to darbībai jāatbilst

izstrādātajiem projektiem", savukārt ailē "Iespējamie

riski un aspekti, kuri jāizvērtē, īstenojot plānotās

darbības" secināts: "Paredzamā ietekme nav būtiska vai

ir kopumā neitrāla. Lai izvairītos no iespējamām negatīvām

ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem - kur nepieciešams,

konkrētām darbībām jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūra. Jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes uz

dabas pamatni izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūras

attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatni

vai tās vērtības" (sk. Vides pārskats. Liepājas rajona

teritorijas plānojuma grozījumi 2008.-2020. gadam. Kuldīga, 2008,

52. lpp.

http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf).

Kā tas expressis verbis norādīts Apstrīdētā teritorijas

plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, Dunikas

pagasta padome, ņemot vērā LOB viedokli (sk. šā sprieduma 6.5.

punktu), secināja, ka šis teritorijas plānojums nevar

ietekmēt Natura 2000 teritorijas, citas putniem svarīgās

vietas, un iezīmēja vēja enerģijas ieguves zonu teritorijas

plānojumā tā, lai tai nebūtu būtiskas ietekmes uz šīm

teritorijām. Pēc pašvaldības ieskata, Apstrīdētais teritorijas

plānojums nevar būtiski ietekmēt vidi.

Tātad, no materiāli tiesiskā viedokļa raugoties, pašvaldība

bija tiesīga pieņemt Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgo

redakciju, neveicot tai stratēģisko novērtējumu. Taču, no

procesuālā viedokļa raugoties, pašvaldībai par sava lēmuma

pareizību vajadzēja pārliecināties, pieprasot attiecīgu Biroja

viedokli, bet to pašvaldība neizdarīja. Birojs uzskata, ka 2007.

gadā tas būtu iestājies par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu

Apstrīdētajam teritorijas plānojumam, ņemot vērā to, ka 1) tādu

VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, minēta

Novērtējuma likuma 2. pielikumā; 2) Dunikas pagasta padome ir

izdalījusi atsevišķu specifisku teritoriju, kurā pieļaujama vēja

enerģijas ieguve kā atļautā papildu izmantošana visā šīs

teritorijas laukumā; 3) netiek paredzēti citi regulējoši

priekšnosacījumi šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām

(sk. lietas materiālu 4. sēj. 191. lpp.).

Laikā no 2009. gada septembra līdz 2010. gada jūlijam Rucavas

novada dome apstiprinājusi Dunikas pagasta teritorijai 23

detālplānojumus, kuros paredzēta VES būvniecība. Šo

detālplānojumu izstrādāšanas laikā Valsts vides dienesta Liepājas

reģionālā vides pārvalde veikusi sākotnējo izvērtējumu, un,

pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis vairākus lēmumus par ietekmes

novērtējuma procedūras nepiemērošanu Dunikas pagasta teritorijā

ierosinātajām darbībām - VES būvniecībai (sk. Biroja 2009.

gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009. gada 2. jūlija lēmumu Nr.

333, 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 un 2009. gada 3.

septembra lēmumu Nr. 395 lietas materiālu 2. sēj. 61.-73. lpp. un

3. sēj. 102.-106. lpp.).

Nevar piekrist no atbildes rakstiem izrietošajam viedoklim, ka

Apstrīdētajam teritorijas plānojumam veikt stratēģisko

novērtējumu nebija pamata jau tādēļ vien, ka vēlāk, veicot

sākotnējo izvērtējumu paredzētajām darbībām, tika konstatēts, ka

tām nav tik būtiskas vai kompleksas ietekmes uz vidi, lai būtu

nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.

Stratēģisko novērtējumu piemēro plānošanas dokumentiem, kuru

īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, bet konkrētai paredzētajai

darbībai piemēro sākotnējo izvērtējumu un, ja nepieciešams,

ietekmes novērtējuma procedūru. Piemērojot stratēģisko

novērtējumu, kopumā tiek vērtēta konkrēta politikas plānošanas

dokumenta ietekme, ņemot vērā Novērtējuma likuma 23.5

pantā noteiktos kritērijus. Stratēģiskā novērtējuma detalizācijas

pakāpe ir mazāka, bet konteksts - plašāks. Tas nozīmē, ka

stratēģiskā novērtējuma procedūra atšķiras no ietekmes

novērtējuma procedūras.

Stratēģiskā novērtējuma piemērošana Apstrīdētajam teritorijas

plānojumam būtu atbildusi gan to personu interesēm, kurām

izveidojusies negatīva attieksme pret VES, gan arī to personu

interesēm, kuras vēlas attīstīt vēja enerģijas ražošanu Dunikas

pagastā. Pasaules vēja enerģijas asociācijas izstrādāto

Ilgtspējības vadlīniju 5.3. punktā norādīts, ka viens no

potenciālajiem ieguvumiem stratēģiskā novērtējuma rezultātā ir

iespēja novērst vēja enerģijas attīstītāju nedrošību, nosakot

prioritātes un priekšrocības (sk. World Wind Energy

AssociatioSustainability Guidelines

http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf).

Tomēr arī RAPLM pirms Apstrīdētā teritorijas plānojuma

pieņemšanas procedūras pārkāpumus nesaskatīja. Tāpat lietā netiek

apstrīdēts fakts, ka pašvaldība informēja normatīvajos aktos

paredzētās institūcijas par teritorijas plānojuma galīgo

redakciju, kas bija izstrādāta no jauna. Turklāt daļa no

jautājumiem, kas būtu izvērtējami, lai izšķirtos par stratēģiskā

novērtējuma nepieciešamību, kā arī tā ietvaros, šā sprieduma

pieņemšanas laikā jau ir izvērtēti sākotnējā izvērtējuma

ietvaros. Atbildīgās institūcijas, veicot sākotnējo izvērtējumu,

nesaskatīja būtiskas problēmas, kas varētu apdraudēt vidi.

Tātad nevar secināt, ka gadījumā, ja Dunikas pagasta padome

būtu rīkojusies atbilstošākā procesuālā kārtībā, būtu pieņemts

citāds lēmums nekā tas, kas paredzēts apstrīdētajos aktos.

Tiesiskuma princips prasa, lai teritorijas plānojuma un

detālplānojuma normas atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību

normām. Tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu

tiesības un likumiskās intereses, kurām teritorijas plānojums

piešķir noteiktas tiesības un kuras, ilgtermiņā plānojot savu

saimniecisko darbību, ir tiesīgas paļauties uz teritorijas

plānojuma stabilitāti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27.

marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu, 2009. gada 13.

februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03

10. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

12. punktu).

Līdz ar to minēto procesuālo pārkāpumu vairs nevar uzskatīt

par tik būtisku šā sprieduma pieņemšanas laikā, lai Apstrīdēto

teritorijas plānojumu atzītu par neatbilstošu Satversmes 105. vai

115. pantam.

9.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Apstrīdētā

teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedriskajā

apspriešanā pieļauti vairāki trūkumi.

9.4.1. Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās

redakcijas apspriešana bijusi formāla, jo viņi par to nav

zinājuši un nav varējuši tajā iesaistīties. Kā jau minēts

iepriekš (sk. šā sprieduma 9. punktu), teritorijas

plānošanas procesā personas savas tiesības uz līdzdalību bauda

likumā noteiktā kārtībā un apmērā. Par Apstrīdētā teritorijas

plānojuma galīgās redakcijas atkārtoto sabiedrisko apspriešanu

savlaicīgi publicēti paziņojumi oficiālajā laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis", laikrakstā "Kursas

laiks" un arī Dunikas pašvaldības izdevumā "Dunikas

Vēstis" (sk.: Latvijas Vēstnesis, 2007. gada 21.

februāris, Nr. 31, Kursas Laiks, 2007. gada 21. februāris un

Dunikas pašvaldības izdevums "Dunikas Vēstis", 2007.

gada janvāris-februāris).

Personām, kuras patiešām vēlējušās iesaistīties pagasta

attīstības plānošanā, bija reāla iespēja iesniegt savus

priekšlikumus. Piemēram, iesniegums saņemts no sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Rema kokaudzētavas". Šis

iesniegums tika skatīts Dunikas pagasta padomes sēdē, tajā tika

pieņemts lēmums ņemt vērā izvirzīto priekšlikumu un izdarīt

labojumus plānojuma galīgās redakcijas materiālos (sk.

Pārskatu par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma gala

redakcijas atkārtotu sabiedrisko apspriešanu lietas materiālu 2.

sēj. 5. lpp.).

Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka "piedalīšanās tādu

lēmumu pieņemšanas procesā, kuri saistīti ar īpašām darbībām

vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai

tiesības" (Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra

sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 2. punkts).

Piemēram, lietā Nr. 2002-14-04 Satversmes tiesa norādīja uz

trūkumiem sabiedriskās apspriešanas organizācijā, tomēr

apstrīdēto aktu par neatbilstošu Satversmes 115. pantam neatzina.

Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir dot ieinteresētajām personām

iespēju izteikt savu viedokli. Šī iespēja tiek nodrošināta,

izpildot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par

projekta saturu un apspriešanas vietu. Savukārt tas, cik aktīvi

personas izmanto šo iespēju, visupirms ir pašu personu ziņā

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma

lietā Nr. 2008-03-03 19.8. punktu).

9.4.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka sabiedriskā

apspriešana noteikta no 2007. gada 1. marta līdz 22. martam, un

jau 22. martā plkst. 14.00 notikusi Dunikas pagasta padomes sēde,

kurā izskatīta teritorijas plānojuma galīgā redakcija. Taču tas,

ka šī sēde notiks konkrētajā laikā, tika norādīts tā paša

paziņojuma 4. punktā. Turklāt lietā nav materiālu, kas liecinātu,

ka kāda persona 22. marta pēcpusdienā būtu iesniegusi savu

priekšlikumu par Apstrīdēto teritorijas plānojumu.

9.4.3. Vietējās pašvaldības pienākums teritorijas

plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas gaitā ir būt par

objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas

attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un

objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par

konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības

veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo

normatīvo aktu prasības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28.

novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

7. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05

10. punktu). Ideāltipiskā situācijā pašvaldība, pieliekot

papildu pūles, lai jau teritorijas plānojuma sabiedriskās

apspriešanas laikā sniegtu īpašniekiem objektīvu informāciju par

VES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, būtu varējusi novērst

nevajadzīgu spriedzi vēlākajos projekta apspriešanas posmos.

Tomēr tas, ka pašvaldība šo savu funkciju neizpildīja iespējami

labākajā veidā, vēl nav uzskatāms par būtisku procedūras

pārkāpumu.

Tātad, no procesuālā aspekta

raugoties, Apstrīdētais teritorijas plānojums atzīstams par

tiesisku.

9.5. Nav strīda par to, ka Detālplānojuma izstrādāšanas

laikā tā teritorijā paredzēto VES būvei ir veikts sākotnējais

izvērtējums. Novērtējuma likums neprasa, lai Detālplānojumam

tiktu veikts stratēģiskais novērtējums. Tāpat Novērtējuma likums

neparedz, ka tad, ja sākotnējā izvērtējuma rezultāts to neprasa,

projektam tiktu piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

No novērtējuma procedūras regulējuma Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) secina, ka

novērtējuma mērķis ir iegūt visplašāko informāciju par paredzēto

darbību, arī sabiedrības sniegtu informāciju, viedokļus un

priekšlikumu. Šādas kompleksas, dārgas un ilgstošas procedūras

veikšana nav attaisnojama, ja paredzētās darbības iespējamā

ietekme uz vidi ir noskaidrojama arī vienkāršākā procedūrā.

Būtiskākos iespējamās nelabvēlīgās ietekmes gadījumus likumdevējs

ir nošķīris, nosakot obligātu ietekmes novērtējuma procedūras

veikšanu (Novērtējuma likuma 1. pielikumā norādītās darbības).

Savukārt darbībām, kuru iespējamā ietekme uz vidi var būt un var

nebūt tāda, kurai vajadzīgs ietekmes novērtējums (Novērtējuma

likuma 2. pielikumā norādītās darbības), ir paredzēts sākotnējais

izvērtējums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmuma

lietā Nr. SKA 1064/2010 10. un 11. rindkopu).

Lietā nav materiālu, kas liktu apšaubīt to, ka Biroja lēmumi

par ietekmes novērtējuma procedūras nepiemērošanu nebūtu pieņemti

tiesību normām atbilstošā kārtībā.

9.6. Pieteikumā norādīts uz trūkumiem Detālplānojuma

sabiedriskajā apspriešanā.

9.6.1. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis,

ka nevarētu rīkot sabiedrisko apspriešanu vairākiem

detālplānojumiem vienlaikus (vienas sanāksmes ietvaros).

Pašvaldībai likums atvēl rīcības brīvību izlemt, cik daudzos

atsevišķos detālplānojumos plānojama kāda teritorija. Tāpat

pašvaldība bauda rīcības brīvību izlemt, kurus detālplānojumus

iespējams un vēlams apspriest vienlaikus.

9.6.2. Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā

konstatējami atsevišķi trūkumi dokumentu noformēšanā. Piemēram,

protokolā nav norādītas personas, kuras tiek apzīmētas kā

"Austriešu kolēģi", nav norādīta persona, kas veic

tulkojumu (sk. 2009. gada 17. aprīļa Dunikas pagasta Vēja

parka informatīvās sanāksmes protokolu lietas materiālu 3. sēj.

41.-50. lpp.). Tomēr, ņemot vērā arī presē publicēto

informāciju, iespējams pārliecināties, ka tulkojums ir bijis un

personas, kurām bijusi patiesa interese par ārvalsts speciālistu

sniegto informāciju, varējušas šo tulkojumu saprast.

9.6.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka trokšņa un

apēnojuma kartēm, kas tika demonstrētas Detālplānojuma

sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, nav pievienots rakstveida

tulkojums latviešu valodā. Taču mūsdienu zinātnes un tehnikas

globālās attīstības apstākļos nevar novērst to, ka zinātniskā un

tehniskā informācija tiek sniegta ne tikai valsts valodā.

Sabiedriskajā apspriešanā vienlaikus var piedalīties gan

speciālisti, kas vēlas saņemt informāciju profesionālā līmenī,

gan arī citas personas, kurām attiecīgā informācija pēc iespējas

būtu jāsaņem populārzinātniskā līmenī.

Konkrētajā gadījumā lietotas ar datorprogrammas palīdzību

sagatavotas trokšņa un noēnojuma kartes (sk. lietas materiālu

3. sēj. 144.-145. lpp.). Vietvārdi šajās kartēs

rakstīti latviešu valodā. Tā kā teksts angļu valodā pēc apjoma ir

neliels, ar tulka palīdzību būtu iespējams šajās kartēs ietverto

informāciju izprast. Turklāt jāņem vērā, ka kartogrāfiska

rakstura informācija daudzām personām sagādā grūtības neatkarīgi

no tā, kāda valoda lietota kartes leģendā.

Attiecīgās trokšņa un noēnojuma kartes uzskatāmas vien par

papildu uzskates līdzekli. Normatīvie akti neprasa nedz šādas

kartes sagatavot, nedz arī pievienot detālplānojumam. Šo karšu

demonstrēšana un to nepievienošana Detālplānojumam nav procedūras

pārkāpums.

9.6.4. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

Detālplānojuma izstrādātāju mutvārdu atbildes uz sabiedrības

izvirzītajiem jautājumiem bijušas īsas un nepārliecinošas,

balstītas tikai uz apgalvojumiem par praksi citās valstīs,

turklāt arī nepatiesiem. Taču no attiecīgo sanāksmju protokoliem

nav gūstams apliecinājums tam, ka tikusi sniegta nepatiesa

informācija. Turklāt pašvaldība papildus normatīvajos aktos

noteiktajiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem organizējusi

vēl arī papildu informatīvo sanāksmi. Viens no minētajiem

pasākumiem ildzis pat vairāk nekā četras stundas.

9.6.5. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā neesot nodrošināta patiesa

sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā un viņa neesot pienācīgi

uzklausīta. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma

iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas laikā vērsusies

pašvaldībā ar vairāk nekā desmit dažādiem iesniegumiem (sk.

lietas materiālu 4. sēj. 14.-16., 19.-22., 24, 26.,

28., 30., 32. lpp.), tostarp iesakot papildināt Dunikas

pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus ar vārdiem

"vēja ģeneratorus, kuru jauda lielāka par 20 kilovatiem,

atļauts uzstādīt ne tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām

klusā lauku apvidū", kā arī norādot uz neprecizitātēm

sabiedriskās apspriešanas kopsavilkuma materiālos atainotajos

viedokļos un lūdzot rīkot jaunu sabiedrisko apspriešanu. Rucavas

novada dome vairākkārt sniegusi Pieteikuma iesniedzējai

rakstveida atbildes (sk. lietas materiālu 4. sēj.

17.-18., 23., 25., 27. un 31. lpp.), kā arī 2009. gada

27. augustā sēdē izvērtējusi un noraidījusi minēto priekšlikumu

(sk. lietas materiālu 4. sēj. 29. lpp.). Pieteikuma

iesniedzējai rakstveidā izskaidrotas normatīvo aktu prasības

attiecībā uz novērtējuma procedūras piemērošanu detālplānojumam,

Pieteikuma iesniedzējas norāde uz kļūdaini ierakstīto viensētas

nosaukumu ir ņemta vērā, un sakarā ar viņas iesniegto

priekšlikumu Detālplānojumā iestrādāts 2.10. punkts par to, ka

pirms tehniskā projekta izstrādāšanas zemes gabals instrumentāli

uzmērāms, pēc instrumentālās uzmērīšanas vēja ģeneratora drošības

aizsargjosla nedrīkst skart citus nekustamos īpašumus kā vienīgi

tos, kas noteikti šajā detālplānojumā, izņemot gadījumus, kad ir

panākta vienošanās ar apgrūtināmā zemes gabala īpašnieku.

Dunikas pagasta padomes priekšsēdētāja atbilde uz 2009. gada

14. aprīlī Dunikas pagasta padomei iesniegto 182 iedzīvotāju

parakstīto vēstuli (sk. šā sprieduma 1. punktu) publicēta

arī izdevumā "Dunikas Vēstis". Tajā, atsaucoties uz

Satversmes 105. pantu, citastarp norādīts, ka Dunikas pagasta

padomei lēmumu pieņemšanā jāņem vērā arī to pagasta iedzīvotāju

intereses, kuri vēlas uz savā īpašumā esošās zemes izvietot vēja

ģeneratorus (sk. Dunikas Vēstis, Nr. 3, 2009. gada

maijs-jūnijs, lietas materiālu 3. sēj. 157.-158.

lpp.).

Tātad nav šaubu par to, ka Rucavas novada domei bija zināma

Pieteikuma iesniedzējas absolūti noraidošā nostāja pret VES

ierīkošanu viņas īpašumam piegulošajā zemes gabalā un Rucavas

novada dome bija informēta, ka viedokļi par Detālplānojuma

skartās teritorijas izmantošanu ir atšķirīgi.

Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vietējām pašvaldībām

jābūt godīgām pret sabiedrību jautājumā par tiešās piedalīšanās

formu ierobežojumiem un jāizvairās no pārspīlētu cerību

veicināšanas attiecībā uz iespējām apmierināt dažādas paustās

intereses, it sevišķi tad, kad tiek pieņemti lēmumi par

konfliktējošām interesēm vai resursu normēšanu. Lēmumu par to,

kuram no pretrunīgajiem viedokļiem dodama priekšroka, dome ir

tiesīga pieņemt savas rīcības brīvības ietvaros (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

2008-03-03 20.4. punktu).

"Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu

izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem.

Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības

apsvērumiem" (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.

punkts).

Lai arī Teritorijas plānošanas likums paredz, ka izvērtējums

jāizdara pašvaldībai, tas nenozīmē, ka ikviens detālplānojuma

apspriešanas laikā izteiktais priekšlikums būtu jāizvērtē

pašvaldības vēlētas institūcijas plenārsēdē. Kārtību, kādā dome

sadala un organizē darbu plenārsēdē, komitejās un

struktūrvienībās, un subjektu, kas katrā konkrētā gadījumā veic

izvērtēšanu pašvaldības vārdā, dome nosaka atbilstoši likumam

"Par pašvaldībām" (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.8.

punktu).

Vērtējot kopsakarā Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas

sapulču protokolus, Pieteikuma iesniedzējas saraksti ar Rucavas

domi un Rucavas domes sēdes protokolu, nav gūstams ieskats, ka

Pieteikuma iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā nebūtu

uzklausīta vai viņas viedoklis nebūtu izvērtēts.

9.7. Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā Ekonomikas

ministrija divas reizes mainījusi savu viedokli par aizsargjoslas

noteikšanas metodiku. Sakarā ar to pašvaldība pieņēmusi

attiecīgus lēmumus par izmaiņām Detālplānojuma redakcijās.

Satversmes tiesa šajā spriedumā jau iepriekš ir secinājusi, ka

pašvaldībai bija jāņem vērā Ekonomikas ministrijas viedoklis

(sk. šā sprieduma 6.11. punktu). Līdz ar to šīs izmaiņas

nevar uzskatīt par Detālplānojuma izstrādāšanas procedūras

pārkāpumu.

Detālplānojuma galīgajā redakcijā iezīmētā aizsargjosla

atbilst skaidrojumam, kas to paredz aprēķināt, ģeneratora

maksimālajā augstumā ieskaitot gan torņa augstumu, gan arī rotora

spārnu rādiusu, tātad atbilstoši variantam, kuru par labvēlīgāku

sev uzskata Pieteikuma iesniedzēja. Aizsargjosla neapgrūtina

Pieteikuma iesniedzējas īpašumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis

ir novērst iespējamu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

aizskārumu. Tātad pēc konkrētā pieteikuma nebūtu lemjams

jautājums par to, vai aizsargjosla nav iezīmēta par platu un vai

līdz ar to Detālplānojums neaizskar attiecīgā īpašuma īpašniekam

Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

9.8. Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 12.

oktobra lēmumā lietā Nr. A420697510 secināts, ka atbilstoši

detālplānojumiem aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem

(kopējais augstums - 149 m) ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja

ģeneratoru maksimālais augstums - tas ir 223,5 metri, savukārt

tehniskajā projektā noteiktā drošības aizsargjosla ap vēja

ģeneratoru ir 165,0 metri. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

konkrētās būvieceres atbilstība detālplānojumam nav izvērtējama

normu kontroles procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 21. punktu).

Būvieceres tiesiskums vērtējams, ņemot vērā detālplānojumā

noteikto, nevis otrādi.

Tātad Detālplānojums pieņemts pienācīgā procesuālā

kārtībā.

Līdz ar to apstrīdētie akti

uzskatāmi par pieņemtiem tiesiskā veidā un pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu.