14. pantsnosaka: "Šajā Konvencijā minēto tiesību un

nosaka: "Šajā Konvencijā minēto tiesību un

1brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas

2- neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas,

3politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās

4izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā

5stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa."

6Savukārt atbilstoši Konvencijas

71. protokola 3. pantam: "Augstās Līgumslēdzējas

8Puses apņemas ik pēc attiecīga laika perioda organizēt brīvas un

9aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu

10izpausmi, izvēloties likumdevēju varu."

111998. gada 15. oktobrī

12Saeima papildināja Satversmi ar 8. nodaļu "Cilvēka

13pamattiesības", kas stājās spēkā 1998. gada 8.

14novembrī. Šajā nodaļā ietvertajā 89. pantā teikts, ka

15"valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar

16šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem

17līgumiem". Savukārt 101. pants paredz, ka

18"ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

19veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

20valsts dienestu".

213. Piektā Saeima tika

22ievēlēta atbilstoši 1992. gada 20. oktobra likumam

23"Par 5. Saeimas vēlēšanām", kura 21. panta

24pirmā daļa noteica, ka "par kandidātu var pieteikt ikvienu

25Latvijas pilsoni, kaut arī viņš nedzīvo vēlēšanu apgabalā, kurā

26pieteikts par kandidātu, ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas

27noteiktā kārtībā ir parakstījis paziņojumu, ka nav bijis un

28šobrīd nav PSRS, LPSR Valsts drošības komitejas, PSRS

29Aizsardzības ministrijas, Krievijas (PSRS tiesību mantinieces) un

30citu valstu drošības dienesta vai armijas izlūkdienesta vai

31pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu

32aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šis

33paziņojums jāpievieno kandidātu sarakstam." Šā panta otrā

34daļa noteica, ka "par kandidātiem nedrīkst pieteikt tos

35Latvijas Republikas pilsoņus, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā

36daļā minētā paziņojuma nosacījumi, kā arī tos, kuru tiesības

37darboties valsts varas un valsts pārvaldes institūcijās ir

38ierobežotas citos likumdošanas aktos".

391995. gada 25. maijā

40Saeima pieņēma Saeimas vēlēšanu likumu, kas stājās spēkā

411995. gada 6. jūnijā. Saeimas vēlēšanu likuma

425. panta 5. un 6. punkts noteica, ka:

43"Saeimas vēlēšanām nevar

44pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas,

45kuras:

46…

475) ir vai ir bijušas PSRS,

48Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu

49vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

506) pēc 1991. gada

5113. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu

52internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara

53un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas

54komitejā vai tās reģionālajās komitejās."

551994. gada 13. janvārī

56Saeima pieņēma Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes

57vēlēšanu likumu, kura 9. panta 4. punkts noteica,

58ka:

59"Domes (padomes) vēlēšanām

60nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt

61personas:

62…

634) kuras ir vai ir bijušas PSRS

64vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības

65ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas,

66izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki,

67minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa

68turētāji."

691996. gada 6. novembrī

70Saeima grozīja minētā likuma 9. pantu: papildināja to ar

71jaunu 5. punktu, un turpmāk, arī lietas ierosināšanas brīdī,

72Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma

739. panta 5. un 6. punkts bija spēkā šādā redakcijā:

74"Domes (padomes) vēlēšanām

75nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt

76personas:

77…

785) kuras pēc 1991. gada

7913. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu

80internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara

81un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas

82komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

836) kuras ir vai ir bijušas PSRS

84vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības

85ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas

86izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki,

87minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa

88turētāji."

891996. gada 6.decembrī Saeima

90pieņēma likumu, ar kuru tika mainīts Pilsētas domes, rajona

91padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nosaukums, un turpmāk,

92arī lietas ierosināšanas brīdī, šā likuma nosaukums bija šāds:

93"Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu

94likums".

952000. gada 4. aprīlī

96Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

97padomes vēlēšanu likumā", kurš stājās spēkā 2000. gada

984. maijā un ar kuru tika izteikts jaunā redakcijā gan

99attiecīgā vēlēšanu likuma nosaukums - "Pilsētas domes,

100novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums" (turpmāk -

101Pašvaldību vēlēšanu likums), gan arī 9. panta

1026. punkts:

103"Domes (padomes) vēlēšanām

104nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt

105personas:

106…

1076) kuras ir vai ir bijušas PSRS,

108Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu

109vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki."

110Pieteikumu iesniedzējs

111uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un

1126. punkts un Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu

113likuma 9. panta 5. un 6. punkts (turpmāk -

114apstrīdētās normas) neatbilst Satversmes 89. un 101. pantam,

115Konvencijas 14. pantam un Pakta 25. pantam, un lūdz

116atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām.

117Pieteikumos izteikts viedoklis, ka

118šīs normas, kas ierobežo Latvijas pilntiesīgo pilsoņu loku,

119kuriem ir tiesības piedalīties Saeimas darbībā (tai skaitā

120tiesības kandidēt un tikt ievēlētiem Saeimā) un pašvaldību

121darbībā [tai skaitā tiesības kandidēt un tikt ievēlētiem

122pašvaldības domē (padomē)], esot pretrunā ar Satversmes

123101. pantu, kas neparedz šādu pilsoņu tiesību apjoma

124ierobežošanu.

125Pieteikumos uzsvērts, ka

126apstrīdētās normas liedzot pieteikt par kandidātiem un ievēlēt

127attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē (padomē) Latvijas pilsoņus

128tieši viņu politisko uzskatu dēļ, jo laikā no 1991. gada

12913. janvāra līdz 10. septembrim neviena no

130apstrīdētajās normās minētajām organizācijām neesot bijusi

131aizliegta un darbība tajās šajā laika posmā vērtējama kā

132sabiedriskā un politiskā darbība, kas pati par sevi neradot kāda

133noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Tādējādi apstrīdētās

134normas esot pretrunā gan ar Konvencijas 14. pantu, kas

135noteic, ka Konvencijā minēto tiesību īstenošana tiek nodrošināta

136bez jebkādas diskriminācijas, arī neatkarīgi no politiskajiem vai

137citiem uzskatiem, gan arī ar Pakta 25. pantu, kas paredz

138katram tiesības un iespēju balsot un tikt ievēlētam īstās

139periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu

140vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot, un kas nodrošina

141vēlētāju brīvas gribas izpausmi, bez jebkādas šā Pakta

1422. pantā minētās diskriminācijas un bez nepamatotiem

143ierobežojumiem, tātad bez jebkādas atšķirības politiskās vai

144citas pārliecības dēļ.

145Sakarā ar Saeimas atbildes rakstā

146pausto viedokli, ka Konvencijas 14. pants attiecas tikai uz

147Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošanu, pieteikumu

148iesniedzējs papildinājis savu juridisko pamatojumu, norādot uz

149Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

1501. protokola 3. pantu, saskaņā ar kuru Augstās

151Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma laika perioda rīkot

152brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas

153viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu. Pieteikumu

154iesniedzējs uzskata, ka vēlēšanas nevarot atzīt par brīvām, ja

155veselas pilsoņu grupas pārstāvjiem viņu politisko uzskatu dēļ ir

156liegta iespēja tikt ievēlētiem parlamentā un vietējās varas

157institūcijās - tas nozīmējot vēlētāju gribas brīvas izpausmes

158ierobežošanu, jo viņi deputātu kandidātus, attiecībā uz kuriem ir

159spēkā pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi, uzskata par

160vienīgajiem, kas varētu viņus pārstāvēt varas struktūrās.

161Vienlaikus pieteikumu iesniedzējs nācis arī pie tāda secinājuma,

162ka atsevišķu Latvijas pilsoņu tiesības piedalīties Latvijas

163Republikas Saeimas darbībā saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma

1645. panta 5. un 6. punkta noteikumiem tiekot

165ierobežotas, pamatojoties uz šo pilsoņu politisko pārliecību un

166iepriekšējo nodarbošanos, bet šādi ierobežojumi neatbilstot ne

167Satversmei, ne Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.

168Pieteikumu iesniedzēja pārstāvji

169uzsvēra, ka saskaņā ar Satversmes 91. pantu cilvēka

170pamattiesības jāīsteno bez jebkādas diskriminācijas, bet

171apstrīdētās normas pieļaujot diskrimināciju pēc politiskās

172piederības. Bez tam, nesniedzot juridisko pamatojumu, tika

173norādīts, ka apstrīdētās normas neatbilstot arī Konvencijas 10.

174un 11. pantam.

175Pieteikumu iesniedzēja pārstāvji

176atsaucās uz viedokli, kas esot pausts Eiropas Cilvēktiesību

177tiesas praksē, proti, "izteikums "apstākļos, kas

178veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēja

179varu" būtībā nozīmējot ne tikai vārda brīvību, ko sargā arī

180Konvencijas 10. pants, bet arī visu pilsoņu līdztiesību un

181tiesības balsot un balotēties" [sk. Eiropas Cilvēktiesību

182tiesas spriedumu lietā Mathieu-Mohin and Clerfayt

183(1987)].

184Savukārt, atsaucoties uz Eiropas

185Cilvēktiesību tiesas lietu Gitonas and others v. Greece ,

186pieteikumu iesniedzējs pauda viedokli, ka "valsts zināmā

187mērā pieļauj izveidot savā konstitucionālajā kārtībā likumus,

188kuri pārvalda parlamentāriešu statusu, iekļaujot tajos arī

189diskvalifikācijas kritērijus. Tomēr no kopējām interesēm garantēt

190deputātu neatkarību, kā arī elektorāta izvēles brīvību, kritēriji

191atšķiras un ir atkarīgi no vēsturisko un politisko faktoru

192īpatnības katrā valstī. Situāciju skaits, kas paredzētas

193konstitūcijas un vēlēšanu likumdošanā daudzās Eiropas Padomes

194valstīs, rada iespēju kritēriju izvēles dažādībai, tomēr nevienu

195no šiem kritērijiem nevar uzskatīt vairāk pamatotu nekā jebkuru

196citu, kas nodrošina cilvēku gribas izpausmi caur brīvām,

197taisnīgām un regulārām vēlēšanām."

198Pieteikumu iesniedzējs uzsvēra,

199ka, nosakot ierobežojumus vēlēšanu likumos, lai aizstāvētu valsts

200likumīgās intereses, šajā gadījumā valsts drošību, Saeima

201neatbilstoši izsludinātajam mērķim pārkāpusi daudz svarīgākas

202tiesības - proti, tiesības uz brīvas gribas izpausmi. Turklāt

203apstrīdēto ierobežojumu noteikšana personām, kuras pēc

2041991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas

205PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu

206apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā,

207Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās

208komitejās, neesot pamatojama ar nepieciešamību garantēt valsts

209drošību, jo šie ierobežojumi noteikti tikai pēc tam, kad jau

210veselu leģislatūras periodu bija nostrādājusi 5. Saeima un

2111994. gadā ievēlētās pašvaldības. Gan 5. Saeimā, gan

212pašvaldību domēs (padomēs) šajā laikā reāli bija ievēlētas un,

213neradot draudus valsts drošībai, strādājušas daudzas personas,

214kurām šobrīd liegtas pasīvās vēlēšanu tiesības.

215Pieteikumu iesniedzējs arī

216norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa atjaunojusi Turcijas

217Sociālistiskās partijas tiesības pat neraugoties uz to, ka tās

218programmā minēta proletariāta diktatūra.

219Pieteikumu iesniedzējs atzina, ka

220Konvencijas 1. protokola 3. pants neattiecoties uz

221pašvaldību vēlēšanām, taču norādīja, ka aizliegums tikt ievēlētam

222pašvaldībās diskriminējošā veidā pārkāpjot Konvencijas

22310. un 11. pantā noteiktās tiesības.

224Pieteikumu iesniedzēja pārstāvis

225apgalvoja, ka apstrīdētajās normās saskatāmas kolektīvās

226atbildības iezīmes, jo tās paredzot ierobežojumus saistībā ar

227piederību norādītajām organizācijām, nevis ar katras personas

228darbības raksturu. Turklāt Latvijas jurisdikcijas praksē termins

229"darbojās" tiekot traktēts tādējādi, ka pietiekot

230konstatēt formālu sastāvēšanu organizācijā, lai personai tiktu

231liegta iespēja kandidēt.

232Saeima atbildes rakstā

233apgalvo, ka apstrīdētās normas neesot pretrunā ar Satversmes 89.

234un 101. pantu, Konvencijas 14. pantu, 1. protokola

2353. pantu un Pakta 25. pantu, un lūdz Saeimas deputātu

236pieteikumus uzskatīt par nepamatotiem un noraidīt.

237Atbildes rakstā uzsvērts, ka

238Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties valsts

239un pašvaldību darbībā neesot absolūtas, jo ietverot nosacījumu -

240"likumā paredzētajā veidā". Līdz ar to Satversme

241paredzot, ka šo tiesību izmantošanas veids nosakāms ar likumu.

242Gan Saeimas vēlēšanu likums, gan Pašvaldību vēlēšanu likums esot

243šādi likumi, un tajos paredzēts mehānisms šo tiesību īstenošanai,

244kā arī noteikts to personu loks, kurām ierobežotas tiesības tikt

245ievēlētām.

246Saeima izsaka viedokli, ka jebkura

247vēlēšanu sistēma izvērtējama, ievērojot valsts politisko

248attīstību. Esot jāņem vērā apstākļi, kādos noteikti ierobežojumi.

249Apstrīdētās normas esot vērstas nevis pret ideju plurālismu

250Latvijā, bet gan to personu kopu, kuras pavisam nesen ar aktīvu

251rīcību centušās aizkavēt demokrātiskas Latvijas valsts

252izveidošanu un Latvijas atgriešanos demokrātisko valstu saimē.

253Ierobežojumu mērķis esot aizsargāt Latvijas nacionālo drošību un

254demokrātisko valsts iekārtu. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī

255to, ka vēl joprojām pastāvot nepieciešamība stiprināt valsts

256drošību un demokrātisko iekārtu, ierobežojumi uzskatāmi par

257samērīgiem minēto mērķu sasniegšanai. Pēc būtības šie pasīvo

258vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevis ierobežojot demokrātiju un

259ideju daudzveidību, bet gan - tieši pretēji - nostiprinot

260demokrātiju un plurālismu.

261Attiecībā uz pieteikumos izteikto

262viedokli, ka aizliegums vērsts pret personām ar atšķirīgiem

263politiskajiem uzskatiem, Saeima vērš uzmanību uz to, ka aizliegts

264kandidēt esot tikai tām personām, kuras ar savu darbošanos

265minētajās organizācijās apliecinājušas, ka iestājas pret Latvijas

266valstiskuma atgūšanu.

267Saeima uzsver, ka, ratificējot

268Konvencijas 1. protokolu, Latvija ir apņēmusies ik pēc

269zināma laika perioda rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas, kas

270veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēja

271varu. Satversmes 6. pants papildinot Konvencijas

2721. protokola 3. pantu un precīzi nosakot vēlēšanu

273principus un sistēmu Latvijā. Satversmes 9. pants nosakot

274vispārīgus kritērijus, kādiem personai jāatbilst, ja tā vēlas

275kandidēt. Vienu no tiem - pilntiesīgumu -Satversme atstājot

276likumdevēja kompetencē.

277Saeima vērš uzmanību uz

278Konvencijas 14. pantā ietvertā termina

279"diskriminācija" būtību un to, ka atbilstoši Eiropas

280Cilvēktiesību tiesas praksei par diskrimināciju nevarot uzskatīt

281jebkuras atšķirības Konvencijā minēto tiesību piemērošanā.

282Vienlīdzības princips būtu pārkāpts, ja atšķirības nebūtu

283pamatoti un objektīvi attaisnojamas, ņemot vērā attiecīgo

284likumīgo mērķi un samērīgumu.

285Atbildes rakstā norādīts, ka arī

286Pakta 25. pantā noteiktās tiesības tikt ievēlētam neesot

287absolūtas. Pakta 25. pants esot jāīsteno bez Pakta

2882. pantā minētās diskriminācijas un nepamatotiem

289aizliegumiem. Līdz ar to Pakts pieļaujot pamatotus ierobežojumus,

290un esot jāņem vērā, ka ne jau visi ierobežojumi uzskatāmi par

291diskriminējošiem. Apstrīdēto normu nosacījumi esot vērsti uz

292teritoriālās vienotības, nacionālās drošības un demokrātiskās

293valsts iekārtas aizsardzību un uzskatāmi par pamatotiem un

294atbilstošiem Pakta 25. pantam.

295Ņemot vērā iepriekšminēto

296argumentāciju, Saeima uzskata, ka apstrīdētās normas atbilstot

297Satversmes 89. pantam, kas noteic, ka valsts atzīst un

298aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un

299Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

300Saeimas

301pārstāvis tiesas sēdē atzina pieteikumus par nepamatotiem, lūdza

302tos noraidīt un apgalvoja, ka apstrīdētās normas atbilstot

303Satversmes 89. un 101. pantam, Konvencijas 14. pantam,

3041. protokola 3. pantam un Pakta 25. pantam.

305Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka

306tiesības piedalīties vēlēšanās arī demokrātiskās valstīs vienmēr

307tiekot ierobežotas un vēlētāju kopums vienmēr esot mazāks par

308pilsoņu kopumu. Svarīgi esot šo ierobežojumu pamatot. Viņš

309secināja, ka teorētiski vēlēšanās esot tiesības piedalīties

310visiem, kam ir vēlēšanu tiesības, un pamatoti šo tiesību

311ierobežojumi esot pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl tie neesot

312pretrunā ar Satversmes 1. panta minēto demokrātijas

313jēdzienu, vispārīgu vēlēšanu būtību un citiem Satversmes pantiem.

314Turklāt esot jāpatur prāta, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi

315tiekot uztverti samērā jūtīgi un kā izņēmumi no principa tie,

316protams, esot interpretējami šauri.

317Attiecībā uz Konvencijas

3181. protokola 3. pantu Saeimas pārstāvis papildināja

319atbildes rakstā izteiktos argumentus, norādot, ka uz šajā pantā

320minētajām vēlēšanu tiesībām attiecināma vispārējā ierobežojuma

321noteikšanas kārtība un līdz ar to esot jāvērtē, vai noteiktajam

322tiesību ierobežojumam ir likumīgs mērķis un vai tas ir

323nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

324Saeimas pārstāvis vērsa uzmanību

325uz to, ka demokrātiskā valstī ir atzīts tā sauktais

326pašaizsargājošas demokrātijas princips - tas nozīmējot, ka

327proporcionalitātes ietvaros demokrātiska valsts iekārta ir

328jāaizsargā no cilvēkiem, kuri to apdraud vai kuri ētiskajā ziņā

329nav kvalificēti, lai kļūtu par demokrātiskas valsts pārstāvjiem

330politiskajā vai pārvaldes līmenī. Viņš izteica viedokli, ka

331konkrētos vēsturiski politiskajos apstākļos daudzās valstīs esot

332pieņemti zināmi noteikumi, lai ne vien novērstu aktuālus draudus

333valsts drošībai, bet arī nodrošinātu to, ka pilsoņi nav spiesti

334kā valsts varas reprezentantus akceptēt personas, kuras ar savu

335darbību pierādījušas, ka nav bijušas lojālas demokrātiskai valsts

336iekārtai. Pretējā gadījumā tiktu iedragāta publiskās varas

337ticamība un līdz ar to arī leģitimitāte, kas esot absolūta

338demokrātijas prasība.

339Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka

340jebkura vēlēšanu sistēma izvērtējama, ievērojot valsts politisko

341attīstību. Esot jāņem vērā vēsturiski politiskie apstākļi, kādos

342noteikti šie ierobežojumi.

343Viņš pauda viedokli, ka

344apstrīdētie ierobežojumi esot pamatoti un attaisnojami.

345Aizliegums ārvalstu, pirmām kārtām, PSRS okupācijas varas, bijušo

346un esošo drošības dienestu darbiniekiem kļūt par Saeimas

347deputātiem izrietot no nacionālās drošības un Latvijas

348teritoriālās vienotības interesēm. Tas attiecoties ne tikai uz

349esošajiem, bet arī uz bijušajiem šo institūciju štata

350darbiniekiem, kuri nav šo faktu deklarējuši atklātībai un tādēļ

351joprojām esot pakļauti šantāžai. Bez tam ierobežojums esot

352saistīts ar demokrātiskā valstī nepieciešamo sabiedrības uzticību

353savas valsts politiskajiem reprezentantiem, kam esot jāapliecina

354zināms politiskās lojalitātes un demokrātiskās politiskās ētikas

355minimums. To nevarot atzīt attiecībā uz personām, kuras

356strādājušas okupācijas varas īstenotājā - tiešās apspiešanas un

357tiešo represiju aparātā. Savukārt personas, kuras pēc

3581991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas

359PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu

360apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā,

361Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās

362komitejās, neatkarības atgūšanas laikā vēlējās saglabāt Latvijā

363totalitāru, nedemokrātisku režīmu un pretojās neatkarības

364atgūšanai. Šajā gadījumā primāras esot demokrātiskas sabiedrības

365leģitīmās intereses prasīt no saviem politiskajiem

366reprezentantiem zināmu lojalitātes un politiskās ētikas minimumu.

367Personas, kuras aktīvi piedalījušās cīņā pret neatkarīgu un

368demokrātisku Latviju, šādu valstiskās un demokrātiskās

369lojalitātes un ētikas minimumu apliecināt nevarot.

370Izsakot apgalvojumu par to, ka

371apstrīdētie ierobežojumi atbilst samērīguma principam, Saeimas

372pārstāvis norādīja, ka Latvijas valsts praktiski nepiemēroja

373nekādas krimināltiesiskas sankcijas pret personām, kuras

374izšķirīgajā brīdī ar savu līdzdalību likumā minētajās

375organizācijās un institūcijās bija stiprinājušas to pretvalstisko

376spēku pozīcijas, kas aktīvi cīnījās pret šo valsti un

377demokrātisko iekārtu. Līdz ar to atsevišķi amatu ienemšanas

378ierobežojumi nevarot tikt uzskatīti par nesamērīgiem.

379Runājot par ierobežojumiem, kas

380noteikti personām, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai

381ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai

382pretizlūkošanas štata darbinieki, Saeimas pārstāvis vērsa

383uzmanību uz likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas

384dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar

385VDK konstatēšanu" 17. pantu, atbilstoši kuram

386ierobežojumi nav beztermiņa. Turklāt kandidātu izsvītrošana no

387kandidātu saraksta notiekot nevis administratīvas patvaļas

388rezultātā, bet gan pamatojoties uz individuālu tiesas spriedumu.

389Līdz ar to šīm personām esot garantēta taisnīga tiesas

390aizstāvība, kā arī tiesības izmantot advokātu.

391Saistībā ar ierobežojumiem, kas

392noteikti personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra

393darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā

394frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba

395veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā

396vai tās reģionālajās komitejās, Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka šie

397ierobežojumi paredzot individuālu, nevis kolektīvu atbildību, tas

398ir, tie attiecoties tikai uz tiem minēto organizāciju biedriem,

399kuri šajās organizācijās darbojās pēc 1991. gada

40013. janvāra. Arī šajā gadījumā kandidātu izsvītrošana no

401kandidātu saraksta neesot administratīva patvaļa, bet gan

402pamatojoties uz individuālu tiesas spriedumu.

403Saeimas pārstāvis norādīja, ka

404Latvijas valsts attiecībā uz iepriekšējā režīma varas pārstāvju

405kriminālsodīšanu esot bijusi ļoti liberāla, turpretī attiecībā uz

406citu ierobežojumu noteikšanu - samērā konsekventa. Viņš secināja,

407ka samērīguma princips esot ievērots un labums, ko Latvijas

408sabiedrība kopumā iegūst ar minētajiem ierobežojumiem, esot

409svarīgāks nekā atsevišķu personu tiesību ierobežojums.

410Satversmes

411tiesa

412secināja:

4131. Saskaņā ar Satversmes

4141. pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

415Savukārt Satversmes 101. pants paredz ļoti svarīgas

416tiesības, kas kalpo kā garants demokrātiskas iekārtas

417pastāvēšanai un ir vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas

418leģitimitātes nodrošināšanu. Tās ir tiesības ikvienam Latvijas

419pilsonim likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un

420pašvaldību darbībā. Taču šīs tiesības nav absolūtas, jo

421Satversmes 101. pants ietver nosacījumu - "likumā

422paredzētā veidā". Līdz ar to Satversme noteic, ka šo tiesību

423izmantošanas veids nosakāms ar likumu.

424Konstitucionālo tiesību teorijā

425tiek atzīts, ka konstitūcija var atstāt likumdevēja ziņā konkrētu

426pamattiesību satura noteikumus un robežas. "Šādā gadījumā

427pamattiesības ir spēkā "pēc likumu mērauklas"…,

428visbeidzot viss ir atkarīgs no parastā likumdevēja… Likumdevēja

429regulējuma pilnvaras var būt pozitīvas vai negatīvas: pozitīvas

430kā tiesības tuvāk noteikt pamattiesību saturu, negatīvas - kā

431pilnvaras ierobežot pamattiesības" (sk. Deutsches

432Staatsrecht. Dr. Theodor Maunz und Dr. Reinhold

433Zippelius. C.H.Beck'sche Verlagsbuchhandlung, Mūnchen, 1991,

434S.158-159).

435Izvērtējot Satversmes

436101. panta pieņemšanas gaitu Saeimā, redzams, ka trešā

437lasījuma laikā veiktie grozījumi 101. panta redakcijā

438tulkojami kā likumdevēja griba ne vien izvirzīt šo tiesību

439baudīšanai kritēriju "pilsoņa pilntiesīgums"

440(likumprojekta pirmais un otrais lasījums), bet vēl vairāk - citu

441likumu darbības sfērā atstāt to Latvijas pilsoņu loka noteikšanu,

442kuriem ar Satversmes 101. pantu ir piešķirtas tiesības

443piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Ietverot Satversmes

444101. panta tekstā vārdus "likumā paredzētajā

445veidā", likumdevējs noteicis, ka tiesību piemērotājam

446ikvienā konkrētā gadījumā vārdi "ikvienam Latvijas

447pilsonim" jātulko kopsakarā ar likumos noteiktajiem

448ierobežojumiem.

449Vērā ņemams ir Saeimas pārstāvja

450izteiktais viedoklis, ka "tiesības piedalīties vēlēšanās arī

451demokrātiskās valstīs vienmēr tiek ierobežotas".

452Attiecībā uz apstrīdētajām Saeimas

453vēlēšanu likuma normām Satversmes 101. pants tulkojams

454sasaistē ar Satversmes 9. pantu. Veidam, kādā tiek

455nodrošinātas personas tiesības piedalīties Saeimas darbībā

456gadījumos, kad persona tiecas kļūt par Saeimas deputātu,

457jāatbilst Satversmes 9. pantā noteiktajam, proti, ka

458"Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš

459vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu

460gadu".

461Arī Satversmes sapulce Satversmes

4629. panta apspriešanas un pieņemšanas gaitā gan otrajā, gan

463trešajā lasījumā pieskārās jautājumam par vēlēšanu tiesību

464ierobežojumiem, lemjot, vai tie nostiprināmi Satversmē. Kā

4651921. gada 11. oktobrī Satversmes sapulces sēdē

466atzīmēja referents Marģers Skujenieks, "ir zināmas pilsoņu

467kategorijas, kurām, bez šaubām, vēlēšanu tiesības nevar būt,

468piemēram, vājprātīgiem, personām, kas atrodas aizbildniecībā,

469smagiem krimināliem noziedzniekiem u. c. Pēc būtības

470komisijas vairākums ir par to, ka šie panti ir uzņemti vienā vai

471otrā likumā: vai nu vēlēšanu likumā, vai še Satversmes

472likumā" (Latvijas Republikas Satversmes sapulces

473stenogrammas, 14. burtnīca, 1575. lpp.). Tādējādi

474ir pamatots Saeimas pārstāvja viedoklis, ka Satversmes