9. pantspēc formas pilnvaro Saeimu precizēt jēdziena

pēc formas pilnvaro Saeimu precizēt jēdziena

1"pilntiesīgs pilsonis" saturu Saeimas vēlēšanu

2likumā.

3Pamatots ir arī Saeimas pārstāvja

4viedoklis, ka pamatoti šo tiesību ierobežojumi ir pieļaujami

5tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmes 1. panta

6minēto demokrātijas jēdzienu, vispārīgu vēlēšanu būtību un citiem

7Satversmes pantiem, ka "vēlēšanu tiesību ierobežojumi tiek

8uztverti samērā jūtīgi un kā izņēmumi no principa tie, protams,

9interpretējami šauri".

10Tādējādi likumdevējs, pieņemot

11apstrīdētās tiesību normas, ir nevis pārkāpis Satversmes

12101. pantu, bet izpildījis šā panta uzdevumu - izdot

13pamattiesību īstenošanai nepieciešamo tiesību normu.

142. 1990. gada

154. maijā Augstākā padome, pieņemot deklarāciju "Par

16Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību

17dokumentiem cilvēktiesību jautājumos", pasludināja, ka

18atzīst par saistošiem virkni starptautisku dokumentu

19cilvēktiesību jomā, arī Paktu un ANO 1948. gadā pieņemto

20Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

21Pakts ir iekļauts ANO

22Cilvēktiesību hartā (bilā), kurā ietilpst svarīgākie ANO

23cilvēktiesību jomā pieņemtie globāla rakstura dokumenti, tostarp

24arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.

25Vispārējās cilvēktiesību

26deklarācijas 21. panta pirmā daļa noteic, ka "katram

27cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai

28ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību", savukārt šā panta

29trešā daļa paredz, ka "tautas gribai ir jābūt valdības varas

30pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un

31nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un

32vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī

33citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas

34izpaudumu." Šā panta ietveršana minētajā deklarācijā savā

35laikā bija "revolūcija revolūcijā", jo tas

36"noteica ne vien vienlīdzīgas un neatsavināmas tiesības

37indivīdam attiecībā pret valsti, bet arī prasību minimumu

38attiecībā uz valsts struktūru un funkcionēšanu: valsts varas

39pilnvarām jābūt pamatotām ar tautas gribu, kā arī jāpastāv

40sistēmai, kas nodrošina demokrātiskas piedalīšanās iespējas un

41katra pilsoņa vienlīdzīgas politiskas tiesības" (sk. The

42Universal Declaration of Human Rights: A Commentary. Scandinavian

43University press, Oslo, 1992., p.299).

44Vispārējās cilvēktiesību

45deklarācijas 21. pants tulkojams ciešā sasaistē gan ar šīs

46deklarācijas 1., 2., 4., un 7. pantā nostiprināto

47vienlīdzības principu, gan ar 29. pantā noteikto, proti, ka

48katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību un, realizējot savas

49tiesības un brīvības, ir jāpakļaujas tikai likumā noteiktiem

50ierobežojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku tiesību un

51brīvību pienācīgas atzīšanas un cienīšanas nodrošinājums un

52morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu

53prasību apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā. Vēl jo vairāk - šo

54tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā

55ar ANO mērķiem un principiem, tas ir, miera un drošības

56apdraudējuma nepieļaušanu un novēršanu, valstu līdztiesības un

57suverenitātes principa respektēšanu.

58Vispārējās cilvēktiesību

59deklarācijas idejas konkretizētas Paktā, kura 25. pantā

60ietvertās normas nosaka tiesības katram pilsonim bez jebkādas

61Pakta 2. pantā minētās diskriminācijas un bez nepamatotiem

62ierobežojumiem balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās

63vēlēšanās. Atbilstoši Pakta interpretācijas praksei tā

6425. panta normas attiecināmas ne vien uz Saeimas, bet arī uz

65pašvaldību domes (padomes) vēlēšanām (sk. The Universal

66Declaration of Human Rights: A Commentary. Scandinavian

67University press, Oslo, 1992., p.307).

68Pakta 25. pants, kaut arī

69uzsver diskriminācijas nepieļaujamību attiecībā uz tajā minēto

70tiesību īstenošanu, atzīst šo tiesību ierobežošanas iespēju,

71uzsverot, ka "katram pilsonim bez … nepamatotiem

72ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai". Tādējādi

73pamatotu ierobežojumu noteikšana attiecībā uz Pakta

7425. pantā ietvertajām tiesībām ir pieļaujama.

75ANO Cilvēktiesību komiteja

761989. gada 10. novembrī (37. sesija), akceptējot

77ANO augstā cilvēktiesību komisāra komentārus par diskriminācijas

78būtību, atzinusi, ka ne katra atšķirīga attieksme uzskatāma par

79diskrimināciju. Par diskrimināciju nav uzskatāmas saprātīgu un

80objektīvu atšķirību noteikšana ar mērķi, ko Pakts atzīst par

81leģitīmu. Turklāt ANO Ģenerālā asambleja, izvērtējot Pakta

8225. pantā ietverto regulējumu, atzīst, ka starptautiskās

83sabiedrības pūles paaugstināt periodisku un īstu vēlēšanu

84principa efektivitāti nedrīkst pārkāpt katras valsts suverēnās

85tiesības brīvi izvēlēties un attīstīt savu politisko, sociālo,

86ekonomisko un kultūras sistēmu, neraugoties uz to, vai tas

87atbilst citu valstu izvēlei ( sk. 1989. gada

8815. decembra ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju

89A/RES/44/146 ).

903. Konvencijas

911. protokola 3. pantā noteikto saistību izpilde ir

92būtiski svarīgs nosacījums demokrātiskai un uz cilvēktiesībām

93pamatotai valsts varas sistēmai. Šis pants garantē demokrātiskas

94sabiedrības pamatu - uz noteiktu laika posmu ievēlēta

95reprezentatīva likumdevēja eksistenci (sk. The Greek case,

96Comm. Report 05.11.69, para. 416, Yearbook 12pp. 179 - 180) ,

97jo saskaņā ar Konvencijas preambulu cilvēka pamattiesības un

98brīvības valstī vislabāk saglabāt ar "spēkā esošu politisku

99demokrātiju".

100Šis pants ietver noteikumus par

101likumdevēja vēlēšanām, bet neietver noteikumus par pašvaldību

102vēlēšanām (sk. Frede Castberg. The European Convention on

103Human Rights. A. W. Sithoff-Leiden Oceana publications inc. -

104Dobbs ferry, N. Y., 1974., p.181). Tādējādi Konvencijas

1051. protokola 3. pants neattiecas uz Pašvaldību vēlēšanu

106likumu.

107Kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību

108tiesa lietā Mathieu-Mohin and Clerfayt, lai arī valstīm ir

109"plaša rezerve novērtēšanai šajā sfērā (wide margin of

110appreciation in this sphere) ", katram līdzeklim vai

111prasībai, kas ierobežo Konvencijas 1. protokola

1123. pantā noteikto, jāatbilst šādiem priekšnoteikumiem: tam

113nepieciešams leģitīms mērķis, un tā izmantošana nedrīkst būt

114nesamērīga ar šo mērķi; tiesības kādā jautājumā drīkst samazināt

115tikai "tādā apjomā, lai neatņemtu tiesību būtību un

116nepavājinātu to efektivitāti"; jārespektē "vienlīdzīgas

117izturēšanās pret visiem pilsoņiem princips"; nevar tikt

118izmantoti ierobežojumi, kas ir patvaļīgi (arbitrary) (sk. The

119Human Rights Act 1998: Enforcing The European Convencion In The

120Domestic Courts. p.390).

121Tādēļ par pamatotu atzīstams

122Saeimas pārstāvja viedoklis, ka uz 1. protokola

1233. pantā minētajām vēlēšanu tiesībām ir attiecināma

124vispārējā ierobežojumu noteikšanas kārtība, ka ir jāizvērtē, vai

125noteiktajam tiesību ierobežojumam ir likumīgs mērķis un vai tas

126ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

1274. Nepamatots ir pieteikumu

128iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētās normas, liedzot pieteikt

129par kandidātiem un ievēlēt Saeimā vai pašvaldībā Latvijas

130pilsoņus, diskriminē viņus politiskās piederības dēļ, kas esot

131pretrunā ar Pakta 2. pantā un Konvencijas 14. pantā

132ietverto ar personas politisko pārliecību (uzskatiem) saistītās

133diskriminācijas aizliegumu. Apstrīdētās normas paredz nevis

134atšķirīgu izturēšanos atkarībā no personas politiskās pārliecības

135(uzskatiem), bet gan vēlēšanu tiesību ierobežojumu par darbošanos

136pret atjaunoto demokrātisko iekārtu pēc 1991. gada

13713. janvāra.

138Eiropas Cilvēktiesību tiesa

139uzskata, ka Konvencijas 14. pants neietver jebkādas

140atšķirīgas izturēšanās (difference in treatment)

141aizliegumu attiecībā uz Konvencijā atzīto tiesību un brīvību

142realizāciju. Vienlīdzīgas izturēšanās princips tiek atzīts par

143pārkāptu tikai tad, ja atšķirību noteikšanai nav objektīva vai

144pamatota attaisnojuma un likumīga mērķa. Šāda attaisnojuma

145pastāvēšana jāvērtē saistībā ar apskatāmā jautājuma mērķiem un

146sekām, kas parasti dominē demokrātiskā sabiedrībā [s k.

147Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumus: Belgian Linguistic case

148(1968) un Karlheinz Schmidt v. Germany (1994) ] .

149Jāpiekrīt Saeimas paustajam

150viedoklim, ka arī Pakts pieļauj pamatotus vēlēšanu tiesību

151ierobežojumus un ka ne visi ierobežojumi uzskatāmi par

152diskriminējošiem.

153Satversmes tiesa, iepazinusies ar

154pieteikumu iesniedzēja pārstāvju un Saeimas pārstāvja viedokli,

155kā arī ar Centrālās vēlēšanu komisijas un vispārējās

156jurisdikcijas tiesu praksi apstrīdēto tiesību normu piemērošanā,

157uzskata, ka nepieciešams noskaidrot termina "darboties"

158patieso saturu un nozīmi.

159Noskaidrojot šā termina vārdisko

160jēgu, redzams, ka "darboties" nozīmē ilgāku laiku veikt

161kaut ko, aktīvi piedalīties, būt saistītam darbā (sk.

162Latviešu valodas vārdnīca. Rīga, Avots, 1998,

163168.lpp.).

164Izpētot minētā termina ieviešanu

165apstrīdētajās normās, redzams, ka deputāts Māris Grīnblats,

166atbalstot frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumu

167iekļaut apstrīdēto tiesību normu Saeimas vēlēšanu likuma

1685. panta 6. punktā, Saeimas 1995. gada

16925. maija sēdē noraidīja Juridiskās komisijas iebildumus un

170atzīmēja, ka, ja nāk "gaismā fakti, ka viņš ir kaut kur

171vienā, otrā vai trešā tomēr darbojies vai atradies, tad šie fakti

172liecina par to, ka viņš ir pārkāpis likumu un sniedzis par sevi

173nepatiesas ziņas". Arī deputāts Māris Budovskis šajā sēdē

174vārdu "darbojies" traktēja tā plašākajā nozīmē, tas ir,

175uzskatīja, ka attiecīgo pretvalstisko organizāciju biedri

176"nevar iekļūt tālāk politiskajā apritē".

177Taču 1997. gada

17818. decembrī, apspriežot grozījumus Saeimas vēlēšanu likuma

1795. panta 6. punktā, deputāta Māra Grīnblata

180priekšlikums aizstāt vārdu "darbojušās" ar formulējumu

181"ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi šajās

182organizācijās vai padomēs" tika noraidīts. Piemēram,

183deputāts Ilmārs Bišers norādīja: "Mēs neesam sajūsmā par to

184formulējumu "darbojušās", jo mēs arī saprotam, ka to ir

185grūti pierādīt, bet daudz grūtāk būtu, daudz bīstamāk būtu

186pieņemt Grīnblata kunga labojumus. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi no

187komunistiskās partijas biedriem formāli netika izstājušies no

188komunistiskās partijas….ir daudzi tādi, kuri vienkārši saplēsa

189publiski savas partijas biedra kartes, es zinu tādus, kuri pameta

190šo partiju, un, pat ja viņi ir izstājušies, mums nav nekādas

191pārliecības, vai kompartijas komitejas tos priekšlikumus ir

192izskatījušas. Varbūt viņas tos ir sakrāvušas kaudzē un formāli

193arhīvos varat uziet, ka viņi formāli nav izslēgti."

194Līdz ar to likumdevējs saistījis

195ierobežojumus ar katras personas individuālās atbildības pakāpi

196šo organizāciju mērķu un programmas realizēšanā un apstrīdētajās

197normās ietvertais ierobežojums tikt ievēlētam Saeimā vai

198pašvaldībā saistīts ar konkrētās personas darbību attiecīgajās

199sabiedriski politiskajās organizācijās.

200Tikai formāla piederība pie

201minētajām organizācijām nevar kalpot par iemeslu, lai personu

202nedrīkstētu pieteikt par kandidātu un ievēlēt Saeimā. Piemēram,

203saskaņā ar Augstākās padomes 1991. gada 23. augusta

204lēmuma "Par Latvijas Komunistiskās partijas

205antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā"

2065. pantu "piederība pie Latvijas Komunistiskās partijas

207nav pamats cilvēktiesību ierobežošanai, diskriminācijai un

208vajāšanai". Arī Augstākās padomes 1991. gada

20910. septembra lēmumā "Par dažu sabiedrisko un

210sabiedriski politisko organizāciju darbības izbeigšanu"

211konstatēta galvenokārt tur minēto organizāciju un to līderu

212aktīva darbība pret Latvijas valstisko neatkarību.

213Tādējādi apstrīdētās normas ir

214vērstas tikai pret tām personām, kuras ar aktīvu darbību pēc

2151991. gada 13. janvāra okupācijas armijas klātesamības

216apstākļos mēģināja atjaunot iepriekšējo režīmu, bet nav

217attiecināmas uz personām ar atšķirīgu politisko pārliecību

218(uzskatiem). Atsevišķām tiesām raksturīgā tendence koncentrēties

219tikai uz formālās piederības fakta konstatēšanu un neizvērtēt

220personas darbību neatbilst mērķim, kuru likumdevējs, pieņemot

221apstrīdēto tiesību normu, centies panākt.

2225. Satversmes