10. pants

Lieta ierosināta par OCTA likuma 41. panta pirmās

daļas 1. punkta "d" apakšpunkta (redakcijā, kas bija

spēkā no 2007. gada 1. novembra līdz 2017. gada 15. decembrim)

atbilstību Satversmes 105. pantam.

Pieņemot 2017. gada 14. decembra grozījumus OCTA likumā,

apstrīdētā norma tika izteikta jaunā redakcijā. Gadījumos, kad ir

grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas

teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro

veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc

būtības ir mainījies. Pretējā gadījumā tiesību normu izdevējs

varētu to tekstā izdarīt tikai redakcionālus grozījumus, kas

vienmēr būtu uzskatāmi par formālu pamatu lūgt tiesvedības

izbeigšanu lietā. Šāda situācija nonāktu pretrunā ar tiesiskas

valsts principu, neveicinātu ne personas pamattiesību

aizsardzību, nedz arī valsts vai sabiedrības interešu īstenošanu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 6. punktu un

2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2015-23-01 8. punktu).

Apstrīdētā norma noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt

regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušo

transportlīdzekļa vadītāju, ja tas nav iesniedzis aizpildītu

saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta

"d" apakšpunkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka

apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret

transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā

nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis

aizpildītu saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam pēc tā

pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem. Vienlaikus OCTA likuma 41. panta

pirmās daļas 1. punkts tika papildināts ar

"d1" apakšpunktu, paredzot šādas

apdrošinātāja tiesības, proti, tiesības iesniegt regresa prasību,

arī tad, ja transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes

negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav sniedzis

informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem

apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu

pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.

Likumdevējs ar 2017. gada 14. decembra grozījumiem OCTA likumā

ir papildinājis tiesību normas tiesiskā sastāva tekstu ar papildu

priekšnosacījumiem tam, lai iestātos apstrīdētajā normā

paredzētās tiesiskās sekas - apdrošinātāja tiesības iesniegt

regresa prasību. Šie priekšnoteikumi ir šādi: "pēc

apdrošinātāja pieprasījuma" un "lai apdrošinātājs

varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma

apstākļiem".

Pēc 2017. gada 14. decembra grozījumu OCTA likumā stāšanās

spēkā apdrošinātājam vairs nav tiesību iesniegt regresa prasību

par saskaņotā paziņojuma eksemplāra neiesniegšanu, ja

apdrošinātāja rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija vai no

attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja šāda informācija vispār nav

pieprasīta (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 44.

lp.). Tādējādi apstrīdētās normas saturs attiecībā uz

apdrošinātāja tiesībām iesniegt regresa prasību ir mainījies pēc

būtības.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

zaudējusi spēku.