Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

2pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2022. gadam un

3turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta

4"Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta

5"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.

6gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un

7centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu

8pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

9iespējām.

1Ietekme uz valsts un pašvaldību

2budžetu

3Rīcības virziens

4Kopā

5Plānotais finansējums, EUR

6Papildu nepieciešamais finansējums, EUR*

7NAP2027 indikatīvais finansējums, EUR

8Valsts budžets

9ES politikas instrumentu finansējums

10Valsts budžets

11ES politikas instrumentu finansējums

121.rīcības virziens

1310 817 364

1404814

159 290 717 763

1621 885 123

171 280 078 302

1838 280 000

19318 000 000

202.rīcības virziens

21941 653 28415

22189 701 008

23100 866 882

24285 834 075

25325 630 115

26313 098 632

273.rīcības virziens

28288 758 521

2924 394 602

3061 819 714

3113 786 510

32188 757 695

33170 734 278

344.rīcības virziens

355 555 000

360

370

384 250 000

391 305 000

407 900 000

415.rīcības virziens

4267 567 407

434 659 077

444 505 397

4540 813 379

4617 589 554

478 200 00016

48KOPĀ

4912 120 898 260

509 509 472 450

51189 077 116

521 624 762 266

53571 562 364

54817 932 910

55*- Indikatīvais papildu nepieciešamā finansējuma apmērs.

56Vairākiem pasākumiem plānota ietekme uz pašvaldību budžetu

57(informācija sniegta 5.pielikumā). Detalizēti aprēķini par

58Pamatnostādņu konkrētu uzdevumu īstenošanai nepieciešamo

59finansējumu ir/tiks veikti, izstrādājot īstermiņa plānošanas

60dokumentus (Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju

61veicināšanai, Darba aizsardzības jomas attīstības plāns, Plāns

62sociālo pakalpojumu attīstībai, Plāns sieviešu un vīriešu

63vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai, Plāns minimālo

64ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai), no uzdevumiem

65izrietošus konceptuālos ziņojumus, sniedzot priekšlikumus par

66nozares prioritārajiem pasākumiem u.tml.. ES politikas

67instrumentu finansējuma apmērs var tikt pārskatīts atbilstoši LR

68valdības un EK dienestu sarunām un lēmumiem par 2021.-2027.gada

69plānošanas perioda ES struktūrfondu finansējuma sadalījumu

70(sadalījums norādīts uz 26.04.2021.). Pamatnostādņu īstenošanai

71nepieciešamais finansējums ir plānots atbilstoši mērķiem,

72uzdevumiem un rezultatīvajiem rādītājiem, nevis NAP2027

73norādītajam indikatīvajam finansējuma sadalījumam.

74Detalizētu atšifrējumu par ietekmi uz valsts un pašvaldību

75budžetu skat. 5.pielikumā.

761 OECD Healt Working Paper No.121. The Economics

77of Patient Safety Part III: Long- Term Care: 2020, skatīt

78https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/be07475c-en.pdf?expires=1617095134&id=id&accname=guest&checksum=1871BF1EBB2FA4BA20C7C55A84567DEA

792 Satversmes tiesas 2006.gada 11.decembra

80spriedums lietā Nr.2006-10-03, skat.13.un 14.punktu

813

82https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/DOC/?uri=CELEX:52021DC0102&from=LV

834 ANO, A/RES/70/1 Transforming our world: the

842030 Agenda for Sustainable Development (2015. gada 21.

85oktobris).

865 Sociālās politikas snieguma monitoringa ietvars

87(Social Policy Performance Monitor), Nodarbinātības

88snieguma monitors (Employment Policy Monitor), Vienotais

89novērtējuma ietvars (Joint Assessment Framework),

90Eiropas sociālo tiesību pīlāra monitoringa ietvars

91(Monitoring framework of European Pillar of

92Social Rights), Ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatori

93(Sustainable development goals indicators)

946 Jaunās EK iniciatīvas - Eiropas Sociālo

95tiesību pīlāra rīcības plāna ietvaros ir noteikti jauni,

96ilgtermiņa nabadzības un sociālās atstumtības mērķi, kas

97sniedzami līdz 2030.gadam - Nabadzības vai sociālās atstumtības

98riskam pakļauto personu skaits būtu jāsamazina vismaz par 15

99miljoniem. EK aicina dalībvalstis noteikt savus valsts

100mērķrādītājus kā ieguldījumu šajos kopīgajos centienos. Tā kā

101turpinās diskusijas par rādītāja metodoloģiju un mērķa

102noteikšanas metodoloģiju ES līmenī, rādītāja vērtība tiks

103noteikta pēc lēmumu pieņemšanas (skat. arī 5.rīcības virziena

10420.uzdevumu).

1057 Rādītāja aprēķinā tiek izmantoti pieņēmumi par

106laika posmu (gados) (G), par kuru no pensijas piešķiršanas gada

107tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, un uzkrāto pensijas

108kapitālu, ko veido apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais

109kapitāla pieaugums. Rādītāja vērtības samazinājumu 2027.gadā

110ietekmē tas, ka palielinās dzīve ilgums (pieaug G) un samazinās

111darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, tādējādi samazinoties

112valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summai un pensiju

113kapitāla pieaugumam. 2027.gadā izmantots rezultatīvais rādītājs

1142056.gadam atbilstoši Theoretical Replacement Rates (TRRs)

115aprēķinam (avots: European Union (2018), Pension Adequacy

116Report: current and future income adequacy in old age in the

117EU. Volume II, Country profiles, saite:

118https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/62f83ed2-7821-11e8-ac6a-01aa75ed71a1/language-en

119(141.lpp)).

1208 Balstoties uz starptautiski atzītu

121metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas

122Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura

123palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi

124saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības

125klasifikāciju. WHODAS 2.0 anketas pielietošanas lietderība

126Latvijas invaliditātes sistēmā tiek vērtēta Pasaules Bankas un

127Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta programmas

128projektā "Latvijas invaliditātes novērtēšanas sistēmas

129izvērtējums un pilnveidošana" (projekts norises laiks

1302019.- 2021.)

1319 Rādītāja bāzes vērtība tiks noteikta 2023.gadā.

132Mērķa vērtība tiks noskaidrota reprezentatīvā Latvijas

133iedzīvotāju omnibuss aptaujā pamatnostādņu īstenošanas

134noslēguma gadā.

13510 Rādītāja bāzes vērtība tiks noteikta

1362023.gadā. Atkārtota mērķa vērtības noteikšana plānota

137pamatnostādņu īstenošanas noslēguma gadā.

13811 Rādītāja bāzes vērtība tiks noteikta

1392023.gadā. Atkārtota mērķa vērtības noteikšana plānota

140pamatnostādņu īstenošanas noslēguma gadā.

14112 Individuālā budžeta modeļa pamatā ir princips,

142ka atbalsts katrai personai tiek nodrošināts, ņemot vērā

143individuālās vajadzības, personai noteiktā finansējuma

144ietvaros, tādā veidā nodrošinot lielākas pašnoteikšanās

145iespējas un iespējami efektīvāko atbalstu katrai personai.

14613 Atbilstoši pamatnostādnēs definētajam

147starpnozaru sadarbības principam

14814 Iekļaujot pašvaldību finansējumu EUR 186 402

149860 MIL ieviešanai

15015 Iekļaujot pašvaldību finansējumu EUR 39 621

151204

15216 NAP2027 indikatīvajā finansējumā netiek

153iekļauti pasākumi, kas horizontāli aptver visu valsts pārvaldes

154iestāžu atalgojuma pārskatīšanu un IKT attīstību

155Labklājības ministrs G.

156Eglītis

1Uz

2pierādījumiem balstītas politikas veidošana

3Eiropas Komisija savā 2019.gada 15.aprīļa ziņojumā

4"Labāks regulējums - padarītā novērtējums un apņemšanās

5saglabāšana" uzsver labāka regulējuma pamatojumu un nozīmi:

6""… uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

7vairs nav tikai pagātnes prioritāte un ierasta tagadnes

8profesionālā prakse. Tā joprojām ir svarīgs nākotnes

9priekšnoteikums. Labāka regulējuma instrumenti tiek izmantoti

10pastāvīgi mainīgā pasaulē, kurā nemitīgi mainās politikas

11problemātika un prioritātes." Atvērta un uz līdzdalību

12vērsta politikas veidošana, kura balstās uz pierādījumiem, ir

13būtisks priekšnoteikums kā ES rīcības, tā nacionāla līmeņa

14rīcības leģitimitātes uzlabošanai. Uz pierādījumiem balstītas

15politikas veidošana ir pamats, lai nodrošinātu mērķētu,

16iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu un resursu

17lietderīgu un efektīvu sadali. Ietekmes novērtējumus,

18izvērtējumus Eiropas Komisija norāda starp labāka regulējuma

19galvenajiem pīlāriem, ko izmanto pierādījumu objektīvā analīzē.

20Izvērtējumi balsta politikas lēmumu pieņemšanu un ir vajadzīgi,

21lai vienkāršotu un novērstu nevajadzīgas izmaksas, neapdraudot

22politikas mērķus.

23Ņemot vērā sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

24ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām, ienākumu izmaiņām,

25spēju iesaistīties sabiedrības dzīvē un nodarbinātībā, uzvedības

26modeļu maiņu, izmaiņu "finansiālo ietilpību", efektīva

27politikas plānošana un ieviešana nav iespējama bez kvalitatīviem,

28savlaicīgi pieejamiem un regulāriem statistikas datiem un

29atbilstošiem analītiskiem instrumentiem. Lēmumu pieņemšana

30COVID-19 pandēmijas laikā, kad rīcības ātrums un spēja elastīgi

31reaģēt uz situācijas attīstību bija izšķiroši faktori atbalsta

32pasākumu plānošanā un ieviešanā, īpaši parādīja atbilstošu

33tehnoloģisku un analītiski risinājumu un administratīvo datu

34pieejamības un kvalitātes nozīmi.

35Labklājības jomā izveidotā tehnoloģiskā bāze (LabIS, SPOLIS,

36Pensiju prognožu modelis u.c.) un politikas ietekmes izvērtējumu

37regulāras veikšanas prakse nodrošina uz pierādījumiem balstītas

38politikas veidošanu. Tehnoloģiskā attīstība, arvien detalizētāku

39monitoringa instrumentu izveide, datu uzkrāšanas nepieciešamība

40dažādu starptautiska un ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas

41uzraudzībai, kā arī izvērtējumos identificētie datu pieejamības

42un/ vai kvalitātes trūkumi ir faktori, kas jāņem vērā labklājības

43jomas tehnoloģisko un analītisko instrumentu attīstībā.

44Nabadzības un sociālās atstumtības analīze Latvijā galvenokārt

45balstās uz diviem datu avotiem - pirmkārt, starptautiski

46salīdzināmu CSP veiktu EU-SILC apsekojumu, otrkārt - valsts

47institūciju un pašvaldību uzkrātiem administratīviem datiem.

48Kopumā gan EU-SILC, gan administratīvie dati sniedz pietiekamu

49analītisku bāzi politikas plānošanai un ietekmes novērtēšanai,

50raksturo nabadzības un sociālās atstumtības aspektus sabiedrībā.

51Kā norādīts OECD zinātniskajā pētījumā252 Latvijā

52pastāv ievērojama administratīvo datu sistēma, kas ļauj sasaistīt

53individuāla līmeņa datus no dažādiem avotiem un tādējādi analizēt

54svarīgus darba tirgus politikas jautājumus, kā arī daudzus citus

55sociāli ekonomiskās pētniecības un politikas jautājumus.

56Līdztekus sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

57uzraudzībai nacionālā līmenī tiek veikta arī starptautiski

58salīdzināma, ES līmeņa sociālās politikas un nodarbinātības

59snieguma uzraudzība. Viens no EK un Padomes Sociālās aizsardzības

60komitejas un Nodarbinātības komitejas instrumentiem, kas ļauj

61izvērtēt ES dalībvalstu sniegumu sociālajā jomā un nodarbinātības

62jomā un kalpo par pamatu arī dalībvalstu specifisko rekomendāciju

63izstrādē, ir laba snieguma rezultātu un galveno izaicinājumu

64novērtēšana (metodoloģijas aprakstu skat. 3.pielikuma 3.tabulas

65skaidrojumā). Šī novērtēšana balstās uz vairākiem ES līmeņa

66monitoringa ietvariem, tai skaitā, Sociālās politikas snieguma

67monitoringa ietvaru, Nodarbinātības monitora ietvaru u.c.

68Sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm, Padomes komitejām, EK

69dienestiem un dalībvalstu statistikas institūtiem notiek

70nepārtraukts šo monitoringa ietvara rādītāju pilnveidošanas un

71papildināšanas process.

72Ir identificēti atsevišķi datu kvalitātes un pieejamības, kā

73arī analīzes pilnveidošanas virzieni, proti:

741) nepietiekama informācija par šaurām, specifiskām

75mērķa grupām, kuras var tikt pakļautas nabadzības riskam un kuru

76situācijas raksturojumu nav iespējams iegūt no EU-SILC

77apsekojuma, piemēram, par personām ar invaliditāti

78(pamatojoties uz pašas personas sniegto veselības stāvokļa

79novērtējumu) informāciju var iegūt tikai daļēji, bet par

80tādām specifiskām grupām kā romi, no ieslodzījuma vietām

81atbrīvotās personas, personas ar nepietiekošām, zemām vai darba

82tirgum neatbilstošām prasmēm u.c. informācija nemaz netiek

83analizēta. Lai arī Latvijā ir definētas nabadzības un/vai

84sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, par

85daļu no tām netiek iegūti dati par to nabadzības un/vai sociālās

86atstumtības risku, turklāt ne par visām grupām (daudzbērnu

87ģimenes, viena vecāka ģimenes, bezpajumtnieki u.c.) ir iespējams

88iegūt datus par faktisko skaitu un citu sociālās iekļaušanas

89politikas veidošanai un koordinācijai nepieciešamo informāciju

90253;

912) dažādos valsts institūciju reģistros (PMLP, VSAA, NVA u.c.)

92un pašvaldību uzkrāto sociālās palīdzības saņēmēju mikrolīmeņa

93datu krustošanas un analīzes laikietilpība un

94sarežģītība254;

953) nepilnīga informācija par pašvaldību visu faktiski

96nodrošināto sociālo atbalstu un nenodrošināta visu pašvaldību

97sniegto sociālā atbalsta veidu uzskaite Sociālās sfēras procesu

98pārvaldības lietojumprogrammā SOPA. Iztrūkst pilnīga un pareiza

99informācija par pašvaldību nodrošināto sociālu atbalstu un tam

100izlietoto finansējumu, jo pašvaldību sagatavotie valsts

101statistiskas pārskati un budžeta dati nemaz nav izmantojami, lai

102gūtu priekšstatu par pašvaldību faktisko nodrošināto sociālo

103atbalstu.255 Lai nodrošinātu pilnvērtīgu SPOLIS

104attīstību, ir nepieciešama sistēmas pārbūve pašos pamatos, jo

105sākotnēji 2009.gadā šī sistēma nebija paredzēta tik apjomīgam

106moduļu paplašinājumam un ārējām integrācijām;

1074) trūkstoši dati par mājokļu kvalitāti un pieejamību

108iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem, mājsaimniecību

109veidiem un reģioniem. Lai gan nav starptautiski harmonizētas

110metodoloģijas mājokļu pieejamības monitoringam, nedz arī

111unificēts rādītāju saraksts, pastāv alternatīvi varianti datu

112ieguvei, piemēram, esošo apsekojumu vai statistikas pārskatu

113papildināšana, regulāra mājokļu pieejamības apsekojuma veikšana.

114Neraugoties uz to, ka LM tiešā atbildībā nav mājokļu datu

115vākšanas organizēšana un uzkrāšana, tomēr sociālās aizsardzības

116un darba tirgus politikas plānošanai mājokļu pieejamības datu

117analīze ir nepieciešama vairākās jomās, piemēram, reģionālās

118mobilitātes atbalsts, SBSP attīstība, deinstitucionalizācija

119u.c.256;

1205) sociālās iekļaušanas un ar to saistīto politiku veidošanā,

121uzraudzībā un nepieciešamo izmaiņu noteikšanā nepietiekami

122izmantota Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas

123sistēmas (SPOLIS) un Labklājības informācijas sistēmas (LabIS)

124paredzētā funkcionalitāte.257 Šobrīd LabIS saņem datus

125no vairākām padotības iestādēm un vairākām informācijas sistēmām.

126Lai varētu iegūt precīzākus un pilnīgākus datus labklājības

127nozares politikas veidošanai, jānovērš līdzīgu vai savstarpēji

128papildinošu datu atšķirīga interpretācija (t.sk. vērtība un

129saturs), ja tie nāk no dažādām iestādēm, jānodrošina atsevišķu

130datu veidu un kopu pieejamība, jāpilnveido datu kvalitāte un to

131pieejamība nepieciešamajā formātā un/vai detalizācijā;

1326) ietekmes un politikas efektivitātes novērtēšanā izmantojamo

133instrumentu/ programmu paplašināšana, izmantojot

134mikrosimulācijas rīkus258;

1357) pensiju sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM ir

136izveidots un gandrīz 20 gadus tiek izmantots Makrosimulācijas

137modelis. Šo prognožu precizitāte un kvalitāte tiešā veidā

138ietekmē sociālās apdrošināšana/pensiju sistēmas stabilitāti un

139ilgtspēju, finanšu plānošanu. Eksperta vērtējumā259,

140pētāmā makrosimulācijas metožu izvēle Latvijas pensiju sistēmas

141analīzē no teorētiskā viedokļa ir pilnībā pamatota, metodoloģija

142īstermiņa un vidēja termiņa prognozēm kopumā ir atbilstoša. Taču

143modelis ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot

144prognozēšanas un pieņēmumu radītās novirzes ilgtermiņa aprēķinos,

145pielietojot kombinētas ekspertu un statistiskās prognozes, kuras

146nepieciešams izmantot arī iestājoties būtiskām izmaiņām

147ekonomikas attīstībā, kā arī nosakot ikgadējās attīstības

148scenāriju parametru precizēšanu.;

1498) pēdējos gados Padomes Sociālās aizsardzības komiteja,

150Nodarbinātības komiteja un EK arvien lielāku uzmanību velta

151sociālās politikas dažādu aspektu uzraudzībai, pilnveidojot

152esošos starptautiski salīdzināmos monitoringa ietvarus un

153instrumentus, kā arī izstrādājot virkni jaunu ietvaru un

154indikatoru dažādu ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas uzraudzībai. Šī

155uzraudzības procesa ietvaros tiek pilnveidoti un izstrādāti tādi

156monitoringa ietvari kā, piemēram, Minimālā ienākuma salīdzinošais

157ietvars, Pensijas adekvātuma salīdzinošais ietvars, Sociālās

158politikas snieguma monitors, Ilgtermiņa aprūpes salīdzinošais

159ietvars, Monitoringa ietvars Padomes 2019.gada 8.novembra

160ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi

161sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01), Monitoringa ietvars

162Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva

1632019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un

164aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

165ieviešanas uzraudzībai, Bērnu aprūpes un atbalsta bērniem

166salīdzinošais ietvars, iespēju nevienlīdzības indikatori.

167Iepriekšminētie instrumenti kalpo kā pamats Latvijas snieguma

168salīdzinošai vērtēšanai ES līmenī, specifisko valsts

169rekomendāciju izstrādei u.tml. Šis darbs tiešā veidā skar ES

170dalībvalstis, to administratīvajos reģistros uzkrājamo datu

171vākšanu un kvalitātes pilnveidošanu, sadarbību ar nacionālām

172statistikas institūcijām apsekojumu metodoloģiju uzlabošanā,

173regulāru datu sniegšanu EK un citām starptautiskām

174institūcijām;

1759) nepieciešams precīzāk formulēt datu izmantošanas

176mērķus, piemēram, līdz šim nav ticis pilnībā izvērtēts, kādi

177dati par vardarbības izplatību ir nepieciešami rīcībpolitikas

178veidošanai un kādi ir uzkrāto datu izmantošanas mērķi. Tas ļautu

179visām datu uzkrāšanā un apkopošanā iesaistītajām pusēm izvērtēt

180apstākļus, kas ietekmē datu izmaiņas un arī labāk analizēt

181konkrētu pasākumu ieviešanas rezultātus.260

182Ņemot vērā iepriekš identificētos trūkumus, sociālās

183aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanas, koordinēšanas

184un uzraudzības uzlabošanai nepieciešams:

185• nodrošināt pilnīgu un aktuālu informāciju par visām

186nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām

187iedzīvotāju grupām, sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām

188vienojoties par atbilstošākajām datu iegūšanas metodēm un

189avotiem;

190• pilnveidot sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

191plānošanā un prognozēšanā izmantojamos tehnoloģiskos rīkus, datu

192analītiskās apstrādes modeļus un statistiskās metodes;

193• nodrošināt administratīvajos reģistros uzkrāto datu regulāru

194pilnveidošanu, kvalitātes uzlabošanu, pieejamību politikas

195plānošanai un uzraudzībai nepieciešamajos datu griezumos un

196regularitātē.

19712.2 Integrētās

198pieejas nodrošināšana politikas veidošanas procesos

199Politikas plānošana, ieviešana un novērtēšana dažādās nozarēs

200norit atšķirīgi - to ietekmē katras nozares īpatnības,

201identificētie izaicinājumi un izvirzītie mērķi. Vienlaikus

202ikvienā politikas nozarē nepieciešams ņemt vērā t.s. horizontālos

203principus. Labklājības ministrijas pārraudzībā ir vienlīdzīgu

204iespēju princips, kas paredz pienākumu politikas plānošanā,

205ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajiem ekspertiem nodrošināt, ka

206tiek ņemtas vērā ikvienas personas vajadzības neatkarīgi no

207dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa (invaliditātes). Tas

208nozīmē, ka, piemēram, novērtējot izglītības pieejamību reģionos,

209tiek vērtēta nepieciešamība pēc specifiskiem atbalsta pasākumiem,

210kas veicina personu ar invaliditāti izglītības iespējas.

211Sociālās aizsardzības un nodarbinātības politikā vienlīdzīgu

212iespēju principam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, vērtējot,

213piemēram, vecuma grupas, kuras bezdarba riskam ir pakļautas

214vairāk nekā pārējā sabiedrība, vai īstenojot pasākumus, kas

215mazina stereotipus par sievietēm un vīriešiem atbilstošu

216uzvedību, kas tālāk ietekmē gan personu izglītības un karjeras

217izvēles, gan arī attieksmi pret lomu un iesaisti mājsaimniecības

218un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu veikšanā, tāpat arī izpratni

219par sieviešu un vīriešu savstarpējām attiecībām, uztverot tās par

220hierarhiskām vai līdztiesīgām.

221Politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto

222ekspertu uzdevums ir iespējami mazināt dažādu sabiedrības grupu

223atšķirības attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tostarp

224valsts un pašvaldību atbalsta pasākumiem, nodrošinot, ka ikvienam

225ir ne vien tiesiskas, bet arī faktiskas iespējas realizēt savu

226potenciālu jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no dzimuma, vecuma un

227invaliditātes, kā arī citām pazīmēm.

22812.2.1 Sieviešu un vīriešu

229vienlīdzīgu iespēju integrēta pieeja

230Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies

231integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama

232kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās

233nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu,

234iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības,

235satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās

236attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un

237īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un

238sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas

239īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes

240iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie

241izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot

242sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu.

2432001.gada 16.oktobrī MK apstiprināja261 Koncepciju

244dzimumu līdztiesības īstenošanai262 (turpmāk -

245Koncepcija), kurā tika izvirzīts mērķis veicināt dzimumu

246līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu

247risināšanu. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti divi uzdevumi:

248iezīmēt prioritāri risināmās problēmas dzimumu līdztiesības jomā

249Latvijā un izveidot valsts pārvaldes institūciju pieejas ietvaru

250identificēto problēmjautājumu efektīvai risināšanai. Koncepcija

251bija pirmais politikas plānošanas dokuments sieviešu un vīriešu

252vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanā, turpmākos 20 gadus

253kalpojot par pamatu plānveida politikai263, kā arī

254politikas pasākumiem un likumu iniciatīvām līdztiesības

255veicināšanai sabiedrībā.

256Koncepcijā tika izvirzītas noteiktas jomas, kurās ekspertu

257vērtējumā dzimumu līdztiesība tobrīd tika nodrošināta

258nepietiekami:

2591. makroekonomiskā politika (vertikālā segregācija

260darba tirgū, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība, viena

261dzimuma pārsvars mazo un vidējo uzņēmumu valdēs, izteikts vīriešu

262un sieviešu pārsvars noteiktās profesijās, nelīdzsvarota

263mājsaimniecības un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu sadale starp

264mājsaimniecībā dzīvojošām sievietēm un vīriešiem);

2652. līdzdalības un pārstāvniecības līdztiesība (izteikts

266vīriešu pārsvars politiskajās partijās un attiecīgi arī valsts un

267pašvaldību deputātu, kā arī ministru vidū; vertikālā segregācija

268valsts civildienestā);

2693. līdztiesība sociālajā dzīvē, atsevišķi izceļot

270• izglītību (izteikts sieviešu pārsvars mācībspēka vidū,

271augsts mācības nepabeigušo zēnu skaits, vecuma ierobežojumi

272doktorantūras stipendiju saņemšanai, tādējādi netieši

273diskriminējot studentes, kas devušās mācību pārtraukumā

274grūtniecības un bērna kopšanas dēļ; vertikālā segregācija

275akadēmiskajā mācībspēkā);

276• monetāro labklājību (augsts nabadzības risks sievietēm, jo

277īpaši sievietēm, kurām ir bērni; zems atalgojums sievietēm un

278līdz ar to arī sievietēm un vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas

279apmēra atšķirība);

280• veselību (izteikti zemais vidējais paredzamais mūža ilgums

281vīriešiem, augsts ārējo nāves cēloņu izraisīts vīriešu mirstības

282līmenis, vīriešu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju

283vidū, vīriešu zemā iniciatīva vērsties pie ārstiem profilaktisku

284un nepieciešamu pārbaužu un manipulāciju veikšanai);

285• vardarbību un seksuālo uzmākšanos (augstie ar dzimumu

286saistītas vardarbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz sievietēm,

287kas cietušas no tuva ģimenes locekļa (visbiežāk vīrieša) veiktas

288vardarbības; sieviešu tirdzniecība un ekspluatācija, jo īpaši

289seksuālu pakalpojumu sniegšanai).

2904. līdzdalība pilsoniskajā sabiedrībā (mazs skaits

291nevalstisko organizāciju, kuru darbības mērķis saistīts ar

292sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu;

293nepilnīgs ar dzimumu līdztiesību saistītu strīdu izskatīšanas

294mehānisms, kā arī augstā tolerance attiecībā uz nelīdztiesīgām

295situācijām);

2965. dzimumu lomu un stereotipu maiņa (vēsturiski

297nostiprinājusies un grūti maināma izpratne par dzimumu sociālajām

298lomām un ar to saistīti stereotipi);

2996. informācijas pamats dzimumu līdztiesības situācijas

300analīzei (nepietiekama politikas analīze un pētījumi par

301sieviešu un vīriešu faktisko situāciju dažādās dzīves jomās;

302nepilnīgi pēc dzimuma dalīti statistikas dati).

303Lai arī katrā no minētajām nozarēm situācija, salīdzinot ar

3042000.gadu, kad Koncepcija tika sagatavota, ir uzlabojusies,

305nevienā no tām nav sasniegts pietiekams rezultāts, kas ļautu

306runāt par faktisku sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un

307iespēju nodrošināšanu. Piemēram, vēl arvien vērojamas negatīvas

308tendences attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas

309atšķirību, arī horizontālā un vertikālā segregācija darba tirgū

310daļā nozaru vēl arvien ir izplatīta, reizēm pat acīmredzama.

311Vardarbības ģimenē, jo īpaši ar dzimumu saistītas vardarbības

312izplatība turpina pieaugt un kopējais tolerances līmenis

313sabiedrībā attiecībā uz vardarbību ir salīdzinoši augsts,

314augstākais ES dalībvalstu vidū.264 Šādas attieksmes un

315uzvedības jo īpaši ietekmē sabiedrībā pastāvošie stereotipi par

316sieviešu un vīriešu lomām ģimenē, darbā, izglītībā un ikdienas

317pienākumos, kā arī salīdzinoši zemo nozaru politiku plānošanā,

318īstenošanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu izpratne par

319īstenoto pasākumu ietekmi uz sievietēm un vīriešiem un

320nepieciešamību pēc mērķētiem pasākumiem nelabvēlīgākā situācijā

321esošā dzimuma tiesību ievērošanas veicināšanā.

322Kopš Koncepcijas pieņemšanas ir mainījušies vairāki apstākļi,

323kas būtiski ietekmē pieeju, kādā dzimumu līdztiesība Latvijā tiek

324veicināta. Kopš Koncepcijas pieņemšanas 2001.gadā Latvija ir

325pievienojusies vairākām nozīmīgām starptautiskām organizācijām -

326Ziemeļatlantijas līgumu organizācijai (2004.gada 29.martā), ES

327(2004.gada 1.maijā) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības

328organizācijai (2016.gada 1.jūlijā). Dalība šajās organizācijās

329būtiski veicinājusi starptautisko sadarbību un ārvalstu granta

330programmu apguvi, kā arī sniegusi nozīmīgu ieguldījumu nacionālās

331dzimumu līdztiesības politikas un tās īstenoto pasākumu ietekmes

332uz sabiedrību izpētē, analīzē un novērtēšanā, mainot uzsvarus

333attiecībā uz prioritārajām jomām, kurās sieviešu un vīriešu

334vienlīdzīgu tiesību un iespēju princips stiprināms primāri.

335Vērtējot Koncepcijā izvirzītos pasākumus dzimumu līdztiesības

336politikas ieviešanai un īstenošanai, secināms, ka gandrīz visi no

337tiem ir īstenoti.

3381) Spēcīga institucionālā

339mehānisma izveide

340Kopš 2002.gada LM darbojas konsultatīva institūcija, kuras

341galvenais uzdevums ir sekmēt un vērtēt dzimumu līdztiesības

342politikas īstenošanas procesu, izstrādāt ieteikumus

343nepieciešamajiem uzlabojumiem dzimumu līdztiesības principa

344īstenošanai nozaru ministrijās, kā arī veidot ekspertu diskusijas

345par aktuālajiem jautājumiem. Sākotnēji šīs funkcijas īstenoja

346Dzimumu līdztiesības padome265, vēlāk tās pārņēma

347Dzimumu līdztiesības komiteja266. Dzimumu līdztiesības

348komiteja arī šobrīd ir aktīva konsultatīva institūcija, kurā ir

349pārstāvētas visas ministrijas (izņemot Ekonomikas un Finanšu

350ministriju), Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību

351institūcijās birojs, Valsts kanceleja, sociālie partneri un

352septiņas nacionāla mēroga nevalstiskās organizācijas. Šobrīd

353Dzimumu līdztiesības komitejas sanāksmes tiek sasauktas vidēji

354divas reizes gadā. Paralēli pēdējā gada laikā stiprināta

355starpinstitūciju sadarbība, veicinot ekspertu diskusijas par

356dažādās nozarēs pastāvošiem izaicinājumiem dzimumu līdztiesības

357faktiskai sekmēšanai. Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu

358tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam ir viens no

359uzskatāmākajiem piemēriem, jo tajā iekļauti tikai tādi pasākumi,

360par kuriem dažādu valsts pārvaldes iestāžu eksperti kopā ar

361sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru vienojušies

362padziļinātu diskusiju rezultātā, radot priekšnoteikumu veiksmīgai

363sadarbībai arī dokumenta īstenošanas gaitā.

3642) Normatīvās bāzes

365pilnveidošana

366Koncepcijas izstrādes brīdī diskriminācijas un atšķirīgas

367attieksmes aizlieguma princips bija nostiprināts tikai daļā

368nozaru tiesību aktu, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par

369nepieciešamības ievērot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes

370aizlieguma, tostarp pēc personas dzimuma, nozīmi dažādās jomās.

371Šobrīd uzskatāms, ka normatīvās bāzes pilnveidošana kopumā ir

372paveikta, jo diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma

373princips integrēts visos nozaru "jumta"

374likumos.267

3753) Stratēģija dzimumu

376līdztiesības īstenošanai

3772002.gadā tika izstrādāts Pasākumu plāns Koncepcijas

378ieviešanai. Pēc tā sekmīgas īstenošanas un novērtēšanas tika

379pieņemts lēmums uzsāktās iniciatīvas turpināt, sagatavojot

380īstermiņa politikas plānošanas dokumentu - Programmu dzimumu

381līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam. Uzsāktā prakse tiek

382turpināta arī šobrīd, un kopumā kopš Koncepcijas izstrādes

383sagatavoti un īstenoti pieci īstermiņa politikas plānošanas

384dokumenti dzimumu līdztiesības veicināšanai

385Latvijā.268 Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu

386tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam (turpmāk -

387Plāns) mērķis bija veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu

388nozaru politikas īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un

389vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Mērķa

390sasniegšanai tika izvirzīti pieci rīcības virzieni: (1) sieviešu

391un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba

392tirgū veicināšana; (2) zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu

393vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšana; (3) ar dzimumu

394saistītas vardarbības izplatības mazināšana; (4) institūciju

395kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos; (5)

396sabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos.

397Vērtējot Plāna rīcības virzienu izpildi kopumā, jāsecina, ka

398ir izpildīts aptuveni puse no plānotajiem pasākumiem, vienlaikus

399atsevišķu rīcības virzienu ietvaros ir sasniegti pozitīvi

400rezultāti, kas snieguši būtisku ieguldījumu dzimumu līdztiesības

401principa aktualizēšanā dažādās nozarēs. Plāna pasākumi tika

402īstenoti ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām,

403tādējādi veidojot ciešu un stabilu sadarbības partneru tīklu.

404Plāna pasākumu īstenošanai papildus budžeta līdzekļi netika

405piešķirti. Nozarēs, kurās bija plānoti pasākumi, kas tieši vai

406netieši bija vērsti uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un

407tiesību nodrošināšanu, tika īstenoti, izmantojot institūcijām jau

408piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus lielākā daļa no

409īstenotajiem pasākumiem tika īstenota ar Eiropas Savienības

410struktūrfondu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.

411Vairāki Plānā paredzētie pasākumi netika īstenoti ierobežoto

412cilvēkresursu kapacitātes dēļ.

413Lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas darba

414tirgū, īstenota mācību programma par sociālo iekļaušanu un

415diskriminācijas novēršanu dažādības vadības un tolerances

416paaugstināšanai darba vietā, kuru apguvuši vairāk nekā 600 dažādu

417līmeņu speciālisti no pašvaldību iestādēm, biedrībām un

418nodibinājumiem un uzņēmumiem. Tāpat izstrādāti ieteikumi darba

419devējiem par ieguvumiem, ko sniedz dažādības vadības principu

420īstenošana uzņēmuma darbībā. Īstenota arī motivācijas programma

421personām, kuras sava dzimuma, tautības vai invaliditātes dēļ

422saskārušās ar šķēršļiem darba tirgū vai izglītības iegūšanā.

423Izstrādāti un izplatīti informatīvie materiāli iedzīvotājiem par

424dzimumu diskriminācijas atpazīšanu un pieejamo atbalstu

425diskriminācijas gadījumā.

426Darba un privātās dzīves saskaņošana ir viens no

427priekšnoteikumiem sieviešu un vīriešu līdzvērtīgai iesaistei

428darba tirgū, tādēļ arī Plāna ietvaros tika pievērsta uzmanība -

429tēva lomas stiprināšanai, vīriešu lomai mūsdienu sabiedrībā

430kopumā aktualizēšanai. Tika organizētas informatīvas

431kampaņas269 izpratnes par tēva lomu ģimenē

432stiprināšanai, akcentējot ieguvumus, ko sniedz līdzvērtīga vecāku

433iesaiste rūpēs par bērniem un ģimenei kopumā, kā arī pievēršot

434uzmanību šķirto tēvu ikdienai un izaicinājumiem. Kampaņas

435ietvaros veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina,

436ka katrs piektais aptaujātais vīrietis ar bērniem rotaļās un

437sarunās pavada mazāk nekā 30 minūtes dienā (sievietes šādu

438atbildi sniegušas divreiz retāk). Turklāt tikai ceturtdaļa

439aptaujāto vecāku norādījuši, ka ģimenei velta pietiekami daudz

440laika, kā galveno iemeslu norādot laika trūkumu. Savukārt

4412020.gada informatīvās kampaņas ietvaros veiktajā aptaujā

442noskaidrots, ka 67.0% aptaujāto ģimenēs ar bērniem līdz 18 gadu

443vecumam tēvi ir iesaistīti bērnu aprūpē, tomēr tikai 13.0% ģimeņu

444vērtējumā mātes un tēva iesaiste un loma ir līdzvērtīga.

445Lai veicinātu darba samaksas atšķirību starp sievietēm un

446vīriešiem samazināšanu, Plāna ietvaros uzmanība tika pievērsta

447arī darba tirgus segregācijas aspektiem, īstenojot pasākumus,

448galvenokārt izglītības jomā. Kā liecina statistikas dati

4492019.gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem

450ir pieaugusi līdz 21.2% (2018.gadā 19.6 %)270, kas ir

451viens no izaicinājumiem, nākamajā politikas plānošanas

452periodā.

453Ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai veiktas

454sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot

455reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos

456materiālus par pieejamo atbalstu un pakalpojumiem cietušajām

457sievietēm un līdzcilvēkiem, kā arī īstenojot pasākumus, lai jau

458preventīvi novērstu vardarbības riskus, strādājot ar jauniešiem.

459Īpaša uzmanība pievērsta dažādu iesaistīto institūciju izpratnes

460paaugstināšanai par dažādiem vardarbības veidiem un to

461atpazīšanu, kā arī atbalsta iespējām no vardarbības cietušām un

462vardarbību veikušām personām. Kopš 2020.gada augusta visā valstī

463ieviests institūciju sadarbības modelis, kur centrā ir no

464vardarbības cietušais un viņa vajadzības.

465Vēl arvien speciālistu vidū un sabiedrībā pastāv dažāda

466izpratne par dzimumu līdztiesības principiem un nepieciešamību to

467integrēt dažādās politikas jomās, taču ierobežoto finanšu resursu

468dēļ, Plāna ietvaros netika īstenoti pasākumi valsts pārvaldes

469iestāžu darbinieku izpratnes veicināšanai par dzimumu

470līdztiesības mērķiem un uzdevumiem un dzimumu līdztiesības

471principu integrēšanu nozaru politikās.

472Atsevišķi pasākumi, kurus neizdevās īstenot Plāna

4732018.-2020.gada darbības laikā, bet kuri aktualitāti nav

474zaudējuši, iekļauti Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību

475un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam.

4764) Dzimumu līdztiesības

477pārraudzība un novērtēšana

478Labklājības ministrija regulāri izstrādā dažādus informatīvos

479ziņojumus271, situācijas novērtējumus272,

480rekomendācijas273 un vadlīnijas sekmīgai dzimumu

481līdztiesības principa integrēšanai nozaru

482politikās.274 Savukārt CSP mājaslapā ir pieejama

483atsevišķa sadaļa, kurā apkopoti galvenie dzimumu līdztiesības

484rādītāji sešos sektoros: izglītība, nodarbinātība, sociālā

485drošība, vara, likumpārkāpumi un vardarbība un

486veselība.275 Tāpat CSP regulāri publicē pārskatu par

487aktuālajām tendencēm sabiedrībā, vērtējot un analizējot datus par

488sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā minētajos sektoros.

489Nozīmīgs statistiskās un analītiskās informācijas avots ir

490Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas ir ES

491aģentūra, kuras darbs ir bāzēts Lietuvā276. Institūts

492regulāri publicē dažādus pārskatus par sieviešu un vīriešu

493vienlīdzīgām iespējām dažādās jomās. EIGE regulāri publicē arī

494Dzimumu līdztiesības indeksu277, kurā 100 punkti

495liecina, ka ir sasniegta pilnīga līdztiesība, savukārt 1 punkts

496liecinātu par pilnīgu nelīdztiesību. 2020.gada indeksā (tiek

497izmantoti dati par 2018. gadu, bet, ja pieejams, tad arī jaunāki

498dati) Latvija ieguva 60,8 punktus, iegūstot 17. vietu ES

499dalībvalstu vidū, kas ir par 7,1 punktu zemāks kā vidēji ES. Kopš

5002010. gada, kad uzsākta indeksa mērīšana, Latvija pakāpusies par

5015,6 punktiem, savukārt kopš 2017. gada tikai par 1,1 punktu.

502Indekss tiek mērīts 6 jomās - darbs, finanses, zināšanas, laiks,

503vara, veselība. Augstāko punktu skaitu Latvija ir ieguvusi

504veselības jomā (78,4), lai gan tieši šajā jomā Latvija atrodas

505vienā no viszemākajām vietām starp visām ES dalībvalstīm

506(26.vieta). Nevienlīdzīga situācija visvairāk dominē zināšanu

507jomā (49,3 punkti) un finanšu jomā (65,2 punkti), un attiecīgi

508arī šajās jomā Latvija atrodas vienās no zemākajām vietām

509(respektīvi, 28. un 26. vieta). Lielākā izaugsme kopš 2010. gada

510ir notikusi varas jomā, savukārt zināšanu jomā ir zināma

511stagnācija.

512Dzimumu līdztiesības politikas monitorings ir nozīmīgs

513politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu

514ikdienas darba uzdevums, kas tiek praktizēts regulāri, pēc

515iespējas procesā iesaistot nozaru ministrijas, sociālos partnerus

516un nevalstiskās organizācijas. Aktīva līdzdalība starptautiskās

517iniciatīvās, kā arī dalība ES tiesību aktu izdošanas ietvaros

518organizētās darba grupās, sanāksmēs un dažāda formāta diskusijās

519jo īpaši sekmējusi izpratni par globāliem un reģionāliem

520izaicinājumiem, kas neizbēgami vērojami arī Latvijā.

5215) Vienlaicīga izglītošana un

522izpratnes līmeņa paaugstināšana

523Pēdējos divdesmit gadus aktīvi strādāts pie integrētās pieejas

524dzimumu līdztiesības veicināšanai ieviešanas valsts pārvaldē.

525Vienlaikus nozaru politikas veidošanā iesaistīto speciālistu

526izpratne un zināšanas par dzimumu līdztiesības principiem un

527integrētās pieejas izmantošanu nozaru politikas plānošanā,

528īstenošanā un novērtēšanā ir salīdzinoši zema. Šobrīd valsts

529pārvaldes ekspertiem netiek nodrošināta iespēja padziļināti

530pilnveidot savas zināšanas un prasmes dzimumu līdztiesības

531integrētās pieejas īstenošanai konkrētas nozares politikā.

532Izglītošanas aktivitātes notiek sporādiski, projektu ietvaros,

533bez iespējas pārliecināties par gūto zināšanu praktisku

534pielietojumu darbā.

535Izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicama

536regulāri, pēc iespējas aktualizējot sieviešu un vīriešu

537vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanas šķēršļus konkrētu

538nozaru ietvaros, tādējādi uzskatāmi atainojot dzimumu

539līdztiesības principu attiecīgajā politikā.

540Koncepcijā izvirzīto īstermiņa uzdevumu (skat. 1.-3.punktu)

541īstenošana faktiski ir noslēgusies. Turklāt Koncepcijā izvirzītie

542izaicinājumi ir mainījušies un neatbilst mūsdienās novērojamajām

543tendencēm. Piemēram, šobrīd IKT attīstībai ir būtiska ietekme uz

544vienlīdzīgu iespēju īstenošanu, kas ir vērā ņemams faktors un ir

545jāiekļauj gan dzimumu līdztiesības, gan invaliditātes politikās.

546Tāpat aktuāls ir jautājums par vardarbību pret sievietēm

547interneta vidē.

548Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatāms, ka Koncepcijas

549ieviešanas process ir noslēdzies, un tās turpmāka darbība vairs

550nav aktuāla. Informācija par aktuālajiem izaicinājumiem iekļauta

551Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju

552veicināšanai 2021.-2023.gadam, kas iezīmē jaunās desmitgades

553tendences un izaicinājumus dzimumu līdztiesības jomā Latvijā. Tas

554iekļausies arī ES kopējā dzimumu līdztiesības stratēģijā

555noteiktajam ietvaram un atbildīs tajā noteiktajiem mērķiem

5562020.-2025.gadam.

55712.2.2 Personu ar invaliditāti

558nediskriminēšanas un vienlīdzīgu tiesību princips

559Līdz ar Latvijas pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar

560invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija), kuru Latvija

561ratificēja 2010.gada 1.martā, tika iezīmēta pieejas maiņa

562invaliditātes izpratnei Latvijā. ANO Konvencijas mērķis ir

563veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar

564invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības

565locekļiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un

566veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu ekonomiskajā,

567sociālajā, politiskajā, juridiskajā un kultūras dzīvē. ANO

568Konvencija balstīta cilvēktiesību pieejā paredz pāreju no

569medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no

570citiem cilvēkiem, uz sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz

571personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu

572līdzdalību sabiedriskajos procesos. Cilvēktiesību pieeja paredz,

573ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības,

574sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tam piemītošas

575atšķirības, tai skaitā, invaliditātes dēļ.

576Medicīniskais modelis uzsver:

577Cilvēktiesību pieeja uzsver:

578Personas nespējību

579Slimības izvirzīšanu priekšplānā

580Personas pasīvu līdzdarbošanos

581sabiedriskajos procesos

582Atkarību no citiem līdzcilvēkiem - gan

583finansiālā, gan sociālā

584Dzīvi institūciju vidē

585Piemērotas informācijas trūkumu

586Personas kā sabiedriskā procesa neatņemamu

587sastāvdaļu

588Personu ar invaliditāti kā tiesības un

589brīvību turētāju

590Personas aktīvu līdzdarbošanos

591sabiedriskajos procesos, izglītībā, nodarbinātībā

592Patstāvību

593Dzīvi ģimenes un māju vidē, sabiedrībā

594Daudzpusīgu un pieejamu informāciju, vidi,

595pakalpojumus

596Tas nozīmē, ka invaliditātes politikas jomā nepieciešams

597īstenot integrētu pieeju, proti, politikas pasākumi, lai

598nodrošinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības uz

599līdzdalību sabiedrībā un patstāvīgu dzīvi, jāīsteno visu nozaru

600politikās. Tikai tādā veidā iespējams virzīties uz cilvēktiesības

601balstītu izpratni par invaliditāti un atteikties no medicīniskā

602modeļa. Šāda pieeja invaliditātes jautājumiem veido kopējo

603ietvaru invaliditātes politikas plānošanā un ieviešanā.

604Tādējādipersonu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana

605ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums,

606lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti,

607pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās, t.i.,

608nozaru atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas

609katra ir atbildīga par uzņemto saistību pakāpenisku ieviešanu

610attiecīgajā jomā. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana,

611plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to

612pieejamību arī personām ar invaliditāti. Jāuzsver, ka vides, ēku,

613ceļu, transporta, informācijas un sakaru pakalpojumu pieejamība

614ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēki ar invaliditāti

615veiksmīgi integrētos sabiedrībā, saņemtu nepieciešamos

616pakalpojumus un īstenotu savas tiesības.

617Latvijā ir izveidots institucionālais mehānisms - Labklājības

618ministrija noteikta kā nacionālais kontaktpunkts, Invaliditātes

619lietu nacionālā padome noteikta kā koordinējošais mehānisms, bet

620tiesībsargs kā uzraugošais mehānisms, tādējādi ļaujot nodrošināt

621pašu personu ar invaliditāti iesaisti ar invaliditāti saistītu

622jautājumu apspriešanā un viedokļu apmaiņā par to, kā veidot

623iekļaujošu sabiedrību. Tāpat visos galvenajos nozaru likumos ir

624noteikts diskriminācijas aizlieguma princips. Taču faktiskās

625situācijas izvērtējums atklāj būtiskas problēmas personu ar

626invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un nediskriminēšanas

627nodrošināšanā un de jure noteikto principu praktisku

628piemērošanu.

629Ministru kabinets 2013.gada 19.novembrī apstiprināja

630"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar

631invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.

632gadam" 278, kas ir pirmais politikas plānošanas

633dokuments, kurā tika definēta pāreja no medicīniskā un

634cilvēktiesībās balstīto sociālo modeli. Pamatnostādnēs tika

635izvirzīts mērķis veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu

636iespēju un tiesību īstenošanu, savukārt veicamie uzdevumi tika

637paredzēja virzību uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti

638pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu saskaņā ar konvencijā

639noteiktajiem principiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti

640uzdevumi četros rīcības virzienos - izglītība, nodarbinātība,

641sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne.279

642Situācija minētajos rīcības virzienos pamatnostādņu

643īstenošanas periodā ir uzlabojusies, tomēr arvien ir

644saglabājušies izaicinājumi, kas invaliditātes politikas jomā

645risināmi turpmākajos gados, lai nodrošinātu personām ar

646invaliditāti vienlīdzīgas tiesības un iespējas visās dzīves

647jomās. Informatīvais ziņojums par pamatnostādņu vidusposma

648novērtējumu280 liecina, ka pamatnostādnēs izvirzītais

649mērķis ir sasniegts daļēji. Vairums izvirzīto rezultatīvo

650rādītāju ir sasniegti, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti

651saņemt kvalitatīvus un efektīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgāk

652iekļauties sabiedrībā. Tas ir attiecināms gan uz iekļaujošas

653izglītības nostiprināšanu, sniedzot atbalstu gan izglītojamiem ar

654speciālām vajadzībām, t.sk. izglītojamiem ar invaliditāti, gan

655pedagogiem, organizējot mācības un konsultācijas darbam ar šīs

656mērķa grupas izglītojamiem. Tāpat tiek attīstīti subsidētās

657nodarbinātības pasākumi, lai sniegtu iespēju bezdarbniekiem ar

658invaliditāti atjaunot vai iegūt jaunas darba prasmes un gūt

659nepieciešamo darba pieredzi. Liels ieguldījums ir veikts arī

660invaliditātes noteikšanas sistēmas maiņā, ietverot kritērijus par

661funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un virzoties prom no

662medicīniskā modeļa uz cilvēktiesību pieeju invaliditātes

663noteikšanas procesā. Tomēr daļa pamatnostādnēs noteiktie

664rezultatīvie rādītāji nav sasniegti, jo pasākumu īstenošana, lai

665šos rezultatīvos rādītājus sasniegtu, vēl joprojām ir procesā, kā

666arī analīze par personu ar invaliditāti situāciju sabiedrībā

667(nodarbinātības, iekļaujošas izglītības, sabiedrības attieksmes,

668vides pieejamības u.c. jomās) liecina par nepieciešamību īstenot

669turpmākus pasākumus virzībai uz ANO Konvencijā noteikto mērķi un

670pamatprincipu nostiprināšanu.

671Būtisks vadmotīvs pasākumiem ir ANO Personu ar invaliditāti

672tiesību komitejas izteiktie komentāri un

673rekomendācijas281 ar mērķi uzlabot personu ar

674invaliditāti stāvokli Latvijā un pilnveidot invaliditātes sistēmu

675kopumā. Kopumā pēc Latvijas ziņojuma par Latvijas Republikas

676pirmā nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi laika posmā no

6772010. gada 31. marta līdz 2014.gada 31.decembrim izskatīšanas

678saņēma 48 rekomendācijas, kuras aptver gandrīz visus Konvencijas

679pantus. Komiteja katrai valstij izvēlas divas galvenās

680rekomendācijas. Latvijas gadījumā šīs rekomendācijas ir par

681iekļaujošu izglītību un neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos

682kopienā.

683Turpmākie izaicinājumi invaliditātes politikas un personu ar

684invaliditāti vienlīdzīgu tiesību principu un iespēju

685pilnveidošanā saistās ar cilvēktiesību pieejas nostiprināšanu

686invaliditātes noteikšanas procesā, kurā cilvēks ar invaliditāti

687tiek skatīts kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, tiesību un

688brīvību turētājs, vienlaikus vērtējot personai piemītošos

689funkcionēšanas ierobežojumus ciešā mijiedarbībā ar personas spēju

690iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Būtiskākie

691izaicinājumi saistās ar:

692• adekvātu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu invaliditātes

693seku mazināšanai, ievērojami pieaugot personu ar invaliditāti

694skaitam, t.sk. pieejamas vides un pielāgotu atbalsta pakalpojumu

695pieejamība;

696• invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, lai

697nostiprinātu, ka personai noteiktā invaliditāte tiek balstīta uz

698personai piemītošo funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un

699nevis slimības esamību;

700• sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu izskaušanu,

701uzsverot, ka aizspriedumi un izpratnes trūkums par invaliditātes

702jautājumiem un personām ar invaliditāti, un viņu spējām

703iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos, nereti rodas no

704nezināšanas un pieredzes trūkuma saskarsmē ar šiem cilvēkiem.

705Pasākumi, kas turpmākajos gados īstenojami invaliditātes

706politikas jomā tiks iekļauti Plānā personu ar invaliditāti

707vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam.

70812.3 Iedzīvotāju

709finanšu pratība

710Iedzīvotāju spēja zinoši pārvaldīt savus finanšu aktīvus,

711samazinot parādu slogu un attīstot produktīvu uzkrāšanu un

712ieguldīšanu, NAP2027 ir norādīta kā viens no iedzīvotāju

713labklājību veicinošiem elementiem. Savukārt iedzīvotāju finanšu

714pratības celšana ir norādīta starp uzdevumiem, kas vērsti uz

715iedzīvotāju ienākumu paaugstināšanu. Augstas atsevišķu

716iedzīvotāju grupu finanšu saistības rada šķēršļus efektīvākai ēnu

717ekonomikas mazināšanai un līdzdalībai darba tirgū, jo cilvēkiem

718šādās situācijās zūd motivācija turpināt izglītošanās pasākumus,

719gūt legālus ienākumus un/ vai veikt nodokļu nomaksu no visa gūto

720ienākumu apjoma. Būtiski uzsvērt, ka šīs finanšu saistības ir arī

721nepietiekamu ienākumu sekas bezatbildīgas kreditēšanas un zemas

722finanšu pratības apstākļos. Saskaņā ar LU Biznesa, vadības un

723ekonomikas fakultātes veiktā pētījuma rezultātiem un PTAC

724apkopotajiem datiem, ar katru gadu Latvijā pieaug iedzīvotāju

725kredītsaistību apjoms, īpaši distances un patēriņa kredītu

726segmentā.282 Taču vienlaikus pieaug distances

727kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu, un,

728kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu, savukārt,

729sarucis to kredītņēmēju skaits, kas spējis atmaksāt parādu bez

730pagarinājuma.

731Parādsaistību jautājuma risināšana un iedzīvotāju izvēlētās

732stratēģijas ietekmē nabadzības riska palielināšanos. Nebanku

733sektorā no kreditēšanas pakalpojumiem dominē distances jeb

734"ātrie kredīti", un vieni no aktīvākajiem "ātro

735kredītu" izmantotājiem ir nabadzīgākie iedzīvotāji, kam ir

736ierobežota piekļuve citiem finanšu risinājumiem, tai skaitā,

737lētākiem risinājumiem, banku sektora pakalpojumiem vai iespējai

738aizņemties naudu no tuviniekiem vai draugiem.283

7392019.gada 2.ceturkšņa beigās bija 7 503,70 miljardi euro, ko

740veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%)

741attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām

742saistībām. Savas saistības kavē 142 595 jeb 20,4% fiziskās

743personas. Saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1

744000 euro) ir izsniegtas visvairāk - 666 892 jeb 55,9% gadījumu,

745kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu euro

746apmērā.284 PTAC pārskatā par ārpustiesas parādu

747atgūšanas sektoru 2019.gadā par parādu piedzinēju sniegtajiem

748parāda atgūšanas pakalpojumiem285 secināts, ka

749neatgūto parādu (lietu) skaits tuvojas 80 % rādītājam [...], kas,

750iespējams, norāda ne tikai uz iedzīvotāju/patērētāju ienākumu

751zemo līmeni, bet arī uz "veco", iespējams, neatgūstamo

752parādu (lietu) daļu, kas tiek uzkrāta (bet netiek norakstīta)

753neatgūto parādu kopsummā. Līdz ar to arī atgūto un daļēji atgūto

754lietu skaits no jauna nodotajās parādu lietās procentuāli varētu

755būt daudz lielāks. 2019. gadā no kopējā parādu portfelī esošo

756parādu (lietu) summas apmērs (eiro), kas nodotas ārpustiesas

757parādu atgūšanai no patērētāju kreditēšanas nebankas nozarē, bija

75879,293 milj. eiro jeb 27,57 % no kopējo parādu portfeļa

759lietās.

760Nereti iedzīvotāji, kas ir parādnieki [...], izvairās no

761reģistrētas nodarbinātības un dod priekšroku aplokšņu algām vai

762izbrauc no valsts, tādējādi uz laiku "atrisinot"

763parādsaistību problēmu. Ja pašvaldības dome nav izmantojusi

764tiesiskajā regulējumā paredzēto deleģējumu pašvaldībām noteikt

765labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par

766trūcīgu, tai skaitā, ja ģimenei (personai) ir parādsaistības, tad

767personām (ģimenēm) ar trūcīgā statusu konkrētajā pašvaldībā nevar

768būt parādsaistības, kas nav atrunātas konkrētās pašvaldības

769saistošajos noteikumos.286 Savukārt Maksātnespējas

770likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process

771iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem to sociālā un ekonomiskā

772stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā

773nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem.

774Tādējādi finansiālo problēmu risinājumi fiziskām personām ar

775zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām faktiski nepastāv

776vai ir ļoti ierobežojoši.287

777Augstais iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties segt

778neparedzētus izdevumus, liecina par minimālu uzkrājumu trūkumu un

779augsto individuālo mājsaimniecību finanšu risku. Līdzās

780iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, nabadzības un sociālās

781atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju materiālā nodrošinājuma

782līmeņa celšanas pasākumiem ieteicams attīstīt rīcībpolitikas

783pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju sociālo un ekonomisko

784prasmju, t.sk. finanšu plānošanas, attīstīšanu, palielinot

785personu atbildību gadījumos, kad savas finanšu situācijas

786problēmu risināšanai tiek izmantoti tādi risinājumi kā patēriņa

787kredīti un t.s. ātrie kredīti, kas rada risku nonākt arvien

788dziļākās parādsaistībās. Šādu pasākumu pamatojums ir arī augstais

789mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevar

790atļauties segt neparedzētus izdevumus. Pat neraugoties uz

791pakāpenisku to samazināšanos, rādītāji joprojām saglabājas ļoti

792augsti, pat augstākajā ienākumu kvintilē. Ja 2014.gadā tādas bija

79369,57% mājsaimniecību, tad 2019.gadā - 54,5%, savukārt no

7941.kvintilē esošajām mājsaimniecībām 2019.gadā segt neparedzētus

795izdevumus nevarēja atļauties 76,6% mājsaimniecību, bet no

7965.kvintilē esošajām mājsaimniecībām - gandrīz ceturtā daļa

797(24,6%).288 Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 8,4%

798respondentu ir izmantojuši ātros kredītus savu un savas ģimenes

799materiālo problēmu risināšanai pēdējo 3 gadu laikā, turklāt

800lielāko īpatsvaru no tiem veido respondenti jaunākajās vecuma

801grupās un zemākajās ienākumu grupās.289 Līdz ar to

802viens no riskantākajiem, īstermiņa risinājumiem ar ilgtermiņa

803negatīvu ietekmi vēl vairāk var pasliktināt indivīda finansiālo

804situāciju un palielināt nabadzības risku.

805Ņemot vērā sabiedrības finanšu pratības jautājumu pieaugošo

806aktualitāti, īpaši, zemās finanšu pratības negatīvo ietekmi uz

807iedzīvotāju ienākumiem un iesaistīšanos nodarbinātībā, NVA

808pārskata periodā uzsāka preventīvus un izglītojošus pasākumus bez

809darba esošo personu finanšu pratības uzlabošanai, kā arī

810jautājumos par mājsaimniecības budžeta plānošanu. 2017. gada

8112.pusgadā ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku

812izglītībai" ietvaros tika izstrādāta e-apmācības programma

813"Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" un

814nodrošināta tā pieejamība. Programma sniedz zināšanas par valsts

815un mājsaimniecības budžeta plānošanu, ienākumu gūšanas veidiem,

816nodokļu nozīmi, izdevumu kontroli, kredītu būtību, finanšu

817dokumentu nozīmi, cenas veidošanos, finanšu sektora lomu

818ekonomikā un finanšu pakalpojumu veidiem, patērētāju tiesībām un

819atbildību, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem

820u.c. E-apmācības modulis290 ir pieejams NVA mājaslapā

821ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem,

822bet arī ikvienam cilvēkam, kurš vēlas pārbaudīt vai pilnveidot

823savas zināšanas finanšu pratībā. Ņemot vērā jautājuma par finanšu

824pratību aktualitāti, nākamajos gados pastiprināta uzmanība būtu

825veltāma padziļinātu konsultāciju un atbalsta sniegšanai NVA

826klientiem parādsaistību risināšanas jautājumos.

827EAFVP atbalsta ietvaros tiek nodrošināti papildpasākumi, tai

828skaitā, par budžeta plānošanu, finanšu pratību, internetbankas

829lietošanu. Papildpasākumos iekļauto personu novērtējums, ka šīs

830tēmas ir sarežģītas un nesaprotamas, gan atspoguļo šo personu

831finanšu pratības līmeni, gan atklāj nepieciešamību turpināt šādu

832izglītojošu pasākumu organizēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem

833iedzīvotājiem.

834Tāpat finanšu pratība ir viens no nozīmīgiem aspektiem, kam

835jāpievērš uzmanība ārpusģimenes aprūpē esošu jauniešu un personu

836pēc institucionālās aprūpes izglītošanā un pilnvērtīgā

837sagatavošanā patstāvīgai dzīvei/ dzīvei kopienā.

83812.4 Sabiedrības

839un iesaistīto sadarbības partneru informēšana

840Politikas mērķu sasniegšana nav iespējama bez aktīvas

841sabiedrības līdzdalības un atbalsta virzībai uz šiem mērķiem.

842Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas veiksmīga

843īstenošana ir atkarīga no sabiedrības un sadarbības partneru

844zināšanu un informētības līmeņa gan par savām tiesībām un

845pienākumiem atbalsta saņemšanā un lēmumu pieņemšanā, gan par

846iespējamām sekām un ietekmi uz individuālo situāciju un

847sabiedrību kopumā īstermiņā un ilgtermiņā, solidāri

848neiesaistoties VSAOI veikšanā, nodokļu nomaksā, savas situācijas

849uzlabošanā un citu sabiedrības locekļu vai grupu atbalstīšanā.

850Priekšnosacījumus sadarbībai, iesaistei un līdzdarbībai veido

851uzticēšanās gan lēmumu pieņēmējiem, gan politikas īstenotājiem,

852gan atbalsta sistēmām.

853Politikas izmaiņu prognozējamība, saprotamība, sistēmas

854stabilitāte un atbalsta adekvātums ir svarīgi faktori, kas sekmē

855uzticēšanos. Diemžēl uzticēšanās valsts sociālās drošības

856sistēmai ir relatīvi zema. Novērtējot, cik lielā mērā iedzīvotāji

857(skalā no 1 līdz 10291) personīgi uzticētos valsts

858sociālās drošības sistēmai, 24% respondentu vērtējums bija skalas

859robežās 1-3, 43,1% respondentu vērtējums skalas robežās 4-6, bet

86027,4% - skalas robežās 7-10, bet 5,5% respondentu nevarēja sniegt

861vērtējumu.292

862Kā norādīts Valsts kontroles ziņojumā, sabiedrības informēšana

863ir viens no faktoriem, kas var veicināt uzticēšanos pensiju

864sistēmai, bet iedzīvotāji ir vāji informēti par savu 2.pensiju

865līmenī uzkrāto kapitālu un nav ieinteresēti papildu informācijas

866iegūšanā.293 Tādēļ Valsts Kontrole, lai veicinātu

867sabiedrības informēšanu par personu Pensiju 1.līmenī un Pensiju

8682.līmenī uzkrāto pensiju kapitālu, kā arī citai oficiālajai

869saziņai, ir izteikusi vairākus priekšlikumus, tai skaitā,

870izvērtēt iespēju atjaunot personu informēšanu, šim nolūkam

871izmantojot jaunos elektroniskos risinājumus - oficiālo

872elektronisko adresi, pārskatīt un papildināt paziņojumos

873iedzīvotājiem iekļaujamo informāciju.

8742018.gada novembrī tika veikta sabiedriskās domas aptauja,

875kurā secināts, ka tikai 17% (no 1004 respondentiem) aptaujāto

876Latvijas iedzīvotāju izprot DI jēdzienu. Sabiedrība atbalsta šo

877grupu iekļaušanu sabiedrībā, t.sk. dzīvi ārpus ilgstošas sociālās

878aprūpes institūcijām, taču sabiedrības atbalsts cilvēkiem ar GRT

879ir ievērojami zemāks - tikai 65%, salīdzinot ar ārpusģimenes

880aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

881kuriem noteikta invaliditāte, kam atbalsts ir ~ 90%. Cilvēkiem ar

882GRT bieži nākas saskarties ar negatīvu attieksmi (bailes,

883nepatika, vēlme izvairīties) no citiem cilvēkiem savu veselības

884problēmu dēļ. Tā uzskata gandrīz puse (47%) aptaujāto Latvijas

885iedzīvotāju un 73% respondentu, kuru ģimenēs ir cilvēks ar GRT.

886Vērtējot izmaiņas sabiedrības attieksmē pret cilvēkiem ar GRT

887pēdējā gada laikā, visbiežāk (44% gadījumu) tika pārstāvēts

888uzskats, ka attieksme pret cilvēkiem ar GRT sabiedrībā pēdējā

889gada laikā nav mainījusies. Viedoklis, ka negatīvā attieksme ir

890mazinājusies (minēja 26% respondentu) tika pārstāvēts biežāk nekā

891viedoklis, ka negatīvā attieksme ir pieaugusi (minēja 10%

892respondentu). Kritiskāk attieksmes pārmaiņas pret cilvēkiem ar

893GRT vērtēja tie pētījuma dalībnieki, kuru ģimenēs ir kāds cilvēks

894ar GRT. Lai palielinātu sabiedrības atbalstu DI procesam Latvijā

895un mazinātu aizspriedumus pret cilvēkiem ar GRT, ārpusģimenes

896aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

897nepieciešams turpināt dažādu izglītojošu un informatīvu pasākumu

898īstenošanu.

89912.5

900Cilvēkkapitāls

901Labklājības nozares darbinieku profesionalitāte un

902iesaistīšanās ir virzītājspēks nozares stratēģisko mērķu

903sasniegšanā un kopējās misijas īstenošanā. Atbilstoši sociālā

904progresa rādītājam (angļu val. social progress index)

905Latvija ir 35.vietā starp 163 pasaules valstīm (Igaunija un

906Lietuva ir attiecīgi 24. un 32.vietā)294 - tātad

907pārsniedzam vidējo līmeni, bet atpaliekam no Baltijas

908kaimiņvalstīm. Lai veidotos labklājības sistēma, kas efektīvi

909kalpotu sabiedrības attīstībai, ir vajadzīgi zinoši, prasmīgi un

910augsti iesaistīti darbinieki.

9112019.gada nogalē LM resorā strādāja 5 328 nodarbināto, no

912tiem, 87% sievietes un 13% vīrieši. Lielākās pēc nodarbināto

913skaita iestādes ir VSAA, NVA, valsts sociālās aprūpes centri,

914SIVA; vismazākā ir VBTAI (skat. 27.attēlu). Resora iestādes

915raksturojas ar izteiktu sieviešu pārsvaru nodarbināto kopskaitā.

916Sieviešu īpatsvars iestādēs ir diapazonā no 74% (LM) līdz 94%

917(VSAC "Zemgale").

91827.attēls

919LM resorā

920nodarbināto skaits uz 31.12.2019. (cilv.)

921Datu avots: AUS dati

922LM resorā vērojama nodarbināto novecošanās. Tieši lielākajās

923iestādēs - VSAA, valsts sociālās aprūpes centros, SIVA, kā arī

924VDEĀVK visvairāk pārstāvēti darbinieki vecumā virs 55 gadiem

925(skat. 28.attēlu). Jāatzīmē, ka īpaši liels nodarbināto skaits

926vecumā 65 vai vairāk gadu ir VDEĀVK, kur šādā vecumā ir gandrīz

927katrs trešais darbinieks. Paaugstināts strādājošo senioru skaits

928ir valsts sociālās aprūpes centros: VSAC "Rīga" - 14%,

929VSAC "Vidzeme"- 12%, VSAC "Zemgale" - 11%,

930VSAC "Kurzeme" - 10%. Pārējās iestādēs - VBTAI, LM,

931VDI, NVA - dominējošā vecumgrupa ir 31‑45-gadīgie darbinieki.

932Kopumā aplūkojot resorā nodarbināto vecumstruktūru, var secināt,

933ka diezgan aktuāla ir pēctecības plānošana, darbinieku piesaiste,

934kā arī tādas cilvēkkapitāla politikas veidošana, kas aptvertu

935dažādu paaudžu darbinieku vajadzības.

93628.attēls

937LM resorā

938nodarbināto sadalījums pēc vecumgrupām uz 31.12.2019. (%)

939Datu avots: AUS dati

940LM resora vairākās iestādēs valsts pārvaldes reformas ietvaros

941tiek veikta funkciju pārskatīšana un amata vietu samazināšana.

942Būtisks amatu vietu un nodarbināto skaita samazinājums bijis

943valsts sociālās aprūpes centros "Vidzeme",

944"Latgale", "Zemgale" un "Rīga", kā

945arī VSAA un NVA. Katras jaunas funkcijas nodrošināšanai

946nepieciešamība pēc papildu nodarbinātajiem tiek skatīta, vērtējot

947procesus un pārstrukturizējot amatu vietas gan iestādē, gan starp

948nozares iestādēm. Šāda pieeja tiek īstenota arī gadījumos, kad

949tiek izvirzītas konkrētas politikas prioritātes un īsos termiņos

950jāīsteno virkne jaunu politikas izmaiņu.

951Amatu vietu un nodarbināto skaita samazināšana nedrīkst būt

952par iemeslu tam, ka iestāžu darbinieki tiek pārslogoti. Kā

953liecina 2018.gadā TNS Latvia veiktās darba ņēmēju aptaujas

954rezultāti, gandrīz puse darbinieku piedzīvojuši profesionālo

955izdegšanu. Turklāt salīdzinoši biežāk izdegšanu piedzīvo

956sievietes, darbinieki, kuri vidēji nostrādā vairāk nekā 40

957stundas nedēļā, kā arī tie, kuri ir neapmierināti ar savu

958pašreizējo darbu un savu darba slodzi uzskata par

959augstu.295 Darbinieku pārslodzes problēma novērojama

960arī resora iestādēs, jo viens no biežākiem iemesliem darbinieku

961brīvprātīgajai aiziešanai ir pārmērīgā darba apjoma un

962psihoemocionālās spriedzes faktors.296 Lai novērstu

963šādu negatīvo tendenču iesakņošanos, ir nepieciešams pasākumu

964komplekss, kas ietvertu funkciju un pakalpojumu apjomam optimālā

965nodarbināto skaita prognozēšanu, efektīvu pārmaiņu vadīšanu,

966darbinieku izglītošanu jauniem uzdevumiem un metodēm.

967Statistikas dati par atbrīvotajiem darbiniekiem liecina, ka

968resorā ir paaugstināta personāla kustība. Latvijā organizāciju

969gada vidējais personāla mainības līmenis ir 7‑11%

970robežās297, bet LM resorā tas ir augstāks un ar

971tendenci aizvien pieaugt (skat. 29.attēlu).

97229.attēls

973Atbrīvoto

974nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā LM resorā (%)

975Datu avots: AUS dati

976Paaugstināta personāla kustība resorā ir saistīta gan ar amata

977vietu samazināšanu, iekšējo pārstrukturizēšanu, gan ar darbinieku

978darba uzteikumiem. Piemēram, 2019.gadā VSAC "Rīga"

979personāla kustību būtiski ietekmēja filiāles "Baldone"

980darbības izbeigšana - šī iemesla dēļ tika atbrīvoti 124

981darbinieki, bet gandrīz tikpat daudz bija darbinieku uzteikumu

982(123 uzteikumi)298. Valsts sociālās aprūpes centros

983darbu pamet biežāk sociālajā aprūpē un saimniecības darbā

984iesaistītais personāls pārsvarā pieaugošā darba apjoma,

985psihoemocionālās un fiziskās pārslodzes, zema atalgojuma

986dēļ.299 Pārslodze un nekonkurētspējīgs, amata prasībām

987neatbilstošs atalgojums ir biežākie iemesli darbinieku

988uzteikumiem arī citās LM resora iestādēs.300

989LM resora iestāžu nodarbināto mēneša vidējais darba samaksas

990apmērs galvenokārt ir atkarīgs no nodarbināto skaita sadalījuma

991pēc mēnešalgas grupām. Salīdzinoši augstāks darba samaksas apmērs

992ir LM, kas izskaidrojams ar vadītāju un vecāko speciālistu

993lielāku īpatsvaru ministrijas nodarbināto kopskaitā (skat.

99430.attēlu). Zemākais darba samaksas apmērs ir valsts sociālās

995aprūpes centros, jo tajos pārsvarā strādā darbinieki, kuru darbs

996atbilst zemākām mēnešalgu grupām.

997Salīdzinošie pētījumi par atalgojuma apmēru liecina, ka valsts

998pārvaldē un pakļautībā esošajās iestādēs gandrīz visās mēnešalgas

999grupās mēneša vidējā darba samaksa būtiski atpaliek no tās, ko

1000saņem līdzīgā pēc sarežģītības un atbildības darba darītāji

1001privātajā sektorā.301

100230.attēls

1003Nodarbināto

1004mēneša vidējā darba samaksa LM resora iestādēs un atsevišķās

1005nozarēs 2019. g. (eiro)

1006Datu avots: AUS dati, CSP dati (DSG030. Strādājošo mēneša

1007vidējā darba samaksa pa darbības veidiem)

1008Nekonkurētspējīgs darba samaksas apmērs ir viens no

1009galvenajiem iemesliem ne tikai grūtai esošo profesionāļu

1010noturēšanai, bet arī jaunu darbinieku piesaistei. Liels ilgstošo

1011vakanču302 skaits saglabājās NVA, VDI, VBTAI (skat.

101236.tabulu).

101336.tabula

1014Ilgstošo vakanču

1015īpatsvars kopējā amata vietu skaitā LM resora iestādēs (%)

1016Uz 2018. gada

101731. decembri

1018Uz 2019. gada

101931. decembri

1020LM

10218,8

10222,2

1023NVA

10245,7

102511,5

1026VSAA

10271,0

10280,1

1029VDI

103012,6

10319,0

1032VBTAI

103312,7

10348,1

1035VDEĀVK

10368,5

10373,8

1038SIVA

10391,2

10400,3

1041VSAC "Rīga"

10421,2

10431,9

1044VSAC "Latgale"

10453,0

10460,9

1047VSAC "Zemgale"

10483,3

10493,7

1050VSAC "Kurzeme"

10510,3

10520,0

1053Datu avots: AUS dati

1054Darbinieku piesaisti sarežģī specifiskās prasības izglītībai,

1055zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai iestādes varētu

1056nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Latvijā vajadzīgo

1057speciālistu, īpaši aprūpes un sociālās jomas nozarēs, dramatiski

1058trūkst. LM resorā veiktā un plānotā procesu digitalizācija daļēji

1059atrisina darbinieku trūkuma problēmu, jo darbi, kas prasa cilvēku

1060tiešu mijiedarbību, kritisku un uz vērtībām balstītu domāšanu,

1061nav pilnīgi digitalizējami. Ņemot vērā LM resora iestādēs esošo

1062sarežģīto situāciju darbinieku noturēšanā un piesaistē, ir

1063svarīgi risināt atalgojuma jautājumu, panākot, lai nodarbināto

1064darba samaksas apmērs tuvinātos konkurētspējīgam līmenim.

1065Procesu pakāpeniskā digitalizācija resorā aktualizējusi

1066vajadzību pēc atbilstošām digitālām prasmēm nodarbinātajiem visās

1067resora iestādēs, tāpēc jāveic šo prasmju attīstīšana. Padotības

1068iestādēs uzsvars liekams arī uz sadarbības, klientu apkalpošanas

1069un vadības kompetenču izkopšanu. LM kā labklājības nozares

1070politikas veidotājai prioritāri, lai tajā strādājošie vadītāji,

1071politikas plānotāji un ieviesēji, atbalsta funkciju veicēji būtu

1072kompetenti pakalpojumu inovācijās, spētu pārvaldīt uzdevumus un

1073veidot efektīvu sadarbību. Vienlaikus resora nodarbinātajiem

1074nepieciešams stiprināt specifiskās profesionālās zināšanas un

1075prasmes. Nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumi jāizstrādā

1076ciešā sasaistē ar plānotajām izmaiņām pakalpojuma dizainā.

107712.6 IKT,

1078infrastruktūras un darba procesu attīstība un modernizācija

1079Labklājības nozares iestāžu IKT infrastruktūra un

1080pakalpojumi tiek nodrošināti un uzturēti vairāk par 140

1081dažādiem servisiem/pakalpojumiem. Nozarē jau ir realizēti

1082nozīmīgi IKT funkciju centralizācijas un optimizācijas pasākumi

1083vienotajam datu pārraides tīklam, datu centram, grāmatvedības un

1084personāla vadības, telefonijas, aktīvās direktorijas un e-pasta

1085risinājumiem. LM nozares IKT centralizācijas ietvaros veikta

1086serveru infrastruktūras, tīkla un IT administratoru

1087centralizācija, radot priekšnoteikumus, lai izveidotu

1088centralizētu IKT organizāciju, kas varētu veidot un uzturēt

1089vienotus IKT koplietošanas pakalpojumus visām labklājības resora

1090iestādēm. Jau šobrīd ir vairāki pakalpojumi, kas tiek darbināti

1091centralizēti un kas sniedz būtiskus ieguvumus, jo ļauj analizēt

1092atsevišķu IT procesu efektivitāti dažādās iestādēs.

1093Centralizācijas ietvaros ir veikta lielākās daļas serveru

1094virtualizācija un tie tiek uzturēti VSAA nodrošinātajā datu

1095centrā. Tā kā nozares IKT pakalpojumu centralizācijas process ir

1096veiksmīgi uzsākts, tad būtu nepieciešams turpināt IKT resursu

1097optimizāciju un paplašināt esošo, centralizēti sniegto

1098pakalpojumu klāstu, piemēram, darbstaciju pārvaldība, aktīvā

1099direktorija, centralizēts IKT monitorings, VPN pieslēgumu

1100organizēšana attālinātā darba veikšanai.

1101Labklājības nozares IKT centralizācijas norit līdztekus ar

1102vienota IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības

1103risinājuma ieviešanu. Palielinoties esošo informācijas sistēmu

1104datu apjomam un to lietojamības intensitātei, pieaug arī ar IKT

1105saistīto ievainojamību un risku skaits. Pastāvīgi mainās arī

1106ārējie faktori, kas rada objektīvu vajadzību nozarē nodrošināt un

1107pastāvīgi pilnveidot ne tikai atbilstošas personāla kompetences,

1108bet arī ieviest un izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskus risinājumus

1109savlaicīgai drošības notikumu un apdraudējumu identificēšanai un

1110novēršanai.

1111Šobrīd labklājības nozarē informācijas apstrāde ir organizēta

1112pa nozares iestādēm. Katra no LM padotības iestādēm ir

1113attīstījusi savas pamatdarbības procesiem atbalstošas

1114informācijas sistēmas (skat. 31.attēlu).

111531.attēls

1116Labklājības

1117nozares iestāžu pamatprocesu atbalsta informācijas sistēmas

1118Datu avots: LM

1119Galvenās informācijas sistēmu attīstības problēmas, kas

1120radušās nozares iestāžu informācijas sistēmu neatkarīgas

1121attīstības rezultātā, ir:

1122• Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās platformas, kas

1123apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā platformā un

1124centralizēti tās pārvaldīt, ierobežo saderību ar citām valsts

1125līmeņa informācijas sistēmām (turpmāk - IS). Tikai daļa no

1126sociālo pakalpojumu sniedzējiem datus par sniegtajiem

1127pakalpojumiem uzkrāj IS. Katra no šīm IS veidota savā laikā,

1128izmantojot atšķirīgus tehniskos risinājumus. Līdzšinējā pieredze

1129liecina, ka lokālo sistēmu integrācija ar valsts informācijas

1130sistēmām norit lēni, jo sistēmu integrācijai ir nepieciešami gan

1131finanšu resursi, gan izmaiņas normatīvajos aktos elektroniskai

1132datu apstrādei. Tāpat sociālo pakalpojumu jomas lokālo

1133informācijas sistēmu integrāciju ar valsts informācijas sistēmām

1134sarežģī apstāklis, ka katrai lokālajai informācijas sistēmai ir

1135savas pārzinis. Ne vienmēr sistēmu uzturētāji un pārziņi vai

1136turētāji ir motivēti izstrādāt un nodrošināt lokālo sistēmu

1137integrāciju ar valsts informācijas sistēmām. Pastāvīgs un

1138ilgstošs resursu trūkums informācijas sistēmu uzturēšanai rada

1139situāciju, kad pieejamais finansējums tiek tērēts tikai akūtu

1140problēmu risināšanai, nevis stratēģiskai informācijas sistēmu

1141attīstībai. Problēmu saasina arī atšķirīgu tehnoloģisko

1142risinājumu izraisīti sadarbspējas ierobežojumi. Novecojušas

1143arhitektūras risinājumi šobrīd var būt pieejami tikai atsevišķās

1144darbstacijās, lai gan pareizāk būtu izmantot centralizētas datu

1145krātuves, kurām piekļuve tiktu organizēta ar nozaru un valsts

1146mēroga datu savietotāju starpniecību.

1147• Nozares klientiem sniedzamo pakalpojumu atbalsts ir

1148sadrumstalots pa atsevišķu iestāžu informācijas sistēmām,

1149nenodrošinot iespēju vienotai klientu apkalpošanai un pat vienas

1150nozares informācijas apstrādes vides ietvaros nenodrošinot

1151normatīvo aktu prasību par atkārtotas informācijas nepieprasīšanu

1152izpildi.

1153• Nozares iestāžu elektronisko datu apmaiņa ar ārējiem -

1154iekšzemes un starptautiskiem partneriem tiek pārvaldīta atsevišķu

1155nozares iestāžu līmenī, bet netiek koordinēta nozares līmenī.

1156• Nozares IKT pārvaldībai nepieciešamā statistiskā informācija

1157tiek iegūta no dažādām organizācijas padotības iestāžu

1158statistikas struktūrvienībām, kuras ir sadrumstalotas arī

1159izmantojamo tehnoloģisko risinājumu ziņā. Organizācijas un datu

1160sadrumstalotība un dažādu tehnoloģisku risinājumu izmantošana

1161ierobežo iespējas uzlabot vadības informācijas iegūšanas

1162efektivitāti - t.i., neļauj nozares pārvaldībai nepieciešamo

1163statistisko informāciju iegūt ātrāk un lētāk, nezaudējot iegūto

1164datu kvalitāti.

1165Jebkuriem turpmākajiem IKT attīstības projektiem ir jāvirzās

1166uz centralizāciju un jaunos risinājumus jāveido tā, lai tie

1167atbilstu mūsdienu tehnoloģiskajām tendencēm, funkcionāli

1168nepārklātos un veicinātu uzlabojumus IKT jomā, samazinātu

1169funkciju dublēšanos un administratīvajām funkcijām veltīto darba

1170laiku un resursus. Atbilstoši VARAM IKT resursu konsolidācijas

1171plāniem, arī LM plāno apvienoties ar Valsts elektronisko sakaru

1172pakalpojumu centra (VESPC) resursiem un izmantot centros pieejamo

1173infrastruktūru un mākoņskaitļošanas resursu, koncentrējot

1174uzmanību uz pamatdarbības lietojumiem un koplietošanas

1175servisiem.

1176Labklājības nozare ir aktīva elektronisko pakalpojumu

1177piegādātāja Latvijas iedzīvotājiem, par ko ne reizi vien ir

1178saņemta atzinība no VARAM un Latvijas informācijas un

1179komunikācijas tehnoloģiju asociācijas par ieguldījumu pakalpojumu

1180digitalizācijā, nodrošinot klientiem draudzīgu apkalpošanu.

1181Valsts elektronisko pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejama

1182virkne e-iesniegumu, e-lēmumu, e-izziņu un daudzu citu

1183elektronisku formu, ko nozares pakalpojumu pieprasītāji var

1184pieprasīt un saņemt attālināti. Visaktīvāk tiek izmantoti VSAA

1185e-pakalpojumi, bet ne mazāk nozīmīgi ir arī VDI pakalpojumi

1186uzņēmējiem, VDEĀVK sniegtā informācija personām ar invaliditāti,

1187LM e-pakalpojumi informācijas apstrādei sistēmā SPOLIS.

1188Nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā ir to automatizācija un

1189proaktīvas formas izstrāde, lai klientiem attiecīgajā dzīves

1190situācijā pakalpojums tiktu piedāvāts, izmantojot valsts

1191informācijas sistēmās pieejamiem datus un veicot to analīzi ar

1192mākslīgā intelekta algoritmiem. Piemēram, ja bērns ir nācis

1193pasaulē, tad valstij būtu proaktīvi jāpiedāvā atbilstoši

1194piederīgais pakalpojums, kā tas daļēji jau tiek realizēts ar

1195slimības lapu apstrādi, iesaistot VSAA un NVD datu bāzes.

1196Izaicinājums ir arī datu kvalitāte, kas katras IS datu turētājam

1197ir jānodrošina, ja notiek tik intensīva informācijas apmaiņa.

1198Samazinoties cilvēkkapitāla pieejamībai, iestādes vēlas pēc

1199iespējas vairāk izmantot IKT piedāvātās iespējas un tas ir

1200izaicinājums IS izstrādātājiem, kā veidot mērķarhitektūru, lai

1201datus var izmantot atkārtoti un lai klienti paši varētu maksimāli

1202iesaistīties pakalpojumu apstrādē. VDI biznesa procesu attīstībai

1203ir plānots pēc iespējas vairāk piedāvāt uzņēmējiem IKT atbalsta

1204rīkus risku pašnovērtējumam, jaunu pakalpojumu izmantošanai,

1205e-mācību videi savu prasmju uzlabošanai. Pielietojot mākslīgā

1206intelekta algoritmus un analītiku no pieejamiem starpresoru datu

1207avotiem, VDI plāno preventīvi informēt un sniegt konsultācijas

1208darba devējiem par iespējamiem pārkāpumiem nevis inspicēt un

1209sodīt, kas ir jau sekundāra reakcija uz notikumu.

1210Būtiski izaicinājumi ir nozares pamatdarbības lielo

1211informācijas sistēmu modernizācija. Būtiska ir kritisko IS

1212nepārtrauktas darbības nodrošināšana un to rezerves kopiju

1213uzglabāšana attālinātos datu centros, lai mazinātu risku zaudēt

1214datu kritisko masu. Vislielākā pēc apjoma un funkcijas nozarē ir

1215Sociālās apdrošināšanas sistēma SAIS, kuras pārbūve ir plānota

12162021.-2027.g. plānošanas periodā, lai apvienotu visus

1217funkcionalitātes moduļus vienotā tehnoloģiskā risinājumā un

1218iestrādātu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām.

1219Lai nodrošinātu datu elektronisku apmaiņu starp ES dalībvalstīm,

1220Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju

1221(turpmāk - dalībvalstis), VSAA sadarbībā ar NVD īstenoja Latvijas

1222sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas projektu

1223"LatEESSI" (turpmāk - Projekts). Projekta ietvaros cita

1224starpā izveidota starptautiskās sadarbības informācijas sistēma

1225(turpmāk - SSIS) un Nacionālā aplikācijas aizstājēja jeb

1226Reference Implementation of National Implementation (turpmāk -

1227RINA), kas nodrošina datu apmaiņu sociālās drošības jomā starp

1228dalībvalstīm. Būtiskākā aktivitāte saistīta ar programmatūras

1229RINA pārņemšanu dalībvalstu uzturēšanā, kas prasīs gan juridisku,

1230gan personāla, gan finanšu jautājumu risinājumus Latvijā, kas būs

1231izaicinājums datu apmaiņā iesaistītajām institūcijām - VSAA un

1232NVD.

1233Arī sociālās politikas monitoringa sistēma SPOLIS ir

1234sasniegusi kritisko brieduma pakāpi, kad nav iespējama tālāka

1235tehnoloģiska attīstība, lai iekļautos valstī noteiktajā IKT

1236mērķarhitektūrā, kas balstās uz modulāru IS dizainu un

1237mikroservisiem. Datu apmaiņa starp sistēmām SPOLIS un pašvaldību

1238sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu SOPA ir

1239tehniski smagnēja un finansiāli dārga uzturēšanā. Sociālo

1240pakalpojumu attīstībai ir nepieciešams veidot kopēju abu sistēmu

1241platformu e-aprūpe, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumu datiem

1242gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, gan komersantiem.

1243Labklājības nozares IKT attīstība cieši saistīta ar VARAM

1244noteikto pieeju, kā veidot efektīvu IKT pārvaldību valsts līmenī,

1245izmantojot katra IKT pakalpojuma sniedzēja kompetenci. VSAA

1246statistikas un analītikas ekspertīze un pieredze darbā ar IS SAIS

1247un LabIS ir augstu novērtēta, to iekļaujot plānoto valsts

1248kompetenču centru ezerā. Periodā no 2022.- 2025.g. ir ieplānoti

1249divi vērienīgi IKT projekti, kuru rezultātā tiks izstrādāta

1250labklājības nozares datu analītikas platformas uz IS LabIS bāzes

1251un pensiju prognozēšanas rīks, balstoties uz ārvalstu ekspertu

1252pieredzi un VSAA darbinieku kompetenci sociālās apdrošināšanas

1253sfērā.

1254Labklājības nozares IKT attīstība tiek salāgota ar citiem

1255valsts IKT projektu rezultātiem, piemēram, iestādes pakāpeniski

1256pāriet uz jauna formāta tīmekļvietnes mājas lapām, lai

1257paaugstinātu kvalitāti lietojamības kritērijiem, it īpaši

1258personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, tiek ieviests

1259politikas dokumentu izstrādes un saskaņošanas platforma TAP un

1260citi veiksmīgi risinājumi. uzlabo lietotājam navigāciju

1261informācijas meklējumos. Vēl viens būtisks centralizācijas

1262pasākums ir vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešana visās

1263nozares iestādēs, papildinot IKT koplietošanas pakalpojumu

1264katalogu un tādējādi nodrošinot vienādotu apkalpošanas pieeju

1265visām iestādēm.

1266• LM resorā nodarbināto novecošanās un augstā personāla

1267mainība

1268• Nekonkurētspējīgs atalgojums LM resora iestādēs gan

1269salīdzinājumā ar privāto sektoru, gan citām valsts

1270pārvaldes institūcijām

1271• Darbinieku profesionālās izdegšanas riska

1272palielināšanās

1273• Integrētās pieejas personu ar invaliditāti, sieviešu

1274un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā

1275ieviešana visos politikas plānošanas posmos un plānošanas

1276līmeņos

1277• Zems iedzīvotāju finanšu pratības līmenis, kas var

1278negatīvi ietekmēt ienākumu līmeni un iesaisti

1279nodarbinātībā

1280• Pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas/

1281datu pieejamības un datu analīzes metožu un instrumentu

1282nodrošināšana

1283• Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās

1284platformas, kas apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā

1285platformā un centralizēti tās pārvaldīt

1286• Nozares pamatdarbības lielo informācijas sistēmu

1287modernizācija

1288Izmantotie pētījumi un

1289izvērtējumi

1290Centrālā statistikas pārvalde, statistisko datu krājums

1291"Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019.gadā", Rīga

12922020

1293CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības formas un to

1294piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga, 2019

1295Economic Policy Committee, Social Protection Committee, Joint

1296Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

1297ecfin.cef.cpe(2020)469700

1298Eiropas Komisija: Special Eirobarometer 499 - Gender-based

1299violence. Report.

1300European Commission, Directorate-General for Economic and

1301Financial Affairs. The 2018 Ageing Report. Economic and Budgetary

1302Projections for the EU Member States (2016-2070)

1303European Union (2018), Pension Adequacy Report: current and

1304future income adequacy in old age in the EU, Luxembourg

1305European Commission (EC), 2018. The 2018 Ageing Report:

1306Economic and Budgetary Projections for the EU Member States

1307(2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg: Publications

1308Office of the European Union

1309European Union (2018), Ageing Report, Brussels, Belgium

1310Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts

1311reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums,

1312SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.

1313Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par valsti -

1314Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.

1315Komisijas dienestu darba dokuments. 2016.gada ziņojums par

1316valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.

1317Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju -

13182017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.

1319Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju -

13202018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.

1321Komisijas dienestu darba dokuments.2019.gada ziņojums par

1322Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par

1323Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.

1324LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums

1325"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar

1326invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

1327vidusposma novērtējums", Rīga, 2019

1328LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par

1329Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam

1330īstenošanas starpposma novērtējumu, Rīga, 2019

1331LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par Darba

1332aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas

1333starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības

1334plāna 2016.-2018.gadam izpildi, Rīga, 2019

1335LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums "Par

1336"Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes

13372014.-2020.gadam" īstenošanas gaitu 2014.-2016.gadā",

1338Rīga, 2017

1339LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums

1340"Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu

13412014.-2020.gadam īstenošanas vidusposma (2014.-2016.gadā)

1342novērtējums", Rīga, 2017

1343LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo

1344pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris

1345LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas

1346centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību

1347izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai",

1348Rīga, 2018

1349LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, pētījums

1350"Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Patērētāju

1351uzvedības psiholoģiskie aspekti", 2017

1352LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības

1353teoriju un metožu katedras profesors Māris Purgailis. Eksperta

1354ziņojums par makrosimulācijas metožu izmantošanu un par

1355makrosimulācijas rīku izstrādi, lietošanu un uzturēšanu; sniegts

1356lietderības revīzijas "Valsts politikas efektivitāte pensiju

1357sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai" ietvaros. Rīga,

13582016.gads

1359Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

1360Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās

1361mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte, Rīga, 2017

1362Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

1363Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas

1364rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību

1365veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga,

13662019.gada 19.jūnijs

1367Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

1368Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba

1369speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to

1370analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts

1371NORSTAT, "Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē

1372Latvijā: Darba ņēmēju aptauja", marts, 2020

1373OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD

1374Publishing, Paris.

1375OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām:

1376Latvija", 2019

1377OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā, 2019

1378Ozoliņa-Ozola, I. (2017). Personāla mainības problēmas un

1379vadīšanas risinājumi uzņēmumos. Promocijas darba

1380kopsavilkums.

1381PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski

1382neaktīvais vai trūcīgais?", 2013

1383Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB

1384"Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums

1385"Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala

1386ziņojums, Rīga, 2020

1387RSU, Valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un

1388nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", projekta

1389"Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi

1390starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros veiktā

1391aptauja, 2019

1392RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes

1393Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, Izvērtējums un

1394priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai

1395normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba

1396vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības

1397mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos, 2021

1398SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts

1399politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post

1400novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris

1401SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra "Darba drošības

1402un vides veselības institūts "Darba apstākļi un riski

1403Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013

1404SIA "AengCurum", Ekspertu pētījuma ziņojums

1405"Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu tehnisko

1406palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku,

1407veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu noteikšanu, TPL

1408kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanu

1409nozarē", Rīga, 2018

1410SIA "Jaunrades laboratorija", "Ikgadējs

1411nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas

1412izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012., 2013. un 2014. gadā

1413(padziļinātā tēma - parādsaistības)", Rīga, 2017.gada

14145.decembris

1415SIA "Fontes Vadības konsultācijas", Salīdzinošais

1416pētījums par atalgojuma apmēru (datu aktualizēšana), Latvija,

14172019

1418SIA "Projektu un kvalitātes vadība", Ilze Mileiko,

1419Barbara Ābele. Pētījums "Optimāla pakalpojuma dizaina

1420modelēšana sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības

1421cietušām pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma

1422perspektīvu", Rīga, 2018

1423Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika

1424pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?"

1425(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

142627.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas

1427datums 5.05.2017.)

1428Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā

1429sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus

1430nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts

1431kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu

1432Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.)

1433Valsts kontrole, likumības revīzija "Pašvaldību sniegtās

1434sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte",

1435Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014.

1436Zvērinātu advokātu biroja "O.Cers & J.Jurkāns",

1437pētījums "Pieeja tiesiskumam Latvijā", Gala nodevums,

14382020.gada 26.jūnijā

14391 OECD modificētā ekvivalences skala un

1440atbilstoši tai aprēķinātais ekvivalentais rīcībā esošais

1441ienākums tiek piemērots visiem Pamatnostādnēs izmantotajiem un

1442analizētajiem EU-SILC apsekojumā iegūtajiem monetārās

1443nabadzības un/ vai sociālās atstumtības rādītājiem (nabadzības

1444riska indekss un slieksnis, nabadzības un/ vai sociālās

1445atstumtības risks, kvintiļu attiecības indekss u.c.).

14462 Eurostat datu bāze, datu tabula [demo_gind]

14473 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1448[IDK010].

14494 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1450[IDK010].

14515 Eurostat datu bāze, datu tabula, [tps00199]

14526 European Commission,Directorate-General for

1453Economic and Financial Affairs. The 2018 Ageing Report.

1454Economic and Budgetary Projections for the EU Member States

1455(2016-2070)

14567 2008.gada bāzes vērtība- 583 tūkstoši personu

1457jeb 27,3%.

14588

1459https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/DOC/?uri=CELEX:52021DC0102&from=LV;

1460publicēts 2021.gada 4.martā

14619 ANO, A/RES/70/1 Transforming our world: the

14622030 Agenda for Sustainable Development (2015.gada

146321.oktobris).

146410 CSP interneta vietne, skat.

1465https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/majsaimniecibu-uzkrajumi

146611 Monetārās nabadzības, nevienlīdzības un

1467sociālās atstumtības datu, kas tiek iegūti ikgadējā Eiropas

1468Savienības statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves

1469apstākļiem (EU-SILC), analīze ir iespējama gan personu, gan

1470mājsaimniecību līmenī. Personu līmenī analizēti dati ir

1471attiecināmi uz visiem iedzīvotājiem, kuri atbilst pētāmajai

1472pazīmei (piemēram, vecums, dzimums, izglītības līmenis,

1473ekonomiskā aktivitāte), neatkarīgi no tā, kādā mājsaimniecībā

1474tie dzīvo. Ja konkrētajam rādītājam nav norādīts sadalījums pēc

1475mājsaimniecības veidiem, tad analīze ir veikta personu

1476līmenī.

147712 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā

1478atstumtība Latvijā 2019. gadā

147913 Turpat

148014 Turpat

148115 Eurostat datu bāze, datu tabula

1482[ilc_pnp13]

148316 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

148417 LM aprēķini, balstoties uz pašvaldību sniegto

1485ikmēneša pārskatu par sociālo palīdzību

148618 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

148719 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

148820 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

148921 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā

1490atstumtība Latvijā 2019. gadā

149122 EK analīze un publicētie dati par personu ar

1492invaliditāti nabadzības risku balstās uz EU-SILC datiem par

1493personas veselības stāvokļa pašnovērtējumu (jautājumi:

1494"Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības

1495problēma?"; "Cik lielā mērā kāda veselības problēma

1496vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt

1497aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?") un kā personas ar

1498invaliditāti tiek uzskatītas tās personas, kuras atbildējušas,

1499ka viņām ir ierobežojumi un ir stipri ierobežojumi ikdienas

1500aktivitāšu veikšanā. Tas nozīmē, ka invaliditāti definīcija

1501(interpretācija), balstoties uz EU-SILC datiem, neatbilst

1502Latvijas tiesību aktos sniegtajam ietvaram.

150323 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1504NNR010

150524 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

1506Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

1507mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

1508nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

1509pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

1510http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048

151125 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1512MAI030

151326 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1514NNN010

151527 Eurostat datu bāze, datu tabula

1516[lfsi_educ_a]

151728 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1518NBL020

151929 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

1520NB190c

152130 Eurostat datu bāze, datu tabulas [lfsa_igar],

1522[lfsa_epgar]

152331 Dati izgūti no Labklājības informācijas

1524sistēmas LabIS 2021.gada februārī

152532 Eurostat datu bāze, datu bāze, tabula

1526[spr_exp_gdp]

152733 Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas

15282014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas

1529novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.; Ziņojums par

1530valsti - Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.;

15312016.gada ziņojums par valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final,

153226.2.2016.; Ziņojums par Latviju - 2017.gads, SWD(2017) 79

1533final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju - 2018.gads, SWD(2018)

15342012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju,

1535SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par

1536Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.

153734 CSP statistisko datu krājums "Ienākumi un

1538dzīves apstākļi Latvijā 2020.gadā", Rīga 2020, 30.lpp.

153935 Eurostat datu bāze, datu tabula [TESPM050]

154036 Ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie

1541ģimenes valsts pabalsta; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts

1542aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai; atlīdzība par aizbildņa

1543pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu

1544pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai

1545invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā

1546nodrošinājuma pabalsts; atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi;

1547bērna invalīda kopšanas pabalsts; pabalsts invalīdam, kuram

1548nepieciešama kopšana; bērna adopcijas pabalsts; valsts

1549sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam

1550vai viņa ģimenei; valsts atbalsts ar celiakiju slimiem

1551bērniem.

155237 Bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas

1553pabalsts; atlīdzība par adopciju.

155438 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

1555likuma 35.pants.

155639 RSU zinātniskā projekta "Krīzes

1557pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas

1558aspekti" (RSU ZP 15/2013) ietvaros 2013.gadā veiktās

1559aptaujas un Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums

1560un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta

1561"Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi

1562starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros

15632019.gadā veiktās aptaujas datu masīva analīze

156440 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

1565mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

1566projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

1567risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

1568ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja

156941 Turpat

157042 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1571valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1572efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1573revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1574revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams:

1575https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai

157643 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems:

1577Latvia, OECD Publishing, Paris.

1578http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en; European Union

1579(2018), Pension Adequacy Report: current and future income

1580adequacy in old age in the EU, Luxembourg; European Union

1581(2018), Ageing Report, Brussels, Belgium; Komisijas dienestu

1582darba dokuments. Ziņojums par valsti - Latvija (2015),

1583SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti -

1584Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju -

15852017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju

1586- 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada

1587ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.;

15882020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final,

158920.2.2020.

159044 Economic Policy Committee, Social Protection

1591Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

1592ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams:

1593https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf

159445 Economic Policy Committee, Social Protection

1595Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

1596ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams:

1597https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf

159846 Pieņemti 2016.gada 8.decembrī, pieejams

1599http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15409-2016-INIT/en/pdf

160047 Skat., piemēram, RSU, Vidzemes augstskolas un

1601Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas Ziņojums par dažādu sociāli

1602demogrāfisko grupu darba un privātās dzīves saskaņošanas

1603iespējām Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu

1604periodā (2020);

1605http://stradavesels.lv/Uploads/2021/01/05/29_zinojums_final_c.pdf

1606vai SIA "Latvijas Fakti" pētījums "Attieksme

1607pret dzimumu līdztiesības jautājumiem sabiedrībā" (2014);

1608https://www.sif.gov.lv/images/files/SIF/progress-lidzt/Dzimumu_lidztiesiba_Rezultatu_atskaite_09.2014.pdf

160948

1610http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__ikgad/NBG110.px/table/tableViewLayout1/

161149 Eurostat datu bāze, datu tabula

1612[ilc_pnp13]

161350 LM informatīvais ziņojums "Par samazinātu

1614darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos

1615nodarbināto ienākumam" (prot. Nr.13, 44.§, izskatīts MK

161627.02.2018. februāra sēdē)

161751 Līdz 2016.gada 31.decembrim mikrouzņēmuma

1618nodokļa likme apgrozījumam līdz 100 000 eiro bija 9%, no kuriem

161972,4% tika novirzīti VSAOI. 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa

1620likme apgrozījumam līdz 7000 eiro bija 12%, savukārt no 7000,01

1621eiro līdz 100 000 eiro - 15%, no kuriem 70,4% tiek novirzīti

1622VSAOI.

162352 Fiziska persona, kura nodarbojas ar: ādas un

1624tekstilizstrādājumu amatniecību; apģērbu un apavu izgatavošanu

1625un labošanu, pulksteņu un slēdzeņu labošanu, kā arī sniedz

1626citus sadzīves pakalpojumus; amatniecības izstrādājumu

1627izgatavošanu; floristiku; fotografēšanu, videoieraksta un

1628audioieraksta pakalpojumiem; skaistumkopšanas pakalpojumiem;

1629privātiem mājsaimniecības pakalpojumiem; mājas aprūpes

1630pakalpojumiem.

163153 Lieta Nr. 2019-36-01 "Par likuma

1632"Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta otrās

1633daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz

16342002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas

1635Satversmes 91. un 109. pantam".

163654 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1637valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1638efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1639revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1640revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams:

1641https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai;

1642Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā

1643sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus

1644nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts

1645kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu

1646Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.),

1647pieejams:

1648https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

164955 Provizoriskais datu apkopojums veikts SAK

1650Indikatoru apakšgrupas un Eiropas Komisijas darba ietvaros,

1651testējot metodoloģijas projektu un monitoringa ietvaru Padomes

16522019.gada 8.novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto

1653personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)

1654ieviešanas uzraudzībai.

165556 VSAA dati, kas sagatavoti 2020.gada aprīlī

165657 VID sniegtā informācija par periodu no

16572018.gada oktobra līdz 2019.gada septembrim

165858 Pēc LM pieprasījuma VID sniegtā informācija

1659par periodu līdz 31.05.2020.

166059 Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumi

1661Nr. 165, 12.punkts. Ministru kabineta 2020.gada 31.marta

1662noteikumi Nr. 179, 10.punkts.

166360 Kvalifikācijas perioda nosacījumi bezdarbnieka

1664pabalstam ir spēkā kopš pabalsta ieviešanas brīža (1997.gads).

1665Sākotnēji kvalifikācijas periods tika noteikts 9 mēnešu

1666sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu periodā pirms

1667bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, taču vēlāk nosacījumi

1668tika mainīti

166961 Kvalifikācijas periods ir spēkā no 2018.gada

16701.janvāra

167162 No 01.01.2020. samazināts bezdarbnieka

1672pabalsta izmaksas ilgums no 9 uz 8 mēnešiem; samazināts

1673pabalsta apmērs atkarībā no bezdarba ilguma: a) piešķirto

1674bezdarbnieka pabalstu pilnā apmērā izmaksā 2 mēnešus (iepriekš

1675- 3 mēneši); b) piešķirto bezdarbnieka pabalstu 75% apmērā

1676izmaksā no 3-4 mēnesim (iepriekš no 4-6 mēnesim); c) piešķirto

1677bezdarbnieka pabalstu 50% apmērā izmaksā no 5-6 mēnesim

1678(iepriekš no 7-9 mēnesim); d) piešķirto bezdarbnieka pabalstu

167945% apmērā izmaksā no 7-8 mēnesim.

168063 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - par

1681termiņu kādu noteicis ārstu konsīlijs, kas vienā reizē

1682nepārsniedz 3 mēnešu periodu. Kopumā ne ilgāk par 26 nedēļām

1683(pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas. Ja bērns

1684slimo ar pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu

1685periodā.

168664 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - ne

1687ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās

1688saslimšanas dienas. Ja bērns slimo ar

1689pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā.

169065 No 2018.gada vecākiem bērna kopšanas

1691atvaļinājuma laikā (līdz bērna 1,5 gadu vecumam) paaugstinātas

1692sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par apdrošināšanu

1693vecuma pensijas, invaliditātes un bezdarba gadījumā; no

16942018.gada tiek veiktas VSAOI (pensiju apdrošināšanai,

1695invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu)

1696par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu

1697pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas

169866 PB pētījums "Latvija: kurš ir

1699bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?",

1700Analysis of the incentive structure created be the tax and

1701benefit system, Financial incentives of the tax and benefit

1702system in Latvia, 2013, 7.lpp.; OECD pētījums "Cilvēku

1703sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

1704https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

170567 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1706valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

1707izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

1708(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

170928.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

1710datums 14.05.2020.), pieejams: pieejams:

1711https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

171268 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra

1713"Darba drošības un vides veselības institūts "Darba

1714apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013,

1715pieejams:

1716https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf;

1717LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas

1718centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību

1719izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu

1720optimizācijai", Rīga, 2018, pieejams:

1721http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/LM_Muskulu_un_skeleta_sist_slim_izmaks_novert_un_rekomend.pdf

172269 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.

1723jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves

1724līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes

1725Direktīvu 2010/18/ES

172670 Baltic Institute of Social Sciences (2017).

1727Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu

1728potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte.

1729Rīga. 25. lpp.

173071 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

1731"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

1732ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

1733107.lpp.

173472 Atjaunota ģimenes valsts pabalsta (ĢVP)

1735diferencēšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē; paaugstināts GVP

1736apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem; ieviesta piemaksa

1737pie ĢVP par

1738divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai

1739audzināšanu; palielināti pabalsti adoptētājiem, audžuģimenēm un

1740aizbildņiem; paplašināts ĢVP saņēmēju loks, paaugstinot

1741slieksni bērna vecumam, līdz kuram tiek izmaksāts pabalsts;

1742palielināts pabalsts bērna ar invaliditāti kopšanai

174373 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

1744"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

1745ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

174656.lpp.

174774 Turpat, 107.lpp.

174875 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1749valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

1750izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

1751(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

175228.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

1753datums 14.05.2020.), pieejams:

1754https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

175576 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1756valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

1757izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

1758(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

175928.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

1760datums 14.05.2020.), pieejams:

1761https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

176277 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03, 10.lpp.,

1763pieejams:

1764https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

176578 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

1766likuma 37.panta pirmā daļa.

176779 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

1768darbavietām: Latvija", 19.lp., pieejams:

1769https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm,

177080 PB pētījums "Latvija: kurš ir

1771bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?",

1772Review of key design parameters and legislation for social

1773assistance programs in Latvia, Latvia GMI Program: main design

1774characteristics and comparison with minimum income schemes in

1775other EU Member States, 5., 6.lpp.

177681 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

1777Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

1778mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

1779nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

1780pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs, 97.lpp.; pieejams:

1781http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048.

178282Satversmes tiesas spriedums lietā

1783Nr.2019-24-03

178483 Valsts kontrole, likumības revīzija

1785"Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un

1786efektivitāte", Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014.; Valsts

1787kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās

1788iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības

1789mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1790revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019;

1791revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams:

1792https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

179384 Turpat

179485 Satversmes tiesas spriedums lietā

1795Nr.2019-24-03, pieejams:

1796https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

179786 Ministru kabineta 2014.gada 25.novembra

1798noteikumi Nr.727

179987

1800http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/eiropas-atbalsta-fonds-vistrucigakajam-personam/fonda-novertesanas-zinojumi

180188 Ziņojums par atklāto sabiedrisko apspriešanu

1802"EAFVP vidusposma novērtējums", 2018. gada janvāris,

1803pieejams https://publications.europa.eu/s/fo2y

180489

1805https://ec.europa.eu/info/publications/2019-european-semester-country-reports_lv

180690 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03 pieejams:

1807https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

180891 Spriedums lietā Nr. 2019-25-03 pieejamst:

1809https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03

181092 Spriedums lietā Nr. 2019-27-03 pieejams:

1811https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03

181293 Spriedums lietā Nr. 2020-07-03 pieejams:

1813https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=pensija

181494 LM, Pensiju reformas koncepcija, 8.lpp.,

1815pieejams:

1816http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/sociala-apdrosinasana/0-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/0-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti

181795 LM, Koncepcija par sociālās apdrošināšanas

1818sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (apstiprināta ar Ministru

1819kabineta 2010.gada 17.novembra rīkojumu Nr.674, prot. Nr.62

18201.§), pieejama:

1821https://likumi.lv/ta/id/221589-par-koncepciju-par-socialas-apdrosinasanas-sistemas-stabilitati-ilgtermina;

1822Likums "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no

18232009.gada līdz 2012.gadam"

182496 Koncepcijas projekts izskatīts Ministru

1825kabineta 2005.gada 18.jūlija sēdē (prot. Nr.28, 1.§.), kur

1826valdība pieņēma lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu par valsts

1827sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fonda

1828izveidošanu

182997 Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra

1830rīkojums Nr.768

183198 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1832valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1833efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1834revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1835revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

1836http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

183799 Turpat

1838100 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

1839Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

1840http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

1841101

1842https://likumi.lv/ta/id/302451-grozijumi-valsts-fondeto-pensiju-likuma

1843102 -

1844https://apps.who.int/gho/data/view.main.HALEXv

1845103 Saskaņā ar likuma "Par valsts

1846pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu ar 01.01.1998. ir

1847pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz

1848pensiju saskaņā ar 30.01.1992. nolikumu "Par iekšlietu

1849iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām

1850(darba devēju pensijām)" un ar 01.01.1999. ir pārtraukta

1851apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas

1852pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām".

1853Personām, kuras līdz 01.01.1999. nostrādājušas attiecīgajās

1854profesijās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no attiecīgās izdienas

1855pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža,

1856saglabājas tiesības uz izdienas pensiju.

1857104 Likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu

1858ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta

1859pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likums, Valsts un

1860pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,

1861teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta

1862mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums, Tiesnešu izdienas

1863pensiju likums, Diplomātu izdienas pensiju likums, Korupcijas

1864novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju

1865likums, 1992. gada 26. marta lēmums Nr. 104 "Par izdienas

1866pensijām", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

1867neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto

1868darbinieku izdienas pensiju likums, Valsts drošības iestāžu

1869amatpersonu izdienas pensijas likums. Valsts drošības iestāžu

1870izdienas pensijas piešķir attiecīgā institūcija, bet administrē

1871VSAA. Militārpersonu izdienas pensijas piešķir un administrē

1872Aizsardzības ministrija.

1873105 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1874valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1875efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1876revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1877revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

1878http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

1879106 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

1880"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

1881Eiropā", 2019.gada janvāris

1882107 Turpat

1883108 Turpat

1884109 LM, Koncepcija "Par izdienas pensiju

1885piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par izdienas pensiju

1886piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 29.08.2013.,

1887prot. Nr.34 14.§); Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums

1888"Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas

1889nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts

1890kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu

1891Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.);

1892pieejams

1893http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/;

1894LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo

1895pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris

1896110 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

1897"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

1898Eiropā", 2019.gada janvāris

1899111 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

1900Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

1901http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

1902112 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

1903Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

1904http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

1905113 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1906valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1907efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1908revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1909revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

1910http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

1911114 Turpat

1912115 Datos par Latviju iekļautas izdienas

1913pensijas, pensijas, kas piešķirtas par kaitīgiem un smagiem

1914darba apstākļiem, vecuma pensijas, kas piešķirtas pirms

1915vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemērojot

1916atvieglotus nosacījumus, speciālās valsts pensijas bijušajiem

1917Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem.

1918116 European Commission (EC), 2018. The 2018

1919Ageing Report: Economic and Budgetary Projections for the EU

1920Member States (2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg:

1921Publications Office of the European Union.

1922117 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

1923"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

1924Eiropā", 2019.gada janvāris

1925118 Turpat

1926119 VK, Revīzijas ziņojums "Vai valsts

1927politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1928efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1929revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1930revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

1931http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

1932120 MK 2010.gada 17.novembra rīkojuma Nr.674

1933"Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas

1934stabilitāti ilgtermiņā" 6.punkts; LM, Koncepcija "Par

1935izdienas pensiju piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par

1936izdienas pensiju piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru

1937sanāksmē 29.08.2013., prot. Nr.34 14.§); LM izstrādātais

1938informatīvais ziņojums "Par izdienas pensiju politikas

1939sakārtošanu", 2017 (virzība uz Ministru kabinetu netika

1940atbalstīta).

1941121 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

1942valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

1943efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

1944revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

1945revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

1946http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

1947122 Ar sociālo ilgtspēju zinātniskajā literatūrā

1948visbiežāk saprot spēju nodrošināt esošās paaudzes vajadzības,

1949vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanu

1950nākotnē.

1951123 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

1952mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

1953projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

1954risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

1955ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja

1956124 LM, Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu

1957attīstībai 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta

19582013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589, prot. Nr.61 56.§),

1959pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4558

1960125 SAM 9.2.1.1.pasākums "Profesionāla

1961sociāla darba attīstība pašvaldībās", SAM 9.2.2.1.pasākums

1962"Deinstitucionalizācija", SAM 9.2.2.2.pasākums

1963"Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide"

1964u.c.

1965126 Saskaņā ar SPSPL 3.panta pirmo daļu tiesības

1966saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo

1967palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām: 1)

1968Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; 2) ārzemniekiem, kuriem

1969izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas

1970Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; 3)

1971ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices

1972Konfederācijas pilsoņiem, kuri: a) ieguvuši pastāvīgās

1973uzturēšanās tiesības, b) ir tiesīgi uzturēties Latvijas

1974Republikā un ir uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs

1975mēnešus, c) uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus

1976mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir bijis darba tiesisko

1977attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka

1978viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija

1979Nodarbinātības valsts aģentūrā; 4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā

1980minēto personu ģimenes locekļiem.

1981127 SPSPL likuma 9.pants

1982128 Likuma "Par pašvaldībām" 15.pants,

1983Eiropas vietējo pašvaldību harta

1984129 Likums par pašvaldībām, 15.pants

1985130 SPSPL 1. panta 37. punkts - apgādnieks -

1986persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir

1987pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem

1988131 Likums par pašvaldībām, 15.pants

1989132 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un

1990sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībās,

1991"Pētījums par sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanas

1992un finansēšanas sistēmu", "Ex-ante izvērtējums

1993pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes

1994novērtēšanai" u.c. avoti

1995133 Plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas

1996plāni 2017. - 2020.gadam ir izstrādāti darbības programmas

1997Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

19989.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu

1999institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu

2000dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu

2001pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem"

20029.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" projektu

2003ietvaros un to aktuālā redakcija ir pieejama plānošanas reģionu

2004tīmekļu vietnēs

2005134

2006https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1012329/8088300/LC+221-18+EN+Module+2016+assessment.pdf/82b23b36-9e04-4905-ab74-9a07f1223637

2007135 20.11.1989. Bērnu tiesību konvencijas, kurai

2008LR pievienojās 1992.gada 14.maijā, 20.pants paredz, ka bērnam,

2009kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa

2010paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu

2011valsts aizsardzību un palīdzību

2012http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

2013136 piem., Eiropas Padomes Ministru komitejas

2014Ieteikums dalībvalstīm Nr. Rec(2005) 5 par to bērnu tiesībām,

2015kuri dzīvo bērnu aprūpes iestādēs (Pieņēmusi Ministru komiteja

2016ministru vietnieku 919.sesijā 16.03.2005.) - jānodrošina

2017neliela ģimenes dzīves apstākļiem līdzīga dzīvojamā telpa

2018137 piem., FICE (Fédération Internationale des

2019Communautés Educatives), IFCO (International Foster Care

2020Organisation) un SOS Children's Villages (SOS bērnu ciemati)

2021izstrādātie Quality4Children standarti bērnu ārpusģimenes

2022aprūpei Eiropā paredz, ka ārpusģimenes aprūpes vietai jāatbilst

2023bērna vajadzībām, dzīves situācijai un sākotnējai sociālajai

2024videi. Aprūpes organizācija pieliek apzinātas pūles, lai

2025nodrošinātu ārpusģimenes aprūpes vietas atbilstību bērna

2026vajadzībām, dzīves situācijai un sociālajai videi, bērnu skaits

2027grupā nepārsniedz 8 bērnus

2028138 Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumu

2029Nr.338 187.punkts, pieejams

2030https://likumi.lv/ta/id/291788-prasibas-socialo-pakalpojumu-sniedzejiem

2031139 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu

2032infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu

2033īstenošanai"

2034140 viens bērns tika nodots aizbildnībā

2035141 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu

2036infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu

2037īstenošanai"

2038142 Vidējais vērtējums 50,00 norādīts kā dzīves

2039kvalitātes vēlamā norma KIDSCREEN pētniecības grupas

2040izveidotajā Eiropas bērnu ar veselību saistītu dzīves

2041kvalitātes vērtējuma normatīvo datu apkopojumā.

2042143 Atbilstoši SPSPL noteiktajam, kārtību, kādā

2043par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti tehniskie

2044palīglīdzekļi, kā arī finansējamo TPL veidus nosaka Ministru

2045kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr. 1474 (personām

2046ar funkcionāliem traucējumiem) un Ministru kabineta 2009. gada

204715. decembra noteikumi Nr.1472 (personām ar redzes vai dzirdes

2048traucējumiem).

2049144 SIA "AengCurum" , Ekspertu pētījuma

2050ziņojums "Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu

2051tehnisko palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas

2052metodiku, veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu

2053noteikšanu, TPL kompensācijas sistēmas un klientu brīvās

2054izvēles ieviešanu nozarē", Rīga, 2018, pieejams:

2055http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/TPL_kompensacijas_sist_noteiksana_Zinojums.pdf

2056145 9.1.4.2.pasākums "Funkcionēšanas

2057novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo

2058tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un

2059pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte"

2060146 Profesionālā pamatizglītība, arodizglītība,

2061profesionālā vidējā izglītība vai pirmā līmeņa profesionālā

2062augstākā izglītība, profesionālās pilnveides un tālākizglītības

2063programmas

2064147 Visas SIVA izglītības programmas ir

2065akreditētas, ar SIVA sniegto pakalpojumu apmierināti ir vidēji

206695% klientu un 6 mēnešu laikā pēc mācību iestādes absolvēšanas

2067darbā iekārtojas vidēji 46% no SIVA audzēkņiem.

2068148 Lai personas iemācītos sadzīvot ar

2069funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās

2070prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, ar mērķi personu

2071atgriezt ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba

2072tirgū, kas veicina personas ekonomisko patstāvību.

2073149 Pakalpojumu sniegšana deleģēta SPSPL klientu

2074tiesības pārstāvošām organizācijām - Latvijas Neredzīgo

2075biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai

2076150 Kārtību, kādā bērnam, kurš ir prettiesisku

2077darbību (noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas

2078izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas,

2079cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības) upuris,

2080nodrošināms pakalpojums nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22.

2081decembra noteikumi Nr.1613 un pilngadīgām personām atbilstoši

2082Ministru kabineta 2014.gad 23.decembra noteikumiem Nr.790

2083151 SIA "Projektu un kvalitātes

2084vadība", Ilze Mileiko, Barbara Ābele. Pētījums

2085"Optimāla pakalpojuma dizaina modelēšana sociālās

2086rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām

2087pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma perspektīvu",

20882018; pieejams:

2089https://www.lm.gov.lv/lv/media/6298/download

2090152 Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms

2091un tā sniegšanai nepieciešamās minimālās prasības noteiktas

2092Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 XV.

2093nodaļā.

2094153 SPSPL 4.pants

2095154 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un

2096sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā

20972019.gadā,

2098http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/17517-publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2019-gadu/91845-par-2018-gadu-2

2099155

2100http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=20773

2101156 Ar dzīves kvalitāti Sociālo pakalpojumu un

2102sociālās palīdzības likuma kontekstā jāsaprot personas, ģimenes

2103vai personu grupas labklājības rādītāju, kas ietver fizisko un

2104garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu,

2105izglītību, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt

2106lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu.

2107157 Darbības programmas "Izaugsme un

2108nodarbinātība" 9.3.1.specifiskā atbalsta mērķa

2109"Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei

2110ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un

2111integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākums

2112"Pakalpojumu infrastruktūras attīstība

2113deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai"

2114158 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra

2115"Darba drošības un vides veselības institūts "Darba

2116apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013,

2117pieejams:

2118https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf

2119159

2120https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLE/NBL110/table/tableViewLayout1/

2121160

2122https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBB1/NBB060/table/tableViewLayout1/

2123161

2124http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/tiesibsarga_2018_gada_zinojums_1550749223.pdf

2125162 indikatīvi papildus nepieciešami 70 milj.

2126EUR

2127163 Informatīvs materiāls "Atvieglojumi

2128personām ar invaliditāti" pieejams šeit:

2129https://www.lm.gov.lv/lv/media/8194/download

2130164 Invaliditātes likuma 12.pants

2131165 Ministru kabineta noteikumi Nr.942

2132"Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

2133pašvaldībā, augstskolā un koledžā"

2134166 Ministru kabineta noteikumi Nr.695

2135"Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

2136izglītības iestādē"

2137167 Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra

2138sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem

2139valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram

21402021. - 2023. gadam", protokols Nr. 55., 38.§

214121.punkts

2142168 Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra

2143sēdē atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par asistenta

2144pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu", protokols Nr.56,

214552.§

2146169 Inovācijas Laboratorija ir Valsts kancelejas

2147iniciatīva, kuras ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē

2148pielietots metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas

2149procesam, lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu,

2150iniciatīvu un reformu kvalitāti.

2151170 Uz valsts un pašvaldības sociālo pakalpojumu

2152sniedzējiem ir sasitoši Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra

2153noteikumi Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes

2154iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu

2155(darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu"

2156171 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

2157Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

2158sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

2159rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

216025.augusts, pieejams:

2161https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

2162172 Profesiju klasifikatorā minētas 12

2163profesijas, tai skaitā, sociālais darbinieks darbam ar veciem

2164cilvēkiem, sociālais darbinieks darbam ar bezpajumtniekiem,

2165sociālais darbinieks darbam ar personām ar atkarības problēmām,

2166sociālais darbinieks darbam ar personām brīvības atņemšanas

2167iestādēs un personām, kuras atbrīvotas no šīm iestādēm,

2168sociālais darbinieks darbam ar personām ar funkcionāliem

2169traucējumiem, sociālais darbinieks darbam ar klientiem

2170ārstniecības iestādēs, sociālais darbinieks darbam ar

2171vardarbībā cietušām personām, sociālais darbinieks darbam ar

2172personu grupām, kopienas sociālais darbinieks, karitatīvais

2173sociālais darbinieks

2174173 Sociālā darbinieka profesijas standarts

2175saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības

2176trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 14. oktobra

2177sēdē, protokols Nr. 7

2178174 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2179īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2180sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2181175 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

2182Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

2183sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

2184rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

218525.augusts, pieejams:

2186https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

2187176 Pieejams

2188https://www.lm.gov.lv/lv/petijums-Par-atvijas-augstskolu

2189177 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2190īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2191sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2192178 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2193īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2194sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2195179

2196https://izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/2682-informativais-zinojums-priekslikumi-konceptuali-jaunas-kompetences-balstitas-izglitibas-prasibam-atbilstosas-skolotaju-izglitibas-nodrosinasanai-latvija,

219712.lpp.

2198180 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2199īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2200sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2201181 UK pētījumu par personu centrēto pieeju

2202https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/292453/mental-capital-wellbeing-summary.pdf,

220355.lpp

2204182

2205https://www.governanceprinciples.scot/governance-vs-management

2206183 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

2207valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

2208izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

2209(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

221028.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

2211datums 14.05.2020.), pieejams:

2212https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

2213184 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2214īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2215sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2216185 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2217īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2218sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2219186 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2220īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2221sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2222187 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

2223Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

2224sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

2225rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

222625.augusts, pieejams:

2227https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

2228188 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2229īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

2230sociālā darba attīstība pašvaldībās"

2231189 MK 2013.gada 18.decembra rīkojums Nr.652

2232(prot.Nr.66 100.§)

2233190 Pētījums "Pieeja tiesiskumam

2234Latvijā", 2020.gads; pieejams:

2235https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006

2236191 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

2237NBB150m

2238192 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2239īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.1/15/I/001 "Subsidētās

2240darbavietas bezdarbniekiem".

2241193 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2242īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

2243bezdarbnieku izglītībai".

2244194 Datu avots: Darbaspēka apsekojums, datu

2245tabula lfsa_agaed

2246195 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2247īstenotais ESF projekts Nr. 7.3.2.0/16/I/001 "Atbalsts

2248ilgākam darba mūžam"

2249196 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2250darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

2251https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2252197

2253https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32016H0220(01)

2254198 Pieejams:

2255https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=9346&furtherNews=yes

2256Atšķirībā no iepriekšējā novērtējuma (skat.

2257http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=15130&langId=en)

2258novērtējumā papildus tika iekļauti ilgstošo bezdarbnieku

2259kontaktpunkta, līguma par integrāciju darba tirgū,

2260nodarbinātības dienestu kapacitātes atspoguļojuma

2261izvērtējumi.

2262199 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2263īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.2/15/I/001 "Atbalsts

2264ilgstošajiem bezdarbniekiem".

2265200 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2266darbavietām: Latvija" 88.lp.

2267https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2268201OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2269darbavietām: Latvija", 28., 276., 254.-279.lp., pieejams:

2270https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2271202 Eurostat datu bāze, datu tabula

2272[LFSI_NEET_A

2273203 Pieejams:

2274https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0277&qid=1598525620892&from=EN

2275204

2276https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN030c

2277205

2278https://www.lm.gov.lv/lv/apmacibu-komisija-apmacibu-jomu-izglitibas-programmu-profesiju-socialo-un-profesionalo-pamatprasmju-noteiksanai

2279206 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2280īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

2281bezdarbnieku izglītībai"

2282207 Pieejams:

2283http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tirgus/darba-tirgus-prognozesana/darba-tirgus-istermina-prognozesana-latvija).

2284208 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

2285īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

2286bezdarbnieku izglītībai"

2287209 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi

2288nr.262

2289210 Ministru kabineta 2020.gada 28.jūlija

2290noteikumi nr.490

2291211 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi

2292nr.262

2293212 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2294darbvietām: Latvija", 2019, 219.lpp., pieejams

2295https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2296213 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2297darbvietām: Latvija", 2019, 205. - 214.lpp., pieejams

2298https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2299214 Pieejams:

2300http://polsis.mk.gov.lv/documents/5207

2301215

2302https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=LMPEXP

2303216 Komisijas dienestu darba dokuments. 2019.gada

2304ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.;

23052020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final,

230620.2.2020.

2307217 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2308darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

2309https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2310218 Rādītājā iekļauta reģistrēto bezdarbnieku

2311vizīte pie aģenta, konsultāciju, individuālo karjeras

2312konsultāciju, profilēto dalībnieku skaits, izsniegto kuponu

2313skaits, kā arī sadarbība ar darba devējiem. Netiek iekļauta

2314informācija par grupu karjeras konsultāciju dalībniekiem,

2315informatīvo dienu dalībniekiem, attālināti apkalpotajiem

2316klientiem.

2317219 Klientu apkalpošanā nodarbinātie darbinieki -

2318nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori, karjeras

2319konsultanti, koordinējošie eksperti, specializētais

2320konsultants.

2321220 Klienti, kas izmanto šādus NVA nodrošinātos

2322e-pakalpojumus: CV reģistrēšanu CV un vakanču portālā, apmācību

2323monitoringa rīku, bezdarbnieka statusa reģistrēšanu BURVIS

2324klientu portālā, darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rīku,

2325e-apmācību moduļus, darbinieku apstrādātās CVVP vakances, kuras

2326reģistrējuši darba devēji.

2327221 Ministru kabineta 2015.gada 11. augusta

2328noteikumi Nr. 467

2329222 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

2330īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts

2331sociālajai uzņēmējdarbībai"

2332223 LM informatīvais ziņojums "Par sociālo

2333uzņēmumu darbību un attīstību", izskatīts 2020.gada

233416.jūnija MK sēdē

2335224 Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojums

2336nr.244

2337225 CSP ikgadējie dati izvērtējuma brīdī (2021.g.

2338februāris) nebija publicēti

2339226 CSB, NBG021. Ekonomiskās aktivitātes,

2340nodarbinātības līmenis, darba meklētāju īpatsvars (%)

2341F Eurostat, Long-term unemployment (12 months or

2342more) as a percentage of the total unemployment (15-74), 2014.

2343gada 1.ceturksnis

2344228 EUROSTAT, Gender pay gap in unadjusted form -

2345%

2346229 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

2347rādītājs

2348230 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

2349rādītājs

2350231 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

2351Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

2352Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un

2353veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam; Ministru

2354kabineta 2016.gada 20.janvāra rīkojums Nr. 34 "Par Darba

2355aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.

2356gadam"

2357232 Padomes secinājumi (14630/19) "Jaunais

2358ES Stratēģiskais ietvars par veselību un drošību darbā:

2359drošības un veselības darbā ieviešanas veicināšana ES"

2360233 Komisijas 2021.gada 28.jūnija Paziņojums

2361Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo

2362lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2021) 323 final)

2363"ES drošības un veselības darbā stratēģiskais ietvars

23642021.-2027.gadam. Drošība un veselība darbā mainīgajā darba

2365pasaulē"

2366234 Personu apvienība "SIA "Civitta

2367Latvija", UAB "Civitta" un SIA

2368"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

2369Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

2370http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

2371235 Personu apvienība "SIA "Civitta

2372Latvija", UAB "Civitta" un SIA

2373"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

2374Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

2375http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

2376236 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

2377mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

2378par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

2379priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

2380VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

2381institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

2382augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

2383nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

2384aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

2385skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

2386noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

2387237 Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra

2388noteikumi Nr.99

2389238 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

2390mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

2391par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

2392priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

2393VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

2394institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

2395augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

2396nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

2397aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

2398skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

2399noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

2400239 Turpat

2401240 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības

2402formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga,

24032019, pieejams:

2404http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf

2405241 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

2406mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

2407par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

2408priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

2409VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

2410institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

2411augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

2412nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

2413aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

2414skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

2415noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

2416242

2417https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/diskriminacija_darba_vide_2020_petijuma_rezultati_1594373982.pdf

2418243 Baltic Institute of Social Sciences (2017).

2419Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu

2420potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte.

2421Rīga.

2422244 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

2423"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

2424ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

2425131.-132.lpp.

2426245 Ministru kabineta 2016.gada 20.janvāra

2427rīkojums Nr.34

2428246 Ministru kabineta 2016.gada 27.janvāra

2429rīkojums Nr.39

2430247 Ministru kabineta 2019.gada 27.marta rīkojums

2431Nr.138

2432248 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

2433Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

2434Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un

2435veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam

2436249 Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības

2437politikas pamatnostādņu 2016. - 2020.gadam īstenošanas

2438starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības

2439plāna 2016. - 2018.gadam izpildi

2440(http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tiesiskas-attiecibas-un-darba-aizsardziba/8-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/7-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti)

2441250 Personu apvienība "SIA "Civitta

2442Latvija", UAB "Civitta" un SIA

2443"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

2444Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

2445http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

2446251 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības

2447formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga,

24482019, pieejams:

2449http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf

2450252 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

2451darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

2452https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

2453253 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

2454Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

2455mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

2456nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

2457pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

2458http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048; Valsts kontrole, Revīzijas

2459ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas

2460politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas

2461jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas

2462departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas

2463publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams:

2464https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

2465254 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

2466Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

2467mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

2468nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

2469pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

2470http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048

2471255 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

2472valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

2473izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

2474(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

247528.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

2476datums 14.05.2020.), pieejams:

2477https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

2478256 OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā,