Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam 12. pants

pierādījumiem balstītas politikas veidošana

Eiropas Komisija savā 2019.gada 15.aprīļa ziņojumā

"Labāks regulējums - padarītā novērtējums un apņemšanās

saglabāšana" uzsver labāka regulējuma pamatojumu un nozīmi:

""… uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

vairs nav tikai pagātnes prioritāte un ierasta tagadnes

profesionālā prakse. Tā joprojām ir svarīgs nākotnes

priekšnoteikums. Labāka regulējuma instrumenti tiek izmantoti

pastāvīgi mainīgā pasaulē, kurā nemitīgi mainās politikas

problemātika un prioritātes." Atvērta un uz līdzdalību

vērsta politikas veidošana, kura balstās uz pierādījumiem, ir

būtisks priekšnoteikums kā ES rīcības, tā nacionāla līmeņa

rīcības leģitimitātes uzlabošanai. Uz pierādījumiem balstītas

politikas veidošana ir pamats, lai nodrošinātu mērķētu,

iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu un resursu

lietderīgu un efektīvu sadali. Ietekmes novērtējumus,

izvērtējumus Eiropas Komisija norāda starp labāka regulējuma

galvenajiem pīlāriem, ko izmanto pierādījumu objektīvā analīzē.

Izvērtējumi balsta politikas lēmumu pieņemšanu un ir vajadzīgi,

lai vienkāršotu un novērstu nevajadzīgas izmaksas, neapdraudot

politikas mērķus.

Ņemot vērā sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām, ienākumu izmaiņām,

spēju iesaistīties sabiedrības dzīvē un nodarbinātībā, uzvedības

modeļu maiņu, izmaiņu "finansiālo ietilpību", efektīva

politikas plānošana un ieviešana nav iespējama bez kvalitatīviem,

savlaicīgi pieejamiem un regulāriem statistikas datiem un

atbilstošiem analītiskiem instrumentiem. Lēmumu pieņemšana

COVID-19 pandēmijas laikā, kad rīcības ātrums un spēja elastīgi

reaģēt uz situācijas attīstību bija izšķiroši faktori atbalsta

pasākumu plānošanā un ieviešanā, īpaši parādīja atbilstošu

tehnoloģisku un analītiski risinājumu un administratīvo datu

pieejamības un kvalitātes nozīmi.

Labklājības jomā izveidotā tehnoloģiskā bāze (LabIS, SPOLIS,

Pensiju prognožu modelis u.c.) un politikas ietekmes izvērtējumu

regulāras veikšanas prakse nodrošina uz pierādījumiem balstītas

politikas veidošanu. Tehnoloģiskā attīstība, arvien detalizētāku

monitoringa instrumentu izveide, datu uzkrāšanas nepieciešamība

dažādu starptautiska un ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas

uzraudzībai, kā arī izvērtējumos identificētie datu pieejamības

un/ vai kvalitātes trūkumi ir faktori, kas jāņem vērā labklājības

jomas tehnoloģisko un analītisko instrumentu attīstībā.

Nabadzības un sociālās atstumtības analīze Latvijā galvenokārt

balstās uz diviem datu avotiem - pirmkārt, starptautiski

salīdzināmu CSP veiktu EU-SILC apsekojumu, otrkārt - valsts

institūciju un pašvaldību uzkrātiem administratīviem datiem.

Kopumā gan EU-SILC, gan administratīvie dati sniedz pietiekamu

analītisku bāzi politikas plānošanai un ietekmes novērtēšanai,

raksturo nabadzības un sociālās atstumtības aspektus sabiedrībā.

Kā norādīts OECD zinātniskajā pētījumā252 Latvijā

pastāv ievērojama administratīvo datu sistēma, kas ļauj sasaistīt

individuāla līmeņa datus no dažādiem avotiem un tādējādi analizēt

svarīgus darba tirgus politikas jautājumus, kā arī daudzus citus

sociāli ekonomiskās pētniecības un politikas jautājumus.

Līdztekus sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

uzraudzībai nacionālā līmenī tiek veikta arī starptautiski

salīdzināma, ES līmeņa sociālās politikas un nodarbinātības

snieguma uzraudzība. Viens no EK un Padomes Sociālās aizsardzības

komitejas un Nodarbinātības komitejas instrumentiem, kas ļauj

izvērtēt ES dalībvalstu sniegumu sociālajā jomā un nodarbinātības

jomā un kalpo par pamatu arī dalībvalstu specifisko rekomendāciju

izstrādē, ir laba snieguma rezultātu un galveno izaicinājumu

novērtēšana (metodoloģijas aprakstu skat. 3.pielikuma 3.tabulas

skaidrojumā). Šī novērtēšana balstās uz vairākiem ES līmeņa

monitoringa ietvariem, tai skaitā, Sociālās politikas snieguma

monitoringa ietvaru, Nodarbinātības monitora ietvaru u.c.

Sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm, Padomes komitejām, EK

dienestiem un dalībvalstu statistikas institūtiem notiek

nepārtraukts šo monitoringa ietvara rādītāju pilnveidošanas un

papildināšanas process.

Ir identificēti atsevišķi datu kvalitātes un pieejamības, kā

arī analīzes pilnveidošanas virzieni, proti:

1) nepietiekama informācija par šaurām, specifiskām

mērķa grupām, kuras var tikt pakļautas nabadzības riskam un kuru

situācijas raksturojumu nav iespējams iegūt no EU-SILC

apsekojuma, piemēram, par personām ar invaliditāti

(pamatojoties uz pašas personas sniegto veselības stāvokļa

novērtējumu) informāciju var iegūt tikai daļēji, bet par

tādām specifiskām grupām kā romi, no ieslodzījuma vietām

atbrīvotās personas, personas ar nepietiekošām, zemām vai darba

tirgum neatbilstošām prasmēm u.c. informācija nemaz netiek

analizēta. Lai arī Latvijā ir definētas nabadzības un/vai

sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, par

daļu no tām netiek iegūti dati par to nabadzības un/vai sociālās

atstumtības risku, turklāt ne par visām grupām (daudzbērnu

ģimenes, viena vecāka ģimenes, bezpajumtnieki u.c.) ir iespējams

iegūt datus par faktisko skaitu un citu sociālās iekļaušanas

politikas veidošanai un koordinācijai nepieciešamo informāciju

253;

2) dažādos valsts institūciju reģistros (PMLP, VSAA, NVA u.c.)

un pašvaldību uzkrāto sociālās palīdzības saņēmēju mikrolīmeņa

datu krustošanas un analīzes laikietilpība un

sarežģītība254;

3) nepilnīga informācija par pašvaldību visu faktiski

nodrošināto sociālo atbalstu un nenodrošināta visu pašvaldību

sniegto sociālā atbalsta veidu uzskaite Sociālās sfēras procesu

pārvaldības lietojumprogrammā SOPA. Iztrūkst pilnīga un pareiza

informācija par pašvaldību nodrošināto sociālu atbalstu un tam

izlietoto finansējumu, jo pašvaldību sagatavotie valsts

statistiskas pārskati un budžeta dati nemaz nav izmantojami, lai

gūtu priekšstatu par pašvaldību faktisko nodrošināto sociālo

atbalstu.255 Lai nodrošinātu pilnvērtīgu SPOLIS

attīstību, ir nepieciešama sistēmas pārbūve pašos pamatos, jo

sākotnēji 2009.gadā šī sistēma nebija paredzēta tik apjomīgam

moduļu paplašinājumam un ārējām integrācijām;

4) trūkstoši dati par mājokļu kvalitāti un pieejamību

iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem, mājsaimniecību

veidiem un reģioniem. Lai gan nav starptautiski harmonizētas

metodoloģijas mājokļu pieejamības monitoringam, nedz arī

unificēts rādītāju saraksts, pastāv alternatīvi varianti datu

ieguvei, piemēram, esošo apsekojumu vai statistikas pārskatu

papildināšana, regulāra mājokļu pieejamības apsekojuma veikšana.

Neraugoties uz to, ka LM tiešā atbildībā nav mājokļu datu

vākšanas organizēšana un uzkrāšana, tomēr sociālās aizsardzības

un darba tirgus politikas plānošanai mājokļu pieejamības datu

analīze ir nepieciešama vairākās jomās, piemēram, reģionālās

mobilitātes atbalsts, SBSP attīstība, deinstitucionalizācija

u.c.256;

5) sociālās iekļaušanas un ar to saistīto politiku veidošanā,

uzraudzībā un nepieciešamo izmaiņu noteikšanā nepietiekami

izmantota Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas

sistēmas (SPOLIS) un Labklājības informācijas sistēmas (LabIS)

paredzētā funkcionalitāte.257 Šobrīd LabIS saņem datus

no vairākām padotības iestādēm un vairākām informācijas sistēmām.

Lai varētu iegūt precīzākus un pilnīgākus datus labklājības

nozares politikas veidošanai, jānovērš līdzīgu vai savstarpēji

papildinošu datu atšķirīga interpretācija (t.sk. vērtība un

saturs), ja tie nāk no dažādām iestādēm, jānodrošina atsevišķu

datu veidu un kopu pieejamība, jāpilnveido datu kvalitāte un to

pieejamība nepieciešamajā formātā un/vai detalizācijā;

6) ietekmes un politikas efektivitātes novērtēšanā izmantojamo

instrumentu/ programmu paplašināšana, izmantojot

mikrosimulācijas rīkus258;

7) pensiju sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM ir

izveidots un gandrīz 20 gadus tiek izmantots Makrosimulācijas

modelis. Šo prognožu precizitāte un kvalitāte tiešā veidā

ietekmē sociālās apdrošināšana/pensiju sistēmas stabilitāti un

ilgtspēju, finanšu plānošanu. Eksperta vērtējumā259,

pētāmā makrosimulācijas metožu izvēle Latvijas pensiju sistēmas

analīzē no teorētiskā viedokļa ir pilnībā pamatota, metodoloģija

īstermiņa un vidēja termiņa prognozēm kopumā ir atbilstoša. Taču

modelis ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot

prognozēšanas un pieņēmumu radītās novirzes ilgtermiņa aprēķinos,

pielietojot kombinētas ekspertu un statistiskās prognozes, kuras

nepieciešams izmantot arī iestājoties būtiskām izmaiņām

ekonomikas attīstībā, kā arī nosakot ikgadējās attīstības

scenāriju parametru precizēšanu.;

8) pēdējos gados Padomes Sociālās aizsardzības komiteja,

Nodarbinātības komiteja un EK arvien lielāku uzmanību velta

sociālās politikas dažādu aspektu uzraudzībai, pilnveidojot

esošos starptautiski salīdzināmos monitoringa ietvarus un

instrumentus, kā arī izstrādājot virkni jaunu ietvaru un

indikatoru dažādu ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas uzraudzībai. Šī

uzraudzības procesa ietvaros tiek pilnveidoti un izstrādāti tādi

monitoringa ietvari kā, piemēram, Minimālā ienākuma salīdzinošais

ietvars, Pensijas adekvātuma salīdzinošais ietvars, Sociālās

politikas snieguma monitors, Ilgtermiņa aprūpes salīdzinošais

ietvars, Monitoringa ietvars Padomes 2019.gada 8.novembra

ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi

sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01), Monitoringa ietvars

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva

2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un

aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

ieviešanas uzraudzībai, Bērnu aprūpes un atbalsta bērniem

salīdzinošais ietvars, iespēju nevienlīdzības indikatori.

Iepriekšminētie instrumenti kalpo kā pamats Latvijas snieguma

salīdzinošai vērtēšanai ES līmenī, specifisko valsts

rekomendāciju izstrādei u.tml. Šis darbs tiešā veidā skar ES

dalībvalstis, to administratīvajos reģistros uzkrājamo datu

vākšanu un kvalitātes pilnveidošanu, sadarbību ar nacionālām

statistikas institūcijām apsekojumu metodoloģiju uzlabošanā,

regulāru datu sniegšanu EK un citām starptautiskām

institūcijām;

9) nepieciešams precīzāk formulēt datu izmantošanas

mērķus, piemēram, līdz šim nav ticis pilnībā izvērtēts, kādi

dati par vardarbības izplatību ir nepieciešami rīcībpolitikas

veidošanai un kādi ir uzkrāto datu izmantošanas mērķi. Tas ļautu

visām datu uzkrāšanā un apkopošanā iesaistītajām pusēm izvērtēt

apstākļus, kas ietekmē datu izmaiņas un arī labāk analizēt

konkrētu pasākumu ieviešanas rezultātus.260

Ņemot vērā iepriekš identificētos trūkumus, sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanas, koordinēšanas

un uzraudzības uzlabošanai nepieciešams:

• nodrošināt pilnīgu un aktuālu informāciju par visām

nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām

iedzīvotāju grupām, sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām

vienojoties par atbilstošākajām datu iegūšanas metodēm un

avotiem;

• pilnveidot sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

plānošanā un prognozēšanā izmantojamos tehnoloģiskos rīkus, datu

analītiskās apstrādes modeļus un statistiskās metodes;

• nodrošināt administratīvajos reģistros uzkrāto datu regulāru

pilnveidošanu, kvalitātes uzlabošanu, pieejamību politikas

plānošanai un uzraudzībai nepieciešamajos datu griezumos un

regularitātē.

12.2 Integrētās

pieejas nodrošināšana politikas veidošanas procesos

Politikas plānošana, ieviešana un novērtēšana dažādās nozarēs

norit atšķirīgi - to ietekmē katras nozares īpatnības,

identificētie izaicinājumi un izvirzītie mērķi. Vienlaikus

ikvienā politikas nozarē nepieciešams ņemt vērā t.s. horizontālos

principus. Labklājības ministrijas pārraudzībā ir vienlīdzīgu

iespēju princips, kas paredz pienākumu politikas plānošanā,

ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajiem ekspertiem nodrošināt, ka

tiek ņemtas vērā ikvienas personas vajadzības neatkarīgi no

dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa (invaliditātes). Tas

nozīmē, ka, piemēram, novērtējot izglītības pieejamību reģionos,

tiek vērtēta nepieciešamība pēc specifiskiem atbalsta pasākumiem,

kas veicina personu ar invaliditāti izglītības iespējas.

Sociālās aizsardzības un nodarbinātības politikā vienlīdzīgu

iespēju principam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, vērtējot,

piemēram, vecuma grupas, kuras bezdarba riskam ir pakļautas

vairāk nekā pārējā sabiedrība, vai īstenojot pasākumus, kas

mazina stereotipus par sievietēm un vīriešiem atbilstošu

uzvedību, kas tālāk ietekmē gan personu izglītības un karjeras

izvēles, gan arī attieksmi pret lomu un iesaisti mājsaimniecības

un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu veikšanā, tāpat arī izpratni

par sieviešu un vīriešu savstarpējām attiecībām, uztverot tās par

hierarhiskām vai līdztiesīgām.

Politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto

ekspertu uzdevums ir iespējami mazināt dažādu sabiedrības grupu

atšķirības attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tostarp

valsts un pašvaldību atbalsta pasākumiem, nodrošinot, ka ikvienam

ir ne vien tiesiskas, bet arī faktiskas iespējas realizēt savu

potenciālu jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no dzimuma, vecuma un

invaliditātes, kā arī citām pazīmēm.

12.2.1 Sieviešu un vīriešu

vienlīdzīgu iespēju integrēta pieeja

Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies

integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama

kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās

nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu,

iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības,

satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās

attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un

īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un

sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas

īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes

iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie

izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot

sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu.

2001.gada 16.oktobrī MK apstiprināja261 Koncepciju

dzimumu līdztiesības īstenošanai262 (turpmāk -

Koncepcija), kurā tika izvirzīts mērķis veicināt dzimumu

līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu

risināšanu. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti divi uzdevumi:

iezīmēt prioritāri risināmās problēmas dzimumu līdztiesības jomā

Latvijā un izveidot valsts pārvaldes institūciju pieejas ietvaru

identificēto problēmjautājumu efektīvai risināšanai. Koncepcija

bija pirmais politikas plānošanas dokuments sieviešu un vīriešu

vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanā, turpmākos 20 gadus

kalpojot par pamatu plānveida politikai263, kā arī

politikas pasākumiem un likumu iniciatīvām līdztiesības

veicināšanai sabiedrībā.

Koncepcijā tika izvirzītas noteiktas jomas, kurās ekspertu

vērtējumā dzimumu līdztiesība tobrīd tika nodrošināta

nepietiekami:

1. makroekonomiskā politika (vertikālā segregācija

darba tirgū, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība, viena

dzimuma pārsvars mazo un vidējo uzņēmumu valdēs, izteikts vīriešu

un sieviešu pārsvars noteiktās profesijās, nelīdzsvarota

mājsaimniecības un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu sadale starp

mājsaimniecībā dzīvojošām sievietēm un vīriešiem);

2. līdzdalības un pārstāvniecības līdztiesība (izteikts

vīriešu pārsvars politiskajās partijās un attiecīgi arī valsts un

pašvaldību deputātu, kā arī ministru vidū; vertikālā segregācija

valsts civildienestā);

3. līdztiesība sociālajā dzīvē, atsevišķi izceļot

• izglītību (izteikts sieviešu pārsvars mācībspēka vidū,

augsts mācības nepabeigušo zēnu skaits, vecuma ierobežojumi

doktorantūras stipendiju saņemšanai, tādējādi netieši

diskriminējot studentes, kas devušās mācību pārtraukumā

grūtniecības un bērna kopšanas dēļ; vertikālā segregācija

akadēmiskajā mācībspēkā);

• monetāro labklājību (augsts nabadzības risks sievietēm, jo

īpaši sievietēm, kurām ir bērni; zems atalgojums sievietēm un

līdz ar to arī sievietēm un vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas

apmēra atšķirība);

• veselību (izteikti zemais vidējais paredzamais mūža ilgums

vīriešiem, augsts ārējo nāves cēloņu izraisīts vīriešu mirstības

līmenis, vīriešu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju

vidū, vīriešu zemā iniciatīva vērsties pie ārstiem profilaktisku

un nepieciešamu pārbaužu un manipulāciju veikšanai);

• vardarbību un seksuālo uzmākšanos (augstie ar dzimumu

saistītas vardarbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz sievietēm,

kas cietušas no tuva ģimenes locekļa (visbiežāk vīrieša) veiktas

vardarbības; sieviešu tirdzniecība un ekspluatācija, jo īpaši

seksuālu pakalpojumu sniegšanai).

4. līdzdalība pilsoniskajā sabiedrībā (mazs skaits

nevalstisko organizāciju, kuru darbības mērķis saistīts ar

sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu;

nepilnīgs ar dzimumu līdztiesību saistītu strīdu izskatīšanas

mehānisms, kā arī augstā tolerance attiecībā uz nelīdztiesīgām

situācijām);

5. dzimumu lomu un stereotipu maiņa (vēsturiski

nostiprinājusies un grūti maināma izpratne par dzimumu sociālajām

lomām un ar to saistīti stereotipi);

6. informācijas pamats dzimumu līdztiesības situācijas

analīzei (nepietiekama politikas analīze un pētījumi par

sieviešu un vīriešu faktisko situāciju dažādās dzīves jomās;

nepilnīgi pēc dzimuma dalīti statistikas dati).

Lai arī katrā no minētajām nozarēm situācija, salīdzinot ar

2000.gadu, kad Koncepcija tika sagatavota, ir uzlabojusies,

nevienā no tām nav sasniegts pietiekams rezultāts, kas ļautu

runāt par faktisku sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un

iespēju nodrošināšanu. Piemēram, vēl arvien vērojamas negatīvas

tendences attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas

atšķirību, arī horizontālā un vertikālā segregācija darba tirgū

daļā nozaru vēl arvien ir izplatīta, reizēm pat acīmredzama.

Vardarbības ģimenē, jo īpaši ar dzimumu saistītas vardarbības

izplatība turpina pieaugt un kopējais tolerances līmenis

sabiedrībā attiecībā uz vardarbību ir salīdzinoši augsts,

augstākais ES dalībvalstu vidū.264 Šādas attieksmes un

uzvedības jo īpaši ietekmē sabiedrībā pastāvošie stereotipi par

sieviešu un vīriešu lomām ģimenē, darbā, izglītībā un ikdienas

pienākumos, kā arī salīdzinoši zemo nozaru politiku plānošanā,

īstenošanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu izpratne par

īstenoto pasākumu ietekmi uz sievietēm un vīriešiem un

nepieciešamību pēc mērķētiem pasākumiem nelabvēlīgākā situācijā

esošā dzimuma tiesību ievērošanas veicināšanā.

Kopš Koncepcijas pieņemšanas ir mainījušies vairāki apstākļi,

kas būtiski ietekmē pieeju, kādā dzimumu līdztiesība Latvijā tiek

veicināta. Kopš Koncepcijas pieņemšanas 2001.gadā Latvija ir

pievienojusies vairākām nozīmīgām starptautiskām organizācijām -

Ziemeļatlantijas līgumu organizācijai (2004.gada 29.martā), ES

(2004.gada 1.maijā) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijai (2016.gada 1.jūlijā). Dalība šajās organizācijās

būtiski veicinājusi starptautisko sadarbību un ārvalstu granta

programmu apguvi, kā arī sniegusi nozīmīgu ieguldījumu nacionālās

dzimumu līdztiesības politikas un tās īstenoto pasākumu ietekmes

uz sabiedrību izpētē, analīzē un novērtēšanā, mainot uzsvarus

attiecībā uz prioritārajām jomām, kurās sieviešu un vīriešu

vienlīdzīgu tiesību un iespēju princips stiprināms primāri.

Vērtējot Koncepcijā izvirzītos pasākumus dzimumu līdztiesības

politikas ieviešanai un īstenošanai, secināms, ka gandrīz visi no

tiem ir īstenoti.

1) Spēcīga institucionālā

mehānisma izveide

Kopš 2002.gada LM darbojas konsultatīva institūcija, kuras

galvenais uzdevums ir sekmēt un vērtēt dzimumu līdztiesības

politikas īstenošanas procesu, izstrādāt ieteikumus

nepieciešamajiem uzlabojumiem dzimumu līdztiesības principa

īstenošanai nozaru ministrijās, kā arī veidot ekspertu diskusijas

par aktuālajiem jautājumiem. Sākotnēji šīs funkcijas īstenoja

Dzimumu līdztiesības padome265, vēlāk tās pārņēma

Dzimumu līdztiesības komiteja266. Dzimumu līdztiesības

komiteja arī šobrīd ir aktīva konsultatīva institūcija, kurā ir

pārstāvētas visas ministrijas (izņemot Ekonomikas un Finanšu

ministriju), Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās birojs, Valsts kanceleja, sociālie partneri un

septiņas nacionāla mēroga nevalstiskās organizācijas. Šobrīd

Dzimumu līdztiesības komitejas sanāksmes tiek sasauktas vidēji

divas reizes gadā. Paralēli pēdējā gada laikā stiprināta

starpinstitūciju sadarbība, veicinot ekspertu diskusijas par

dažādās nozarēs pastāvošiem izaicinājumiem dzimumu līdztiesības

faktiskai sekmēšanai. Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu

tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam ir viens no

uzskatāmākajiem piemēriem, jo tajā iekļauti tikai tādi pasākumi,

par kuriem dažādu valsts pārvaldes iestāžu eksperti kopā ar

sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru vienojušies

padziļinātu diskusiju rezultātā, radot priekšnoteikumu veiksmīgai

sadarbībai arī dokumenta īstenošanas gaitā.

2) Normatīvās bāzes

pilnveidošana

Koncepcijas izstrādes brīdī diskriminācijas un atšķirīgas

attieksmes aizlieguma princips bija nostiprināts tikai daļā

nozaru tiesību aktu, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par

nepieciešamības ievērot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes

aizlieguma, tostarp pēc personas dzimuma, nozīmi dažādās jomās.

Šobrīd uzskatāms, ka normatīvās bāzes pilnveidošana kopumā ir

paveikta, jo diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma

princips integrēts visos nozaru "jumta"

likumos.267

3) Stratēģija dzimumu

līdztiesības īstenošanai

2002.gadā tika izstrādāts Pasākumu plāns Koncepcijas

ieviešanai. Pēc tā sekmīgas īstenošanas un novērtēšanas tika

pieņemts lēmums uzsāktās iniciatīvas turpināt, sagatavojot

īstermiņa politikas plānošanas dokumentu - Programmu dzimumu

līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam. Uzsāktā prakse tiek

turpināta arī šobrīd, un kopumā kopš Koncepcijas izstrādes

sagatavoti un īstenoti pieci īstermiņa politikas plānošanas

dokumenti dzimumu līdztiesības veicināšanai

Latvijā.268 Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu

tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam (turpmāk -

Plāns) mērķis bija veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu

nozaru politikas īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un

vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Mērķa

sasniegšanai tika izvirzīti pieci rīcības virzieni: (1) sieviešu

un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba

tirgū veicināšana; (2) zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu

vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšana; (3) ar dzimumu

saistītas vardarbības izplatības mazināšana; (4) institūciju

kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos; (5)

sabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos.

Vērtējot Plāna rīcības virzienu izpildi kopumā, jāsecina, ka

ir izpildīts aptuveni puse no plānotajiem pasākumiem, vienlaikus

atsevišķu rīcības virzienu ietvaros ir sasniegti pozitīvi

rezultāti, kas snieguši būtisku ieguldījumu dzimumu līdztiesības

principa aktualizēšanā dažādās nozarēs. Plāna pasākumi tika

īstenoti ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām,

tādējādi veidojot ciešu un stabilu sadarbības partneru tīklu.

Plāna pasākumu īstenošanai papildus budžeta līdzekļi netika

piešķirti. Nozarēs, kurās bija plānoti pasākumi, kas tieši vai

netieši bija vērsti uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un

tiesību nodrošināšanu, tika īstenoti, izmantojot institūcijām jau

piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus lielākā daļa no

īstenotajiem pasākumiem tika īstenota ar Eiropas Savienības

struktūrfondu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu.

Vairāki Plānā paredzētie pasākumi netika īstenoti ierobežoto

cilvēkresursu kapacitātes dēļ.

Lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas darba

tirgū, īstenota mācību programma par sociālo iekļaušanu un

diskriminācijas novēršanu dažādības vadības un tolerances

paaugstināšanai darba vietā, kuru apguvuši vairāk nekā 600 dažādu

līmeņu speciālisti no pašvaldību iestādēm, biedrībām un

nodibinājumiem un uzņēmumiem. Tāpat izstrādāti ieteikumi darba

devējiem par ieguvumiem, ko sniedz dažādības vadības principu

īstenošana uzņēmuma darbībā. Īstenota arī motivācijas programma

personām, kuras sava dzimuma, tautības vai invaliditātes dēļ

saskārušās ar šķēršļiem darba tirgū vai izglītības iegūšanā.

Izstrādāti un izplatīti informatīvie materiāli iedzīvotājiem par

dzimumu diskriminācijas atpazīšanu un pieejamo atbalstu

diskriminācijas gadījumā.

Darba un privātās dzīves saskaņošana ir viens no

priekšnoteikumiem sieviešu un vīriešu līdzvērtīgai iesaistei

darba tirgū, tādēļ arī Plāna ietvaros tika pievērsta uzmanība -

tēva lomas stiprināšanai, vīriešu lomai mūsdienu sabiedrībā

kopumā aktualizēšanai. Tika organizētas informatīvas

kampaņas269 izpratnes par tēva lomu ģimenē

stiprināšanai, akcentējot ieguvumus, ko sniedz līdzvērtīga vecāku

iesaiste rūpēs par bērniem un ģimenei kopumā, kā arī pievēršot

uzmanību šķirto tēvu ikdienai un izaicinājumiem. Kampaņas

ietvaros veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina,

ka katrs piektais aptaujātais vīrietis ar bērniem rotaļās un

sarunās pavada mazāk nekā 30 minūtes dienā (sievietes šādu

atbildi sniegušas divreiz retāk). Turklāt tikai ceturtdaļa

aptaujāto vecāku norādījuši, ka ģimenei velta pietiekami daudz

laika, kā galveno iemeslu norādot laika trūkumu. Savukārt

2020.gada informatīvās kampaņas ietvaros veiktajā aptaujā

noskaidrots, ka 67.0% aptaujāto ģimenēs ar bērniem līdz 18 gadu

vecumam tēvi ir iesaistīti bērnu aprūpē, tomēr tikai 13.0% ģimeņu

vērtējumā mātes un tēva iesaiste un loma ir līdzvērtīga.

Lai veicinātu darba samaksas atšķirību starp sievietēm un

vīriešiem samazināšanu, Plāna ietvaros uzmanība tika pievērsta

arī darba tirgus segregācijas aspektiem, īstenojot pasākumus,

galvenokārt izglītības jomā. Kā liecina statistikas dati

2019.gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem

ir pieaugusi līdz 21.2% (2018.gadā 19.6 %)270, kas ir

viens no izaicinājumiem, nākamajā politikas plānošanas

periodā.

Ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai veiktas

sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot

reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos

materiālus par pieejamo atbalstu un pakalpojumiem cietušajām

sievietēm un līdzcilvēkiem, kā arī īstenojot pasākumus, lai jau

preventīvi novērstu vardarbības riskus, strādājot ar jauniešiem.

Īpaša uzmanība pievērsta dažādu iesaistīto institūciju izpratnes

paaugstināšanai par dažādiem vardarbības veidiem un to

atpazīšanu, kā arī atbalsta iespējām no vardarbības cietušām un

vardarbību veikušām personām. Kopš 2020.gada augusta visā valstī

ieviests institūciju sadarbības modelis, kur centrā ir no

vardarbības cietušais un viņa vajadzības.

Vēl arvien speciālistu vidū un sabiedrībā pastāv dažāda

izpratne par dzimumu līdztiesības principiem un nepieciešamību to

integrēt dažādās politikas jomās, taču ierobežoto finanšu resursu

dēļ, Plāna ietvaros netika īstenoti pasākumi valsts pārvaldes

iestāžu darbinieku izpratnes veicināšanai par dzimumu

līdztiesības mērķiem un uzdevumiem un dzimumu līdztiesības

principu integrēšanu nozaru politikās.

Atsevišķi pasākumi, kurus neizdevās īstenot Plāna

2018.-2020.gada darbības laikā, bet kuri aktualitāti nav

zaudējuši, iekļauti Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību

un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam.

4) Dzimumu līdztiesības

pārraudzība un novērtēšana

Labklājības ministrija regulāri izstrādā dažādus informatīvos

ziņojumus271, situācijas novērtējumus272,

rekomendācijas273 un vadlīnijas sekmīgai dzimumu

līdztiesības principa integrēšanai nozaru

politikās.274 Savukārt CSP mājaslapā ir pieejama

atsevišķa sadaļa, kurā apkopoti galvenie dzimumu līdztiesības

rādītāji sešos sektoros: izglītība, nodarbinātība, sociālā

drošība, vara, likumpārkāpumi un vardarbība un

veselība.275 Tāpat CSP regulāri publicē pārskatu par

aktuālajām tendencēm sabiedrībā, vērtējot un analizējot datus par

sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā minētajos sektoros.

Nozīmīgs statistiskās un analītiskās informācijas avots ir

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas ir ES

aģentūra, kuras darbs ir bāzēts Lietuvā276. Institūts

regulāri publicē dažādus pārskatus par sieviešu un vīriešu

vienlīdzīgām iespējām dažādās jomās. EIGE regulāri publicē arī

Dzimumu līdztiesības indeksu277, kurā 100 punkti

liecina, ka ir sasniegta pilnīga līdztiesība, savukārt 1 punkts

liecinātu par pilnīgu nelīdztiesību. 2020.gada indeksā (tiek

izmantoti dati par 2018. gadu, bet, ja pieejams, tad arī jaunāki

dati) Latvija ieguva 60,8 punktus, iegūstot 17. vietu ES

dalībvalstu vidū, kas ir par 7,1 punktu zemāks kā vidēji ES. Kopš

2010. gada, kad uzsākta indeksa mērīšana, Latvija pakāpusies par

5,6 punktiem, savukārt kopš 2017. gada tikai par 1,1 punktu.

Indekss tiek mērīts 6 jomās - darbs, finanses, zināšanas, laiks,

vara, veselība. Augstāko punktu skaitu Latvija ir ieguvusi

veselības jomā (78,4), lai gan tieši šajā jomā Latvija atrodas

vienā no viszemākajām vietām starp visām ES dalībvalstīm

(26.vieta). Nevienlīdzīga situācija visvairāk dominē zināšanu

jomā (49,3 punkti) un finanšu jomā (65,2 punkti), un attiecīgi

arī šajās jomā Latvija atrodas vienās no zemākajām vietām

(respektīvi, 28. un 26. vieta). Lielākā izaugsme kopš 2010. gada

ir notikusi varas jomā, savukārt zināšanu jomā ir zināma

stagnācija.

Dzimumu līdztiesības politikas monitorings ir nozīmīgs

politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu

ikdienas darba uzdevums, kas tiek praktizēts regulāri, pēc

iespējas procesā iesaistot nozaru ministrijas, sociālos partnerus

un nevalstiskās organizācijas. Aktīva līdzdalība starptautiskās

iniciatīvās, kā arī dalība ES tiesību aktu izdošanas ietvaros

organizētās darba grupās, sanāksmēs un dažāda formāta diskusijās

jo īpaši sekmējusi izpratni par globāliem un reģionāliem

izaicinājumiem, kas neizbēgami vērojami arī Latvijā.

5) Vienlaicīga izglītošana un

izpratnes līmeņa paaugstināšana

Pēdējos divdesmit gadus aktīvi strādāts pie integrētās pieejas

dzimumu līdztiesības veicināšanai ieviešanas valsts pārvaldē.

Vienlaikus nozaru politikas veidošanā iesaistīto speciālistu

izpratne un zināšanas par dzimumu līdztiesības principiem un

integrētās pieejas izmantošanu nozaru politikas plānošanā,

īstenošanā un novērtēšanā ir salīdzinoši zema. Šobrīd valsts

pārvaldes ekspertiem netiek nodrošināta iespēja padziļināti

pilnveidot savas zināšanas un prasmes dzimumu līdztiesības

integrētās pieejas īstenošanai konkrētas nozares politikā.

Izglītošanas aktivitātes notiek sporādiski, projektu ietvaros,

bez iespējas pārliecināties par gūto zināšanu praktisku

pielietojumu darbā.

Izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicama

regulāri, pēc iespējas aktualizējot sieviešu un vīriešu

vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanas šķēršļus konkrētu

nozaru ietvaros, tādējādi uzskatāmi atainojot dzimumu

līdztiesības principu attiecīgajā politikā.

Koncepcijā izvirzīto īstermiņa uzdevumu (skat. 1.-3.punktu)

īstenošana faktiski ir noslēgusies. Turklāt Koncepcijā izvirzītie

izaicinājumi ir mainījušies un neatbilst mūsdienās novērojamajām

tendencēm. Piemēram, šobrīd IKT attīstībai ir būtiska ietekme uz

vienlīdzīgu iespēju īstenošanu, kas ir vērā ņemams faktors un ir

jāiekļauj gan dzimumu līdztiesības, gan invaliditātes politikās.

Tāpat aktuāls ir jautājums par vardarbību pret sievietēm

interneta vidē.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatāms, ka Koncepcijas

ieviešanas process ir noslēdzies, un tās turpmāka darbība vairs

nav aktuāla. Informācija par aktuālajiem izaicinājumiem iekļauta

Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju

veicināšanai 2021.-2023.gadam, kas iezīmē jaunās desmitgades

tendences un izaicinājumus dzimumu līdztiesības jomā Latvijā. Tas

iekļausies arī ES kopējā dzimumu līdztiesības stratēģijā

noteiktajam ietvaram un atbildīs tajā noteiktajiem mērķiem

2020.-2025.gadam.

12.2.2 Personu ar invaliditāti

nediskriminēšanas un vienlīdzīgu tiesību princips

Līdz ar Latvijas pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar

invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija), kuru Latvija

ratificēja 2010.gada 1.martā, tika iezīmēta pieejas maiņa

invaliditātes izpratnei Latvijā. ANO Konvencijas mērķis ir

veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar

invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības

locekļiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un

veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu ekonomiskajā,

sociālajā, politiskajā, juridiskajā un kultūras dzīvē. ANO

Konvencija balstīta cilvēktiesību pieejā paredz pāreju no

medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no

citiem cilvēkiem, uz sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz

personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu

līdzdalību sabiedriskajos procesos. Cilvēktiesību pieeja paredz,

ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības,

sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tam piemītošas

atšķirības, tai skaitā, invaliditātes dēļ.

Medicīniskais modelis uzsver:

Cilvēktiesību pieeja uzsver:

Personas nespējību

Slimības izvirzīšanu priekšplānā

Personas pasīvu līdzdarbošanos

sabiedriskajos procesos

Atkarību no citiem līdzcilvēkiem - gan

finansiālā, gan sociālā

Dzīvi institūciju vidē

Piemērotas informācijas trūkumu

Personas kā sabiedriskā procesa neatņemamu

sastāvdaļu

Personu ar invaliditāti kā tiesības un

brīvību turētāju

Personas aktīvu līdzdarbošanos

sabiedriskajos procesos, izglītībā, nodarbinātībā

Patstāvību

Dzīvi ģimenes un māju vidē, sabiedrībā

Daudzpusīgu un pieejamu informāciju, vidi,

pakalpojumus

Tas nozīmē, ka invaliditātes politikas jomā nepieciešams

īstenot integrētu pieeju, proti, politikas pasākumi, lai

nodrošinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības uz

līdzdalību sabiedrībā un patstāvīgu dzīvi, jāīsteno visu nozaru

politikās. Tikai tādā veidā iespējams virzīties uz cilvēktiesības

balstītu izpratni par invaliditāti un atteikties no medicīniskā

modeļa. Šāda pieeja invaliditātes jautājumiem veido kopējo

ietvaru invaliditātes politikas plānošanā un ieviešanā.

Tādējādipersonu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana

ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums,

lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti,

pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās, t.i.,

nozaru atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas

katra ir atbildīga par uzņemto saistību pakāpenisku ieviešanu

attiecīgajā jomā. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana,

plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to

pieejamību arī personām ar invaliditāti. Jāuzsver, ka vides, ēku,

ceļu, transporta, informācijas un sakaru pakalpojumu pieejamība

ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēki ar invaliditāti

veiksmīgi integrētos sabiedrībā, saņemtu nepieciešamos

pakalpojumus un īstenotu savas tiesības.

Latvijā ir izveidots institucionālais mehānisms - Labklājības

ministrija noteikta kā nacionālais kontaktpunkts, Invaliditātes

lietu nacionālā padome noteikta kā koordinējošais mehānisms, bet

tiesībsargs kā uzraugošais mehānisms, tādējādi ļaujot nodrošināt

pašu personu ar invaliditāti iesaisti ar invaliditāti saistītu

jautājumu apspriešanā un viedokļu apmaiņā par to, kā veidot

iekļaujošu sabiedrību. Tāpat visos galvenajos nozaru likumos ir

noteikts diskriminācijas aizlieguma princips. Taču faktiskās

situācijas izvērtējums atklāj būtiskas problēmas personu ar

invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un nediskriminēšanas

nodrošināšanā un de jure noteikto principu praktisku

piemērošanu.

Ministru kabinets 2013.gada 19.novembrī apstiprināja

"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar

invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam" 278, kas ir pirmais politikas plānošanas

dokuments, kurā tika definēta pāreja no medicīniskā un

cilvēktiesībās balstīto sociālo modeli. Pamatnostādnēs tika

izvirzīts mērķis veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu

iespēju un tiesību īstenošanu, savukārt veicamie uzdevumi tika

paredzēja virzību uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti

pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu saskaņā ar konvencijā

noteiktajiem principiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti

uzdevumi četros rīcības virzienos - izglītība, nodarbinātība,

sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne.279

Situācija minētajos rīcības virzienos pamatnostādņu

īstenošanas periodā ir uzlabojusies, tomēr arvien ir

saglabājušies izaicinājumi, kas invaliditātes politikas jomā

risināmi turpmākajos gados, lai nodrošinātu personām ar

invaliditāti vienlīdzīgas tiesības un iespējas visās dzīves

jomās. Informatīvais ziņojums par pamatnostādņu vidusposma

novērtējumu280 liecina, ka pamatnostādnēs izvirzītais

mērķis ir sasniegts daļēji. Vairums izvirzīto rezultatīvo

rādītāju ir sasniegti, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti

saņemt kvalitatīvus un efektīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgāk

iekļauties sabiedrībā. Tas ir attiecināms gan uz iekļaujošas

izglītības nostiprināšanu, sniedzot atbalstu gan izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām, t.sk. izglītojamiem ar invaliditāti, gan

pedagogiem, organizējot mācības un konsultācijas darbam ar šīs

mērķa grupas izglītojamiem. Tāpat tiek attīstīti subsidētās

nodarbinātības pasākumi, lai sniegtu iespēju bezdarbniekiem ar

invaliditāti atjaunot vai iegūt jaunas darba prasmes un gūt

nepieciešamo darba pieredzi. Liels ieguldījums ir veikts arī

invaliditātes noteikšanas sistēmas maiņā, ietverot kritērijus par

funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un virzoties prom no

medicīniskā modeļa uz cilvēktiesību pieeju invaliditātes

noteikšanas procesā. Tomēr daļa pamatnostādnēs noteiktie

rezultatīvie rādītāji nav sasniegti, jo pasākumu īstenošana, lai

šos rezultatīvos rādītājus sasniegtu, vēl joprojām ir procesā, kā

arī analīze par personu ar invaliditāti situāciju sabiedrībā

(nodarbinātības, iekļaujošas izglītības, sabiedrības attieksmes,

vides pieejamības u.c. jomās) liecina par nepieciešamību īstenot

turpmākus pasākumus virzībai uz ANO Konvencijā noteikto mērķi un

pamatprincipu nostiprināšanu.

Būtisks vadmotīvs pasākumiem ir ANO Personu ar invaliditāti

tiesību komitejas izteiktie komentāri un

rekomendācijas281 ar mērķi uzlabot personu ar

invaliditāti stāvokli Latvijā un pilnveidot invaliditātes sistēmu

kopumā. Kopumā pēc Latvijas ziņojuma par Latvijas Republikas

pirmā nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi laika posmā no

2010. gada 31. marta līdz 2014.gada 31.decembrim izskatīšanas

saņēma 48 rekomendācijas, kuras aptver gandrīz visus Konvencijas

pantus. Komiteja katrai valstij izvēlas divas galvenās

rekomendācijas. Latvijas gadījumā šīs rekomendācijas ir par

iekļaujošu izglītību un neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos

kopienā.

Turpmākie izaicinājumi invaliditātes politikas un personu ar

invaliditāti vienlīdzīgu tiesību principu un iespēju

pilnveidošanā saistās ar cilvēktiesību pieejas nostiprināšanu

invaliditātes noteikšanas procesā, kurā cilvēks ar invaliditāti

tiek skatīts kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, tiesību un

brīvību turētājs, vienlaikus vērtējot personai piemītošos

funkcionēšanas ierobežojumus ciešā mijiedarbībā ar personas spēju

iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Būtiskākie

izaicinājumi saistās ar:

• adekvātu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu invaliditātes

seku mazināšanai, ievērojami pieaugot personu ar invaliditāti

skaitam, t.sk. pieejamas vides un pielāgotu atbalsta pakalpojumu

pieejamība;

• invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, lai

nostiprinātu, ka personai noteiktā invaliditāte tiek balstīta uz

personai piemītošo funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un

nevis slimības esamību;

• sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu izskaušanu,

uzsverot, ka aizspriedumi un izpratnes trūkums par invaliditātes

jautājumiem un personām ar invaliditāti, un viņu spējām

iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos, nereti rodas no

nezināšanas un pieredzes trūkuma saskarsmē ar šiem cilvēkiem.

Pasākumi, kas turpmākajos gados īstenojami invaliditātes

politikas jomā tiks iekļauti Plānā personu ar invaliditāti

vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam.

12.3 Iedzīvotāju

finanšu pratība

Iedzīvotāju spēja zinoši pārvaldīt savus finanšu aktīvus,

samazinot parādu slogu un attīstot produktīvu uzkrāšanu un

ieguldīšanu, NAP2027 ir norādīta kā viens no iedzīvotāju

labklājību veicinošiem elementiem. Savukārt iedzīvotāju finanšu

pratības celšana ir norādīta starp uzdevumiem, kas vērsti uz

iedzīvotāju ienākumu paaugstināšanu. Augstas atsevišķu

iedzīvotāju grupu finanšu saistības rada šķēršļus efektīvākai ēnu

ekonomikas mazināšanai un līdzdalībai darba tirgū, jo cilvēkiem

šādās situācijās zūd motivācija turpināt izglītošanās pasākumus,

gūt legālus ienākumus un/ vai veikt nodokļu nomaksu no visa gūto

ienākumu apjoma. Būtiski uzsvērt, ka šīs finanšu saistības ir arī

nepietiekamu ienākumu sekas bezatbildīgas kreditēšanas un zemas

finanšu pratības apstākļos. Saskaņā ar LU Biznesa, vadības un

ekonomikas fakultātes veiktā pētījuma rezultātiem un PTAC

apkopotajiem datiem, ar katru gadu Latvijā pieaug iedzīvotāju

kredītsaistību apjoms, īpaši distances un patēriņa kredītu

segmentā.282 Taču vienlaikus pieaug distances

kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu, un,

kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu, savukārt,

sarucis to kredītņēmēju skaits, kas spējis atmaksāt parādu bez

pagarinājuma.

Parādsaistību jautājuma risināšana un iedzīvotāju izvēlētās

stratēģijas ietekmē nabadzības riska palielināšanos. Nebanku

sektorā no kreditēšanas pakalpojumiem dominē distances jeb

"ātrie kredīti", un vieni no aktīvākajiem "ātro

kredītu" izmantotājiem ir nabadzīgākie iedzīvotāji, kam ir

ierobežota piekļuve citiem finanšu risinājumiem, tai skaitā,

lētākiem risinājumiem, banku sektora pakalpojumiem vai iespējai

aizņemties naudu no tuviniekiem vai draugiem.283

2019.gada 2.ceturkšņa beigās bija 7 503,70 miljardi euro, ko

veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%)

attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām

saistībām. Savas saistības kavē 142 595 jeb 20,4% fiziskās

personas. Saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1

000 euro) ir izsniegtas visvairāk - 666 892 jeb 55,9% gadījumu,

kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu euro

apmērā.284 PTAC pārskatā par ārpustiesas parādu

atgūšanas sektoru 2019.gadā par parādu piedzinēju sniegtajiem

parāda atgūšanas pakalpojumiem285 secināts, ka

neatgūto parādu (lietu) skaits tuvojas 80 % rādītājam [...], kas,

iespējams, norāda ne tikai uz iedzīvotāju/patērētāju ienākumu

zemo līmeni, bet arī uz "veco", iespējams, neatgūstamo

parādu (lietu) daļu, kas tiek uzkrāta (bet netiek norakstīta)

neatgūto parādu kopsummā. Līdz ar to arī atgūto un daļēji atgūto

lietu skaits no jauna nodotajās parādu lietās procentuāli varētu

būt daudz lielāks. 2019. gadā no kopējā parādu portfelī esošo

parādu (lietu) summas apmērs (eiro), kas nodotas ārpustiesas

parādu atgūšanai no patērētāju kreditēšanas nebankas nozarē, bija

79,293 milj. eiro jeb 27,57 % no kopējo parādu portfeļa

lietās.

Nereti iedzīvotāji, kas ir parādnieki [...], izvairās no

reģistrētas nodarbinātības un dod priekšroku aplokšņu algām vai

izbrauc no valsts, tādējādi uz laiku "atrisinot"

parādsaistību problēmu. Ja pašvaldības dome nav izmantojusi

tiesiskajā regulējumā paredzēto deleģējumu pašvaldībām noteikt

labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par

trūcīgu, tai skaitā, ja ģimenei (personai) ir parādsaistības, tad

personām (ģimenēm) ar trūcīgā statusu konkrētajā pašvaldībā nevar

būt parādsaistības, kas nav atrunātas konkrētās pašvaldības

saistošajos noteikumos.286 Savukārt Maksātnespējas

likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process

iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem to sociālā un ekonomiskā

stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā

nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem.

Tādējādi finansiālo problēmu risinājumi fiziskām personām ar

zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām faktiski nepastāv

vai ir ļoti ierobežojoši.287

Augstais iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties segt

neparedzētus izdevumus, liecina par minimālu uzkrājumu trūkumu un

augsto individuālo mājsaimniecību finanšu risku. Līdzās

iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, nabadzības un sociālās

atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju materiālā nodrošinājuma

līmeņa celšanas pasākumiem ieteicams attīstīt rīcībpolitikas

pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju sociālo un ekonomisko

prasmju, t.sk. finanšu plānošanas, attīstīšanu, palielinot

personu atbildību gadījumos, kad savas finanšu situācijas

problēmu risināšanai tiek izmantoti tādi risinājumi kā patēriņa

kredīti un t.s. ātrie kredīti, kas rada risku nonākt arvien

dziļākās parādsaistībās. Šādu pasākumu pamatojums ir arī augstais

mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevar

atļauties segt neparedzētus izdevumus. Pat neraugoties uz

pakāpenisku to samazināšanos, rādītāji joprojām saglabājas ļoti

augsti, pat augstākajā ienākumu kvintilē. Ja 2014.gadā tādas bija

69,57% mājsaimniecību, tad 2019.gadā - 54,5%, savukārt no

1.kvintilē esošajām mājsaimniecībām 2019.gadā segt neparedzētus

izdevumus nevarēja atļauties 76,6% mājsaimniecību, bet no

5.kvintilē esošajām mājsaimniecībām - gandrīz ceturtā daļa

(24,6%).288 Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 8,4%

respondentu ir izmantojuši ātros kredītus savu un savas ģimenes

materiālo problēmu risināšanai pēdējo 3 gadu laikā, turklāt

lielāko īpatsvaru no tiem veido respondenti jaunākajās vecuma

grupās un zemākajās ienākumu grupās.289 Līdz ar to

viens no riskantākajiem, īstermiņa risinājumiem ar ilgtermiņa

negatīvu ietekmi vēl vairāk var pasliktināt indivīda finansiālo

situāciju un palielināt nabadzības risku.

Ņemot vērā sabiedrības finanšu pratības jautājumu pieaugošo

aktualitāti, īpaši, zemās finanšu pratības negatīvo ietekmi uz

iedzīvotāju ienākumiem un iesaistīšanos nodarbinātībā, NVA

pārskata periodā uzsāka preventīvus un izglītojošus pasākumus bez

darba esošo personu finanšu pratības uzlabošanai, kā arī

jautājumos par mājsaimniecības budžeta plānošanu. 2017. gada

2.pusgadā ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku

izglītībai" ietvaros tika izstrādāta e-apmācības programma

"Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" un

nodrošināta tā pieejamība. Programma sniedz zināšanas par valsts

un mājsaimniecības budžeta plānošanu, ienākumu gūšanas veidiem,

nodokļu nozīmi, izdevumu kontroli, kredītu būtību, finanšu

dokumentu nozīmi, cenas veidošanos, finanšu sektora lomu

ekonomikā un finanšu pakalpojumu veidiem, patērētāju tiesībām un

atbildību, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem

u.c. E-apmācības modulis290 ir pieejams NVA mājaslapā

ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem,

bet arī ikvienam cilvēkam, kurš vēlas pārbaudīt vai pilnveidot

savas zināšanas finanšu pratībā. Ņemot vērā jautājuma par finanšu

pratību aktualitāti, nākamajos gados pastiprināta uzmanība būtu

veltāma padziļinātu konsultāciju un atbalsta sniegšanai NVA

klientiem parādsaistību risināšanas jautājumos.

EAFVP atbalsta ietvaros tiek nodrošināti papildpasākumi, tai

skaitā, par budžeta plānošanu, finanšu pratību, internetbankas

lietošanu. Papildpasākumos iekļauto personu novērtējums, ka šīs

tēmas ir sarežģītas un nesaprotamas, gan atspoguļo šo personu

finanšu pratības līmeni, gan atklāj nepieciešamību turpināt šādu

izglītojošu pasākumu organizēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem

iedzīvotājiem.

Tāpat finanšu pratība ir viens no nozīmīgiem aspektiem, kam

jāpievērš uzmanība ārpusģimenes aprūpē esošu jauniešu un personu

pēc institucionālās aprūpes izglītošanā un pilnvērtīgā

sagatavošanā patstāvīgai dzīvei/ dzīvei kopienā.

12.4 Sabiedrības

un iesaistīto sadarbības partneru informēšana

Politikas mērķu sasniegšana nav iespējama bez aktīvas

sabiedrības līdzdalības un atbalsta virzībai uz šiem mērķiem.

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas veiksmīga

īstenošana ir atkarīga no sabiedrības un sadarbības partneru

zināšanu un informētības līmeņa gan par savām tiesībām un

pienākumiem atbalsta saņemšanā un lēmumu pieņemšanā, gan par

iespējamām sekām un ietekmi uz individuālo situāciju un

sabiedrību kopumā īstermiņā un ilgtermiņā, solidāri

neiesaistoties VSAOI veikšanā, nodokļu nomaksā, savas situācijas

uzlabošanā un citu sabiedrības locekļu vai grupu atbalstīšanā.

Priekšnosacījumus sadarbībai, iesaistei un līdzdarbībai veido

uzticēšanās gan lēmumu pieņēmējiem, gan politikas īstenotājiem,

gan atbalsta sistēmām.

Politikas izmaiņu prognozējamība, saprotamība, sistēmas

stabilitāte un atbalsta adekvātums ir svarīgi faktori, kas sekmē

uzticēšanos. Diemžēl uzticēšanās valsts sociālās drošības

sistēmai ir relatīvi zema. Novērtējot, cik lielā mērā iedzīvotāji

(skalā no 1 līdz 10291) personīgi uzticētos valsts

sociālās drošības sistēmai, 24% respondentu vērtējums bija skalas

robežās 1-3, 43,1% respondentu vērtējums skalas robežās 4-6, bet

27,4% - skalas robežās 7-10, bet 5,5% respondentu nevarēja sniegt

vērtējumu.292

Kā norādīts Valsts kontroles ziņojumā, sabiedrības informēšana

ir viens no faktoriem, kas var veicināt uzticēšanos pensiju

sistēmai, bet iedzīvotāji ir vāji informēti par savu 2.pensiju

līmenī uzkrāto kapitālu un nav ieinteresēti papildu informācijas

iegūšanā.293 Tādēļ Valsts Kontrole, lai veicinātu

sabiedrības informēšanu par personu Pensiju 1.līmenī un Pensiju

2.līmenī uzkrāto pensiju kapitālu, kā arī citai oficiālajai

saziņai, ir izteikusi vairākus priekšlikumus, tai skaitā,

izvērtēt iespēju atjaunot personu informēšanu, šim nolūkam

izmantojot jaunos elektroniskos risinājumus - oficiālo

elektronisko adresi, pārskatīt un papildināt paziņojumos

iedzīvotājiem iekļaujamo informāciju.

2018.gada novembrī tika veikta sabiedriskās domas aptauja,

kurā secināts, ka tikai 17% (no 1004 respondentiem) aptaujāto

Latvijas iedzīvotāju izprot DI jēdzienu. Sabiedrība atbalsta šo

grupu iekļaušanu sabiedrībā, t.sk. dzīvi ārpus ilgstošas sociālās

aprūpes institūcijām, taču sabiedrības atbalsts cilvēkiem ar GRT

ir ievērojami zemāks - tikai 65%, salīdzinot ar ārpusģimenes

aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

kuriem noteikta invaliditāte, kam atbalsts ir ~ 90%. Cilvēkiem ar

GRT bieži nākas saskarties ar negatīvu attieksmi (bailes,

nepatika, vēlme izvairīties) no citiem cilvēkiem savu veselības

problēmu dēļ. Tā uzskata gandrīz puse (47%) aptaujāto Latvijas

iedzīvotāju un 73% respondentu, kuru ģimenēs ir cilvēks ar GRT.

Vērtējot izmaiņas sabiedrības attieksmē pret cilvēkiem ar GRT

pēdējā gada laikā, visbiežāk (44% gadījumu) tika pārstāvēts

uzskats, ka attieksme pret cilvēkiem ar GRT sabiedrībā pēdējā

gada laikā nav mainījusies. Viedoklis, ka negatīvā attieksme ir

mazinājusies (minēja 26% respondentu) tika pārstāvēts biežāk nekā

viedoklis, ka negatīvā attieksme ir pieaugusi (minēja 10%

respondentu). Kritiskāk attieksmes pārmaiņas pret cilvēkiem ar

GRT vērtēja tie pētījuma dalībnieki, kuru ģimenēs ir kāds cilvēks

ar GRT. Lai palielinātu sabiedrības atbalstu DI procesam Latvijā

un mazinātu aizspriedumus pret cilvēkiem ar GRT, ārpusģimenes

aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

nepieciešams turpināt dažādu izglītojošu un informatīvu pasākumu

īstenošanu.

12.5

Cilvēkkapitāls

Labklājības nozares darbinieku profesionalitāte un

iesaistīšanās ir virzītājspēks nozares stratēģisko mērķu

sasniegšanā un kopējās misijas īstenošanā. Atbilstoši sociālā

progresa rādītājam (angļu val. social progress index)

Latvija ir 35.vietā starp 163 pasaules valstīm (Igaunija un

Lietuva ir attiecīgi 24. un 32.vietā)294 - tātad

pārsniedzam vidējo līmeni, bet atpaliekam no Baltijas

kaimiņvalstīm. Lai veidotos labklājības sistēma, kas efektīvi

kalpotu sabiedrības attīstībai, ir vajadzīgi zinoši, prasmīgi un

augsti iesaistīti darbinieki.

2019.gada nogalē LM resorā strādāja 5 328 nodarbināto, no

tiem, 87% sievietes un 13% vīrieši. Lielākās pēc nodarbināto

skaita iestādes ir VSAA, NVA, valsts sociālās aprūpes centri,

SIVA; vismazākā ir VBTAI (skat. 27.attēlu). Resora iestādes

raksturojas ar izteiktu sieviešu pārsvaru nodarbināto kopskaitā.

Sieviešu īpatsvars iestādēs ir diapazonā no 74% (LM) līdz 94%

(VSAC "Zemgale").

27.attēls

LM resorā

nodarbināto skaits uz 31.12.2019. (cilv.)

Datu avots: AUS dati

LM resorā vērojama nodarbināto novecošanās. Tieši lielākajās

iestādēs - VSAA, valsts sociālās aprūpes centros, SIVA, kā arī

VDEĀVK visvairāk pārstāvēti darbinieki vecumā virs 55 gadiem

(skat. 28.attēlu). Jāatzīmē, ka īpaši liels nodarbināto skaits

vecumā 65 vai vairāk gadu ir VDEĀVK, kur šādā vecumā ir gandrīz

katrs trešais darbinieks. Paaugstināts strādājošo senioru skaits

ir valsts sociālās aprūpes centros: VSAC "Rīga" - 14%,

VSAC "Vidzeme"- 12%, VSAC "Zemgale" - 11%,

VSAC "Kurzeme" - 10%. Pārējās iestādēs - VBTAI, LM,

VDI, NVA - dominējošā vecumgrupa ir 31‑45-gadīgie darbinieki.

Kopumā aplūkojot resorā nodarbināto vecumstruktūru, var secināt,

ka diezgan aktuāla ir pēctecības plānošana, darbinieku piesaiste,

kā arī tādas cilvēkkapitāla politikas veidošana, kas aptvertu

dažādu paaudžu darbinieku vajadzības.

28.attēls

LM resorā

nodarbināto sadalījums pēc vecumgrupām uz 31.12.2019. (%)

Datu avots: AUS dati

LM resora vairākās iestādēs valsts pārvaldes reformas ietvaros

tiek veikta funkciju pārskatīšana un amata vietu samazināšana.

Būtisks amatu vietu un nodarbināto skaita samazinājums bijis

valsts sociālās aprūpes centros "Vidzeme",

"Latgale", "Zemgale" un "Rīga", kā

arī VSAA un NVA. Katras jaunas funkcijas nodrošināšanai

nepieciešamība pēc papildu nodarbinātajiem tiek skatīta, vērtējot

procesus un pārstrukturizējot amatu vietas gan iestādē, gan starp

nozares iestādēm. Šāda pieeja tiek īstenota arī gadījumos, kad

tiek izvirzītas konkrētas politikas prioritātes un īsos termiņos

jāīsteno virkne jaunu politikas izmaiņu.

Amatu vietu un nodarbināto skaita samazināšana nedrīkst būt

par iemeslu tam, ka iestāžu darbinieki tiek pārslogoti. Kā

liecina 2018.gadā TNS Latvia veiktās darba ņēmēju aptaujas

rezultāti, gandrīz puse darbinieku piedzīvojuši profesionālo

izdegšanu. Turklāt salīdzinoši biežāk izdegšanu piedzīvo

sievietes, darbinieki, kuri vidēji nostrādā vairāk nekā 40

stundas nedēļā, kā arī tie, kuri ir neapmierināti ar savu

pašreizējo darbu un savu darba slodzi uzskata par

augstu.295 Darbinieku pārslodzes problēma novērojama

arī resora iestādēs, jo viens no biežākiem iemesliem darbinieku

brīvprātīgajai aiziešanai ir pārmērīgā darba apjoma un

psihoemocionālās spriedzes faktors.296 Lai novērstu

šādu negatīvo tendenču iesakņošanos, ir nepieciešams pasākumu

komplekss, kas ietvertu funkciju un pakalpojumu apjomam optimālā

nodarbināto skaita prognozēšanu, efektīvu pārmaiņu vadīšanu,

darbinieku izglītošanu jauniem uzdevumiem un metodēm.

Statistikas dati par atbrīvotajiem darbiniekiem liecina, ka

resorā ir paaugstināta personāla kustība. Latvijā organizāciju

gada vidējais personāla mainības līmenis ir 7‑11%

robežās297, bet LM resorā tas ir augstāks un ar

tendenci aizvien pieaugt (skat. 29.attēlu).

29.attēls

Atbrīvoto

nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā LM resorā (%)

Datu avots: AUS dati

Paaugstināta personāla kustība resorā ir saistīta gan ar amata

vietu samazināšanu, iekšējo pārstrukturizēšanu, gan ar darbinieku

darba uzteikumiem. Piemēram, 2019.gadā VSAC "Rīga"

personāla kustību būtiski ietekmēja filiāles "Baldone"

darbības izbeigšana - šī iemesla dēļ tika atbrīvoti 124

darbinieki, bet gandrīz tikpat daudz bija darbinieku uzteikumu

(123 uzteikumi)298. Valsts sociālās aprūpes centros

darbu pamet biežāk sociālajā aprūpē un saimniecības darbā

iesaistītais personāls pārsvarā pieaugošā darba apjoma,

psihoemocionālās un fiziskās pārslodzes, zema atalgojuma

dēļ.299 Pārslodze un nekonkurētspējīgs, amata prasībām

neatbilstošs atalgojums ir biežākie iemesli darbinieku

uzteikumiem arī citās LM resora iestādēs.300

LM resora iestāžu nodarbināto mēneša vidējais darba samaksas

apmērs galvenokārt ir atkarīgs no nodarbināto skaita sadalījuma

pēc mēnešalgas grupām. Salīdzinoši augstāks darba samaksas apmērs

ir LM, kas izskaidrojams ar vadītāju un vecāko speciālistu

lielāku īpatsvaru ministrijas nodarbināto kopskaitā (skat.

30.attēlu). Zemākais darba samaksas apmērs ir valsts sociālās

aprūpes centros, jo tajos pārsvarā strādā darbinieki, kuru darbs

atbilst zemākām mēnešalgu grupām.

Salīdzinošie pētījumi par atalgojuma apmēru liecina, ka valsts

pārvaldē un pakļautībā esošajās iestādēs gandrīz visās mēnešalgas

grupās mēneša vidējā darba samaksa būtiski atpaliek no tās, ko

saņem līdzīgā pēc sarežģītības un atbildības darba darītāji

privātajā sektorā.301

30.attēls

Nodarbināto

mēneša vidējā darba samaksa LM resora iestādēs un atsevišķās

nozarēs 2019. g. (eiro)

Datu avots: AUS dati, CSP dati (DSG030. Strādājošo mēneša

vidējā darba samaksa pa darbības veidiem)

Nekonkurētspējīgs darba samaksas apmērs ir viens no

galvenajiem iemesliem ne tikai grūtai esošo profesionāļu

noturēšanai, bet arī jaunu darbinieku piesaistei. Liels ilgstošo

vakanču302 skaits saglabājās NVA, VDI, VBTAI (skat.

36.tabulu).

36.tabula

Ilgstošo vakanču

īpatsvars kopējā amata vietu skaitā LM resora iestādēs (%)

Uz 2018. gada

31. decembri

Uz 2019. gada

31. decembri

8,8

2,2

NVA

5,7

11,5

VSAA

1,0

0,1

VDI

12,6

9,0

VBTAI

12,7

8,1

VDEĀVK

8,5

3,8

SIVA

1,2

0,3

VSAC "Rīga"

1,2

1,9

VSAC "Latgale"

3,0

0,9

VSAC "Zemgale"

3,3

3,7

VSAC "Kurzeme"

0,3

0,0

Datu avots: AUS dati

Darbinieku piesaisti sarežģī specifiskās prasības izglītībai,

zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai iestādes varētu

nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Latvijā vajadzīgo

speciālistu, īpaši aprūpes un sociālās jomas nozarēs, dramatiski

trūkst. LM resorā veiktā un plānotā procesu digitalizācija daļēji

atrisina darbinieku trūkuma problēmu, jo darbi, kas prasa cilvēku

tiešu mijiedarbību, kritisku un uz vērtībām balstītu domāšanu,

nav pilnīgi digitalizējami. Ņemot vērā LM resora iestādēs esošo

sarežģīto situāciju darbinieku noturēšanā un piesaistē, ir

svarīgi risināt atalgojuma jautājumu, panākot, lai nodarbināto

darba samaksas apmērs tuvinātos konkurētspējīgam līmenim.

Procesu pakāpeniskā digitalizācija resorā aktualizējusi

vajadzību pēc atbilstošām digitālām prasmēm nodarbinātajiem visās

resora iestādēs, tāpēc jāveic šo prasmju attīstīšana. Padotības

iestādēs uzsvars liekams arī uz sadarbības, klientu apkalpošanas

un vadības kompetenču izkopšanu. LM kā labklājības nozares

politikas veidotājai prioritāri, lai tajā strādājošie vadītāji,

politikas plānotāji un ieviesēji, atbalsta funkciju veicēji būtu

kompetenti pakalpojumu inovācijās, spētu pārvaldīt uzdevumus un

veidot efektīvu sadarbību. Vienlaikus resora nodarbinātajiem

nepieciešams stiprināt specifiskās profesionālās zināšanas un

prasmes. Nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumi jāizstrādā

ciešā sasaistē ar plānotajām izmaiņām pakalpojuma dizainā.

12.6 IKT,

infrastruktūras un darba procesu attīstība un modernizācija

Labklājības nozares iestāžu IKT infrastruktūra un

pakalpojumi tiek nodrošināti un uzturēti vairāk par 140

dažādiem servisiem/pakalpojumiem. Nozarē jau ir realizēti

nozīmīgi IKT funkciju centralizācijas un optimizācijas pasākumi

vienotajam datu pārraides tīklam, datu centram, grāmatvedības un

personāla vadības, telefonijas, aktīvās direktorijas un e-pasta

risinājumiem. LM nozares IKT centralizācijas ietvaros veikta

serveru infrastruktūras, tīkla un IT administratoru

centralizācija, radot priekšnoteikumus, lai izveidotu

centralizētu IKT organizāciju, kas varētu veidot un uzturēt

vienotus IKT koplietošanas pakalpojumus visām labklājības resora

iestādēm. Jau šobrīd ir vairāki pakalpojumi, kas tiek darbināti

centralizēti un kas sniedz būtiskus ieguvumus, jo ļauj analizēt

atsevišķu IT procesu efektivitāti dažādās iestādēs.

Centralizācijas ietvaros ir veikta lielākās daļas serveru

virtualizācija un tie tiek uzturēti VSAA nodrošinātajā datu

centrā. Tā kā nozares IKT pakalpojumu centralizācijas process ir

veiksmīgi uzsākts, tad būtu nepieciešams turpināt IKT resursu

optimizāciju un paplašināt esošo, centralizēti sniegto

pakalpojumu klāstu, piemēram, darbstaciju pārvaldība, aktīvā

direktorija, centralizēts IKT monitorings, VPN pieslēgumu

organizēšana attālinātā darba veikšanai.

Labklājības nozares IKT centralizācijas norit līdztekus ar

vienota IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības

risinājuma ieviešanu. Palielinoties esošo informācijas sistēmu

datu apjomam un to lietojamības intensitātei, pieaug arī ar IKT

saistīto ievainojamību un risku skaits. Pastāvīgi mainās arī

ārējie faktori, kas rada objektīvu vajadzību nozarē nodrošināt un

pastāvīgi pilnveidot ne tikai atbilstošas personāla kompetences,

bet arī ieviest un izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskus risinājumus

savlaicīgai drošības notikumu un apdraudējumu identificēšanai un

novēršanai.

Šobrīd labklājības nozarē informācijas apstrāde ir organizēta

pa nozares iestādēm. Katra no LM padotības iestādēm ir

attīstījusi savas pamatdarbības procesiem atbalstošas

informācijas sistēmas (skat. 31.attēlu).

31.attēls

Labklājības

nozares iestāžu pamatprocesu atbalsta informācijas sistēmas

Datu avots: LM

Galvenās informācijas sistēmu attīstības problēmas, kas

radušās nozares iestāžu informācijas sistēmu neatkarīgas

attīstības rezultātā, ir:

• Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās platformas, kas

apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā platformā un

centralizēti tās pārvaldīt, ierobežo saderību ar citām valsts

līmeņa informācijas sistēmām (turpmāk - IS). Tikai daļa no

sociālo pakalpojumu sniedzējiem datus par sniegtajiem

pakalpojumiem uzkrāj IS. Katra no šīm IS veidota savā laikā,

izmantojot atšķirīgus tehniskos risinājumus. Līdzšinējā pieredze

liecina, ka lokālo sistēmu integrācija ar valsts informācijas

sistēmām norit lēni, jo sistēmu integrācijai ir nepieciešami gan

finanšu resursi, gan izmaiņas normatīvajos aktos elektroniskai

datu apstrādei. Tāpat sociālo pakalpojumu jomas lokālo

informācijas sistēmu integrāciju ar valsts informācijas sistēmām

sarežģī apstāklis, ka katrai lokālajai informācijas sistēmai ir

savas pārzinis. Ne vienmēr sistēmu uzturētāji un pārziņi vai

turētāji ir motivēti izstrādāt un nodrošināt lokālo sistēmu

integrāciju ar valsts informācijas sistēmām. Pastāvīgs un

ilgstošs resursu trūkums informācijas sistēmu uzturēšanai rada

situāciju, kad pieejamais finansējums tiek tērēts tikai akūtu

problēmu risināšanai, nevis stratēģiskai informācijas sistēmu

attīstībai. Problēmu saasina arī atšķirīgu tehnoloģisko

risinājumu izraisīti sadarbspējas ierobežojumi. Novecojušas

arhitektūras risinājumi šobrīd var būt pieejami tikai atsevišķās

darbstacijās, lai gan pareizāk būtu izmantot centralizētas datu

krātuves, kurām piekļuve tiktu organizēta ar nozaru un valsts

mēroga datu savietotāju starpniecību.

• Nozares klientiem sniedzamo pakalpojumu atbalsts ir

sadrumstalots pa atsevišķu iestāžu informācijas sistēmām,

nenodrošinot iespēju vienotai klientu apkalpošanai un pat vienas

nozares informācijas apstrādes vides ietvaros nenodrošinot

normatīvo aktu prasību par atkārtotas informācijas nepieprasīšanu

izpildi.

• Nozares iestāžu elektronisko datu apmaiņa ar ārējiem -

iekšzemes un starptautiskiem partneriem tiek pārvaldīta atsevišķu

nozares iestāžu līmenī, bet netiek koordinēta nozares līmenī.

• Nozares IKT pārvaldībai nepieciešamā statistiskā informācija

tiek iegūta no dažādām organizācijas padotības iestāžu

statistikas struktūrvienībām, kuras ir sadrumstalotas arī

izmantojamo tehnoloģisko risinājumu ziņā. Organizācijas un datu

sadrumstalotība un dažādu tehnoloģisku risinājumu izmantošana

ierobežo iespējas uzlabot vadības informācijas iegūšanas

efektivitāti - t.i., neļauj nozares pārvaldībai nepieciešamo

statistisko informāciju iegūt ātrāk un lētāk, nezaudējot iegūto

datu kvalitāti.

Jebkuriem turpmākajiem IKT attīstības projektiem ir jāvirzās

uz centralizāciju un jaunos risinājumus jāveido tā, lai tie

atbilstu mūsdienu tehnoloģiskajām tendencēm, funkcionāli

nepārklātos un veicinātu uzlabojumus IKT jomā, samazinātu

funkciju dublēšanos un administratīvajām funkcijām veltīto darba

laiku un resursus. Atbilstoši VARAM IKT resursu konsolidācijas

plāniem, arī LM plāno apvienoties ar Valsts elektronisko sakaru

pakalpojumu centra (VESPC) resursiem un izmantot centros pieejamo

infrastruktūru un mākoņskaitļošanas resursu, koncentrējot

uzmanību uz pamatdarbības lietojumiem un koplietošanas

servisiem.

Labklājības nozare ir aktīva elektronisko pakalpojumu

piegādātāja Latvijas iedzīvotājiem, par ko ne reizi vien ir

saņemta atzinība no VARAM un Latvijas informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju asociācijas par ieguldījumu pakalpojumu

digitalizācijā, nodrošinot klientiem draudzīgu apkalpošanu.

Valsts elektronisko pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejama

virkne e-iesniegumu, e-lēmumu, e-izziņu un daudzu citu

elektronisku formu, ko nozares pakalpojumu pieprasītāji var

pieprasīt un saņemt attālināti. Visaktīvāk tiek izmantoti VSAA

e-pakalpojumi, bet ne mazāk nozīmīgi ir arī VDI pakalpojumi

uzņēmējiem, VDEĀVK sniegtā informācija personām ar invaliditāti,

LM e-pakalpojumi informācijas apstrādei sistēmā SPOLIS.

Nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā ir to automatizācija un

proaktīvas formas izstrāde, lai klientiem attiecīgajā dzīves

situācijā pakalpojums tiktu piedāvāts, izmantojot valsts

informācijas sistēmās pieejamiem datus un veicot to analīzi ar

mākslīgā intelekta algoritmiem. Piemēram, ja bērns ir nācis

pasaulē, tad valstij būtu proaktīvi jāpiedāvā atbilstoši

piederīgais pakalpojums, kā tas daļēji jau tiek realizēts ar

slimības lapu apstrādi, iesaistot VSAA un NVD datu bāzes.

Izaicinājums ir arī datu kvalitāte, kas katras IS datu turētājam

ir jānodrošina, ja notiek tik intensīva informācijas apmaiņa.

Samazinoties cilvēkkapitāla pieejamībai, iestādes vēlas pēc

iespējas vairāk izmantot IKT piedāvātās iespējas un tas ir

izaicinājums IS izstrādātājiem, kā veidot mērķarhitektūru, lai

datus var izmantot atkārtoti un lai klienti paši varētu maksimāli

iesaistīties pakalpojumu apstrādē. VDI biznesa procesu attīstībai

ir plānots pēc iespējas vairāk piedāvāt uzņēmējiem IKT atbalsta

rīkus risku pašnovērtējumam, jaunu pakalpojumu izmantošanai,

e-mācību videi savu prasmju uzlabošanai. Pielietojot mākslīgā

intelekta algoritmus un analītiku no pieejamiem starpresoru datu

avotiem, VDI plāno preventīvi informēt un sniegt konsultācijas

darba devējiem par iespējamiem pārkāpumiem nevis inspicēt un

sodīt, kas ir jau sekundāra reakcija uz notikumu.

Būtiski izaicinājumi ir nozares pamatdarbības lielo

informācijas sistēmu modernizācija. Būtiska ir kritisko IS

nepārtrauktas darbības nodrošināšana un to rezerves kopiju

uzglabāšana attālinātos datu centros, lai mazinātu risku zaudēt

datu kritisko masu. Vislielākā pēc apjoma un funkcijas nozarē ir

Sociālās apdrošināšanas sistēma SAIS, kuras pārbūve ir plānota

2021.-2027.g. plānošanas periodā, lai apvienotu visus

funkcionalitātes moduļus vienotā tehnoloģiskā risinājumā un

iestrādātu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām.

Lai nodrošinātu datu elektronisku apmaiņu starp ES dalībvalstīm,

Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju

(turpmāk - dalībvalstis), VSAA sadarbībā ar NVD īstenoja Latvijas

sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas projektu

"LatEESSI" (turpmāk - Projekts). Projekta ietvaros cita

starpā izveidota starptautiskās sadarbības informācijas sistēma

(turpmāk - SSIS) un Nacionālā aplikācijas aizstājēja jeb

Reference Implementation of National Implementation (turpmāk -

RINA), kas nodrošina datu apmaiņu sociālās drošības jomā starp

dalībvalstīm. Būtiskākā aktivitāte saistīta ar programmatūras

RINA pārņemšanu dalībvalstu uzturēšanā, kas prasīs gan juridisku,

gan personāla, gan finanšu jautājumu risinājumus Latvijā, kas būs

izaicinājums datu apmaiņā iesaistītajām institūcijām - VSAA un

NVD.

Arī sociālās politikas monitoringa sistēma SPOLIS ir

sasniegusi kritisko brieduma pakāpi, kad nav iespējama tālāka

tehnoloģiska attīstība, lai iekļautos valstī noteiktajā IKT

mērķarhitektūrā, kas balstās uz modulāru IS dizainu un

mikroservisiem. Datu apmaiņa starp sistēmām SPOLIS un pašvaldību

sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu SOPA ir

tehniski smagnēja un finansiāli dārga uzturēšanā. Sociālo

pakalpojumu attīstībai ir nepieciešams veidot kopēju abu sistēmu

platformu e-aprūpe, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumu datiem

gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, gan komersantiem.

Labklājības nozares IKT attīstība cieši saistīta ar VARAM

noteikto pieeju, kā veidot efektīvu IKT pārvaldību valsts līmenī,

izmantojot katra IKT pakalpojuma sniedzēja kompetenci. VSAA

statistikas un analītikas ekspertīze un pieredze darbā ar IS SAIS

un LabIS ir augstu novērtēta, to iekļaujot plānoto valsts

kompetenču centru ezerā. Periodā no 2022.- 2025.g. ir ieplānoti

divi vērienīgi IKT projekti, kuru rezultātā tiks izstrādāta

labklājības nozares datu analītikas platformas uz IS LabIS bāzes

un pensiju prognozēšanas rīks, balstoties uz ārvalstu ekspertu

pieredzi un VSAA darbinieku kompetenci sociālās apdrošināšanas

sfērā.

Labklājības nozares IKT attīstība tiek salāgota ar citiem

valsts IKT projektu rezultātiem, piemēram, iestādes pakāpeniski

pāriet uz jauna formāta tīmekļvietnes mājas lapām, lai

paaugstinātu kvalitāti lietojamības kritērijiem, it īpaši

personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, tiek ieviests

politikas dokumentu izstrādes un saskaņošanas platforma TAP un

citi veiksmīgi risinājumi. uzlabo lietotājam navigāciju

informācijas meklējumos. Vēl viens būtisks centralizācijas

pasākums ir vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešana visās

nozares iestādēs, papildinot IKT koplietošanas pakalpojumu

katalogu un tādējādi nodrošinot vienādotu apkalpošanas pieeju

visām iestādēm.

• LM resorā nodarbināto novecošanās un augstā personāla

mainība

• Nekonkurētspējīgs atalgojums LM resora iestādēs gan

salīdzinājumā ar privāto sektoru, gan citām valsts

pārvaldes institūcijām

• Darbinieku profesionālās izdegšanas riska

palielināšanās

• Integrētās pieejas personu ar invaliditāti, sieviešu

un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā

ieviešana visos politikas plānošanas posmos un plānošanas

līmeņos

• Zems iedzīvotāju finanšu pratības līmenis, kas var

negatīvi ietekmēt ienākumu līmeni un iesaisti

nodarbinātībā

• Pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas/

datu pieejamības un datu analīzes metožu un instrumentu

nodrošināšana

• Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās

platformas, kas apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā

platformā un centralizēti tās pārvaldīt

• Nozares pamatdarbības lielo informācijas sistēmu

modernizācija

Izmantotie pētījumi un

izvērtējumi

Centrālā statistikas pārvalde, statistisko datu krājums

"Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019.gadā", Rīga

2020

CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības formas un to

piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga, 2019

Economic Policy Committee, Social Protection Committee, Joint

Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

ecfin.cef.cpe(2020)469700

Eiropas Komisija: Special Eirobarometer 499 - Gender-based

violence. Report.

European Commission, Directorate-General for Economic and

Financial Affairs. The 2018 Ageing Report. Economic and Budgetary

Projections for the EU Member States (2016-2070)

European Union (2018), Pension Adequacy Report: current and

future income adequacy in old age in the EU, Luxembourg

European Commission (EC), 2018. The 2018 Ageing Report:

Economic and Budgetary Projections for the EU Member States

(2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg: Publications

Office of the European Union

European Union (2018), Ageing Report, Brussels, Belgium

Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts

reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums,

SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.

Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par valsti -

Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.

Komisijas dienestu darba dokuments. 2016.gada ziņojums par

valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.

Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju -

2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.

Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju -

2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.

Komisijas dienestu darba dokuments.2019.gada ziņojums par

Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par

Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.

LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums

"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar

invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

vidusposma novērtējums", Rīga, 2019

LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par

Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam

īstenošanas starpposma novērtējumu, Rīga, 2019

LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par Darba

aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas

starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības

plāna 2016.-2018.gadam izpildi, Rīga, 2019

LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums "Par

"Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam" īstenošanas gaitu 2014.-2016.gadā",

Rīga, 2017

LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums

"Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu

2014.-2020.gadam īstenošanas vidusposma (2014.-2016.gadā)

novērtējums", Rīga, 2017

LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo

pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris

LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas

centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību

izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai",

Rīga, 2018

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, pētījums

"Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Patērētāju

uzvedības psiholoģiskie aspekti", 2017

LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības

teoriju un metožu katedras profesors Māris Purgailis. Eksperta

ziņojums par makrosimulācijas metožu izmantošanu un par

makrosimulācijas rīku izstrādi, lietošanu un uzturēšanu; sniegts

lietderības revīzijas "Valsts politikas efektivitāte pensiju

sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai" ietvaros. Rīga,

2016.gads

Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās

mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte, Rīga, 2017

Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas

rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību

veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga,

2019.gada 19.jūnijs

Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences",

Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba

speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to

analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts

NORSTAT, "Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē

Latvijā: Darba ņēmēju aptauja", marts, 2020

OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD

Publishing, Paris.

OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām:

Latvija", 2019

OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā, 2019

Ozoliņa-Ozola, I. (2017). Personāla mainības problēmas un

vadīšanas risinājumi uzņēmumos. Promocijas darba

kopsavilkums.

PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski

neaktīvais vai trūcīgais?", 2013

Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB

"Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums

"Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala

ziņojums, Rīga, 2020

RSU, Valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un

nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", projekta

"Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi

starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros veiktā

aptauja, 2019

RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes

Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, Izvērtējums un

priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai

normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba

vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības

mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos, 2021

SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts

politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post

novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris

SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra "Darba drošības

un vides veselības institūts "Darba apstākļi un riski

Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013

SIA "AengCurum", Ekspertu pētījuma ziņojums

"Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu tehnisko

palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku,

veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu noteikšanu, TPL

kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanu

nozarē", Rīga, 2018

SIA "Jaunrades laboratorija", "Ikgadējs

nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas

izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012., 2013. un 2014. gadā

(padziļinātā tēma - parādsaistības)", Rīga, 2017.gada

5.decembris

SIA "Fontes Vadības konsultācijas", Salīdzinošais

pētījums par atalgojuma apmēru (datu aktualizēšana), Latvija,

2019

SIA "Projektu un kvalitātes vadība", Ilze Mileiko,

Barbara Ābele. Pētījums "Optimāla pakalpojuma dizaina

modelēšana sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības

cietušām pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma

perspektīvu", Rīga, 2018

Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika

pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas

datums 5.05.2017.)

Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā

sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus

nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts

kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu

Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.)

Valsts kontrole, likumības revīzija "Pašvaldību sniegtās

sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte",

Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014.

Zvērinātu advokātu biroja "O.Cers & J.Jurkāns",

pētījums "Pieeja tiesiskumam Latvijā", Gala nodevums,

2020.gada 26.jūnijā

1 OECD modificētā ekvivalences skala un

atbilstoši tai aprēķinātais ekvivalentais rīcībā esošais

ienākums tiek piemērots visiem Pamatnostādnēs izmantotajiem un

analizētajiem EU-SILC apsekojumā iegūtajiem monetārās

nabadzības un/ vai sociālās atstumtības rādītājiem (nabadzības

riska indekss un slieksnis, nabadzības un/ vai sociālās

atstumtības risks, kvintiļu attiecības indekss u.c.).

2 Eurostat datu bāze, datu tabula [demo_gind]

3 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

[IDK010].

4 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

[IDK010].

5 Eurostat datu bāze, datu tabula, [tps00199]

6 European Commission,Directorate-General for

Economic and Financial Affairs. The 2018 Ageing Report.

Economic and Budgetary Projections for the EU Member States

(2016-2070)

7 2008.gada bāzes vērtība- 583 tūkstoši personu

jeb 27,3%.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/DOC/?uri=CELEX:52021DC0102&from=LV;

publicēts 2021.gada 4.martā

9 ANO, A/RES/70/1 Transforming our world: the

2030 Agenda for Sustainable Development (2015.gada

21.oktobris).

10 CSP interneta vietne, skat.

https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/majsaimniecibu-uzkrajumi

11 Monetārās nabadzības, nevienlīdzības un

sociālās atstumtības datu, kas tiek iegūti ikgadējā Eiropas

Savienības statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves

apstākļiem (EU-SILC), analīze ir iespējama gan personu, gan

mājsaimniecību līmenī. Personu līmenī analizēti dati ir

attiecināmi uz visiem iedzīvotājiem, kuri atbilst pētāmajai

pazīmei (piemēram, vecums, dzimums, izglītības līmenis,

ekonomiskā aktivitāte), neatkarīgi no tā, kādā mājsaimniecībā

tie dzīvo. Ja konkrētajam rādītājam nav norādīts sadalījums pēc

mājsaimniecības veidiem, tad analīze ir veikta personu

līmenī.

12 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā

atstumtība Latvijā 2019. gadā

13 Turpat

14 Turpat

15 Eurostat datu bāze, datu tabula

[ilc_pnp13]

16 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

17 LM aprēķini, balstoties uz pašvaldību sniegto

ikmēneša pārskatu par sociālo palīdzību

18 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

19 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

20 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01]

21 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā

atstumtība Latvijā 2019. gadā

22 EK analīze un publicētie dati par personu ar

invaliditāti nabadzības risku balstās uz EU-SILC datiem par

personas veselības stāvokļa pašnovērtējumu (jautājumi:

"Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības

problēma?"; "Cik lielā mērā kāda veselības problēma

vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt

aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?") un kā personas ar

invaliditāti tiek uzskatītas tās personas, kuras atbildējušas,

ka viņām ir ierobežojumi un ir stipri ierobežojumi ikdienas

aktivitāšu veikšanā. Tas nozīmē, ka invaliditāti definīcija

(interpretācija), balstoties uz EU-SILC datiem, neatbilst

Latvijas tiesību aktos sniegtajam ietvaram.

23 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

NNR010

24 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048

25 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

MAI030

26 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

NNN010

27 Eurostat datu bāze, datu tabula

[lfsi_educ_a]

28 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

NBL020

29 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

NB190c

30 Eurostat datu bāze, datu tabulas [lfsa_igar],

[lfsa_epgar]

31 Dati izgūti no Labklājības informācijas

sistēmas LabIS 2021.gada februārī

32 Eurostat datu bāze, datu bāze, tabula

[spr_exp_gdp]

33 Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas

2014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas

novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.; Ziņojums par

valsti - Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.;

2016.gada ziņojums par valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final,

26.2.2016.; Ziņojums par Latviju - 2017.gads, SWD(2017) 79

final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju - 2018.gads, SWD(2018)

2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju,

SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par

Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.

34 CSP statistisko datu krājums "Ienākumi un

dzīves apstākļi Latvijā 2020.gadā", Rīga 2020, 30.lpp.

35 Eurostat datu bāze, datu tabula [TESPM050]

36 Ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie

ģimenes valsts pabalsta; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts

aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai; atlīdzība par aizbildņa

pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu

pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai

invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā

nodrošinājuma pabalsts; atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi;

bērna invalīda kopšanas pabalsts; pabalsts invalīdam, kuram

nepieciešama kopšana; bērna adopcijas pabalsts; valsts

sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam

vai viņa ģimenei; valsts atbalsts ar celiakiju slimiem

bērniem.

37 Bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas

pabalsts; atlīdzība par adopciju.

38 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 35.pants.

39 RSU zinātniskā projekta "Krīzes

pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas

aspekti" (RSU ZP 15/2013) ietvaros 2013.gadā veiktās

aptaujas un Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums

un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta

"Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi

starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros

2019.gadā veiktās aptaujas datu masīva analīze

40 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja

41 Turpat

42 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai

43 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems:

Latvia, OECD Publishing, Paris.

http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en; European Union

(2018), Pension Adequacy Report: current and future income

adequacy in old age in the EU, Luxembourg; European Union

(2018), Ageing Report, Brussels, Belgium; Komisijas dienestu

darba dokuments. Ziņojums par valsti - Latvija (2015),

SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti -

Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju -

2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju

- 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada

ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.;

2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final,

20.2.2020.

44 Economic Policy Committee, Social Protection

Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams:

https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf

45 Economic Policy Committee, Social Protection

Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020,

ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams:

https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf

46 Pieņemti 2016.gada 8.decembrī, pieejams

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15409-2016-INIT/en/pdf

47 Skat., piemēram, RSU, Vidzemes augstskolas un

Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas Ziņojums par dažādu sociāli

demogrāfisko grupu darba un privātās dzīves saskaņošanas

iespējām Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu

periodā (2020);

http://stradavesels.lv/Uploads/2021/01/05/29_zinojums_final_c.pdf

vai SIA "Latvijas Fakti" pētījums "Attieksme

pret dzimumu līdztiesības jautājumiem sabiedrībā" (2014);

https://www.sif.gov.lv/images/files/SIF/progress-lidzt/Dzimumu_lidztiesiba_Rezultatu_atskaite_09.2014.pdf

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__ikgad/NBG110.px/table/tableViewLayout1/

49 Eurostat datu bāze, datu tabula

[ilc_pnp13]

50 LM informatīvais ziņojums "Par samazinātu

darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos

nodarbināto ienākumam" (prot. Nr.13, 44.§, izskatīts MK

27.02.2018. februāra sēdē)

51 Līdz 2016.gada 31.decembrim mikrouzņēmuma

nodokļa likme apgrozījumam līdz 100 000 eiro bija 9%, no kuriem

72,4% tika novirzīti VSAOI. 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa

likme apgrozījumam līdz 7000 eiro bija 12%, savukārt no 7000,01

eiro līdz 100 000 eiro - 15%, no kuriem 70,4% tiek novirzīti

VSAOI.

52 Fiziska persona, kura nodarbojas ar: ādas un

tekstilizstrādājumu amatniecību; apģērbu un apavu izgatavošanu

un labošanu, pulksteņu un slēdzeņu labošanu, kā arī sniedz

citus sadzīves pakalpojumus; amatniecības izstrādājumu

izgatavošanu; floristiku; fotografēšanu, videoieraksta un

audioieraksta pakalpojumiem; skaistumkopšanas pakalpojumiem;

privātiem mājsaimniecības pakalpojumiem; mājas aprūpes

pakalpojumiem.

53 Lieta Nr. 2019-36-01 "Par likuma

"Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta otrās

daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz

2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. un 109. pantam".

54 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai;

Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā

sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus

nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts

kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu

Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.),

pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

55 Provizoriskais datu apkopojums veikts SAK

Indikatoru apakšgrupas un Eiropas Komisijas darba ietvaros,

testējot metodoloģijas projektu un monitoringa ietvaru Padomes

2019.gada 8.novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto

personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)

ieviešanas uzraudzībai.

56 VSAA dati, kas sagatavoti 2020.gada aprīlī

57 VID sniegtā informācija par periodu no

2018.gada oktobra līdz 2019.gada septembrim

58 Pēc LM pieprasījuma VID sniegtā informācija

par periodu līdz 31.05.2020.

59 Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumi

Nr. 165, 12.punkts. Ministru kabineta 2020.gada 31.marta

noteikumi Nr. 179, 10.punkts.

60 Kvalifikācijas perioda nosacījumi bezdarbnieka

pabalstam ir spēkā kopš pabalsta ieviešanas brīža (1997.gads).

Sākotnēji kvalifikācijas periods tika noteikts 9 mēnešu

sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu periodā pirms

bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, taču vēlāk nosacījumi

tika mainīti

61 Kvalifikācijas periods ir spēkā no 2018.gada

1.janvāra

62 No 01.01.2020. samazināts bezdarbnieka

pabalsta izmaksas ilgums no 9 uz 8 mēnešiem; samazināts

pabalsta apmērs atkarībā no bezdarba ilguma: a) piešķirto

bezdarbnieka pabalstu pilnā apmērā izmaksā 2 mēnešus (iepriekš

- 3 mēneši); b) piešķirto bezdarbnieka pabalstu 75% apmērā

izmaksā no 3-4 mēnesim (iepriekš no 4-6 mēnesim); c) piešķirto

bezdarbnieka pabalstu 50% apmērā izmaksā no 5-6 mēnesim

(iepriekš no 7-9 mēnesim); d) piešķirto bezdarbnieka pabalstu

45% apmērā izmaksā no 7-8 mēnesim.

63 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - par

termiņu kādu noteicis ārstu konsīlijs, kas vienā reizē

nepārsniedz 3 mēnešu periodu. Kopumā ne ilgāk par 26 nedēļām

(pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas. Ja bērns

slimo ar pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu

periodā.

64 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - ne

ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās

saslimšanas dienas. Ja bērns slimo ar

pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā.

65 No 2018.gada vecākiem bērna kopšanas

atvaļinājuma laikā (līdz bērna 1,5 gadu vecumam) paaugstinātas

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par apdrošināšanu

vecuma pensijas, invaliditātes un bezdarba gadījumā; no

2018.gada tiek veiktas VSAOI (pensiju apdrošināšanai,

invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu)

par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu

pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas

66 PB pētījums "Latvija: kurš ir

bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?",

Analysis of the incentive structure created be the tax and

benefit system, Financial incentives of the tax and benefit

system in Latvia, 2013, 7.lpp.; OECD pētījums "Cilvēku

sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

67 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams: pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

68 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra

"Darba drošības un vides veselības institūts "Darba

apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013,

pieejams:

https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf;

LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas

centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību

izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu

optimizācijai", Rīga, 2018, pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/LM_Muskulu_un_skeleta_sist_slim_izmaks_novert_un_rekomend.pdf

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.

jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves

līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes

Direktīvu 2010/18/ES

70 Baltic Institute of Social Sciences (2017).

Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu

potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte.

Rīga. 25. lpp.

71 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

107.lpp.

72 Atjaunota ģimenes valsts pabalsta (ĢVP)

diferencēšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē; paaugstināts GVP

apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem; ieviesta piemaksa

pie ĢVP par

divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai

audzināšanu; palielināti pabalsti adoptētājiem, audžuģimenēm un

aizbildņiem; paplašināts ĢVP saņēmēju loks, paaugstinot

slieksni bērna vecumam, līdz kuram tiek izmaksāts pabalsts;

palielināts pabalsts bērna ar invaliditāti kopšanai

73 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

56.lpp.

74 Turpat, 107.lpp.

75 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

76 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

77 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03, 10.lpp.,

pieejams:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

78 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likuma 37.panta pirmā daļa.

79 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbavietām: Latvija", 19.lp., pieejams:

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm,

80 PB pētījums "Latvija: kurš ir

bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?",

Review of key design parameters and legislation for social

assistance programs in Latvia, Latvia GMI Program: main design

characteristics and comparison with minimum income schemes in

other EU Member States, 5., 6.lpp.

81 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs, 97.lpp.; pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048.

82Satversmes tiesas spriedums lietā

Nr.2019-24-03

83 Valsts kontrole, likumības revīzija

"Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un

efektivitāte", Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014.; Valsts

kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās

iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības

mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019;

revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

84 Turpat

85 Satversmes tiesas spriedums lietā

Nr.2019-24-03, pieejams:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

86 Ministru kabineta 2014.gada 25.novembra

noteikumi Nr.727

http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/eiropas-atbalsta-fonds-vistrucigakajam-personam/fonda-novertesanas-zinojumi

88 Ziņojums par atklāto sabiedrisko apspriešanu

"EAFVP vidusposma novērtējums", 2018. gada janvāris,

pieejams https://publications.europa.eu/s/fo2y

https://ec.europa.eu/info/publications/2019-european-semester-country-reports_lv

90 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03 pieejams:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03

91 Spriedums lietā Nr. 2019-25-03 pieejamst:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03

92 Spriedums lietā Nr. 2019-27-03 pieejams:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03

93 Spriedums lietā Nr. 2020-07-03 pieejams:

https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=pensija

94 LM, Pensiju reformas koncepcija, 8.lpp.,

pieejams:

http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/sociala-apdrosinasana/0-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/0-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti

95 LM, Koncepcija par sociālās apdrošināšanas

sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2010.gada 17.novembra rīkojumu Nr.674, prot. Nr.62

1.§), pieejama:

https://likumi.lv/ta/id/221589-par-koncepciju-par-socialas-apdrosinasanas-sistemas-stabilitati-ilgtermina;

Likums "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no

2009.gada līdz 2012.gadam"

96 Koncepcijas projekts izskatīts Ministru

kabineta 2005.gada 18.jūlija sēdē (prot. Nr.28, 1.§.), kur

valdība pieņēma lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu par valsts

sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fonda

izveidošanu

97 Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra

rīkojums Nr.768

98 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

99 Turpat

100 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

101

https://likumi.lv/ta/id/302451-grozijumi-valsts-fondeto-pensiju-likuma

102 -

https://apps.who.int/gho/data/view.main.HALEXv

103 Saskaņā ar likuma "Par valsts

pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu ar 01.01.1998. ir

pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz

pensiju saskaņā ar 30.01.1992. nolikumu "Par iekšlietu

iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām

(darba devēju pensijām)" un ar 01.01.1999. ir pārtraukta

apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas

pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām".

Personām, kuras līdz 01.01.1999. nostrādājušas attiecīgajās

profesijās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no attiecīgās izdienas

pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža,

saglabājas tiesības uz izdienas pensiju.

104 Likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu

ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta

pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likums, Valsts un

pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,

teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta

mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums, Tiesnešu izdienas

pensiju likums, Diplomātu izdienas pensiju likums, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju

likums, 1992. gada 26. marta lēmums Nr. 104 "Par izdienas

pensijām", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto

darbinieku izdienas pensiju likums, Valsts drošības iestāžu

amatpersonu izdienas pensijas likums. Valsts drošības iestāžu

izdienas pensijas piešķir attiecīgā institūcija, bet administrē

VSAA. Militārpersonu izdienas pensijas piešķir un administrē

Aizsardzības ministrija.

105 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

106 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

Eiropā", 2019.gada janvāris

107 Turpat

108 Turpat

109 LM, Koncepcija "Par izdienas pensiju

piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par izdienas pensiju

piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 29.08.2013.,

prot. Nr.34 14.§); Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums

"Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas

nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts

kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu

Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.);

pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/;

LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo

pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris

110 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

Eiropā", 2019.gada janvāris

111 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

112 OECD (2018), OECD Reviews of Pension

Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris.

http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en

113 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

114 Turpat

115 Datos par Latviju iekļautas izdienas

pensijas, pensijas, kas piešķirtas par kaitīgiem un smagiem

darba apstākļiem, vecuma pensijas, kas piešķirtas pirms

vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemērojot

atvieglotus nosacījumus, speciālās valsts pensijas bijušajiem

Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem.

116 European Commission (EC), 2018. The 2018

Ageing Report: Economic and Budgetary Projections for the EU

Member States (2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg:

Publications Office of the European Union.

117 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums

"Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse

Eiropā", 2019.gada janvāris

118 Turpat

119 VK, Revīzijas ziņojums "Vai valsts

politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

120 MK 2010.gada 17.novembra rīkojuma Nr.674

"Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas

stabilitāti ilgtermiņā" 6.punkts; LM, Koncepcija "Par

izdienas pensiju piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par

izdienas pensiju piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru

sanāksmē 29.08.2013., prot. Nr.34 14.§); LM izstrādātais

informatīvais ziņojums "Par izdienas pensiju politikas

sakārtošanu", 2017 (virzība uz Ministru kabinetu netika

atbalstīta).

121 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams

http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/

122 Ar sociālo ilgtspēju zinātniskajā literatūrā

visbiežāk saprot spēju nodrošināt esošās paaudzes vajadzības,

vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanu

nākotnē.

123 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja

124 LM, Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu

attīstībai 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589, prot. Nr.61 56.§),

pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4558

125 SAM 9.2.1.1.pasākums "Profesionāla

sociāla darba attīstība pašvaldībās", SAM 9.2.2.1.pasākums

"Deinstitucionalizācija", SAM 9.2.2.2.pasākums

"Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide"

u.c.

126 Saskaņā ar SPSPL 3.panta pirmo daļu tiesības

saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo

palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām: 1)

Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; 2) ārzemniekiem, kuriem

izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas

Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; 3)

ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices

Konfederācijas pilsoņiem, kuri: a) ieguvuši pastāvīgās

uzturēšanās tiesības, b) ir tiesīgi uzturēties Latvijas

Republikā un ir uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs

mēnešus, c) uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus

mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir bijis darba tiesisko

attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka

viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija

Nodarbinātības valsts aģentūrā; 4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā

minēto personu ģimenes locekļiem.

127 SPSPL likuma 9.pants

128 Likuma "Par pašvaldībām" 15.pants,

Eiropas vietējo pašvaldību harta

129 Likums par pašvaldībām, 15.pants

130 SPSPL 1. panta 37. punkts - apgādnieks -

persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir

pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem

131 Likums par pašvaldībām, 15.pants

132 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un

sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībās,

"Pētījums par sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanas

un finansēšanas sistēmu", "Ex-ante izvērtējums

pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes

novērtēšanai" u.c. avoti

133 Plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas

plāni 2017. - 2020.gadam ir izstrādāti darbības programmas

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu

institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu

dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu

pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem"

9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" projektu

ietvaros un to aktuālā redakcija ir pieejama plānošanas reģionu

tīmekļu vietnēs

134

https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1012329/8088300/LC+221-18+EN+Module+2016+assessment.pdf/82b23b36-9e04-4905-ab74-9a07f1223637

135 20.11.1989. Bērnu tiesību konvencijas, kurai

LR pievienojās 1992.gada 14.maijā, 20.pants paredz, ka bērnam,

kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa

paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu

valsts aizsardzību un palīdzību

http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

136 piem., Eiropas Padomes Ministru komitejas

Ieteikums dalībvalstīm Nr. Rec(2005) 5 par to bērnu tiesībām,

kuri dzīvo bērnu aprūpes iestādēs (Pieņēmusi Ministru komiteja

ministru vietnieku 919.sesijā 16.03.2005.) - jānodrošina

neliela ģimenes dzīves apstākļiem līdzīga dzīvojamā telpa

137 piem., FICE (Fédération Internationale des

Communautés Educatives), IFCO (International Foster Care

Organisation) un SOS Children's Villages (SOS bērnu ciemati)

izstrādātie Quality4Children standarti bērnu ārpusģimenes

aprūpei Eiropā paredz, ka ārpusģimenes aprūpes vietai jāatbilst

bērna vajadzībām, dzīves situācijai un sākotnējai sociālajai

videi. Aprūpes organizācija pieliek apzinātas pūles, lai

nodrošinātu ārpusģimenes aprūpes vietas atbilstību bērna

vajadzībām, dzīves situācijai un sociālajai videi, bērnu skaits

grupā nepārsniedz 8 bērnus

138 Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumu

Nr.338 187.punkts, pieejams

https://likumi.lv/ta/id/291788-prasibas-socialo-pakalpojumu-sniedzejiem

139 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu

infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu

īstenošanai"

140 viens bērns tika nodots aizbildnībā

141 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu

infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu

īstenošanai"

142 Vidējais vērtējums 50,00 norādīts kā dzīves

kvalitātes vēlamā norma KIDSCREEN pētniecības grupas

izveidotajā Eiropas bērnu ar veselību saistītu dzīves

kvalitātes vērtējuma normatīvo datu apkopojumā.

143 Atbilstoši SPSPL noteiktajam, kārtību, kādā

par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti tehniskie

palīglīdzekļi, kā arī finansējamo TPL veidus nosaka Ministru

kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr. 1474 (personām

ar funkcionāliem traucējumiem) un Ministru kabineta 2009. gada

15. decembra noteikumi Nr.1472 (personām ar redzes vai dzirdes

traucējumiem).

144 SIA "AengCurum" , Ekspertu pētījuma

ziņojums "Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu

tehnisko palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas

metodiku, veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu

noteikšanu, TPL kompensācijas sistēmas un klientu brīvās

izvēles ieviešanu nozarē", Rīga, 2018, pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/TPL_kompensacijas_sist_noteiksana_Zinojums.pdf

145 9.1.4.2.pasākums "Funkcionēšanas

novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo

tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un

pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte"

146 Profesionālā pamatizglītība, arodizglītība,

profesionālā vidējā izglītība vai pirmā līmeņa profesionālā

augstākā izglītība, profesionālās pilnveides un tālākizglītības

programmas

147 Visas SIVA izglītības programmas ir

akreditētas, ar SIVA sniegto pakalpojumu apmierināti ir vidēji

95% klientu un 6 mēnešu laikā pēc mācību iestādes absolvēšanas

darbā iekārtojas vidēji 46% no SIVA audzēkņiem.

148 Lai personas iemācītos sadzīvot ar

funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās

prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, ar mērķi personu

atgriezt ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba

tirgū, kas veicina personas ekonomisko patstāvību.

149 Pakalpojumu sniegšana deleģēta SPSPL klientu

tiesības pārstāvošām organizācijām - Latvijas Neredzīgo

biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai

150 Kārtību, kādā bērnam, kurš ir prettiesisku

darbību (noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas

izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas,

cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības) upuris,

nodrošināms pakalpojums nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22.

decembra noteikumi Nr.1613 un pilngadīgām personām atbilstoši

Ministru kabineta 2014.gad 23.decembra noteikumiem Nr.790

151 SIA "Projektu un kvalitātes

vadība", Ilze Mileiko, Barbara Ābele. Pētījums

"Optimāla pakalpojuma dizaina modelēšana sociālās

rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām

pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma perspektīvu",

2018; pieejams:

https://www.lm.gov.lv/lv/media/6298/download

152 Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms

un tā sniegšanai nepieciešamās minimālās prasības noteiktas

Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 XV.

nodaļā.

153 SPSPL 4.pants

154 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un

sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā

2019.gadā,

http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/17517-publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2019-gadu/91845-par-2018-gadu-2

155

http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=20773

156 Ar dzīves kvalitāti Sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības likuma kontekstā jāsaprot personas, ģimenes

vai personu grupas labklājības rādītāju, kas ietver fizisko un

garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu,

izglītību, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt

lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu.

157 Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 9.3.1.specifiskā atbalsta mērķa

"Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei

ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un

integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākums

"Pakalpojumu infrastruktūras attīstība

deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai"

158 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra

"Darba drošības un vides veselības institūts "Darba

apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013,

pieejams:

https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf

159

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLE/NBL110/table/tableViewLayout1/

160

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBB1/NBB060/table/tableViewLayout1/

161

http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/tiesibsarga_2018_gada_zinojums_1550749223.pdf

162 indikatīvi papildus nepieciešami 70 milj.

EUR

163 Informatīvs materiāls "Atvieglojumi

personām ar invaliditāti" pieejams šeit:

https://www.lm.gov.lv/lv/media/8194/download

164 Invaliditātes likuma 12.pants

165 Ministru kabineta noteikumi Nr.942

"Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

pašvaldībā, augstskolā un koledžā"

166 Ministru kabineta noteikumi Nr.695

"Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

izglītības iestādē"

167 Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra

sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem

valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram

2021. - 2023. gadam", protokols Nr. 55., 38.§

21.punkts

168 Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra

sēdē atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par asistenta

pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu", protokols Nr.56,

52.§

169 Inovācijas Laboratorija ir Valsts kancelejas

iniciatīva, kuras ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē

pielietots metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas

procesam, lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu,

iniciatīvu un reformu kvalitāti.

170 Uz valsts un pašvaldības sociālo pakalpojumu

sniedzējiem ir sasitoši Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra

noteikumi Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes

iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu

(darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu"

171 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

25.augusts, pieejams:

https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

172 Profesiju klasifikatorā minētas 12

profesijas, tai skaitā, sociālais darbinieks darbam ar veciem

cilvēkiem, sociālais darbinieks darbam ar bezpajumtniekiem,

sociālais darbinieks darbam ar personām ar atkarības problēmām,

sociālais darbinieks darbam ar personām brīvības atņemšanas

iestādēs un personām, kuras atbrīvotas no šīm iestādēm,

sociālais darbinieks darbam ar personām ar funkcionāliem

traucējumiem, sociālais darbinieks darbam ar klientiem

ārstniecības iestādēs, sociālais darbinieks darbam ar

vardarbībā cietušām personām, sociālais darbinieks darbam ar

personu grupām, kopienas sociālais darbinieks, karitatīvais

sociālais darbinieks

173 Sociālā darbinieka profesijas standarts

saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības

trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 14. oktobra

sēdē, protokols Nr. 7

174 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

175 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

25.augusts, pieejams:

https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

176 Pieejams

https://www.lm.gov.lv/lv/petijums-Par-atvijas-augstskolu

177 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

178 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

179

https://izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/2682-informativais-zinojums-priekslikumi-konceptuali-jaunas-kompetences-balstitas-izglitibas-prasibam-atbilstosas-skolotaju-izglitibas-nodrosinasanai-latvija,

12.lpp.

180 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

181 UK pētījumu par personu centrēto pieeju

https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/292453/mental-capital-wellbeing-summary.pdf,

55.lpp

182

https://www.governanceprinciples.scot/governance-vs-management

183 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

184 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

185 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

186 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

187 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un

sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas

rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada

25.augusts, pieejams:

https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf

188 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla

sociālā darba attīstība pašvaldībās"

189 MK 2013.gada 18.decembra rīkojums Nr.652

(prot.Nr.66 100.§)

190 Pētījums "Pieeja tiesiskumam

Latvijā", 2020.gads; pieejams:

https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006

191 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

NBB150m

192 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.1/15/I/001 "Subsidētās

darbavietas bezdarbniekiem".

193 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

bezdarbnieku izglītībai".

194 Datu avots: Darbaspēka apsekojums, datu

tabula lfsa_agaed

195 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 7.3.2.0/16/I/001 "Atbalsts

ilgākam darba mūžam"

196 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

197

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32016H0220(01)

198 Pieejams:

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=9346&furtherNews=yes

Atšķirībā no iepriekšējā novērtējuma (skat.

http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=15130&langId=en)

novērtējumā papildus tika iekļauti ilgstošo bezdarbnieku

kontaktpunkta, līguma par integrāciju darba tirgū,

nodarbinātības dienestu kapacitātes atspoguļojuma

izvērtējumi.

199 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.2/15/I/001 "Atbalsts

ilgstošajiem bezdarbniekiem".

200 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbavietām: Latvija" 88.lp.

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

201OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbavietām: Latvija", 28., 276., 254.-279.lp., pieejams:

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

202 Eurostat datu bāze, datu tabula

[LFSI_NEET_A

203 Pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0277&qid=1598525620892&from=EN

204

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN030c

205

https://www.lm.gov.lv/lv/apmacibu-komisija-apmacibu-jomu-izglitibas-programmu-profesiju-socialo-un-profesionalo-pamatprasmju-noteiksanai

206 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

bezdarbnieku izglītībai"

207 Pieejams:

http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tirgus/darba-tirgus-prognozesana/darba-tirgus-istermina-prognozesana-latvija).

208 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts

bezdarbnieku izglītībai"

209 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi

nr.262

210 Ministru kabineta 2020.gada 28.jūlija

noteikumi nr.490

211 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi

nr.262

212 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbvietām: Latvija", 2019, 219.lpp., pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

213 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbvietām: Latvija", 2019, 205. - 214.lpp., pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

214 Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/documents/5207

215

https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=LMPEXP

216 Komisijas dienestu darba dokuments. 2019.gada

ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.;

2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final,

20.2.2020.

217 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

218 Rādītājā iekļauta reģistrēto bezdarbnieku

vizīte pie aģenta, konsultāciju, individuālo karjeras

konsultāciju, profilēto dalībnieku skaits, izsniegto kuponu

skaits, kā arī sadarbība ar darba devējiem. Netiek iekļauta

informācija par grupu karjeras konsultāciju dalībniekiem,

informatīvo dienu dalībniekiem, attālināti apkalpotajiem

klientiem.

219 Klientu apkalpošanā nodarbinātie darbinieki -

nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori, karjeras

konsultanti, koordinējošie eksperti, specializētais

konsultants.

220 Klienti, kas izmanto šādus NVA nodrošinātos

e-pakalpojumus: CV reģistrēšanu CV un vakanču portālā, apmācību

monitoringa rīku, bezdarbnieka statusa reģistrēšanu BURVIS

klientu portālā, darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rīku,

e-apmācību moduļus, darbinieku apstrādātās CVVP vakances, kuras

reģistrējuši darba devēji.

221 Ministru kabineta 2015.gada 11. augusta

noteikumi Nr. 467

222 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM

īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts

sociālajai uzņēmējdarbībai"

223 LM informatīvais ziņojums "Par sociālo

uzņēmumu darbību un attīstību", izskatīts 2020.gada

16.jūnija MK sēdē

224 Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojums

nr.244

225 CSP ikgadējie dati izvērtējuma brīdī (2021.g.

februāris) nebija publicēti

226 CSB, NBG021. Ekonomiskās aktivitātes,

nodarbinātības līmenis, darba meklētāju īpatsvars (%)

F Eurostat, Long-term unemployment (12 months or

more) as a percentage of the total unemployment (15-74), 2014.

gada 1.ceturksnis

228 EUROSTAT, Gender pay gap in unadjusted form -

229 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

rādītājs

230 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam

rādītājs

231 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un

veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam; Ministru

kabineta 2016.gada 20.janvāra rīkojums Nr. 34 "Par Darba

aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.

gadam"

232 Padomes secinājumi (14630/19) "Jaunais

ES Stratēģiskais ietvars par veselību un drošību darbā:

drošības un veselības darbā ieviešanas veicināšana ES"

233 Komisijas 2021.gada 28.jūnija Paziņojums

Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo

lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2021) 323 final)

"ES drošības un veselības darbā stratēģiskais ietvars

2021.-2027.gadam. Drošība un veselība darbā mainīgajā darba

pasaulē"

234 Personu apvienība "SIA "Civitta

Latvija", UAB "Civitta" un SIA

"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

235 Personu apvienība "SIA "Civitta

Latvija", UAB "Civitta" un SIA

"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

236 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

237 Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra

noteikumi Nr.99

238 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

239 Turpat

240 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības

formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga,

2019, pieejams:

http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf

241 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku

mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums

par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un

priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr.

VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības

institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju

augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par

nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos

aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai

skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai

noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021

242

https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/diskriminacija_darba_vide_2020_petijuma_rezultati_1594373982.pdf

243 Baltic Institute of Social Sciences (2017).

Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu

potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte.

Rīga.

244 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

131.-132.lpp.

245 Ministru kabineta 2016.gada 20.janvāra

rīkojums Nr.34

246 Ministru kabineta 2016.gada 27.janvāra

rīkojums Nr.39

247 Ministru kabineta 2019.gada 27.marta rīkojums

Nr.138

248 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un

veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam

249 Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības

politikas pamatnostādņu 2016. - 2020.gadam īstenošanas

starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības

plāna 2016. - 2018.gadam izpildi

(http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tiesiskas-attiecibas-un-darba-aizsardziba/8-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/7-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti)

250 Personu apvienība "SIA "Civitta

Latvija", UAB "Civitta" un SIA

"GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski

Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370

251 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības

formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga,

2019, pieejams:

http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf

252 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar

darbvietām: Latvija", 2019, pieejams

https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm

253 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048; Valsts kontrole, Revīzijas

ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas

politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas

jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas

departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas

publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

254 Nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības

mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par

nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa

pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams:

http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048

255 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

256 OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā,

2019, 10., 17., 27.lpp.; pieejams

http://www.oecd.org/economy/latvia-economic-snapshot/

257 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai

izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?"

(apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta

28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas

datums 14.05.2020.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma

258 Turpat

259 LU Ekonomikas un vadības fakultātes

Ekonomisko sistēmu vadības teoriju un metožu katedras profesors

Māris Purgailis. Eksperta ziņojums par makrosimulācijas metožu

izmantošanu un par makrosimulācijas rīku izstrādi, lietošanu un

uzturēšanu; sniegts lietderības revīzijas "Valsts

politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas

nodrošināšanai" ietvaros. Rīga, 2016.gads, 7.lpp.

260 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums

"Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam

ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris,

186.-193., 211.lpp.

261 Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra

protokols Nr.50, 21.§ "Koncepcija dzimumu līdztiesības

īstenošanai". Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file36360.doc

262 Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai.

Labklājības ministrija (2001). Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file36359.DOC.

263 Kopš Koncepcijas pieņemšanas ir izstrādāti un

īstenoti pieci politikas plānošanas dokumenti dzimumu

līdztiesības jomā: Pasākumu plāns Koncepcijas dzimumu

līdztiesības īstenošanai ieviešanai 2002.gadam, Programma

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam, Programma

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam, Plāns

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam un Plāns

sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai

2018.-2020.gadam.

264 Eiropas Komisija: Special Eirobarometer 499 -

Gender-based violence. Report. 17.lpp. Pieejams:

https://data.europa.eu/euodp/en/data/dataset/S2115_85_3_449_ENG

265 Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra

noteikumi Nr.79 "Dzimumu līdztiesības padomes

nolikums". Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/59236-dzimumu-lidztiesibas-padomes-nolikums.

266 Labklājības ministrijas 2010.gada 10.maija

rīkojums Nr.48 "Par Dzimumu līdztiesības komitejas

izveidi". Pieejams:

http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dz_lidzt_rikojums2.pdf.

267 Skat., piemēram: Izglītības likums,

3.1 pants; Pacienta tiesību likums, 3.pants; Likums

"Par sociālo drošību," 2.1 pants; Bērnu

tiesību aizsardzības likums, 3.panta otrā daļa; Darba likums,

7.panta otrā daļa u.c.

268 Kopš Koncepcijas pieņemšanas izstrādāti un

īstenoti pieci politikas plānošanas dokumenti dzimumu

līdztiesības jomā: Pasākumu plāns Koncepcijas dzimumu

līdztiesības īstenošanai ieviešanai 2002.gadam, Programma

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam, Programma

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam, Plāns

dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam un Plāns

sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai

2018.-2020.gadam. Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību

un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam.

269 https://www.lm.gov.lv/lv/teva-loma

270

https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_05_20/default/table?lang=en

271 Skat., piemēram: Informatīvais ziņojums

"Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē

gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2015.gadā".

Labklājības ministrija (2017). Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7278085760657997582.docx

272 Skat., piemēram: Informatīvais ziņojums

"Par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā".

Labklājības ministrija (2017). Pieejams:

http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf

273 Skat., piemēram: Dzimumu līdztiesības

komitejas izveidotās darba grupas rekomendācijas sieviešu un

vīriešu skaita līdzsvarošanai un dzimumu līdztiesības aspektu

integrēšanai Latvijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un

augstākās izglītības līmeņos, izglītības procesā un saturā līdz

2020.gadam. Dzimumu līdztiesības komiteja (2013).

Pieejams:

http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/rekomend_090713.pdf

274 Skat., piemēram: Īss ceļvedis, kā izprast

diskriminācijas situācijas dzimuma dēļ. Labklājības

ministrija (2019). Pieejams:

http://lm.gov.lv/upload/diskriminacijas_noversana.pdf

275 Skat.:

https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba

276 Mājas lapa: https://eige.europa.eu/

277 Informācija par indeksu:

https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2020/LV

278 Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra

protokols Nr.61, 57.§ "Pamatnostādņu projekts

"Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar

invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes

2014.-2020.gadam". Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/documents/4559

279 Pamatnostādņu ieviešanai tika izstrādāti trīs

īstenošanas plāni: 2014.gadam, 2015.-2017.gadam un

2018.-2020.gadam, kuros noteikti konkrēti pasākumi

pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai.

280 Ministru kabinets 2019.gada 21.februārī

akceptējis "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par

personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu

2014.-2020.gadam vidusposma novērtējumu". Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/documents/6394

281 Ar pilnu rekomendāciju tekstu varat

iepazīties

https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en

282 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,

pētījums "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā.

Patērētāju uzvedības psiholoģiskie aspekti", 2017;

pieejams https://www.ptac.gov.lv/lv/content/petijumi

283 SIA "Jaunrades laboratorija",

"Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas

rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012.,

2013. un 2014. gadā (padziļinātā tēma - parādsaistības)",

Kopsavilkums_FIN.pdf (lm.local), 2017.

284 Tieslietu ministrija, likumprojekta

"Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām

likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija), 2020.

285 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,

Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2019. gadā

(ptac.gov.lv)

286 SIA "Jaunrades laboratorija",

"Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas

rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012.,

2013. un 2014. gadā (padziļinātā tēma - parādsaistības)",

Kopsavilkums_FIN.pdf (lm.local), 2017.

287 Tieslietu ministrija, likumprojekta

"Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām

likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija), 2020.

288 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula

MNG010

289 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja

290 E-apmācības modulis "Mana nauda šodien

un rīt. Finanšu pratība"; pieejams vietnē

http://e-apmaciba.nva.gov.lv, autorizējoties ar portāla

Latvija.lv starpniecību.

291 "1" nozīmē, ka neuzticas vispār,

bet "10" - uzticas pilnībā

292 Valsts pētījumu programmas "Latvijas

mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU

projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un

risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)"

ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja.

293 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai

valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir

efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā

revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.;

revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams:

https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai

294 Avots: The Social Progress Imperative.

(2020). 2020 Social Progress Index.

<https://www.socialprogress.org/?tab=2&code=LVA>

295 Avots: Kantar TNS. (2018). Darbinieku vidū

iezīmējas profesionālās "izdegšanas" problēma.

<https://www.kantar.lv/newsletters/tnsab55/darbinieku-vidu-iezimejas-profesionalas-izdegsanas-problema/

296 LM resora iestāžu gada publiskie pārskati

297 Ozoliņa-Ozola, I. (2017). Personāla mainības

problēmas un vadīšanas risinājumi uzņēmumos. Promocijas darba

kopsavilkums.

<https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/25758/attachments/3121>

298 VSAC "Rīga" 2019. gada publiskais

pārskats

299 Valsts sociālās aprūpes centru gada publiskie

pārskati

300 LM resora iestāžu gada publiskie pārskati

301 Valsts kanceleja. Cilvēkresursu attīstības

politika. Pētījumi: Salīdzinošais pētījums par atalgojuma

apmēru.

<https://www.mk.gov.lv/lv/content/cilvekresursu-attistibas-politika>

302 Ilgstošā vakance ir brīva darba vieta,

kas pārskata periodā nav aizpildīta 6‑12 mēnešus.

3. pielikums

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam

Statistiskie dati

1.tabula

Minimālie

pensiju apmēri

Koeficients

Minimālais pensijas

apmērs, eiro mēnesī

vispārējā

gadījumā

ar invaliditāti no

bērnības

līdz 2019. 1

no 2020. 2

no 2021.3

līdz 2019.1

no 2020. 2

no 2021.3

Vecuma pensijas

Pēc

stāža:

15 gadi

1,1

70,43

88,00

149.50

un par katru gadu virs 15

gadiem koeficients +0,02

117,39

134,96

179,30

un par katru gadu virs 15

gadiem koeficients +0,02

Līdz 20 gadiem

1,1

70,43

88,00

117,39

134,96

No 21 līdz 30 gadiem

1,3

83,24

104,00

138,74

159,50

No 31 līdz 40 gadiem

1,5

96,05

120,00

160,08

184,04

41 un vairāk gadu

1,7

108,85

136,00

181,42

208,57

Invaliditātes

pensijas

Pēc

invalidtātes grupas:

I grupa

1,6

102,45

128,00

217,60

170,75

196,30

260,80

II grupa

1,4

89,64

112,00

190,40

149,41

171,77

228,20

III grupa (saņem VSNP)

63,03

80,00

136,0

106,72

122,69

163,00

Piezīme: piešķirtais pensiju

apmērs ik gadu 1. oktobrī tiek indeksēts.

Datu avots: LM

2.tabula

Pensiju izmaksas

janvārī

Saņēmēju skaits

Vidējais piešķirtais apmērs (ar piemaksu), euro mēnesī

2020

2021

2020

2021

Vecuma pensijas

PAVISAM

449 338

444 487

382,91

404,93

tai skaitā valsts

garantētās minimālās vecuma pensijas, KOPĀ

65 288

63 991

194,80

200,29

pēc

stāža:

<= 20

gadi

11 389

11 435

116,80

118,00

21-30 gadi

25 309

25 064

148,33

151,65

31-40 gadi

23 251

22 257

256,60

266,95

>= 41

gadi

5 339

5 235

312,51

329,64

Invaliditātes

pensijas

PAVISAM

74 411

74 091

191,63

198,40

tai skaitā valsts

garantētās minimālās invaliditātes pensijas, KOPĀ

33 001

31 200

120,94

126,09

I grupa

1 799

1779

174,32

181,45

II grupa

11 500

11271

161,35

166,12

III grupa

19 702

18150

92,49

95,81

Datu avots: VSAA

3.tabula

Sociālie

izaicinājumi Latvijai

Joma

Galvenie sociālie

izaicinājumi

2016

2017

2018

2019

2020