15. pants

1Saeima norādījusi arī uz to, ka datu apstrāde tiek

2veikta tiesībaizsardzības iestāžu darbības nodrošināšanas

3nolūkos. Valsts policija sniegusi informāciju, ka

4tiesībaizsardzības iestādes Sodu reģistra arhīva datubāzē esošos

5datus par kriminālprocesā attaisnotu personu izmanto, lai,

6piemēram, lemtu jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu,

7nākotnē izvirzītu versijas par notikumā iesaistītajām personām,

8noskaidrotu saikni ar noziedzīgo vidi, sniegtu informāciju par

9personas reputāciju vai veiktu personas datu padziļinātu pārbaudi

10operatīvās darbības ietvaros.

11Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka vispār noziedzības

12novēršana un noziedzīgu nodarījumu atklāšana ir leģitīmi mērķi,

13kas attaisno sensitīvu personas datu uzglabāšanu (sk. Eiropas

14Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2008. gada 4. decembra

15sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom",

16pieteikums Nr. 30562/04 u. c., 100. punktu un 2013. gada 4.

17jūnija lēmuma lietā "Peruzzo and Martens v. Germany",

18pieteikums Nr. 7841/08 u. c., 40. punktu). Tomēr izskatāmās

19lietas kontekstā jāievēro, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek

20apstrādāti attaisnotas personas dati.

2115.1. Satversmes 92. panta otrais teikums noteic, ka

22ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta

23saskaņā ar likumu. Proti, šajā teikumā ir ietverts nevainīguma

24prezumpcijas princips.

25Nevainīguma prezumpcija aizsargā personu, lai tā netiktu

26atzīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar

27likumu. It īpaši šis princips ir saistošs kriminālprocesa

28virzītājiem: izmeklētājam, prokuroram, tiesnesim (sk. Eiropas

29Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 22. aprīļa sprieduma lietā

30"Avaz Zeynalov v. Azerbaijan", pieteikums Nr. 37816/12

31u. c., 69. punktu). Tāpat nevainīguma prezumpcija aizsargā

32personas, kuras ir attaisnotas vai kuru vaina kriminālprocesā nav

33konstatēta, no iespējamības, ka valsts amatpersonas un varas

34iestādes pret šīm personām varētu izturēties tā, it kā tās būtu

35bijušas vainīgas (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās

36palātas 2013. gada 12. jūlija sprieduma lietā "Allen v. the

37United Kingdom", pieteikums Nr. 25424/09, 94. punktu).

38Kā uzsvērusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, pēc kriminālprocesa

39beigām ir ietekmēta arī personas reputācija un veids, kādā šo

40personu uztver sabiedrība, un šajā kontekstā nevainīguma

41prezumpcija mijiedarbojas ar personas tiesībām uz privātumu

42(sal. sk. turpat 103. punktu). Īpaša nozīme ir

43stigmatizācijas riskam, kas izriet no tā, ka pret personām, kuras

44nav notiesātas par kādu noziedzīgu nodarījumu un kurām ir

45tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tiek piemērota tāda pati

46attieksme kā pret notiesātām personām (sk. Eiropas

47Cilvēktiesību tiesas 2000. gada 21. marta sprieduma lietā

48"Rushiti v. Austria", pieteikums Nr. 28389/95, 31.

49punktu). Līdz ar to šajā ziņā nevainīguma prezumpcija aptver

50arī laiku pēc kriminālprocesa beigām, lai nodrošinātu to, ka

51attiecībā uz jebkuru apsūdzību, kas nav pierādīta, tiek ievērots

52attiecīgās personas nevainīgums (sk. Eiropas Cilvēktiesību

53tiesas Lielās palātas 2013. gada 12. jūlija sprieduma lietā

54"Allen v. the United Kingdom", pieteikums Nr. 25424/09,

55103. punktu).

56Nevainīguma prezumpcija pati par sevi neliedz noteikt personai

57pagaidu ierobežojumus, kas saistīti ar tās reputāciju, ciktāl

58šādus ierobežojumus pieļauj citas Satversmes normas un tie nav

59sodoša rakstura (sal. sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23.

60februāra sprieduma lietā Nr.2005-22-01 5.3. punktu). Tāpat

61nevainīguma prezumpcija neliedz ierobežot personas brīvību,

62piemērojot apcietinājumu kā drošības līdzekli (sk.

63turpat). Tomēr šādi gadījumi ir saistīti ar situācijām, kad

64personas vaina vēl nav pierādīta un attiecīgo ierobežojumu

65noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu tiesisku kriminālprocesa

66norisi, nevis ar situācijām, kad persona atzīta par nevainīgu un

67attiecīgi ir tādā pašā stāvoklī kā jebkura persona, pret kuru nav

68uzsākts kriminālprocess.

6915.2. Konkrētajā gadījumā attaisnotu, tātad nevainīgu

70personu dati tiek apstrādāti vienotā sistēmā ar to personu

71datiem, kuras ir atzītas par vainīgām, turklāt tiek apstrādāti

72tikpat ilgi. Šādu attieksmi iespējams pamatot tikai ar īpaši

73svarīgiem iemesliem, kas paši par sevi nav saistīti ar personas

74vainu vai nevainīgumu, proti, ir objektīvi. Arī Eiropas

75Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka personas privāto datu

76glabāšanu pašu par sevi un automātiski nevar pielīdzināt aizdomu

77par vainīgumu izteikšanai, tomēr šādas apstrādes ietekmi

78pastiprina tas, ka attaisnotas personas dati tiek glabāti tādā

79pašā veidā kā notiesāto personu dati (sal. sk. Eiropas

80Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2008. gada 4. decembra

81sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom",

82pieteikums Nr. 30562/04 u. c., 122. punktu).

83Līdzīgi secinājumi izriet arī no datu apstrādes

84pamatprincipiem. Policijas direktīva paredz, ka jebkurai personas

85datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai

86attiecībā uz konkrētajām fiziskajām personām un jātiek īstenotai

87tikai konkrētos likumā paredzētos nolūkos (sk. Policijas

88direktīvas preambulas 26. apsvērumu). Personas dati būtu

89jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un tie nebūtu

90jāapstrādā nolūkos, kas nav saderīgi ar mērķi novērst, izmeklēt,

91atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem,

92vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no sabiedriskās

93drošības apdraudējumiem un tos novērst. Ja personas datus

94apstrādā tas pats vai cits pārzinis nolūkā, ko aptver Policijas

95direktīvas darbības joma un kas nav tas nolūks, kādā dati tika

96vākti, tad šādai apstrādei vajadzētu būt atļautai ar noteikumu,

97ka tā ir atļauta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktu

98noteikumiem un ir nepieciešama un samērīga ar minēto citu nolūku

99(sk. Policijas direktīvas preambulas 29. apsvērumu un 4.

100pantu). Šāda apstrāde, ko veic tas pats vai cits pārzinis,

101var ietvert datu arhivēšanu sabiedrības interesēs, izmantošanu

102zinātniskiem, statistikas vai vēsturiskiem mērķiem, lai novērstu,

103izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie

104atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai

105pasargātu no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un tos

106novērstu, ņemot vērā atbilstošas garantijas attiecībā uz datu

107subjektu tiesībām un brīvībām (sk. Policijas direktīvas 4.

108pantu). Tas nozīmē, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama

109konkrētu tiesībaizsardzības mērķu labad, bet pēc šo mērķu

110sasniegšanas datu turpmāka apstrāde ir iespējama tikai tad, ja

111pastāv cits apstrādes nolūks. Proti, attieksme pret personu, kas

112ir atzīta par nevainīgu, nevar būt tieši tāda pati, kāda tā bija

113pirms attiecīgā nolēmuma pieņemšanas.

114Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas

115notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā

116tiesas spriedumā vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā

117soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai

118noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. No sodāmības fakta personai

119var izrietēt noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz darba

120tiesiskajām attiecībām vai nepieciešamību nodrošināt soda

121izpildes uzraudzību. Savukārt attaisnota persona ir uzskatāma par

122nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un attiecīgi tai nav

123arī sodāmības. Tikai no tā fakta, ka persona ir nevainīga,

124tiesībaizsardzības iestādes nevar secināt tiesību aizsardzībai

125nepieciešamus apstākļus.

126Papildus tam izskatāmajā lietā būtiska nozīme ir apstrādāto

127personas datu veidam. Proti, tie nav kriminālprocesa ietvaros

128ievāktie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi, kas varētu būt

129nozīmīgi turpmākajam tiesībaizsardzības iestāžu darbam (sal.

130sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2008. gada 4.

131decembra sprieduma lietā "S. and Marper v. the United

132Kingdom", pieteikums Nr. 30562/04 u. c., 10. punktu).

133Informācijas apkopošana un glabāšana Sodu reģistra arhīva

134datubāzē ir atkarīga no konkrētā kriminālprocesa gaitas.

13515.3. No Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas

136viedokļiem izriet, ka Sodu reģistra arhīvā esošie dati tiek

137izmantoti "pēc iespējas plašākai informācijai personas

138padziļinātas pārbaudes veikšanai" vai "personas

139reputācijas pārbaudei". Proti, dati tiekot izmantoti

140personas individuālajam izvērtējumam darba vai valsts dienesta

141tiesisko attiecību ietvaros. Tomēr, pirmkārt, šie nav tieši

142tiesībaizsardzības mērķi. Otrkārt, šāda apstrāde jebkurā gadījumā

143nav atzīstama par notiekošu uz likuma pamata, proti, tiesību

144normās nav tieši noteiktas tiesībaizsardzības iestāžu tiesības

145veikt attaisnotas personas datu apstrādi minētajā veidā.

146Treškārt, šāda personas datu apstrāde un no tās izrietošu

147secinājumu izdarīšana vai pat kādu iespēju liegšana faktiski

148prezumē nevainīgas personas iesaisti noziedzīgā nodarījumā. Tāpat

149šādas datu izmantošanas pamats tiesību normās nav norādīts un

150attaisnotās personas ar to nevar rēķināties.

151Līdz ar to secināms, ka šāda datu apstrāde netiek veikta

152tiesībaizsardzības iestāžu darbības nodrošināšanas nolūkā un nav

153saistāma ar objektīvi konstatējamu sabiedrības drošības

154apdraudējumu.

155Tādējādi iepriekš minētā attaisnotās

156personas datu apstrāde šajā aspektā neatbilst mērķim -

157sabiedrības drošības aizsardzība.