17. pants

1Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

2apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

3mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

4sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 13.

5novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 20. punktu).

617.1. Atbilstoši Arhīvu likumam pirms jebkura dokumenta

7atzīšanas par arhīva dokumentu tiek izvērtēta tā arhīviskā

8vērtība jeb dokumenta informatīvais nozīmīgums vai šā dokumenta

9pierādījuma vērtība. Šāda izvērtēšana notiek atbilstoši likumā

10noteiktiem kritērijiem, kas citstarp aptver dokumenta spēju

11atspoguļot publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas

12veidošanu un īstenošanu; dokumenta ilgstošo izmantojamību

13institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai

14un aizsardzībai; dokumenta vēsturisko, sabiedrisko, kultūras vai

15zinātnisko un citādu nozīmi (sk. Arhīvu likuma 8. panta pirmo

16daļu). Savukārt Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek

17automātiski iekļauti visi dati, kas iepriekš bijuši iekļauti šā

18reģistra aktuālajā datubāzē. Proti, notiek automātiska datu

19pārnese, turklāt reģistra ierakstu veidā, nevis glabājot datu

20pamatā esošos un tos pierādošos dokumentus. Līdz ar to netiek

21izvērtēta glabājamās informācijas nozīme arhivēšanas mērķu

22sasniegšanā. Uz šādu dokumentu arhīviskās vērtības pārbaudes

23trūkumu norādījusi arī Datu valsts inspekcija.

24Arhivēšanas nolūkiem, tostarp statistikas, pētījumu un

25vēsturisku notikumu atspoguļošanas vajadzībām, ir svarīgi

26noteiktu laika posmu saglabāt informāciju par kādu pagātnes

27notikumu neatkarīgi no tā, vai ar šo notikumu saistītā persona

28vēl ir dzīva. Turpretim apstrīdētā norma personas datu glabāšanu

29sasaista ar attiecīgās personas dzīvi un paredz to glabāšanu

30tikai gadu pēc personas nāves.

31Šāda datu glabāšanas termiņa dēļ

32netiek sasniegts datu glabāšanas mērķis - vispārīgiem arhivēšanas

33nolūkiem -, un attiecīgi apstrīdētā norma šajā aspektā nav

34piemērota demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

35aizsardzības mērķu sasniegšanai.

3617.2. Kā jau tika norādīts iepriekš, attaisnojošs

37tiesas spriedums var tikt pārskatīts Kriminālprocesa likumā

38minētajos gadījumos. Kriminālprocesa atjaunošanas gadījumā Sodu

39reģistra arhīva datubāzē iekļautie attaisnotas personas dati tiek

40pārnesti atpakaļ uz Sodu reģistra aktuālo datubāzi un izmantoti

41turpmākajā kriminālprocesa norisē (dokumentēšanā). Arī

42Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Sodu reģistra arhīva datubāze

43tiek izmantota šādās situācijās. Līdz ar to attaisnotas personas

44datu glabāšana noteiktu laiku varētu būt piemērota atjaunota

45kriminālprocesa norises nodrošināšanai.

46Tāpat Sodu reģistra arhīva datubāzē esošie dati par

47kriminālprocesa norisi personas attaisnošanas gadījumā var tikt

48izmantoti aizskarto personas tiesību aizsardzībai.

49Līdz ar to apstrīdētā norma ir

50vērsta gan uz sabiedrības drošības aizsardzību, gan uz personas

51tiesību nodrošināšanu, tādējādi šajā aspektā aizsargājot arī

52demokrātisku valsts iekārtu.