Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 13.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 20. punktu).

17.1. Atbilstoši Arhīvu likumam pirms jebkura dokumenta

atzīšanas par arhīva dokumentu tiek izvērtēta tā arhīviskā

vērtība jeb dokumenta informatīvais nozīmīgums vai šā dokumenta

pierādījuma vērtība. Šāda izvērtēšana notiek atbilstoši likumā

noteiktiem kritērijiem, kas citstarp aptver dokumenta spēju

atspoguļot publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas

veidošanu un īstenošanu; dokumenta ilgstošo izmantojamību

institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai

un aizsardzībai; dokumenta vēsturisko, sabiedrisko, kultūras vai

zinātnisko un citādu nozīmi (sk. Arhīvu likuma 8. panta pirmo

daļu). Savukārt Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek

automātiski iekļauti visi dati, kas iepriekš bijuši iekļauti šā

reģistra aktuālajā datubāzē. Proti, notiek automātiska datu

pārnese, turklāt reģistra ierakstu veidā, nevis glabājot datu

pamatā esošos un tos pierādošos dokumentus. Līdz ar to netiek

izvērtēta glabājamās informācijas nozīme arhivēšanas mērķu

sasniegšanā. Uz šādu dokumentu arhīviskās vērtības pārbaudes

trūkumu norādījusi arī Datu valsts inspekcija.

Arhivēšanas nolūkiem, tostarp statistikas, pētījumu un

vēsturisku notikumu atspoguļošanas vajadzībām, ir svarīgi

noteiktu laika posmu saglabāt informāciju par kādu pagātnes

notikumu neatkarīgi no tā, vai ar šo notikumu saistītā persona

vēl ir dzīva. Turpretim apstrīdētā norma personas datu glabāšanu

sasaista ar attiecīgās personas dzīvi un paredz to glabāšanu

tikai gadu pēc personas nāves.

Šāda datu glabāšanas termiņa dēļ

netiek sasniegts datu glabāšanas mērķis - vispārīgiem arhivēšanas

nolūkiem -, un attiecīgi apstrīdētā norma šajā aspektā nav

piemērota demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

aizsardzības mērķu sasniegšanai.

17.2. Kā jau tika norādīts iepriekš, attaisnojošs

tiesas spriedums var tikt pārskatīts Kriminālprocesa likumā

minētajos gadījumos. Kriminālprocesa atjaunošanas gadījumā Sodu

reģistra arhīva datubāzē iekļautie attaisnotas personas dati tiek

pārnesti atpakaļ uz Sodu reģistra aktuālo datubāzi un izmantoti

turpmākajā kriminālprocesa norisē (dokumentēšanā). Arī

Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Sodu reģistra arhīva datubāze

tiek izmantota šādās situācijās. Līdz ar to attaisnotas personas

datu glabāšana noteiktu laiku varētu būt piemērota atjaunota

kriminālprocesa norises nodrošināšanai.

Tāpat Sodu reģistra arhīva datubāzē esošie dati par

kriminālprocesa norisi personas attaisnošanas gadījumā var tikt

izmantoti aizskarto personas tiesību aizsardzībai.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

vērsta gan uz sabiedrības drošības aizsardzību, gan uz personas

tiesību nodrošināšanu, tādējādi šajā aspektā aizsargājot arī

demokrātisku valsts iekārtu.