3. pants

Pieteikuma iesniedzēji

norāda, ka, pieņemot Apstrīdēto plānojumu, teritorijā starp

A. Deglava ielu, Lubānas ielu, izbūvēto A. Deglava

ielas turpinājumu līdz Kaives ielai un projektēto Rembates ielu

(turpmāk - Apstrīdētā teritorija) kā plānoto (atļauto)

izmantošanu noteica jauktu apbūvi un centra apbūvi ar pieļaujamo

maksimālo stāvu skaitu 4, 7 - 9, 13 - 17, 25

un vairāk atkarībā no stāvu skaita plānā noteiktā. Savukārt

saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo Rīgas attīstības plānu

1995 - 2005 Apstrīdētā teritorija esot bijusi noteikta

kā mazstāvu dzīvojamā teritorija ar maksimālo stāvu skaitu 3. Par

Apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu Pieteikuma

iesniedzēji nebija informēti un uzzināja tikai 2006. gada

jūlijā, kad Apstrīdētajā teritorijā tika uzsākti ceļa pārbūves un

paplašināšanas darbi. Viens no Pieteikuma iesniedzējiem - Ģirts

Greiškalns 2006. gada jūlija beigās vērsās Domē un noskaidroja,

ka Teritorijas plānojums paredz ne tikai ceļa pārbūvi, bet arī

Apstrīdētajā teritorijā esošo zemesgabalu apbūves statusa maiņu

un augstceltņu apbūvi.

2007. gada februārī

Pieteikuma iesniedzēju rīcībā nonāca informācija par SIA

"Augstbūve" ierosinājumu Apstrīdētajā teritorijā esošajos

zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121

1563 būvēt 25 stāvu daudzfunkcionālās apbūves centru un kādas

fiziskās personas ierosinājumu būvēt zemesgabalā ar kadastra

Nr. 0100 1212 633 vienu 17 stāvu un vienu 15 stāvu

daudzfunkcionālo būvi.

Pieteikuma iesniedzēji 2007. gada

14. martā nosūtīja vēstuli Domes Pilsētas attīstības

departamenta direktora vietniekam Pēterim Strancim, lūdzot

pārskatīt Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošo viņu īpašumā

esošo zemesgabalu plānoto (atļauto) izmantošanu un noteikt

mazstāvu apbūvi, kā tas bija līdz Apstrīdētā plānojuma spēkā

stāšanās brīdim. Atbildes vēstulē Pieteikuma iesniedzējiem tika

norādīts, ka viņu priekšlikumi ir ietverti priekšlikumu

Teritorijas plāna grozījumu izstrādei apkopojumā un tiks nodoti

izvērtēšanai deputātiem.

2007. gada jūnijā Pieteikuma

iesniedzēji tika informēti par Apstrīdētajā teritorijā

īstenojamās būvniecības ieceres nodošanu publiskai

apspriešanai.

2008. gada 9. maijā

Pieteikuma iesniedzēji izteica iebildumus pret Teritorijas

plānojuma grozījumu projektu, jo tas paredzēja Apstrīdētajā

teritorijā atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu tikai

Pieteikuma iesniedzēju īpašumā esošajiem zemes gabaliem. Taču

blakus esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633,

Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563) Teritorijas

plānojuma grozījumu projekts izmaiņas neparedzēja. Līdz ar to

šajos zemesgabalos esot iespējams būvēt daudzstāvu (25 stāvu un

augstākas) mājas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēji vērsās Domē ar

lūgumu atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu arī blakus

esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633,

Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563), kuros

iecerēta daudzstāvu apbūve.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka,

veicot apbūvi Apstrīdētajā teritorijā atbilstoši Apstrīdētajam

plānojumam, pilnībā mainīsies iedzīvotāju sastāvs un teritorijas

statuss - no privātas izmantošanas (ar ierobežotu pieeju)

teritorijas uz publiski pieejamu teritoriju. Mainot teritorijas

izmantošanas veidu no savrupmāju apbūves uz jauktu apbūvi,

Apstrīdētās teritorijas pašreizējo iedzīvotāju (tostarp

Pieteikuma iesniedzēju) dzīves kvalitāte tikšot pazemināta.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka

Dome, izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, nav

nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzēju viedokļa un atbildīgo

institūciju uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un

līdzsvarošanu atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas

principu prasībām. Kampaņa "Es daru Rīgu" esot rīkota nevis

Teritorijas plānojuma, bet gan Attīstības plāna izstrādes

ietvaros. Savukārt Attīstības plāns esot tikai viens no

dokumentiem, kas jāņem vērā, izstrādājot Teritorijas plānojumu.

Attīstības plāns esot vērsts uz vīzijas izstrādi, un to nevarot

pielīdzināt Teritorijas plānojumam. Neviens no jautājumiem

kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros neesot norādījis uz to, ka

notiek arī Teritorijas plānojuma izstrāde, kas tiešā veidā

ietekmēs katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi un privātā īpašuma

izmantošanas veidu. Iedzīvotājs, kurš agrāk ar šiem jautājumiem

nav saskāries, nevarot no Domes sniegtās informācijas izsecināt,

ka tiek izstrādāts arī Teritorijas plānojums. Turklāt pašvaldībai

esot pienākums personīgi informēt visu to zemesgabalu īpašniekus,

kurus, iespējams, skars Teritorijas plānojums, taču Dome to

neesot darījusi. Tādējādi Apstrīdētais plānojums pieņemts,

būtiski pārkāpjot teritorijas plānošanas procedūru un sabiedrības

tiesības uz efektīvu līdzdalību, un tāpēc tas esot pretrunā ar

Satversmes 115. pantu.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

Apstrīdētais plānojums neatbilst arī Satversmes 1. pantam,

jo, mainot Apstrīdētās teritorijas atļauto izmantošanu, esot

pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Mainot atļauto

izmantošanu, pašvaldībai saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma

3.panta 6.punktu esot pienākums ievērot nepārtrauktības un

pēctecības principu, kas nodrošina to, ka, mainoties spēkā esošā

teritorijas plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek

grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru

pamatojums nav mainījies. Nepārtrauktības princips nodrošinot gan

tiesisko stabilitāti, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju

dzīves stabilitāti un "vides pastāvību". Tā kā ar Teritorijas

plānojumu Apstrīdētās teritorijas atļautā izmantošana ir mainīta

no mazstāvu dzīvojamās teritorijas uz jauktu apbūvi un centra

apbūvi, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Dome ir pārkāpusi

nepārtrauktības un pēctecības principu.

Pieteikuma iesniedzēji esot

paļāvušies uz Apstrīdētās teritorijas izmantošanas veida

nemainīgumu. Pieteikumā uzsvērts, ka "indivīds atbilstoši

tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas

tiesību normas pastāvību un nemainīgumu".

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji

lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Apstrīdētā plānojuma atbilstību

Satversmes 1. un 115. pantam.