Par tiesvedības izbeigšanu

1Rīgas teritorijas

2plānojums 2006. - 2018. gadam (turpmāk arī -

3Teritorijas plānojums) ir izstrādāts kā atsevišķs dokuments

4ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokumentu kopuma "Rīgas

5pilsētas attīstības plāns 2006. - 2018. gadam" (turpmāk

6arī - Attīstības plāns) ietvaros. Attīstības plāns sastāv no

7trim savstarpēji saistītiem dokumentiem, proti, Rīgas ilgtermiņa

8attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam, Rīgas attīstības

9programmas 2006. - 2012. gadam un Teritorijas plānojuma.

10Teritorijas plānojuma izstrāde

11tika uzsākta 2002. gada 4. jūnijā, Rīgas domei (turpmāk

12- Dome) pieņemot lēmumu Nr.1385 "Par Rīgas attīstības plāna

132006. - 2018. gadam izstrādes uzsākšanu".

14Dome 2005. gada 15. novembrī

15pieņēma lēmumu Nr. 584 "Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -

162018. gadam galīgās redakcijas noteikšanu, Rīgas ilgtermiņa

17attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam apstiprināšanu un Rīgas

18attīstības programmas 2006. - 2012. gadam galīgās redakcijas

19apstiprināšanu".

20Dome 2005. gada

2120. decembrī apstiprināja Teritorijas plānojumu, pieņemot

22lēmumu Nr. 749 "Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -

232018. gadam apstiprināšanu". Saskaņā ar minētā lēmuma

241. punktu Teritorijas plānojuma grafiskā daļa un Rīgas

25teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir izdoti kā Domes

262005. gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 34

27"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk -

28Noteikumi Nr. 34). Lēmums publicēts laikrakstā "Latvijas

29Vēstnesis" 2006. gada 3. janvārī.

30Dome 2007. gada

3123. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 1953 "Par grozījumu

32izstrādes uzsākšanu Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu

33Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" daļā

34"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"" (turpmāk -

35Domes lēmums Nr. 1953) un lēmumu Nr. 1954 "Par grozījumu

36izstrādes uzsākšanu Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu

37Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"

38grafiskajā daļā "Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu

39aprobežojumi M 1:10 000"" (turpmāk - Domes lēmums

40Nr. 1954). Savukārt 2007. gada 3. jūlijā Dome

41pieņēma lēmumu Nr. 2633 "Par grozījumu izstrādes uzsākšanu

42Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas

43teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskajās daļās

44"Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana M 1:10 000" un

45"Apbūves stāvu skaita plāns M 1:10 000"" (turpmāk - Domes lēmums

46Nr. 2633).

47Ar minētajiem lēmumiem tika uzsākta grozījumu izstrāde Rīgas

48teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam.

49Dome 2008.gada 1.aprīlī pieņēma

50lēmumu Nr.3535 "Par grozījumiem ar Rīgas domes 03.07.2007. lēmumu

51Nr.2633 "Par grozījumu izstrādes uzsākšanu Rīgas domes

5220.12.2005. saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas

53izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskajās daļās "Teritorijas

54plānotā (atļautā) izmantošana M 1:10 000" un "Apbūves stāvu

55skaita plāns M 1:10 000"" apstiprinātajā darba uzdevumā"

56(turpmāk - Domes lēmums Nr. 3535) .

1Pieteikuma iesniedzēji

2norāda, ka, pieņemot Apstrīdēto plānojumu, teritorijā starp

3A. Deglava ielu, Lubānas ielu, izbūvēto A. Deglava

4ielas turpinājumu līdz Kaives ielai un projektēto Rembates ielu

5(turpmāk - Apstrīdētā teritorija) kā plānoto (atļauto)

6izmantošanu noteica jauktu apbūvi un centra apbūvi ar pieļaujamo

7maksimālo stāvu skaitu 4, 7 - 9, 13 - 17, 25

8un vairāk atkarībā no stāvu skaita plānā noteiktā. Savukārt

9saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo Rīgas attīstības plānu

101995 - 2005 Apstrīdētā teritorija esot bijusi noteikta

11kā mazstāvu dzīvojamā teritorija ar maksimālo stāvu skaitu 3. Par

12Apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu Pieteikuma

13iesniedzēji nebija informēti un uzzināja tikai 2006. gada

14jūlijā, kad Apstrīdētajā teritorijā tika uzsākti ceļa pārbūves un

15paplašināšanas darbi. Viens no Pieteikuma iesniedzējiem - Ģirts

16Greiškalns 2006. gada jūlija beigās vērsās Domē un noskaidroja,

17ka Teritorijas plānojums paredz ne tikai ceļa pārbūvi, bet arī

18Apstrīdētajā teritorijā esošo zemesgabalu apbūves statusa maiņu

19un augstceltņu apbūvi.

202007. gada februārī

21Pieteikuma iesniedzēju rīcībā nonāca informācija par SIA

22"Augstbūve" ierosinājumu Apstrīdētajā teritorijā esošajos

23zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121

241563 būvēt 25 stāvu daudzfunkcionālās apbūves centru un kādas

25fiziskās personas ierosinājumu būvēt zemesgabalā ar kadastra

26Nr. 0100 1212 633 vienu 17 stāvu un vienu 15 stāvu

27daudzfunkcionālo būvi.

28Pieteikuma iesniedzēji 2007. gada

2914. martā nosūtīja vēstuli Domes Pilsētas attīstības

30departamenta direktora vietniekam Pēterim Strancim, lūdzot

31pārskatīt Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošo viņu īpašumā

32esošo zemesgabalu plānoto (atļauto) izmantošanu un noteikt

33mazstāvu apbūvi, kā tas bija līdz Apstrīdētā plānojuma spēkā

34stāšanās brīdim. Atbildes vēstulē Pieteikuma iesniedzējiem tika

35norādīts, ka viņu priekšlikumi ir ietverti priekšlikumu

36Teritorijas plāna grozījumu izstrādei apkopojumā un tiks nodoti

37izvērtēšanai deputātiem.

382007. gada jūnijā Pieteikuma

39iesniedzēji tika informēti par Apstrīdētajā teritorijā

40īstenojamās būvniecības ieceres nodošanu publiskai

41apspriešanai.

422008. gada 9. maijā

43Pieteikuma iesniedzēji izteica iebildumus pret Teritorijas

44plānojuma grozījumu projektu, jo tas paredzēja Apstrīdētajā

45teritorijā atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu tikai

46Pieteikuma iesniedzēju īpašumā esošajiem zemes gabaliem. Taču

47blakus esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633,

48Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563) Teritorijas

49plānojuma grozījumu projekts izmaiņas neparedzēja. Līdz ar to

50šajos zemesgabalos esot iespējams būvēt daudzstāvu (25 stāvu un

51augstākas) mājas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēji vērsās Domē ar

52lūgumu atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu arī blakus

53esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633,

54Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563), kuros

55iecerēta daudzstāvu apbūve.

56Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka,

57veicot apbūvi Apstrīdētajā teritorijā atbilstoši Apstrīdētajam

58plānojumam, pilnībā mainīsies iedzīvotāju sastāvs un teritorijas

59statuss - no privātas izmantošanas (ar ierobežotu pieeju)

60teritorijas uz publiski pieejamu teritoriju. Mainot teritorijas

61izmantošanas veidu no savrupmāju apbūves uz jauktu apbūvi,

62Apstrīdētās teritorijas pašreizējo iedzīvotāju (tostarp

63Pieteikuma iesniedzēju) dzīves kvalitāte tikšot pazemināta.

64Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka

65Dome, izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, nav

66nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzēju viedokļa un atbildīgo

67institūciju uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un

68līdzsvarošanu atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas

69principu prasībām. Kampaņa "Es daru Rīgu" esot rīkota nevis

70Teritorijas plānojuma, bet gan Attīstības plāna izstrādes

71ietvaros. Savukārt Attīstības plāns esot tikai viens no

72dokumentiem, kas jāņem vērā, izstrādājot Teritorijas plānojumu.

73Attīstības plāns esot vērsts uz vīzijas izstrādi, un to nevarot

74pielīdzināt Teritorijas plānojumam. Neviens no jautājumiem

75kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros neesot norādījis uz to, ka

76notiek arī Teritorijas plānojuma izstrāde, kas tiešā veidā

77ietekmēs katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi un privātā īpašuma

78izmantošanas veidu. Iedzīvotājs, kurš agrāk ar šiem jautājumiem

79nav saskāries, nevarot no Domes sniegtās informācijas izsecināt,

80ka tiek izstrādāts arī Teritorijas plānojums. Turklāt pašvaldībai

81esot pienākums personīgi informēt visu to zemesgabalu īpašniekus,

82kurus, iespējams, skars Teritorijas plānojums, taču Dome to

83neesot darījusi. Tādējādi Apstrīdētais plānojums pieņemts,

84būtiski pārkāpjot teritorijas plānošanas procedūru un sabiedrības

85tiesības uz efektīvu līdzdalību, un tāpēc tas esot pretrunā ar

86Satversmes 115. pantu.

87Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

88Apstrīdētais plānojums neatbilst arī Satversmes 1. pantam,

89jo, mainot Apstrīdētās teritorijas atļauto izmantošanu, esot

90pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Mainot atļauto

91izmantošanu, pašvaldībai saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma

923.panta 6.punktu esot pienākums ievērot nepārtrauktības un

93pēctecības principu, kas nodrošina to, ka, mainoties spēkā esošā

94teritorijas plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek

95grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru

96pamatojums nav mainījies. Nepārtrauktības princips nodrošinot gan

97tiesisko stabilitāti, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju

98dzīves stabilitāti un "vides pastāvību". Tā kā ar Teritorijas

99plānojumu Apstrīdētās teritorijas atļautā izmantošana ir mainīta

100no mazstāvu dzīvojamās teritorijas uz jauktu apbūvi un centra

101apbūvi, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Dome ir pārkāpusi

102nepārtrauktības un pēctecības principu.

103Pieteikuma iesniedzēji esot

104paļāvušies uz Apstrīdētās teritorijas izmantošanas veida

105nemainīgumu. Pieteikumā uzsvērts, ka "indivīds atbilstoši

106tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas

107tiesību normas pastāvību un nemainīgumu".

108Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji

109lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Apstrīdētā plānojuma atbilstību

110Satversmes 1. un 115. pantam.

1Institūcija, kas

2izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - nepiekrīt Pieteikuma

3iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību

4Satversmes 1. un 115.pantam. Pieteikuma iesniedzēji esot

5balstījušies uz nepareiziem pieņēmumiem un normatīvajos aktos

6noteiktā pašvaldības pienākuma nodrošināt iespēju sabiedrībai

7piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā neatbilstošu

8interpretāciju. Līdz ar to nepamatots esot pieteikumā ietvertais

9apgalvojums, ka Dome, izstrādājot Teritorijas plānojumu, neesot

10nodrošinājusi sabiedrības viedokļa un atbildīgo institūciju

11uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un līdzsvarošanu

12atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas principu

13prasībām.

14Dome uzskata, ka ir nodrošinājusi

15sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu Teritorijas plānojuma

16izstrādāšanas gaitā. Papildus trijiem sabiedriskās apspriešanas

17posmiem Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā Dome 2004.gadā esot

18organizējusi arī vienu no veiksmīgākajām kampaņām sabiedrības

19iesaistīšanai pilsētas attīstības plānošanā, proti, kampaņu "Es

20daru Rīgu". Tas nodrošinājis plānošanas procesa publicitāti ne

21vien Rīgas teritorijā, bet visā Latvijā. Sabiedrība saņēmusi

22tiešu un daudzkārtēju informāciju, kā arī esot aicināta aktīvi

23līdzdarboties un iesaistīties teritorijas plānošanas procesā. Tā

24rezultātā saskaņā ar Teritorijas plānojuma izstrādi esot saņemti

25ap 16 000 priekšlikumu un ierosinājumu no iedzīvotājiem un esot

26bijusi vērojama augsta sabiedrības aktivitāte attīstības

27plānošanas un pilsētas teritorijas plānošanas norisēs. Tāpēc

28nepamatota esot Pieteikuma iesniedzēju norāde, ka Dome neesot

29informējusi sabiedrību par Teritorijas plānojuma izstrādi un

30neesot veicinājusi to, lai sabiedrība efektīvi piedalītos

31Teritorijas plānojuma apspriešanā. Sabiedrības iesais­tīšana

32Teritorijas plānojuma izstrādē esot vērtējama kā viena no

33plašākajām un veiksmīgākajām kampaņām pašvaldību teritoriju

34plānošanas kontekstā. Turklāt Dome esot nodrošinājusi arī

35publikācijas presē, radio, televīzijā un citos plašsaziņas

36līdzekļos, lai maksimāli efektīvi un visaptveroši informētu

37sabiedrību un iesais­tītu to lēmumu pieņemšanā Teritorijas

38plānojuma izstrādes laikā.

39Dome norāda, ka Attīstības plāns

40ir dokumentu kopums, kas vienlīdz ietver gan pilsētas attīstības

41stratēģiju, gan attīstības programmu, gan arī Teritorijas

42plānojumu. Šie plānošanas dokumenti esot savstarpēji saistīti un

43cits citu papildinot. Tāpēc ikvienam, tostarp Pieteikuma

44iesniedzējiem, esot sniegta informācija un nodrošināta iespēja

45sabiedriskās apspriešanas ietvaros iepazīties ar Teritorijas

46plānojumu un izvirzīt savus iebildumus un pretenzijas pret tā

47izstrādes gaitu, arī kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros.

48Dome uzsver: ja ieinteresētā

49sabiedrība ir pietiekami informēta par savām tiesībām un

50iespējām, bet tās neizmanto, to nevar uzskatīt par teritorijas

51plānošanas procedūras pārkāpumu.

52Dome nepiekrīt arī Pieteikuma

53iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību no

54Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

55principam.

56Dome uzskata, ka, izstrādājot

57Teritorijas plānojumu, it īpaši attiecībā uz Apstrīdēto

58teritoriju, tā rīkojusies tieši atbilstoši nepārtrauktības un

59pēctecības principam. Proti, grozījusi iepriekšējo plānojumu tur,

60kur mainījies tā pamatojums vai jau iepriekš ilgstoši pastāvējis

61plānotajai (atļautajai) izmantošanai neatbilstošs pamatojums, un

62saglabājusi nemainīgas tās Teritorijas plānojuma daļas, kuru

63pamatojums nav mainījies. Apstrīdētajā teritorijā jau ilgi pirms

64Teritorijas plānojuma izstrādes esot plānota daudzstāvu apbūve.

65Nosakot šādu teritorijas izmantošanu, tika turpināta agrāko

66teritorijas plānojumu tendence un īstenots agrākajos teritorijas

67plānojumos noteiktais mērķis. Šādai atļautās izmantošanas maiņai

68esot vēsturiski iemesli. Proti, jau Rīgas attīstības plāna

691995-2005 izstrādes gaitā diskusijās esot norādīts, ka Rīgas

70telpiskās kompozīcijas veidošanas ietvaros ir paredzēts akcentēt

71pilsētas galvenos struktūrmezglus un funkcionālos mezglus,

72vietas, kurās atsevišķas funkcionālās zonas tiks pieslēgtas

73pilsētas ap lielceļiem un maģistrālēm. Iespēju robežās akcentēta

74apbūve izvietota vai izvietojama ap lielceļu, maģistrāļu un

75Daugavas posmu asīm. Tādējādi Rīgas pilsētas telpiskajā

76kompozīcijā tiktu veidoti tā sauktie Rīgas vārti, kuru plānotais

77novietojums bijis skaidri atainots jau Rīgas attīstības plānam

781995-2005 pievienotajā plānā ,,10.1. Telpiskā struktūra". Šajā

79plānā jau 1995.gadā bijušas norādītas vietas, kurās esošā vai

80plānotā apbūve veidojama kā akcents, kas simbolizē "Rīgas

81vārtus". Starp astoņiem ieejas punktiem Rīgas pilsētā esot

82norādīta arī Apstrīdētā teritorija, un tas nozīmējot, ka jau

831995.gadā Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes ietvaros

84akcentēta Apstrīdētās teritorijas apbūve tikusi apspriesta un

85plānota.

86Tādējādi Teritorijas plānojumā

87noteiktā Apstrīdētās teritorijas izmantošana esot bijusi pamatota

88ar vairāk nekā 10 gadus agrāk aizsāktu plānojumu.

89Dome norāda, ka Apstrīdētās

90teritorijas izmantošanas veida maiņas pamatojums rodams arī Rīgas

91ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam sadaļā "Rīgas

92teritorijas izmantošanas pamatnostādnes". Tās 4.punktā noteikts,

93ka ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot

94pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas

95ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi

96transporta mezglu tuvumā, veicinot pilsētas iekšējo attīstību,

97paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā

98arī iespēju robežās saglabājot funkcionāli, bioloģiski un

99ainaviski vērtīgās dabas teritorijas. Tāpēc tas apstāklis, ka

100Apstrīdētajā teritorijā jau vairāk nekā 50 gadus ir pastāvējusi

101sav­rupmāju apbūve, esot aplūkojams vienīgi kopsakarā ar to

102apstākli, ka šajā teritorijā ilgstoši bijusi plānota daudzstāvu

103apbūve kā akcentēta maģistrālo ielu ieeja Rīgas pilsētā. Turklāt

104daudzstāvu apbūve Deglava ielas noslēgumā pie Rīgas robežas esot

105plānota ne tikai kopš Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes

106uzsākšanas, bet vairākkārt plānota un apspriesta arī pagājušā

107gadsimta astoņdesmitajos gados. Nosakot šādu teritorijas

108izmantošanu, Dome būtībā īstenojusi agrākajos teritorijas

109plānojumos noteikto mērķi.

110Dome uzsver, ka tiesiskās

111paļāvības princips ir aktuāls attiecībā uz tādu normatīvo aktu

112nemainīgumu, ar kuriem personām piešķirtas noteiktas tiesības vai

113priekšrocības, bet ne attiecībā uz tādu aktu nemainīgumu, kuri

114noteic personu tiesību ierobežojumus. Teritorijas plānojums kā

115normatīvs akts lielā mērā esot tieši personu tiesības

116ierobežojošs dokuments. Attiecībā uz vietējās pašvaldības

117teritorijas plānojuma nemainīgumu pēc tā termiņa beigām

118apstākļos, kad atšķirīgi teritorijas izmantošanas noteikumi esot

119apspriesti jau tā spēkā esamības laikā, tiesiskā paļāvība

120nevarētu veidoties un nevarētu būt aizsargājama.

121Dome pauž viedokli, ka

122Apstrīdētais plānojums atbilst gan Satversmes 1., gan 115.pantam

123un nerada Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteikto

124pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to neesot pamata Apstrīdētā

125plānojuma atzīšanai par spēkā neesošu.

1Reģionālās attīstības

2un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM) tika

3aicināta sniegt informāciju par Ministru kabineta 2004. gada 19.

4oktobra noteikumu Nr. 883 "Vietējās pašvaldības

5teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi

6Nr. 883) 54. punktā ietverto jēdzienu skaidrojumu un

7minētās normas piemērošanas praksi.

8RAPLM norāda, ka normatīvie akti

9neparedz atsevišķu institūciju, kas kontrolētu, vai vietējās

10pašvaldības ievēro Noteikumu Nr. 883 54.punkta prasības.

11Vietējo pašvaldību būvvaldēm plānošanas un arhitektūras uzdevumā

12esot jānorāda institūcijas, no kurām jāsaņem projektēšanas

13nosacījumi. Ja kāda no institūcijām konstatē, ka konkrētajā

14gadījumā bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, tā varot

15atteikties izsniegt projektēšanas nosacījumus. Šādā gadījumā

16institūcijai esot tiesības informēt ministriju par to, ka vietējā

17pašvaldība nav ievērojusi Noteikumu Nr. 883 54.punkta

18prasības. Savukārt RAPLM esot tiesīga norādīt pašvaldībai uz

19nepieciešamību izstrādāt detālplānojumu.

20Sniedzot atbildi uz Satversmes

21tiesas jautājumu par tiesiskajām sekām, kas var iestāties

22gadījumā, ja vietējā pašvaldība veic zemes vienību sadalīšanu,

23apvienošanu vai jaunu būvniecību, bet pretēji Noteikumu Nr.883

2454.punktam neizstrādā detālplānojumu, RAPLM norāda: ja pašvaldība

25atļāvusi zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai jaunu

26būvniecību gadījumos, kad atbilstoši normatīvajam regulējumam

27bija jāizstrādā detālplānojums, persona, kuras tiesības

28būvniecības procesā ir aizskartas, var vērsties Administratīvajā

29rajona tiesā ar prasību atcelt vietējās pašvaldības lēmumu. Ja

30būvatļauja ir izsniegta bez detālplānojuma izstrādes, arī

31trešajai personai ir tiesības apstrīdēt būvvaldes izsniegto

32būvatļauju pašvaldības domē (padomē), bet savukārt domes

33(padomes) lēmumu - pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

34RAPLM uzsver, ka vietējai

35pašvaldībai, apstiprinot zemes ierīcības projektu vai izsniedzot

36būvatļauju, jāpārliecinās, vai ir ievērotas normatīvo aktu

37prasības attiecībā uz vietējās pašvaldības pienākumu izstrādāt

38detālplānojumu un tādējādi netiek izdots prettiesisks

39administratīvais akts.

40Satversmes tiesa

41secināja:

1Satversmes tiesas

2likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic: "Konstitucionālo

3sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena

4persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības

5aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka

6tiesību normai." No šīs normas nepārprotami izriet nosacījums, ka

7persona var vērsties Satversmes tiesā tikai un vienīgi tādos

8gadījumos, kad pastāv tieša saikne starp šīs personas tiesību

9aizskārumu un apstrīdēto tiesību normu.

10Satversmes tiesas kolēģija, lemjot

11par lietas ierosināšanu gadījumā, kad pastāv šaubas par konkrēta

12aizskāruma esamību, tās tulko par labu lietas ierosināšanai.

13Tādējādi

14neskaidro procesuālo jautājumu Satversmes tiesa līdz galam izlemj

15lietas sagatavošanas un izskatīšanas gaitā.

1Pieteikuma

2iesniedzēji apstrīd to, ka Apstrīdētās teritorijas plānotās

3(atļautās) izmantošanas noteikšana par jauktas apbūves teritoriju

4un centra apbūves teritoriju atbilst Satversmes 1. un

5115. pantam. Pieteikumā norādīts, ka Apstrīdētajā teritorijā

6divos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 121 1563 un

7Nr. 0100 121 0981) tiek plānota augstceltņu - četru 25 stāvu

8māju būvniecība un vienā zemesgabalā (kadastra Nr. 0100 121 2633)

9tiek plānota vienas 15 stāvu un vienas 17 stāvu mājas būvniecība.

10Šādā veidā tikšot pārkāptas Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes

11115. pantā noteiktās pamattiesības, jo viņi neesot bijuši

12informēti par minētās teritorijas izmantošanas veida maiņu, kamēr

13tika izstrādāts un pieņemts Rīgas teritorijas plānojums

142006.-2018. gadam.

15Līdz ar to

16Pieteikuma iesniedzēji iebilst gan pret procesu, kādā notika

17Apstrīdētās teritorijas atļautās (plānotās) izmantošanas maiņa,

18gan pret konkrētu plānotu saimniecisko darbību - augstceltņu

19būvniecību, kas iecerēta šajā teritorijā.

1Likuma "Par

2pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka

3vietējām pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā

4ir noteikts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas

5attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt

6teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas

7plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt likuma "Par

8pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā

9noteikts, ka viena no vietējās pašvaldības autonomajām funkcijām

10ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības

11programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas

12attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma

13administratīvo pārraudzību.

14Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

15likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

16teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

17kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

18kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

19rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta

20plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas

21izmantošanas aprobežojumi.

22Teritorijas plānošanas rezultātā

23tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas

24ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības. Teritorijas

25plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas

26plānojumus, notiek nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona

27pašvaldības un vietējās pašvaldības līmenī. Interešu

28līdzsvarošana ir panākama, ja teritorijas plānojumu un

29detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā

30kārtībā.

31Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

32normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību

33(diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā.

34Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī

35rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo

36robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai

37teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas

38principi un vispārējie tiesību principi. Turklāt teritorijas

39plānojuma un detālplānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

40procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

41dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama

42prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

43līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

44interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

459. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

46daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra

47sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu).

48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

49tai nav tiesību iejaukties vietējo pašvaldību teritorijas

50plānošanas procesā, ja tas vēl nav noslēdzies

51(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra

52lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

536. punktu).

548.1. No Domes sniegtās

55informācijas secināms, ka, pieņemot lēmumus Nr. 1953,

56Nr. 1954 un Nr. 2633, tikusi uzsākta grozījumu

57izstrāde Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam

58(sk. lietas materiālu 3. sēj. 54. -

5965. lpp.). Savukārt saskaņā ar Domes lēmuma

60Nr. 3535 1.20. punktu zemesgabalos ar kadastra

61Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100 121 0981 plānots izvērtēt

62un samazināt atļauto apbūves stāvu skaitu (sk. lietas

63materiālu 3. sēj. 81. - 85.lpp.).

64Tāpat no minētā lēmuma 1.16.

65punkta izriet tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajiem

66nekustamajiem īpašumiem plānots izvērtēt un precizēt teritorijas

67plānoto (atļauto) izmantošanu, to daļēji nosakot par jauktas

68apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un savrupmāju

69apbūves teritoriju. Turklāt no 2008. gada 11. novembrī

70Domes mājaslapas sadaļā "Aktuālā informācija" pieejamās

71informācijas var secināt, ka pašlaik notiek Teritorijas plānojuma

72grozījumu pirmās redakcijas izstrāde (sk. http://www.rdpad.lv/rpap/).

73Tādējādi

74Apstrīdētajai teritorijai joprojām tiek meklēts piemērotākais un

75atbilstošākais izmantošanas veids. Savukārt ieinteresētajai

76sabiedrībai, tostarp Pieteikuma iesniedzējiem, ir reāla iespēja

77piedalīties Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas procesā

78un īstenot savas pamattiesības.

798.2. Noteiktos

80gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā

81tāda nav pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu

82saimniecisku darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā,

83piemēram, veikt jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot

84nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā atbilstoši Teritorijas

85plānošanas likuma 6. panta piektās daļas pirmajam teikumam

86un saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 54. punktā ietvertajiem

87nosacījumiem vietējai pašvaldībai ir pienākums konkrētajai

88vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai izstrādāt

89detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no

90galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

91teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

92noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu

93īpašnieku interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

9416. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

9519. punktu). Neizstrādājot detālplānojumu, arī skartajai

96sabiedrībai nepamatoti tiktu liegtas tās tiesības, ko tai piešķir

97normatīvie akti saistībā ar līdzdalību vietējai pašvaldībai

98nozīmīgu attīstības lēmumu pieņemšanā.

99Ja kādai teritorijai saskaņā ar

100normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu,

101tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma

102pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās

103darbības, arī būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts

104priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums.

1Līdz ar to

2Satversmes tiesai ex officio jānoskaidro, vai šajā

3gadījumā pirms plānotās būvniecības ir nepieciešams izstrādāt

4detālplānojumu.

5Šāds jautājums izriet arī no

6lietas materiāliem, kur vairākos dokumentos norādīts uz

7nepieciešamību Apstrīdētajai teritorijai izstrādāt

8detālplānojumu. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi",

9vērtējot arī plānoto apbūvi apstrīdētajā teritorijā, expressis

10verbis norādījusi uz to, ka "ir nepieciešams turpināt darbu

11pie detālplānojuma izstrādes pilsētas teritorijām, jo

12detālplānojuma neesamība apgrūtina piebraucamo un vietējās

13satiksmes ceļu noteikšanu un plānošanu" (lietas materiālu

142.sēj. 2.lpp.). Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Metrum"

15atzinumā "Par iecerētās būvniecības Rīgā, Augusta Deglava ielā

16188 un Lubānas ielā 155, Augusta Deglava ielā b/n iespējamo

17ietekmi uz vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un

18nekustamā īpašuma vērtību" (turpmāk - "Metrum" atzinums)

19norādīts, ka "saskaņā ar Būvniecības likuma 12. pantu

20pašvaldībai jānodrošina paredzētās būves publiskā apspriešana,

21kas faktiski šobrīd nav iespējama iztrūkstošo normatīvo aktu dēļ.

22Ņemot vērā citus spēkā esošos normatīvos aktus un Rīgas

23teritorijas plānojuma nosacījumu, lai sabalansētu un izvērtētu

24apbūves ieceres realizācijas iespējas, būtu lietderīgi izstrādāt

25kvartāla detālplānojumu" (lietas materiālu 1. sēj.

2654.lpp.).

27Minētais jautājums ir nozīmīgs arī

28tādēļ, ka tad, ja pretēji likumā vai Ministru kabineta noteikumos

29nostiprinātajam tiesiskajam regulējumam detālplānojums nav

30izstrādāts, bet būvniecība tomēr tiek īstenota, būvniecības

31process nevar tikt atzīts par tiesisku (sk. lietas materiālu

322. sēj. 81. - 86.lpp.). Šāds secinājums citastarp izriet

33arī no Būvniecības likuma 3. panta pirmās daļas, kas

34noteic, ka zemesgabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta

35saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu,

36detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem

37aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem, kā

38arī no 11. panta otrās daļas, kas paredz, ka zemesgabalu

39drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas

40plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar

41normatīvajiem aktiem).

42Tādējādi arī

43vietējā pašvaldība ir ieinteresēta, lai likuma un Ministru

44kabineta noteikumu prasības tiktu pilnībā izpildītas un plānotā

45būvniecība tiktu īstenota saskaņā gan ar vietējās pašvaldības

46teritorijas plānojuma, gan detālplānojuma - ja tā izstrāde

47konkrētā gadījumā ir nepieciešama - prasībām.

1Saskaņā ar

2Noteikumu Nr.883 54. punktu teritorijai, kurā plānota zemes

3vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība,

4nepieciešams izstrādāt detālplānojumu šādos noteiktos gadījumos:

51) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajai

6teritorijai; 2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta

7kāpu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslai;

83) kompleksai teritorijas apbūvei, ja teritorijā

9nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai

10inženierkomunikāciju izbūve; 4) lauksaimniecībā izmantojamai

11teritorijai un meža teritorijai, kurā par teritorijas plānoto

12(atļauto) izmantošanu primāri noteikta apbūve.

13No minētajām normām izriet, ka uz

14plānoto četru 25 stāvu māju būvniecību Apstrīdētajā teritorijā

15varētu būt attiecināms tikai Noteikumu Nr. 883

1654. punkta 3. apakš­punkts, proti, tiek paredzēta zemes

17vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība un kompleksa

18tāds teritorijas apbūve, kur nepieciešama jaunas transporta

19infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve.

20Līdz ar to Satversmes tiesai

21jānoskaidro:

221) vai Apstrīdētajā teritorijā

23tiek plānota zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna

24būvniecība, paredzot kompleksas apbūves īstenošanu, un

252) vai plānotās kompleksās apbūves

26īstenošanai Apstrīdētajā teritorijā papildus nepieciešama jaunas

27transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve?

2810.1. Konkrētajā lietā

29nav šaubu par to, ka Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošajos

30zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100

31121 0981 tiek plānota jauna būvniecība. Proti, šie zemesgabali

32patlaban nav apbūvēti, un tajos plāno celt četras jaunas 25 stāvu

33mājas. Termins "būvniecība" šajā gadījumā saprotams atbilstoši

34Būvniecības likuma 1. panta 12. punktā norādītajam,

35savukārt jēdziens "jauns" nozīmē, ka tiek radīti līdz šim vidē

36nepastāvoši objekti (sk. lietas materiālu 2.sēj.

3787.lpp.).

38Termins "kompleksa teritorijas

39apbūve" normatīvajos aktos nav skaidrots. RAPLM norāda, ka ar to

40apzīmē teritorijas, "kur esošā vai plānotā apbūve ir funkcionāli

41saistīta un kur ir izbūvēts vai tiek plānots veidot vienotu ielu

42un ceļu tīklu un ierīkot inženierkomunikācijas" (lietas

43materiālu 2.sēj. 83. - 84.lpp.).

44Latviešu valodā īpašības vārds

45"komplekss" nozīmē "tāds, kas aptver, piemēram, priekšmetu,

46parādību vai procesu kopumu" (Latviešu valodas vārdnīca.

47Avots, Rīga, 1998, 391. lpp.). Attiecinot minēto terminu

48uz teritorijas plānošanas un būvniecības jomu, "komplekss"

49nozīmētu noteiktam nolūkam veidotu tādu būvju kopumu, kuras ir

50savstarpēji saistītas un veido vienotu sistēmu.

51No lietā esošajiem materiāliem ir

52redzams, ka visas četras 25 stāvu mājas plānots veidot kā vienotu

53daudzfunkcionālu objektu. Piemēram, plānotā trīsstāvu

54autostāvvieta atradīsies māju apakšstāvos un savienos visas

55četras mājas. Arī "Metrum" atzinumā norādīts: "izvēlētajā

56attīstības teritorijā plānots izvietot daudzfunkcionālu apbūves

57vienību - kompleksu, kura pamatfunkcijas būs dzīvokļi, biroji un

58tirdzniecība [..]. Kompleksa arhitektoniskā risinājuma raksturīga

59iezīme - tas veidots kā gaisa dārza - parka teritorija, maksimāli

60izmantojot, apdzīvojot un apzaļumojot visus ārtelpas līmeņus.

61Funkcionālais sadalījums trīs telpiskās struktūrās veido vienotu

62kompozīciju, vienlaikus ar savu tēlu radot semantisku skaidrību

63par daudzfunkcionālās dzīvojamās vienības struktūru" (lietas

64materiālu 1.sēj. 47.- 48.lpp.).

65Savukārt no lietā esošā dokumenta

66"Daudzfunkcionāla apbūves vienība" paskaidrojuma raksta secināms,

67ka visa kompleksa virszemes stāvu kopplatība būs aptuveni

6893 000 kvadrātmetru, no tiem biroju kopplatība - aptuveni

6922 000 kvadrātmetru un dzīvokļu kopplatība - aptuveni

7053 000 kvadrātmetru (sk. lietas materiālu

711.sēj. 69.lpp.).

72Tāpat ir jāņem vērā tas apstāklis,

73ka blakus zemesgabalam, kurā plānota būvniecība, atrodas vairākas

74savrupmājas. Līdz ar to detālplānojumā nepieciešams izvērtēt, vai

75vispār iespējams kompleksi atrisināt visus tos jautājumus, kas

76rastos, ja starp esošo apbūvi tiktu īstenota jauna, kvalitatīvi

77un kvantitatīvi atšķirīga apbūve. Proti, viens no detālplānojuma

78uzdevumiem ir nodrošināt, lai pēc ieplānoto objektu uzbūvēšanas

79gan šie objekti, gan teritorijā jau agrāk pastāvējušie objekti

80spētu pienācīgi funkcionēt. Vēl jo vairāk šāds pienākums pastāv

81tādēļ, ka plānotā būvniecība iecerēta pilsētas kvartāla iekšienē

82un to būtu nepieciešams savienot ar pilsētas nozīmes

83maģistrālajām ielām.

84Arī valsts akciju sabiedrība

85"Latvijas valsts ceļi" tieši norāda, ka "visi nepieciešamie

86autoceļa E22 Austrumu ievadi Rīgā tiks pieslēgti Lubānas ielai,

87kas radīs apgrūtinājumu daudzfunkcionālā centra pievadceļiem

88pieslēgties Lubānas ielai, kā arī daļēji Deglava ielai"

89(lietas materiālu 2. sēj. 2. lpp.).

90Tādējādi iecerētā būvniecība

91Apstrīdētajā teritorijā atbilst kompleksas teritorijas apbūves

92pazīmēm.

9310.2. Kompleksas

94teritorijas apbūves gadījumā detālplānojuma izstrādes

95nepieciešamību paredz Noteikumu Nr. 883 54. punkta

963. apakšpunktā ietvertie divi nosacījumi, proti, ir

97nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai

98inženierkomunikāciju izbūve. Tāpat iespējams, ka abi šie

99nosacījumi var pastāvēt vienlaikus.

100Normatīvajos aktos nav ietverta

101termina "transporta infrastruktūra" legāldefinīcija. Ceļu

102satiksmes likuma 1. panta 3. punkts noteic, ka: "ceļš

103ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela,

104prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā,

105ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un

106saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti,

107satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises,

108atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru

109sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni,

110bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas,

111atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un

112apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes

113organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori,

114signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un

115horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi)".

116Savukārt Dzelzceļa likuma 4. pantā noteikts, kas ir

117"dzelzceļa infrastruktūra".

118Arī RAPLM, atsaucoties uz

119Dzelzceļa likuma 4. pantu, norāda, ka transporta

120infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kas attiecināma uz

121ceļiem un dzelzceļu un ietver zemes klāti, virsbūvi, robežzīmes

122un aizsargstādījumus, kā arī citus to izmantošanai un uzturēšanai

123nepieciešamos objektus un sastāvdaļas.

124Līdz ar to iespējams secināt, ka

125termins "transporta infrastruktūra" ietver kompleksai teritorijas

126apbūvei nepieciešamos jaunos ceļus un pievedceļus, kas

127nodrošinātu iespēju piekļūt ēkām un būvēm.

128No lietas materiāliem redzams, ka

129būvniecību plānots īstenot neapbūvētā teritorijā, kurā nav

130izveidota nepieciešamā transporta infrastruktūra. No "Metrum"

131atzinuma un dokumenta "Daudzfunkcionāla apbūves vienība"

132paskaidrojuma raksta secināms, ka pie ēkām vai zem tām ir

133paredzēta autostāvvieta aptuveni 1100 automašīnām. Proti, tiek

134plānota viena autostāvvieta katram dzīvoklim un viena

135autostāvvieta uz katriem 50 kvadrātmetriem biroju platības

136(sk. lietas materiālu 1.sēj. 69.lpp.).

137Turklāt Stopiņu novada dome, kuras

138administratīvā teritorija atrodas aptuveni 500 metru attālumā no

139plānotās būvniecība teritorijas, norāda, ka uz Apstrīdētajai

140teritorijai blakus esošā autoceļa jau tagad veidojoties lieli

141satiksmes sastrēgumi. Ja pienācīgā kārtā netikšot atrisināti

142jautājumi par transportlīdzekļu izvietošanu uz Lubānas ielas,

143tikšot apgrūtināta transporta kustība un tā daļēji radīšoties

144papildu problēmas Stopiņu novada Dreiliņu ciemata iedzīvotājiem

145(sk. lietas materiālu 2.sēj. 1.lpp.).

146Tādējādi, ņemot

147vērā to, ka plānotā būvniecība radīs ievērojamu papildu slodzi

148autotransporta satiksmei, nolūkā nodrošināt automašīnu piekļūšanu

149plānotajām daudzstāvu ēkām būs nepieciešams veidot jaunu

150transporta infrastruktūru.

15110.3. Vērtējot to, vai

152Apstrīdētajai teritorijai nepieciešama jaunu inženierkomunikāciju

153izbūve, jāņem vērā gan tas, ka daudzfunkcionālā būve tiek plānota

154neapbūvētā teritorijā, gan tas, ka tā būs liela

155būve. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts

156paredz, ka inženierkomunikācija ir ierīce, aprīkojums vai ierīču

157un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām,

158sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. Var secināt, ka

159Apstrīdētajā teritorijā būs nepieciešams ierīkot jaunas ūdens,

160kanalizācijas, enerģijas (siltuma, gāzes, elektroenerģijas) un

161sakaru apgādes sistēmas.

162Tādējādi, lai

163nodrošinātu plānoto daudzstāvu ēku būvniecību, būs nepieciešama

164jaunu inženierkomunikāciju izbūve.

16510.4. Arī Satiksmes

166ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" un

167Stopiņu novada domes vēstulēs Domes uzmanība vērsta uz tādām

168atsevišķām, bet būtiskām Apstrīdētās teritorijas attīstības

169problēmām, kuras tieši detālplānojuma izstrādāšanas procesā būtu

170vērtējamas, apspriežamas, kā arī iespēju robežās novēršamas

171(sk. lietas materiālu 2.sēj. 1. - 5. lpp.).

172Lemjot par tās teritorijas

173noteikšanu, kurai ir izstrādājams detālplānojums, vērā jāņem arī

174tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajā zemesgabalā ar kadastra

175Nr. 0100 121 2633 tiek plānota vienas 15 stāvu un vienas 17 stāvu

176daudzfunkcionālas ēkas būvniecība. Tādējādi Dome varētu apsvērt,

177vai nebūtu lietderīgi Apstrīdētajai teritorijai izstrādāt kopēju

178detālplānojumu, lai vienoti atrisinātu visus jautājumus, kas

179attiecas uz šīs teritorijas turpmāko funkcionēšanu.

180Ņemot vērā

181minēto un pamatojoties uz Noteikumu Nr. 883 54. punkta

1823. apakš­punktu, secināms, ka pirms plānotās būvniecības

183Apstrīdētajai teritorijai ir izstrādājams detālplānojums un līdz

184ar to teritorijas plānošanas process šajā teritorijā vēl nav

185noslēdzies.

1Satversmes tiesa

2ir atzinusi, ka spēkā esošu teritorijas plānojumu var grozīt

3tikai tad, ja ir mainījies tā izstrādes pamatā esošais pamatojums

4(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

5lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 7. punktu).

6Likums neliedz Domei vienlaikus izstrādāt gan jaunu teritorijas

7plānojumu, gan arī detālplānojumu, ciktāl attiecībā uz katru no

8tiem tiek ievērotas likuma prasības (sk. Satversmes tiesas

92008.gada 24.septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

1016.2.punktu). Tāpat likums Domei neliedz arī apstrīdētajai

11teritorijai vienlaikus izstrādāt gan teritorijas plānojuma

12grozījumus, gan arī detālplānojumu. Tomēr šo aktu pieņemšanas

13secībai ir jāatbilst Teritorijas plānošanas likuma 6.panta

14piektajai daļai, proti, detālplānojumam jābūt apstiprinātam pēc

15Rīgas teritorijas plānojuma 2006.- 2018.gadam grozījumu

16pieņemšanas un jāatbilst šiem grozījumiem.

17Tā kā

18Apstrīdētās teritorijas plānošanas process nav noslēdzies,

19Pieteikuma iesniedzējiem Apstrīdētais plānojums vēl nav radījis

20pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā

21nav iespējama.

22Ņemot vērā minēto un pamatojoties

23uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

246. punktu, Satversmes tiesa

25nolēma:

26izbeigt tiesvedību lietā

27Nr. 2008-24-03 "Par Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.

28gadam daļas, kas paredz, ka teritorija starp A. Deglava ielu,

29Lubānas ielu, izbūvēto A. Deglava ielas turpinājumu līdz Kaives

30ielai un projektēto Rembates ielu ir jauktas apbūves teritorija,

31atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un

32115. pantam".

33Lēmums nav pārsūdzams.

34Rīcības sēdes priekšsēdētājs

35G.Kūtris