4. pants

Institūcija, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - nepiekrīt Pieteikuma

iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību

Satversmes 1. un 115.pantam. Pieteikuma iesniedzēji esot

balstījušies uz nepareiziem pieņēmumiem un normatīvajos aktos

noteiktā pašvaldības pienākuma nodrošināt iespēju sabiedrībai

piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā neatbilstošu

interpretāciju. Līdz ar to nepamatots esot pieteikumā ietvertais

apgalvojums, ka Dome, izstrādājot Teritorijas plānojumu, neesot

nodrošinājusi sabiedrības viedokļa un atbildīgo institūciju

uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un līdzsvarošanu

atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas principu

prasībām.

Dome uzskata, ka ir nodrošinājusi

sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu Teritorijas plānojuma

izstrādāšanas gaitā. Papildus trijiem sabiedriskās apspriešanas

posmiem Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā Dome 2004.gadā esot

organizējusi arī vienu no veiksmīgākajām kampaņām sabiedrības

iesaistīšanai pilsētas attīstības plānošanā, proti, kampaņu "Es

daru Rīgu". Tas nodrošinājis plānošanas procesa publicitāti ne

vien Rīgas teritorijā, bet visā Latvijā. Sabiedrība saņēmusi

tiešu un daudzkārtēju informāciju, kā arī esot aicināta aktīvi

līdzdarboties un iesaistīties teritorijas plānošanas procesā. Tā

rezultātā saskaņā ar Teritorijas plānojuma izstrādi esot saņemti

ap 16 000 priekšlikumu un ierosinājumu no iedzīvotājiem un esot

bijusi vērojama augsta sabiedrības aktivitāte attīstības

plānošanas un pilsētas teritorijas plānošanas norisēs. Tāpēc

nepamatota esot Pieteikuma iesniedzēju norāde, ka Dome neesot

informējusi sabiedrību par Teritorijas plānojuma izstrādi un

neesot veicinājusi to, lai sabiedrība efektīvi piedalītos

Teritorijas plānojuma apspriešanā. Sabiedrības iesais­tīšana

Teritorijas plānojuma izstrādē esot vērtējama kā viena no

plašākajām un veiksmīgākajām kampaņām pašvaldību teritoriju

plānošanas kontekstā. Turklāt Dome esot nodrošinājusi arī

publikācijas presē, radio, televīzijā un citos plašsaziņas

līdzekļos, lai maksimāli efektīvi un visaptveroši informētu

sabiedrību un iesais­tītu to lēmumu pieņemšanā Teritorijas

plānojuma izstrādes laikā.

Dome norāda, ka Attīstības plāns

ir dokumentu kopums, kas vienlīdz ietver gan pilsētas attīstības

stratēģiju, gan attīstības programmu, gan arī Teritorijas

plānojumu. Šie plānošanas dokumenti esot savstarpēji saistīti un

cits citu papildinot. Tāpēc ikvienam, tostarp Pieteikuma

iesniedzējiem, esot sniegta informācija un nodrošināta iespēja

sabiedriskās apspriešanas ietvaros iepazīties ar Teritorijas

plānojumu un izvirzīt savus iebildumus un pretenzijas pret tā

izstrādes gaitu, arī kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros.

Dome uzsver: ja ieinteresētā

sabiedrība ir pietiekami informēta par savām tiesībām un

iespējām, bet tās neizmanto, to nevar uzskatīt par teritorijas

plānošanas procedūras pārkāpumu.

Dome nepiekrīt arī Pieteikuma

iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību no

Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

principam.

Dome uzskata, ka, izstrādājot

Teritorijas plānojumu, it īpaši attiecībā uz Apstrīdēto

teritoriju, tā rīkojusies tieši atbilstoši nepārtrauktības un

pēctecības principam. Proti, grozījusi iepriekšējo plānojumu tur,

kur mainījies tā pamatojums vai jau iepriekš ilgstoši pastāvējis

plānotajai (atļautajai) izmantošanai neatbilstošs pamatojums, un

saglabājusi nemainīgas tās Teritorijas plānojuma daļas, kuru

pamatojums nav mainījies. Apstrīdētajā teritorijā jau ilgi pirms

Teritorijas plānojuma izstrādes esot plānota daudzstāvu apbūve.

Nosakot šādu teritorijas izmantošanu, tika turpināta agrāko

teritorijas plānojumu tendence un īstenots agrākajos teritorijas

plānojumos noteiktais mērķis. Šādai atļautās izmantošanas maiņai

esot vēsturiski iemesli. Proti, jau Rīgas attīstības plāna

1995-2005 izstrādes gaitā diskusijās esot norādīts, ka Rīgas

telpiskās kompozīcijas veidošanas ietvaros ir paredzēts akcentēt

pilsētas galvenos struktūrmezglus un funkcionālos mezglus,

vietas, kurās atsevišķas funkcionālās zonas tiks pieslēgtas

pilsētas ap lielceļiem un maģistrālēm. Iespēju robežās akcentēta

apbūve izvietota vai izvietojama ap lielceļu, maģistrāļu un

Daugavas posmu asīm. Tādējādi Rīgas pilsētas telpiskajā

kompozīcijā tiktu veidoti tā sauktie Rīgas vārti, kuru plānotais

novietojums bijis skaidri atainots jau Rīgas attīstības plānam

1995-2005 pievienotajā plānā ,,10.1. Telpiskā struktūra". Šajā

plānā jau 1995.gadā bijušas norādītas vietas, kurās esošā vai

plānotā apbūve veidojama kā akcents, kas simbolizē "Rīgas

vārtus". Starp astoņiem ieejas punktiem Rīgas pilsētā esot

norādīta arī Apstrīdētā teritorija, un tas nozīmējot, ka jau

1995.gadā Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes ietvaros

akcentēta Apstrīdētās teritorijas apbūve tikusi apspriesta un

plānota.

Tādējādi Teritorijas plānojumā

noteiktā Apstrīdētās teritorijas izmantošana esot bijusi pamatota

ar vairāk nekā 10 gadus agrāk aizsāktu plānojumu.

Dome norāda, ka Apstrīdētās

teritorijas izmantošanas veida maiņas pamatojums rodams arī Rīgas

ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam sadaļā "Rīgas

teritorijas izmantošanas pamatnostādnes". Tās 4.punktā noteikts,

ka ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot

pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas

ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi

transporta mezglu tuvumā, veicinot pilsētas iekšējo attīstību,

paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā

arī iespēju robežās saglabājot funkcionāli, bioloģiski un

ainaviski vērtīgās dabas teritorijas. Tāpēc tas apstāklis, ka

Apstrīdētajā teritorijā jau vairāk nekā 50 gadus ir pastāvējusi

sav­rupmāju apbūve, esot aplūkojams vienīgi kopsakarā ar to

apstākli, ka šajā teritorijā ilgstoši bijusi plānota daudzstāvu

apbūve kā akcentēta maģistrālo ielu ieeja Rīgas pilsētā. Turklāt

daudzstāvu apbūve Deglava ielas noslēgumā pie Rīgas robežas esot

plānota ne tikai kopš Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes

uzsākšanas, bet vairākkārt plānota un apspriesta arī pagājušā

gadsimta astoņdesmitajos gados. Nosakot šādu teritorijas

izmantošanu, Dome būtībā īstenojusi agrākajos teritorijas

plānojumos noteikto mērķi.

Dome uzsver, ka tiesiskās

paļāvības princips ir aktuāls attiecībā uz tādu normatīvo aktu

nemainīgumu, ar kuriem personām piešķirtas noteiktas tiesības vai

priekšrocības, bet ne attiecībā uz tādu aktu nemainīgumu, kuri

noteic personu tiesību ierobežojumus. Teritorijas plānojums kā

normatīvs akts lielā mērā esot tieši personu tiesības

ierobežojošs dokuments. Attiecībā uz vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma nemainīgumu pēc tā termiņa beigām

apstākļos, kad atšķirīgi teritorijas izmantošanas noteikumi esot

apspriesti jau tā spēkā esamības laikā, tiesiskā paļāvība

nevarētu veidoties un nevarētu būt aizsargājama.

Dome pauž viedokli, ka

Apstrīdētais plānojums atbilst gan Satversmes 1., gan 115.pantam

un nerada Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to neesot pamata Apstrīdētā

plānojuma atzīšanai par spēkā neesošu.