4. pants

1Institūcija, kas

2izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - nepiekrīt Pieteikuma

3iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību

4Satversmes 1. un 115.pantam. Pieteikuma iesniedzēji esot

5balstījušies uz nepareiziem pieņēmumiem un normatīvajos aktos

6noteiktā pašvaldības pienākuma nodrošināt iespēju sabiedrībai

7piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā neatbilstošu

8interpretāciju. Līdz ar to nepamatots esot pieteikumā ietvertais

9apgalvojums, ka Dome, izstrādājot Teritorijas plānojumu, neesot

10nodrošinājusi sabiedrības viedokļa un atbildīgo institūciju

11uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un līdzsvarošanu

12atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas principu

13prasībām.

14Dome uzskata, ka ir nodrošinājusi

15sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu Teritorijas plānojuma

16izstrādāšanas gaitā. Papildus trijiem sabiedriskās apspriešanas

17posmiem Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā Dome 2004.gadā esot

18organizējusi arī vienu no veiksmīgākajām kampaņām sabiedrības

19iesaistīšanai pilsētas attīstības plānošanā, proti, kampaņu "Es

20daru Rīgu". Tas nodrošinājis plānošanas procesa publicitāti ne

21vien Rīgas teritorijā, bet visā Latvijā. Sabiedrība saņēmusi

22tiešu un daudzkārtēju informāciju, kā arī esot aicināta aktīvi

23līdzdarboties un iesaistīties teritorijas plānošanas procesā. Tā

24rezultātā saskaņā ar Teritorijas plānojuma izstrādi esot saņemti

25ap 16 000 priekšlikumu un ierosinājumu no iedzīvotājiem un esot

26bijusi vērojama augsta sabiedrības aktivitāte attīstības

27plānošanas un pilsētas teritorijas plānošanas norisēs. Tāpēc

28nepamatota esot Pieteikuma iesniedzēju norāde, ka Dome neesot

29informējusi sabiedrību par Teritorijas plānojuma izstrādi un

30neesot veicinājusi to, lai sabiedrība efektīvi piedalītos

31Teritorijas plānojuma apspriešanā. Sabiedrības iesais­tīšana

32Teritorijas plānojuma izstrādē esot vērtējama kā viena no

33plašākajām un veiksmīgākajām kampaņām pašvaldību teritoriju

34plānošanas kontekstā. Turklāt Dome esot nodrošinājusi arī

35publikācijas presē, radio, televīzijā un citos plašsaziņas

36līdzekļos, lai maksimāli efektīvi un visaptveroši informētu

37sabiedrību un iesais­tītu to lēmumu pieņemšanā Teritorijas

38plānojuma izstrādes laikā.

39Dome norāda, ka Attīstības plāns

40ir dokumentu kopums, kas vienlīdz ietver gan pilsētas attīstības

41stratēģiju, gan attīstības programmu, gan arī Teritorijas

42plānojumu. Šie plānošanas dokumenti esot savstarpēji saistīti un

43cits citu papildinot. Tāpēc ikvienam, tostarp Pieteikuma

44iesniedzējiem, esot sniegta informācija un nodrošināta iespēja

45sabiedriskās apspriešanas ietvaros iepazīties ar Teritorijas

46plānojumu un izvirzīt savus iebildumus un pretenzijas pret tā

47izstrādes gaitu, arī kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros.

48Dome uzsver: ja ieinteresētā

49sabiedrība ir pietiekami informēta par savām tiesībām un

50iespējām, bet tās neizmanto, to nevar uzskatīt par teritorijas

51plānošanas procedūras pārkāpumu.

52Dome nepiekrīt arī Pieteikuma

53iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību no

54Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

55principam.

56Dome uzskata, ka, izstrādājot

57Teritorijas plānojumu, it īpaši attiecībā uz Apstrīdēto

58teritoriju, tā rīkojusies tieši atbilstoši nepārtrauktības un

59pēctecības principam. Proti, grozījusi iepriekšējo plānojumu tur,

60kur mainījies tā pamatojums vai jau iepriekš ilgstoši pastāvējis

61plānotajai (atļautajai) izmantošanai neatbilstošs pamatojums, un

62saglabājusi nemainīgas tās Teritorijas plānojuma daļas, kuru

63pamatojums nav mainījies. Apstrīdētajā teritorijā jau ilgi pirms

64Teritorijas plānojuma izstrādes esot plānota daudzstāvu apbūve.

65Nosakot šādu teritorijas izmantošanu, tika turpināta agrāko

66teritorijas plānojumu tendence un īstenots agrākajos teritorijas

67plānojumos noteiktais mērķis. Šādai atļautās izmantošanas maiņai

68esot vēsturiski iemesli. Proti, jau Rīgas attīstības plāna

691995-2005 izstrādes gaitā diskusijās esot norādīts, ka Rīgas

70telpiskās kompozīcijas veidošanas ietvaros ir paredzēts akcentēt

71pilsētas galvenos struktūrmezglus un funkcionālos mezglus,

72vietas, kurās atsevišķas funkcionālās zonas tiks pieslēgtas

73pilsētas ap lielceļiem un maģistrālēm. Iespēju robežās akcentēta

74apbūve izvietota vai izvietojama ap lielceļu, maģistrāļu un

75Daugavas posmu asīm. Tādējādi Rīgas pilsētas telpiskajā

76kompozīcijā tiktu veidoti tā sauktie Rīgas vārti, kuru plānotais

77novietojums bijis skaidri atainots jau Rīgas attīstības plānam

781995-2005 pievienotajā plānā ,,10.1. Telpiskā struktūra". Šajā

79plānā jau 1995.gadā bijušas norādītas vietas, kurās esošā vai

80plānotā apbūve veidojama kā akcents, kas simbolizē "Rīgas

81vārtus". Starp astoņiem ieejas punktiem Rīgas pilsētā esot

82norādīta arī Apstrīdētā teritorija, un tas nozīmējot, ka jau

831995.gadā Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes ietvaros

84akcentēta Apstrīdētās teritorijas apbūve tikusi apspriesta un

85plānota.

86Tādējādi Teritorijas plānojumā

87noteiktā Apstrīdētās teritorijas izmantošana esot bijusi pamatota

88ar vairāk nekā 10 gadus agrāk aizsāktu plānojumu.

89Dome norāda, ka Apstrīdētās

90teritorijas izmantošanas veida maiņas pamatojums rodams arī Rīgas

91ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam sadaļā "Rīgas

92teritorijas izmantošanas pamatnostādnes". Tās 4.punktā noteikts,

93ka ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot

94pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas

95ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi

96transporta mezglu tuvumā, veicinot pilsētas iekšējo attīstību,

97paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā

98arī iespēju robežās saglabājot funkcionāli, bioloģiski un

99ainaviski vērtīgās dabas teritorijas. Tāpēc tas apstāklis, ka

100Apstrīdētajā teritorijā jau vairāk nekā 50 gadus ir pastāvējusi

101sav­rupmāju apbūve, esot aplūkojams vienīgi kopsakarā ar to

102apstākli, ka šajā teritorijā ilgstoši bijusi plānota daudzstāvu

103apbūve kā akcentēta maģistrālo ielu ieeja Rīgas pilsētā. Turklāt

104daudzstāvu apbūve Deglava ielas noslēgumā pie Rīgas robežas esot

105plānota ne tikai kopš Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes

106uzsākšanas, bet vairākkārt plānota un apspriesta arī pagājušā

107gadsimta astoņdesmitajos gados. Nosakot šādu teritorijas

108izmantošanu, Dome būtībā īstenojusi agrākajos teritorijas

109plānojumos noteikto mērķi.

110Dome uzsver, ka tiesiskās

111paļāvības princips ir aktuāls attiecībā uz tādu normatīvo aktu

112nemainīgumu, ar kuriem personām piešķirtas noteiktas tiesības vai

113priekšrocības, bet ne attiecībā uz tādu aktu nemainīgumu, kuri

114noteic personu tiesību ierobežojumus. Teritorijas plānojums kā

115normatīvs akts lielā mērā esot tieši personu tiesības

116ierobežojošs dokuments. Attiecībā uz vietējās pašvaldības

117teritorijas plānojuma nemainīgumu pēc tā termiņa beigām

118apstākļos, kad atšķirīgi teritorijas izmantošanas noteikumi esot

119apspriesti jau tā spēkā esamības laikā, tiesiskā paļāvība

120nevarētu veidoties un nevarētu būt aizsargājama.

121Dome pauž viedokli, ka

122Apstrīdētais plānojums atbilst gan Satversmes 1., gan 115.pantam

123un nerada Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteikto

124pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to neesot pamata Apstrīdētā

125plānojuma atzīšanai par spēkā neesošu.