8. pants

Likuma "Par

pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka

vietējām pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā

ir noteikts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas

attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt

teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas

plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā

noteikts, ka viena no vietējās pašvaldības autonomajām funkcijām

ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības

programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas

attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma

administratīvo pārraudzību.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta

plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas

izmantošanas aprobežojumi.

Teritorijas plānošanas rezultātā

tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas

ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības. Teritorijas

plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas

plānojumus, notiek nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona

pašvaldības un vietējās pašvaldības līmenī. Interešu

līdzsvarošana ir panākama, ja teritorijas plānojumu un

detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību

(diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā.

Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī

rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo

robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai

teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas

principi un vispārējie tiesību principi. Turklāt teritorijas

plānojuma un detālplānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama

prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

tai nav tiesību iejaukties vietējo pašvaldību teritorijas

plānošanas procesā, ja tas vēl nav noslēdzies

(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

6. punktu).

8.1. No Domes sniegtās

informācijas secināms, ka, pieņemot lēmumus Nr. 1953,

Nr. 1954 un Nr. 2633, tikusi uzsākta grozījumu

izstrāde Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 54. -

65. lpp.). Savukārt saskaņā ar Domes lēmuma

Nr. 3535 1.20. punktu zemesgabalos ar kadastra

Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100 121 0981 plānots izvērtēt

un samazināt atļauto apbūves stāvu skaitu (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 81. - 85.lpp.).

Tāpat no minētā lēmuma 1.16.

punkta izriet tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajiem

nekustamajiem īpašumiem plānots izvērtēt un precizēt teritorijas

plānoto (atļauto) izmantošanu, to daļēji nosakot par jauktas

apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un savrupmāju

apbūves teritoriju. Turklāt no 2008. gada 11. novembrī

Domes mājaslapas sadaļā "Aktuālā informācija" pieejamās

informācijas var secināt, ka pašlaik notiek Teritorijas plānojuma

grozījumu pirmās redakcijas izstrāde (sk. http://www.rdpad.lv/rpap/).

Tādējādi

Apstrīdētajai teritorijai joprojām tiek meklēts piemērotākais un

atbilstošākais izmantošanas veids. Savukārt ieinteresētajai

sabiedrībai, tostarp Pieteikuma iesniedzējiem, ir reāla iespēja

piedalīties Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas procesā

un īstenot savas pamattiesības.

8.2. Noteiktos

gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā

tāda nav pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu

saimniecisku darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā,

piemēram, veikt jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot

nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā atbilstoši Teritorijas

plānošanas likuma 6. panta piektās daļas pirmajam teikumam

un saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 54. punktā ietvertajiem

nosacījumiem vietējai pašvaldībai ir pienākums konkrētajai

vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai izstrādāt

detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no

galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu

īpašnieku interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

19. punktu). Neizstrādājot detālplānojumu, arī skartajai

sabiedrībai nepamatoti tiktu liegtas tās tiesības, ko tai piešķir

normatīvie akti saistībā ar līdzdalību vietējai pašvaldībai

nozīmīgu attīstības lēmumu pieņemšanā.

Ja kādai teritorijai saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu,

tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma

pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās

darbības, arī būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts

priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums.