8. pants

1Likuma "Par

2pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka

3vietējām pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā

4ir noteikts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas

5attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt

6teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas

7plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt likuma "Par

8pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā

9noteikts, ka viena no vietējās pašvaldības autonomajām funkcijām

10ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības

11programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas

12attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma

13administratīvo pārraudzību.

14Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

15likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

16teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

17kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

18kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

19rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta

20plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas

21izmantošanas aprobežojumi.

22Teritorijas plānošanas rezultātā

23tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas

24ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības. Teritorijas

25plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas

26plānojumus, notiek nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona

27pašvaldības un vietējās pašvaldības līmenī. Interešu

28līdzsvarošana ir panākama, ja teritorijas plānojumu un

29detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā

30kārtībā.

31Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

32normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību

33(diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā.

34Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī

35rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo

36robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai

37teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas

38principi un vispārējie tiesību principi. Turklāt teritorijas

39plānojuma un detālplānojuma izstrādāšana nav tikai formāla

40procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt

41dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama

42prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu

43līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības

44interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada

459. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

46daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra

47sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu).

48Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

49tai nav tiesību iejaukties vietējo pašvaldību teritorijas

50plānošanas procesā, ja tas vēl nav noslēdzies

51(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra

52lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03

536. punktu).

548.1. No Domes sniegtās

55informācijas secināms, ka, pieņemot lēmumus Nr. 1953,

56Nr. 1954 un Nr. 2633, tikusi uzsākta grozījumu

57izstrāde Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam

58(sk. lietas materiālu 3. sēj. 54. -

5965. lpp.). Savukārt saskaņā ar Domes lēmuma

60Nr. 3535 1.20. punktu zemesgabalos ar kadastra

61Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100 121 0981 plānots izvērtēt

62un samazināt atļauto apbūves stāvu skaitu (sk. lietas

63materiālu 3. sēj. 81. - 85.lpp.).

64Tāpat no minētā lēmuma 1.16.

65punkta izriet tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajiem

66nekustamajiem īpašumiem plānots izvērtēt un precizēt teritorijas

67plānoto (atļauto) izmantošanu, to daļēji nosakot par jauktas

68apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un savrupmāju

69apbūves teritoriju. Turklāt no 2008. gada 11. novembrī

70Domes mājaslapas sadaļā "Aktuālā informācija" pieejamās

71informācijas var secināt, ka pašlaik notiek Teritorijas plānojuma

72grozījumu pirmās redakcijas izstrāde (sk. http://www.rdpad.lv/rpap/).

73Tādējādi

74Apstrīdētajai teritorijai joprojām tiek meklēts piemērotākais un

75atbilstošākais izmantošanas veids. Savukārt ieinteresētajai

76sabiedrībai, tostarp Pieteikuma iesniedzējiem, ir reāla iespēja

77piedalīties Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas procesā

78un īstenot savas pamattiesības.

798.2. Noteiktos

80gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā

81tāda nav pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu

82saimniecisku darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā,

83piemēram, veikt jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot

84nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā atbilstoši Teritorijas

85plānošanas likuma 6. panta piektās daļas pirmajam teikumam

86un saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 54. punktā ietvertajiem

87nosacījumiem vietējai pašvaldībai ir pienākums konkrētajai

88vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai izstrādāt

89detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no

90galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

91teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

92noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu

93īpašnieku interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

9416. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

9519. punktu). Neizstrādājot detālplānojumu, arī skartajai

96sabiedrībai nepamatoti tiktu liegtas tās tiesības, ko tai piešķir

97normatīvie akti saistībā ar līdzdalību vietējai pašvaldībai

98nozīmīgu attīstības lēmumu pieņemšanā.

99Ja kādai teritorijai saskaņā ar

100normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu,

101tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma

102pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās

103darbības, arī būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts

104priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums.