Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2010-52-03

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Latvijas PSR Augstākā padome 1970. gada 23. decembrī

pieņēma Latvijas PSR Labošanas darbu kodeksu. Latvijas PSR

Augstākās padomes 1991. gada 29. augusta lēmums "Par

Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijā" noteica,

ka Latvijas PSR Labošanas darbu kodekss uzskatāms par Latvijas

Labošanas darbu kodeksu līdz jauna kodeksa izstrādāšanai. 1994.

gada 30. decembrī stājās spēkā 1994. gada 15. decembrī pieņemtais

likums "Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā", ar

kuru kodeksa nosaukums tika izteikts pašreizējā redakcijā -

Latvijas Sodu izpildes kodekss (turpmāk - Kodekss).

Kodeksa 41. pants reglamentē režīma pamatnoteikumus brīvības

atņemšanas iestādēs. Minētā panta ceturtā daļa nosaka:

"Brīvības

atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka

stingri reglamentētu dienas kārtību."

Kodeksa 42. panta pirmā daļa nosaka: "Brīvības atņemšanas

iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz:

notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs;

notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; darbu un

amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos; priekšmetu

un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis;

lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un

satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami

sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā

arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu

sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem."

Saskaņā ar Kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo

daļu Ministru kabinets 2006. gada 30. maijā izdeva noteikumus Nr.

423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības

noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 423).

Minēto noteikumu 44. punkts nosaka notiesāto pienākumus.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 423 44.1. apakšpunktu notiesātajiem ir

pienākums ievērot noteikto dienas kārtību, savukārt šo noteikumu

44.4. apakšpunkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic, ka

notiesātajiem ir pienākums "no celšanās līdz naktsmieram

uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē

noteiktajam vienotajam paraugam".