Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2010-52-03

1Latvijas PSR Augstākā padome 1970. gada 23. decembrī

2pieņēma Latvijas PSR Labošanas darbu kodeksu. Latvijas PSR

3Augstākās padomes 1991. gada 29. augusta lēmums "Par

4Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijā" noteica,

5ka Latvijas PSR Labošanas darbu kodekss uzskatāms par Latvijas

6Labošanas darbu kodeksu līdz jauna kodeksa izstrādāšanai. 1994.

7gada 30. decembrī stājās spēkā 1994. gada 15. decembrī pieņemtais

8likums "Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā", ar

9kuru kodeksa nosaukums tika izteikts pašreizējā redakcijā -

10Latvijas Sodu izpildes kodekss (turpmāk - Kodekss).

11Kodeksa 41. pants reglamentē režīma pamatnoteikumus brīvības

12atņemšanas iestādēs. Minētā panta ceturtā daļa nosaka:

13"Brīvības

14atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka

15stingri reglamentētu dienas kārtību."

16Kodeksa 42. panta pirmā daļa nosaka: "Brīvības atņemšanas

17iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz:

18notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs;

19notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; darbu un

20amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos; priekšmetu

21un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis;

22lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un

23satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami

24sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā

25arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu

26sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem."

27Saskaņā ar Kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo

28daļu Ministru kabinets 2006. gada 30. maijā izdeva noteikumus Nr.

29423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības

30noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 423).

31Minēto noteikumu 44. punkts nosaka notiesāto pienākumus.

32Saskaņā ar Noteikumu Nr. 423 44.1. apakšpunktu notiesātajiem ir

33pienākums ievērot noteikto dienas kārtību, savukārt šo noteikumu

3444.4. apakšpunkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic, ka

35notiesātajiem ir pienākums "no celšanās līdz naktsmieram

36uzturēt savu guļamvietu atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē

37noteiktajam vienotajam paraugam".

1Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

2Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Pieteikuma

3iesniedzējs) pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst

4Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96.

5pantam.

6Pieteikuma iesniedzējs norāda: Ieslodzījuma vietu pārvalde,

7atsaucoties uz apstrīdēto normu, atzinusi, ka minētā norma

8ietverot aizliegumu notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram

9gulēt jeb atrasties gultā. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

10šāda apstrīdētās normas interpretācija ierobežojot personas

11tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

12Arī Satversmes tiesas 2. kolēģija 2009. gada 11. marta lēmumā

13par atteikšanos ierosināt lietu norādījusi, ka iespējamais

14konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārums,

15proti, aizliegums gulēt dienas laikā, izriet no apstrīdētās

16normas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

17jāpiemēro atbilstoši Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2009. gada

1811. marta lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu sniegtajai

19interpretācijai.

20Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka apstrīdēto normu

21iespējams interpretēt vairākos veidos, piemēram, arī paredzot

22pienākumu sakārtot gultu, tiklīdz gulēšana vai atrašanās gultā

23tiek pārtraukta, vai atļaujot notiesātajam atrasties gultā laikā,

24kamēr viņš nav nodarbināts.

25Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves

26neaizskaramību ietverot arī notiesāto tiesības izmantot savu

27brīvo laiku, guļot cietuma kamerā esošajā gultā. Aizliegums

28notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties gultā neesot

29attaisnojams ne ar vienu no Satversmes 116. pantā paredzētajiem

30leģitīmajiem mērķiem. Demokrātiskā sabiedrībā šāds ierobežojums

31neesot nepieciešams, jo to nevarot uzskatīt par tādu, kas

32neizbēgami būtu saistīts ar brīvības atņemšanas soda

33izciešanu.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja

3argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par

4atbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

5Pēc Ministru kabineta domām, notiesātā gulēšana gultā dienas

6laikā, ja gulta atbilst brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam

7vienotajam guļamvietas paraugam, nav uzskatāma par soda izpildes

8režīma pārkāpumu. Notiesātajam esot atļauts sēdēt, atgulties un

9veikt citas darbības, izmantojot kamerā esošo inventāru, tiktāl,

10ciktāl ar minētajām darbībām ievēroti soda izciešanas režīma

11noteikumi un no tiem izrietošā brīvības atņemšanas iestādē

12noteiktā dienas kārtība. Ja brīvības atņemšanas iestādē

13noteiktais vienotais guļamvietas paraugs nav ievērots, tad esot

14uzskatāms, ka notiesātais pārkāpis soda izciešanas režīmu un

15tāpēc var tikt sodīts.

16No brīvības atņemšanas soda izrietot notiesātā pienākums

17pakļauties brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam soda

18izciešanas režīmam un brīvības atņemšanas iestādē noteiktajai

19dienas kārtībai, kas ietver arī noteiktus pamattiesību

20ierobežojumus.

21Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības

22atņemšanas iestādē esot nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo

23kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana esot nepieciešama arī

24tādēļ, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī

25garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta

26dienas kārtība esot līdzeklis, kā novērst iespējamos

27likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē

28un aizsargāt sabiedrības drošību kopumā. Tādējādi apstrīdētās

29normas leģitīmais mērķis esot uzturēt kārtību un drošību brīvības

30atņemšanas iestādē.

31No apstrīdētās normas izrietošais tiesību ierobežojums esot

32uzskatāms par samērīgu, jo notiesātajiem esot paredzēts

33nepārtraukts astoņu stundu naktsmiers un apstrīdētā norma ļaujot

34notiesātajam atrasties gultā, ja vien guļamvieta tiek uzturēta

35atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam

36guļamvietas paraugam.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka no

3Noteikumiem Nr. 423 izriet: notiesātajiem gulēt gultā esot

4atļauts naktsmieram noteiktajā laikā, jo pārējā diennakts daļā

5paredzēts laiks darbam, izglītības, audzināšanas un citiem režīma

6pasākumiem, ēdienreizēm, atpūtai, skaitliskajām pārbaudēm un

7pastaigām.

8Papildus minētajam Tiesībsargs norāda, ka Tiesībsarga biroja

9darbinieki regulāri apmeklējot brīvības atņemšanas vietas. Šajos

10apmeklējumos esot secināts, ka apstrīdētā norma tiek nepareizi

11interpretēta un piemērota. Tiesībsarga biroja darbinieki esot

12tikušies ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku un

13norādījuši, ka konstatētas apstrīdētās normas interpretācijas un

14piemērošanas problēmas.

15Disciplinārsoda piemērošana par atgulšanos gultā dienas laikā,

16ja notiesāto ikdiena nav aizpildīta ar pilnvērtīgiem

17resocializācijas pasākumiem, esot vērtējama kritiski. Turklāt

18esot jāņem vērā arī tas apstāklis, ka vairums brīvības atņemšanas

19vietu nav labiekārtotas, proti, krēslu un solu skaits kamerās

20neesot pietiekams. Līdz ar to notiesātajiem brīvais laiks būtu

21jāpavada, stāvot kājās vai sēžot uz grīdas, ja viņiem būtu

22aizliegts apsēsties vai atgulties gultā. Šādiem pārspīlētiem un

23nepamatotiem režīma pasākumiem neesot leģitīma mērķa.

24Tiesībsargs uzsver, ka notiesāto personu tiesības uz privātās

25dzīves neaizskaramību neesot tādas pašas kā brīvībā esošām

26personām, tomēr šo tiesību ierobežojumam esot jāizriet no

27brīvības atņemšanas soda jēgas un būtības. Apstrīdētās normas

28mērķis esot disciplinēt notiesātos, proti, radīt pamatu tam, lai

29notiesātie ievērotu un uzturētu kārtību, kā tas jādara ikvienam

30sabiedrības loceklim. Pēc vienota parauga sakārtota guļamvieta

31samazinot iespēju noslēpt aizliegtās vielas un priekšmetus.

1Pieaicinātā persona - Latvijas

2Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu

3katedras lektore Ilona Kronberga - norāda, ka dienas kārtība

4brīvības atņemšanas vietā esot soda izpildes līdzeklis. Dienas

5kārtībai vajagot būt tādai, lai ar tās palīdzību varētu sasniegt

6soda mērķi - personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc

7atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas.

8Noteikumu Nr. 423 45. punktā uzskaitītas tās darbības, kuras

9brīvības atņemšanas vietā ir aizliegtas. Minētajā punktā neesot

10ietverts aizliegums notiesātajiem gulēt uz sakārtotas gultas.

11Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumā, kas

12reglamentē dienas kārtību, nedrīkstot ietvert aizliegumu

13notiesātajiem apsēsties vai atgulties sakārtotā gultā, jo

14augstāka juridiska spēka normatīvais akts šādu aizliegumu vispār

15neparedz.

16Pēc Pieaicinātās personas domām, stingri reglamentētas dienas

17kārtības un abpusēji vienādi saprotamu noteikumu trūkums esot

18iemesls tam, ka rodas nesaskaņas starp brīvības atņemšanas vietas

19administrācijas pārstāvjiem un notiesātajiem. Tiesību normas, kas

20reglamentē dienas kārtību brīvības atņemšanas vietā, vajagot

21piemērot tādā veidā, kādu noteicis likumdevējs, un nevajagot

22paplašināt to saturu.

1Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu

2pārvalde - informē, ka katra brīvības atņemšanas vieta

3nosakot sakārtotas guļamvietas paraugu. Taču tas esot vienāds

4visās brīvības atņemšanas vietās, proti, gultai jābūt pārklātai

5ar segu un spilvenam - novietotam gultas galvgalī.

6Par Noteikumu Nr. 423 neievērošanu, tostarp arī par to, ka

7guļamvieta nav sakārtota atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē

8noteiktajam vienotajam paraugam, varot piemērot jebkuru Kodeksa

970. pantā paredzēto sodu. Pēc pārkāpuma konstatēšanas parasti

10tiekot veiktas tikai audzinoša rakstura pārrunas. Disciplinārsodu

11piemērojot tikai gadījumos, kad ar pārrunu palīdzību nav izdevies

12panākt notiesātā uzvedības maiņu.

13Pēc Pieaicinātās personas domām, Noteikumu Nr. 423 44.4.

14apakšpunktā ietvertais regulējums aizliedz notiesātajiem

15atrasties gultā guļus stāvoklī dienas kārtībā neparedzētā

16laikā.

17Satversmes tiesa

18secināja:

1Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma

2paredz aizliegumu notiesātajam no celšanās līdz naktsmieram gulēt

3gultā. Pieteikums balstīts uz pieņēmumu, ka apstrīdētā norma

4aizliedz jebkādu atrašanos gultā, arī sēdēšanu uz gultas,

5atrašanos guļus stāvoklī vai gulēšanu gultā.

6Ministru kabinets, Tiesībsargs un I. Kronberga nepiekrīt

7Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un norāda, ka apstrīdētā norma

8nav šādā veidā interpretējama.

9Apstrīdēto normu piemēro gan brīvības atņemšanas vietu

10administrācijas, gan administratīvās tiesas. Saskaņā ar

11Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu

12tiesību normu interpretācijas un piemērošanas, kā arī vispārējās

13jurisdikcijas tiesu nolēmumu tiesiskuma kontrole nav Satversmes

14tiesas kompetencē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada

153. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu).

16Principiālus tiesību normu interpretācijas jautājumus izlemj

17kasācijas instances tiesa, kas arī nodrošina tiesību normu

18vienveidīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4.

19janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 16. punktu).

20Satversmes tiesa tiesību normas interpretācijas un

21piemērošanas jautājuma izlemšanā var iesaistīties tikai tad, ja

22nepastāv vai jau ir izmantoti visi citi pieejamie līdzekļi

23konkrētā tiesiskā strīda atrisināšanai. Pirms konkrētās tiesību

24normas kontroles ietvaros vērsties Satversmes tiesā, ir

25jāpārbauda, vai ar tiesību normu iztulkošanas metožu palīdzību

26nav iespējams atspēkot radušās šaubas par šīs tiesību normas

27neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.

28Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības

29izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu un 2011. gada 11.

30janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-01 6. punktu).

31Satversmes tiesa ir atzinusi, ka taisnīga rezultāta

32sasniegšanas interesēs tiesību normas piemērotājam ir pienākums

33normu iztulkot atbilstoši augstāka juridiska spēka tiesību

34normām. Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver

35piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu iztulkošanas

36metožu izmantošanu, intertemporālās un hierarhiskās

37piemērojamības izvērtēšanu, judikatūras un tiesību doktrīnas

38izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu (sk., piemēram,

39Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

402004-16-01 17. punktu).

41Izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesai ir nepieciešams

42noskaidrot Noteikumos Nr. 423 ietverto tiesību normu saturu, lai

43pārliecinātos, vai tai jāturpina konkrētās lietas izskatīšana pēc

44tiesas pieteikuma.

45Līdz ar to Satversmes tiesai savas kompetences robežās ir

46jānoskaidro apstrīdētās normas un citu ar to cieši saistīto

47tiesību normu mērķis un patiesā jēga (sk., piemēram,

48Satversmes tiesas 2010. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības

49izbeigšanu lietā Nr. 2009-14-01 7. punktu, 2010. gada 11. jūnija

50lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu,

512010. gada 13. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

52Nr. 2010-09-01 9. punktu un 2011. gada 31. janvāra lēmuma par

53tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-47-01 6. punktu).

1Apstrīdētā norma notiesātajiem uzliek pienākumu no

2celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu noteiktā

3kārtībā. Minētajā normā nav iekļautas aprakstošas pazīmes

4attiecībā uz guļamvietai izvirzītajām prasībām. Apstrīdētā norma

5satur vienīgi norādi, ka šīs prasības reglamentētas citā

6normatīvā aktā.

7Pieteikuma iesniedzējs, atsaucoties uz Satversmes tiesas 2.

8kolēģijas 2009. gada 11. marta lēmumu par atteikšanos ierosināt

9lietu, secinājis, ka apstrīdētā norma notiesātajiem aizliedz no

10celšanās līdz naktsmieram jebkādā veidā atrasties gultā (sk.

11lietas materiālu 3. lpp.).

12Satversmes tiesas kolēģija, izskatot konstitucionālo sūdzību,

13vērtē tikai tās atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām.

14Satversmes tiesas kolēģiju lēmumi attiecas tikai uz to

15adresātiem, un tajos ietvertās tiesiskās atziņas var kalpot

16vienīgi par interpretācijas līdzekli pamattiesību un tiesiskas

17valsts principu satura noskaidrošanai. Arī Pieteikuma iesniedzējs

18norādījis, ka Satversmes tiesas kolēģija minētajā lēmumā nav

19īpaši apsvērusi jautājumu par to, vai notiesātajiem ir aizliegts

20dienas laikā gulēt vai arī jebkādā veidā atrasties gultā.

21Apstrīdētās normas gramatiskais formulējums liecina, ka tajā

22ietverts vienīgi pienākums notiesātajiem uzturēt savu guļamvietu

23noteiktā kārtībā.

1Kodeksa 41. pants paredz, ka brīvības atņemšanas

2iestādes režīma pamatnoteikumi ietver stingri reglamentētu

3iekšējo kārtību un notiesātajiem ir pienākums bez ierunām,

4precīzi izpildīt normatīvajos aktos un brīvības atņemšanas

5iestādes režīma pamatnoteikumos ietvertās prasības.

6Likumdevējs Kodeksa 42. panta pirmajā daļā konkretizējis, ko

7nozīmē "stingri reglamentēta iekšējā kārtība". No

8minētās tiesību normas izriet, ka brīvības atņemšanas iestāde,

9reglamentējot notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas

10laikā, nosaka arī to, kādas darbības un kurā diennakts laikā ir

11atļautas.

12Lietojot vārdus "stingri reglamentēta iekšējā

13kārtība", likumdevējs uzsvēris, ka nepieciešams detalizēts

14regulējums attiecībā uz laiku, ko persona pavada brīvības

15atņemšanas iestādē. Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības

16noteikumus likumdevējs uzdevis reglamentēt Ministru

17kabinetam.

18Likumdevējs Kodeksa 9. pantā uzsvēris, ka personām, kuras

19izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar

20ierobežojumiem, ko paredz tiesas spriedums un režīms, kādu

21attiecīgā soda veida izciešanai nosaka likums. Līdz ar to

22atrašanās brīvības atņemšanas vietā ir saistīta ar personas

23tiesību ierobežojumiem. Brīvības atņemšana personai jau pati par

24sevi ietver tādu likumā paredzēto represīvo līdzekļu piemērošanu,

25kuriem ir sodīšanas funkcijas, jo kriminālsods vienlaikus kalpo

26speciālās un vispārējās prevencijas mērķu sasniegšanai (sk.:

27Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra rīkojums Nr. 6

28"Par Kriminālsodu politikas koncepciju". Latvijas

29Vēstnesis, 2009. gada 13. janvāris, Nr. 6).

30Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij, pieņemot tiesisko

31regulējumu, kas attiecas uz notiesātām personām, iespēju robežās

32jāvadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes

33izstrādātajām rekomendācijām šajā jomā (sk. Satversmes tiesas

342007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2006-31-01 14.2.

35punktu). Starptautisko organizāciju rekomendācijās norādīts

36uz tādu pasākumu kopumu, kas uzskatāms par efektīvu līdzekli, ar

37kuru var tikt sasniegts soda izpildes virsmērķis - tiesiska

38uzvedība pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas.

39Piemēram, "Minimālo standartnoteikumu par apiešanos ar

40ieslodzītajiem" 65. punktā norādīts, ka brīvības atņemšanas

41iestādē pavadītajam laikam ir jābūt vērstam uz notiesātās

42personas motivēšanu dzīvot, ievērojot likumus. Savukārt 66.

43punkta pirmajā daļā uzsvērts, ka ir jālieto visi piemērotie

44līdzekļi, lai šo mērķi sasniegtu. Minēto standartnoteikumu 27.

45punkts paredz, ka disciplīna un kārtība ir jāuztur ar stingriem,

46bet ne ar lielākiem ierobežojumiem, kā tas nepieciešams droša

47ieslodzījuma labad ["Minimālie standartnoteikumi par

48apiešanos ar ieslodzītajiem" pieņemti Ženēvā 1955. gadā ANO

49pirmajā kongresā par noziedzības novēršanu un apiešanos ar

50likumpārkāpējiem; atbalstīti ar ANO Ekonomiskās un sociālās

51padomes 1957. gada 31. jūlija rezolūciju 663 C (XXIV) un 1977.

52gada 13. maija rezolūciju 2076 (LXII)].

53Satversmes tiesa jau norādījusi, ka notiesātās personas

54tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību neapšaubāmi atšķiras

55no brīvībā esošo personu tiesībām uz privāto dzīvi. Noziedzīgu

56nodarījumu izdarījušas personas privātās dzīves daļa - tiesības

57dzīvot pēc sava prāta un saskaņā ar savām vēlmēm - tiek

58ierobežota sabiedrības likumīgo interešu aizsardzības labad

59(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 7. oktobra sprieduma lietā

60Nr. 2009-05-01 14. punktu un 2009. gada 18. decembra

61sprieduma lietā Nr. 2009-10-01 14. punktu). Vienlaikus

62Satversmes tiesas spriedumos uzsvērts, ka pasākumi, kas saistīti

63ar notiesātā pamattiesību ierobežojumiem, nedrīkst būt lielāki,

64kā nepieciešams piespriestā soda veida un rakstura, kā arī soda

65izpildes režīma dēļ, un tie pieļaujami tikai tādā apmērā, kāds

66nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes

67tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03

68secinājumu daļas 7. punktu un 2006. gada 6. februāra sprieduma

69lietā Nr. 2005-17-01 6. punktu).

70Politikas plānošanas dokumentos un juridiskajā literatūrā

71norādīts, ka soda izpildei ir jāveicina resocializācija -

72sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas

73pasākumu kopums, kas vērsts uz tiesiskas uzvedības veicināšanu,

74sociāli pozitīvu vērtību izpratnes veidošanu, lai notiesātā

75persona pēc soda izciešanas iekļautos sabiedrībā un godīgi

76izturētos pret darbu, precīzi izpildītu likumus, cienītu sadzīves

77noteikumus (sk.: Ministru kabineta 2009. gada 9. janvāra

78rīkojums Nr. 7 "Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto

79personu resocializācijas koncepcija". Latvijas Vēstnesis,

802009. gada 13. janvāris, Nr. 6, un Krūmiņš E., Pokšāns S.

81Brīvības atņemšanas soda izpilde. Rīga: Latvijas Policijas

82akadēmija, 1996, 21. lpp.).

83Tādējādi brīvības atņemšanas iestādē noteiktajai dienas

84kārtībai un uzvedības noteikumiem jābūt vērstiem uz soda izpildes

85režīma nodrošināšanu un soda mērķu sasniegšanu.

86Piemērojot normatīvos aktus, kas

87nosaka notiesātā tiesību un pienākumu saturu, ir jāgādā par to,

88lai likumdevēja noteiktie soda izpildes mērķi tiktu

89sasniegti.

1Likumdevējs noteicis, ka viens no soda izpildes

2mērķu sasniegšanas līdzekļiem ir stingri reglamentēta kārtība

3brīvības atņemšanas vietās.

4Satversmes tiesas praksē atzīts, ka Eiropas Padomes Ministru

5komitejas rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu

6noteikumiem (turpmāk - Eiropas cietumu noteikumi) ir autoritatīvs

7avots notiesāto personu tiesību minimālā apjoma un satura

8noskaidrošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.gada 2.

9decembra sprieduma lietā Nr. 2009-07-0103 14. punktu).

10Eiropas cietumu noteikumu 5. punktā norādīts, ka prasības

11brīvības atņemšanas vietās ir pēc iespējas pietuvināmas

12pozitīvajiem aspektiem, kas raksturīgi dzīvei ārpus cietuma.

13Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesību normām, kas attiecas

14uz brīvības atņemšanas vietā esošu personu, ir skaidri un

15nepārprotami jānosaka pamattiesību ierobežošanas kritēriji un

16apjoms (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20 . decembra

17sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 11. punktu). Līdz ar to

18notiesātā tiesību un pienākumu apjoms detalizēti reglamentējams

19normatīvajos aktos.

20No Noteikumos Nr. 432 ietvertā regulējuma izriet, ka

21notiesātais no celšanās līdz naktsmieram var izmantot gultu, taču

22tikai tādā veidā, lai tā joprojām būtu uzturēta brīvības

23atņemšanas iestādes noteiktajā kārtībā.

24Aplūkojot brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības

25noteikumus, secināms, ka notiesātais, ja vien dienas kārtībā nav

26paredzēti citi pasākumi, brīvo laiku var izmantot pēc saviem

27ieskatiem (sk. lietas materiālu 128. - 172. lpp.).

28Kodeksā un Noteikumos Nr. 423, kā arī brīvības atņemšanas

29iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums

30notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā

31gultā.

32Līdz ar to sistēmiskā un teleoloģiskā iztulkošanas metode

33ļauj apstrīdēto normu iztulkot atbilstoši Satversmes 96.

34pantam.

1Ministru kabinets uzskata, ka notiesātā atrašanās

2gultā dienas laikā, ja gulta atbilst brīvības atņemšanas iestādē

3noteiktajam vienotajam guļamvietas paraugam, nav uzskatāma par

4soda izpildes režīma pārkāpumu.

5Satversmes tiesa norādījusi, ka disciplīna un kārtība brīvības

6atņemšanas iestādē tiek panākta, piemērojot sodu par normatīvajos

7aktos ietverto prasību pārkāpšanu (sk., piemēram, Satversmes

8tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 6.

9punktu un 2009. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-05-01

1014. punktu).

11Ministru kabinets norādījis, ka apstrīdētā norma jāinterpretē

12tādā veidā, ka notiesātajam ir atļauts sēdēt, atgulties un veikt

13citas darbības, izmantojot kamerā esošo inventāru, tiktāl, ciktāl

14ar minētajām darbībām netiek pārkāpti soda izciešanas režīma

15noteikumi un no tiem izrietošā brīvības atņemšanas iestādē

16noteiktā dienas kārtība (sk. lietas materiālu 48. lpp.).

17Šāda apstrīdētās normas interpretācija sniegta arī tiesu

18praksē.

19Administratīvās tiesas apstrīdētās normas saturu

20noskaidrojušas kopsakarā ar vispusīgu lietas faktisko apstākļu

21analīzi (sk. Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 17.

22aprīļa spriedumu lietā Nr. A6424-09/33, Administratīvās

23apgabaltiesas 2010. gada 26. marta spriedumu lietā Nr.

24AA43-0493-10/2, 2010. gada 11. maija spriedumu lietā Nr.

25A43-0507-10/6, 2010. gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr.

26AA43-0765-10/2 un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

27departamenta 2010. gada 11. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā

28Nr. SKA-568/2010). No minētajām administratīvajām lietām var

29secināt, ka apstrīdētās normas piemērošana brīvības atņemšanas

30iestādēs nav vienveidīga, tomēr tas nav pietiekams pamats, lai

31atzītu šo normu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.

32Apstrīdētās normas interpretācija un piemērošana

33administratīvajās tiesās rada pārliecību par tās atbilstību

34Satversmes 96. pantam.

35Ministru kabineta atbildes rakstā sniegtā apstrīdētās normas

36interpretācija, pretstatā pieteikumā ietvertajai interpretācijai,

37nodrošina notiesātajai personai Satversmes 96. pantā noteikto

38pamattiesību aizsardzību augstākā līmenī. Šādā veidā, atbilstoši

39Satversmei interpretējot un piemērojot tiesību normas, vienlaikus

40tiek novērsts pamats apšaubīt apstrīdētās normas

41konstitucionalitāti.

42Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka nav pamata turpināt

43lietas izskatīšanu un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību

44Satversmes 96. pantam, jo būtībā šī lieta attiecas uz apstrīdētās

45normas piemērošanu un interpretāciju atbilstoši soda mērķim un

46jēgai.

47Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

4829. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

49n o l ē m a:

50izbeigt tiesvedību lietā Nr.

512010-52-03 "Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija

52noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās

53kārtības noteikumi" 44.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas

54Republikas Satversmes 96. pantam".

55Lēmums nav pārsūdzams.

56Tiesas sēdes priekšsēdētājs

57G.Kūtris