2. pants

1Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

2Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Pieteikuma

3iesniedzējs) pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst

4Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96.

5pantam.

6Pieteikuma iesniedzējs norāda: Ieslodzījuma vietu pārvalde,

7atsaucoties uz apstrīdēto normu, atzinusi, ka minētā norma

8ietverot aizliegumu notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram

9gulēt jeb atrasties gultā. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

10šāda apstrīdētās normas interpretācija ierobežojot personas

11tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

12Arī Satversmes tiesas 2. kolēģija 2009. gada 11. marta lēmumā

13par atteikšanos ierosināt lietu norādījusi, ka iespējamais

14konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārums,

15proti, aizliegums gulēt dienas laikā, izriet no apstrīdētās

16normas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

17jāpiemēro atbilstoši Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2009. gada

1811. marta lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu sniegtajai

19interpretācijai.

20Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka apstrīdēto normu

21iespējams interpretēt vairākos veidos, piemēram, arī paredzot

22pienākumu sakārtot gultu, tiklīdz gulēšana vai atrašanās gultā

23tiek pārtraukta, vai atļaujot notiesātajam atrasties gultā laikā,

24kamēr viņš nav nodarbināts.

25Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves

26neaizskaramību ietverot arī notiesāto tiesības izmantot savu

27brīvo laiku, guļot cietuma kamerā esošajā gultā. Aizliegums

28notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties gultā neesot

29attaisnojams ne ar vienu no Satversmes 116. pantā paredzētajiem

30leģitīmajiem mērķiem. Demokrātiskā sabiedrībā šāds ierobežojums

31neesot nepieciešams, jo to nevarot uzskatīt par tādu, kas

32neizbēgami būtu saistīts ar brīvības atņemšanas soda

33izciešanu.