1. pants

1Latvijas Republikas Saeima (turpmāk -

2Saeima) 1994. gada 24. martā pieņēma Likumu par budžetu

3un finanšu vadību, kas stājās spēkā 1994. gada

420. aprīlī.

51.1. Pieņemot Likumu par budžetu un finanšu

6vadību (turpmāk arī - LBFV), tā 16. pants bija izteikts šādā

7redakcijā: "Finanšu ministrs ir atbildīgs par ikgadējā

8valsts budžeta likuma projekta un tam pievienojamo paskaidrojumu

9sagatavošanu." Savukārt šā likuma 19. panta trešās

10daļas pirmais un otrais teikums bija izteikts šādā redakcijā:

11"Finanšu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta

12izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc

13to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un

14efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem,

15finanšu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu

16iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai

17Ministru kabinetam."

181.2. Likumdevējs vairākkārt grozījis budžeta

19plānošanas un budžeta pieprasījumu izskatīšanas kārtību

20regulējošos normatīvos aktus.

211999. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu

22"Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību",

23papildinot LBFV 19. pantu ar šādu piekto daļu: "Ministru

24kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts

25iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam

26saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut

27valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem

28izdevumiem." Savukārt 2000. gada 23. novembrī

29Saeima LBFV 19. panta piekto daļu izteica jaunā redakcijā:

30"Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām

31centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu

32apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut

33valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem

34gadījumiem."

352006. gada 19. decembrī Saeima grozīja LBFV

3619. panta piekto daļu, izsakot to šādā redakcijā:

37"Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes

38tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā

39budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez

40pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms."

41Vienlaikus Saeima papildināja LBFV ar 16.2 pantu,

42izsakot tā ceturto daļu šādā redakcijā: "Maksimāli

43pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un

44maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai

45ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam

46nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajai

47metodikai, ievērojot šā likuma 19. panta piektās daļas

48nosacījumus." Minētā metodika tika ietverta Ministru

49kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 198

50"Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu

51kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā

52apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm

53noteikšanas metodiku vidējam termiņam".

541.3. Satversmes tiesa ar 2010. gada

5525. novembra spriedumu lietā Nr. 2010-06-01 "Par

56Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektās

57daļas, Valsts kontroles likuma 44. panta otrās daļas un

58Tiesībsarga likuma 19. panta otrās daļas atbilstību Latvijas

59Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam"

60(turpmāk - spriedums lietā Nr. 2010-06-01) citastarp atzina

61LBFV 19. panta piekto daļu, ciktāl tajā nebija noteiktas

62Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes

63tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja tiesības tikt

64uzklausītiem Ministru kabinetā jautājumos, kas skar to budžeta

65pieprasījumus, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei

66(turpmāk - Satversme) un spēkā neesošu no 2011. gada

671. jūnija.

681.4. Lai izpildītu spriedumu lietā

69Nr. 2010-06-01, Saeima 2011. gada 26. maijā

70steidzamības kārtībā pieņēma likumu "Grozījumi Likumā par

71budžetu un finanšu vadību". Izmantojot savas Satversmes

7271. pantā nostiprinātās tiesības, Valsts prezidents ar

732011. gada 3. jūnija vēstuli prasīja 2011. gada

7426. maijā pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu Saeimā

75(sk. lietas materiālu

761. sēj. 115.-117 .lpp.).

772011. gada 14. jūlijā Saeima otrreizējā

78caurlūkošanā pieņēma likumu "Grozījumi Likumā par budžetu un

79finanšu vadību" tādā pašā redakcijā. LBFV

8016.2 panta ceturtajā daļā tika noteikts:

81"Ministru kabinets, apstiprinot vidēja termiņa

82makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru,

83uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,

84Satversmes tiesas, zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu,

85apgabaltiesu, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko

86plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un

87Ģenerālprokuratūras viedokli par maksimāli pieļaujamo valsts

88budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei un nodrošina

89minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma

90iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā" (turpmāk -

91apstrīdētā 16.2 panta ceturtā daļa).

92Savukārt apstrīdētajā LBFV 19. panta piektajā daļā

93tika noteikts: "Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās

94tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās

95elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Tiesībsarga biroja

96budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta

97iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja

98piekrišanas nav grozāmi, ievērojot nosacījumu, ka budžeta

99pieprasījums nepārsniedz attiecīgajai iestādei Ministru kabineta

100apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo

101apjomu. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez

102iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā

103finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās

104attiecīgo institūciju darbības nodrošināšanu" (turpmāk -

105apstrīdētā 19. panta piektā daļa).

1061.5. Saeima, izskatot 2012. gada valsts

107budžeta likumprojektu paketē ietvertos likumprojektus,

1082011. gada 15. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi

109Likumā par budžetu un finanšu vadību", kas stājās spēkā

1102012. gada 1. janvārī. Līdz ar to LBFV tika izteikts tā

111patlaban spēkā esošajā redakcijā.

112LBFV 16.2 panta ceturtajā daļā pašlaik

113ir noteikts, ka Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā

114nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms

115un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms

116katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam

117termiņam. Apstrīdētās 16.2 panta ceturtās daļas

118regulējums ir pārcelts uz šā panta astoto daļu. LBFV

11916.2 panta astotā daļa un 19. panta piektā

120daļa vairs neparedz, ka Ministru kabinets pieņem vidēja termiņa

121makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, bet

122tagad vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu pieņem

123Saeima. Savukārt neatkarīgo institūciju uzskaitījumā papildus ir

124iekļauta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.