2. pants

1Pieteikuma iesniedzēja - Valsts kontroles

2padome (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

3apstrīdētā 16.2 panta ceturtā daļa un apstrīdētā

419. panta piektā daļa (turpmāk kopā arī - apstrīdētās

5normas) to 2011. gada 14. jūlija redakcijā neatbilst

6Satversmes 1., 83. un 87. pantam, un lūdz atcelt

7apstrīdētās normas no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās

8brīža.

92.1. Apstrīdētajā 16.2 panta

10ceturtajā daļā esot paredzēta vienīgi formāla tajā minēto

11konstitucionālo orgānu un Valsts prezidenta kancelejas (turpmāk

12kopā - konstitucionālās institūcijas), un neatkarīgo iestāžu

13(turpmāk visi kopā - neatkarīgās institūcijas) viedokļu

14uzklausīšana Ministru kabineta sēdēs un ietveršana attiecīgās

15sēdes protokolā. No šīs tiesību normas neizrietot neatkarīgo

16institūciju viedokļu izvērtēšana pēc būtības. Līdz ar to šī

17tiesību norma nenodrošinot neatkarīgo institūciju viedokļu

18pilnvērtīgu uzklausīšanu vidēja termiņa makroekonomiskās

19attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanas

20gaitā.

212.2. Pamatojot apstrīdētās 19. panta piektās

22daļas neatbilstību Satversmei, Pieteikuma iesniedzēja norāda:

23neatkarīgajām institūcijām, jau iesniedzot savu budžeta

24pieprasījumu Finanšu ministrijā, esot jāievēro attiecīgajai

25institūcijai Ministru kabineta noteiktais maksimāli pieļaujamais

26valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms. Tādējādi budžeta

27pieprasījumu iesniegšana kļūstot "par tehnisku veidlapu

28aizpildīšanas procesu Ministru kabineta noteiktajā apjomā un

29kārtībā". Līdz ar to šī tiesību norma nenodrošinot

30neatkarīgo institūciju viedokļu pilnvērtīgu uzklausīšanu to

31iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā.

322.3. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

33apstrīdētās normas neatkarīgo institūciju tiesības budžeta

34procedūrā pēc būtības ierobežojot vēl vairāk nekā iepriekšējais

35tiesiskais regulējums, kas ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01

36tika atzīts par neatbilstošu Satversmei. Līdz 2011. gada

371. jūnijam, kad saskaņā ar spriedumu lietā

38Nr. 2010-06-01 spēku zaudēja minētajā lietā apstrīdētais

39LBFV 19. panta piektās daļas regulējums, bijis noteikts, ka

40neatkarīgo institūciju gadskārtējā budžeta pieprasījumi līdz to

41iesniegšanai Ministru kabinetā bez iesniedzēju piekrišanas nav

42grozāmi, bet saskaņā ar apstrīdētajām normām šos pieprasījumus

43finanšu ministrs esot tiesīgs grozīt bez iesniedzēju piekrišanas

44vēl pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā.

452.4. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēja vērš

46uzmanību uz to, ka saskaņā ar apstrīdētās 19. panta piektās

47daļas otro teikumu grozīt neatkarīgo institūciju budžeta

48pieprasījumus joprojām esot tiesīgs arī Ministru kabinets.

49Turklāt tam šajā ziņā esot piešķirtas vēl plašākas pilnvaras,

50nekā bija paredzētas ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01

51atceltajās tiesību normās. Ministru kabinets varot gluži

52vienkārši grozīt konkrēto budžeta pieprasījumu bez tā iesniedzēja

53piekrišanas, pamatojumā vienīgi norādot, kā finansējuma

54samazinājums ietekmēs attiecīgās institūcijas darbības

55nodrošinājumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šāds tiesiskais

56regulējums pēc būtības piešķir Ministru kabinetam tiesības

57izvērtēt neatkarīgo institūciju darbībai nepieciešamo finansējumu

58un norādīt, ka kāda neatkarīgā institūcija attiecīgajā budžeta

59gadā nepildīs kādu konkrētu tās funkciju.

60Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot neatkarīgo

61institūciju tiesības budžeta pieprasījumu sagatavošanas un

62izskatīšanas procesā un līdz ar to apdraudot neatkarīgo

63institūciju finansiālo patstāvību un spēju efektīvi pildīt tām

64normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

652.5. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka Valsts

66kontrole ir neatkarīga iestāde un tās neatkarība ir cieši

67saistīta ar tās finansiālo patstāvību. Konstitucionālo

68institūciju un neatkarīgo iestāžu finansiālo patstāvību un tās

69pamatā esošā varas dalīšanas principa īstenošanu esot iespējams

70panākt vienīgi tad, ja šo institūciju un iestāžu budžeta

71pieprasījumus izvērtētu likumdevējs. Apstrīdētajās normās minēto

72neatkarīgo institūciju maksimāli pieļaujamo valsts budžeta

73izdevumu kopējo apjomu vēl pirms budžeta pieprasījumu

74iesniegšanas Ministru kabinetā vajadzētu izvērtēt likumdevējam.

75Šādā izvērtēšanas procesā tiktu nodrošināta visu Satversmē

76nostiprināto demokrātiskai valstij raksturīgo principu

77ievērošana, īpaši valsts iestāžu savstarpējās sadarbības principa

78ievērošana, kas ietverot pienākumu savstarpēji konsultēties,

79uzklausīt viedokļus un tos izvērtēt pēc būtības.

802.6. Pieteikuma iesniedzēja neatbalsta Saeimas

81izteikto lūgumu izbeigt tiesvedību lietā, jo ar LBFV

822011. gada 15. decembra grozījumiem neesot novērsta tās

83pieteikumā norādītā apstrīdēto normu neatbilstība Satversmei.

84Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pārstāve - Valsts kontroles

85Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone - vērsa Satversmes

86tiesas uzmanību uz to, ka nevienā spēkā esošā normatīvajā aktā

87neesot paredzēts Saeimas pienākums uzklausīt neatkarīgās

88institūcijas gadījumā, ja Ministru kabinets, lemjot par vidēja

89termiņa budžeta ietvara likuma projektu vai tā grozījumiem, neņem

90vērā neatkarīgo institūciju viedokli. Līdz ar to esot ļoti

91iespējams, ka neatkarīgo institūciju viedoklis Saeimai nemaz

92netop pilnībā zināms.