18. pants

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās uzdevums

2ir atbilstoši savai kompetencei nodrošināt tādas tiesību sistēmas

3pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts

4regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiskā

5spēka tiesību normām, kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli

6nozīmīgos jautājumos (sk. Satversmes tiesas

72009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā

8Nr. 2008-35-01 11.2. punktu). Atbilstoši Satversmes

9tiesas likuma 1. pantam Satversmes tiesa izskata lietas par

10likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Tas nozīmē,

11ka Satversmes tiesa var izvērtēt tikai normatīvajos aktos

12formulētas tiesību normas un nevar izvērtēt kādas tiesību normas

13interpretācijas un piemērošanas vai neesošas normas atbilstību

14augstāka juridiskā spēka normai (sk. Satversmes tiesas

152001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

16Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas

175. punktu).

1818.1. Pirmkārt, Satversmes tiesa secina, ka

19apstrīdētajām normām atbilstošajās spēkā esošajās LBFV normās ir

20paredzēta atšķirīga neatkarīgo institūciju budžeta izstrādes

21procedūra. Proti, fakts, ka Saeima apstiprina valsts budžeta

22ietvara likumu, varas dalīšanas principa aspektā būtiski maina

23valsts budžeta, tostarp arī neatkarīgo institūciju budžetu,

24izstrādāšanas procedūru. Saeimas kā likumdevējas varas funkcijām

25parlamentārā republikā ir principiāla nozīme. Satversme piešķir

26Saeimai noteicošo lomu likumdošanā un tādu valstiski nozīmīgu

27lēmumu pieņemšanā, ar kuriem finanšu līdzekļi tiek sadalīti

28valsts noteikto funkciju pildīšanai.

29Otrkārt, pieteikumā apstrīdētais regulējums par Ministru

30kabinetā pausto neatkarīgo institūciju viedokļu uzklausīšanu un

31paziņošanu Saeimai ir uzskatāms par apstrīdēto normu un

32atbilstošo spēkā esošo LBFV normu interpretācijas un piemērošanas

33jautājumu, jo no Pieteikuma iesniedzējas un citu neatkarīgo

34institūciju norādītā izriet, ka iespējamo neatbilstību Satversmei

35izraisa tieši Ministru kabinetā pieņemtā šo normu interpretācija

36un piemērošanas prakse.

37Treškārt, fakts, ka nav noteikta kārtība, kādā

38neatkarīgās institūcijas tiek uzklausītas Saeimā, ir uzskatāms

39par tiesībpolitisku nepilnību, jo šāda regulējuma paredzēšana ir

40likumdevēja uzdevums. Demokrātiskā un tiesiskā valstī, ievērojot

41valsts varas institūcijām piešķirto funkciju apjomu, normatīvā

42regulējuma nepilnību atklāšana un novēršana visupirms ir

43likumdevēja kompetencē (sk. sprieduma lietā

44Nr. 2010-06-01 17.5. punktu). Vienlaikus

45likumdevējam, īstenojot savu kompetenci neatkarīgo institūciju

46finansiālās neatkarības nodrošināšanas jomā un neparedzot

47neatkarīgo institūciju finansiālās neatkarības aizsardzību

48materiālo tiesību normās, ir jāraugās, lai šī aizsardzība tiktu

49panākta ar efektīvām procesuālajām tiesībām, kas nodrošinātu, ka

50katras institūcijas finansiālās vajadzības patiesi tiek

51uzklausītas un ņemtas vērā.

5218.2. Izskatāmajā lietā pieteikums tika iesniegts

53laikā, kad apstrīdētās normas vēl bija spēkā un faktiski tika

54piemērotas likumprojekta "Par valsts budžetu

552012. gadam" izstrādes gaitā. Pieteikuma iesniedzēja ir

56lūgusi atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no Satversmes

57tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. Pašlaik ir uzsākta

58likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru

592013.-2015. gadam" un likumprojekta "Par valsts

60budžetu 2013. gadam" izstrāde saskaņā ar spēkā esošo

61LBFV redakciju.

62Attiecībā uz gadījumu, kad spēku zaudējušas normas

63satversmība tiek vērtēta sprieduma taisīšanas brīdī, no tiesas

64procesa efektivitātes viedokļa šādās lietās spriedumam ir nozīme

65tikai tad, ja tam var būt noteikts atpakaļvērsts spēks. Līdz ar

66to tiesvedība šādās lietās ir iespējama, ja izvērtējamās

67tiesiskās attiecības ļauj un prasa Satversmes tiesas spriedumam

68piešķirt atpakaļvērstu spēku (sk. Satversmes tiesas

692008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

70Nr. 2007-23-01 6. punktu).

71Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī

72uzliek atbildību par to, lai tās nolēmumi sociālajā realitātē

73nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru

74(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

75sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu). Līdz

76ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, vai lietā izvērtējamās

77tiesiskās attiecības vispār ļautu tās spriedumam piešķirt

78atpakaļvērstu spēku.

79No Satversmes 66. panta izriet Saeimas un Ministru

80kabineta pienākums gādāt par ilgtspējīga valsts budžeta

81izstrādāšanu un pieņemšanu. Proti, lemjot par valsts budžetu,

82ilgtermiņā ir jānodrošina līdzsvars starp valsts ekonomiskajām

83iespējām un visas sabiedrības labklājību

84(sk. Satversmes tiesas 2012. gada

853. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01

8617.5. punktu). Tādēļ arī valsts budžeta izstrādāšanas un

87pieņemšanas procedūrai jābūt stabilai, būtiskus šīs procedūras

88noteikumus nedrīkst bieži mainīt un to izmaiņas ir jāpamato ar

89svarīgiem iemesliem. Ja tiek pieņemts lēmums par valsts budžeta

90izstrādāšanas procedūras maiņu, tā jāīsteno saprātīgā laika posmā

91pirms kārtējā valsts budžeta izstrādes uzsākšanas.

92Izskatāmajā lietā pieņemta ar valsts budžeta

93izstrādāšanu saistīta Satversmes tiesas sprieduma atpakaļvērsts

94spēks varētu izraisīt tiesisko nenoteiktību jomā, kurā būtiska ir

95tiesiskā stabilitāte. Valsts budžets skar plašu personu loku, un

96tam ir būtiska ietekme uz tautsaimniecību kopumā, tādēļ

97atpakaļvērsta spēka piešķiršana nolēmumam izraisītu tiesisko

98nenoteiktību. Savukārt šis apsvērums ir pamats tiesvedības

99izbeigšanai.

100Līdz ar to izskatāmajā lietā

101tiesvedība ir izbeidzama.

102Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas

103likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes

104tiesa

105nolēma:

106izbeigt tiesvedību lietā

107Nr. 2011-18-01 "Par Likuma par budžetu un finanšu

108vadību 16.2 panta ceturtās daļas un

10919. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas

110Satversmes 1., 83. un 87. pantam".

111Lēmums nav pārsūdzams.

112Tiesas sēdes priekšsēdētājs

113G.Kūtris