7. pants

Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta

kanceleja (turpmāk arī - Kanceleja) - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1., 83. un

87. pantam.

Kanceleja akcentē spriedumā lietā Nr. 2010-06-01

secināto, ka valsts budžeta projekta izstrādāšana ir vienīgi

Ministru kabineta kompetencē un savukārt Saeima budžetu izvērtē

un apstiprina, kā arī to, ka neatkarīgo institūciju neatkarība

nenozīmē šo institūciju autonomu un neietekmējamu rīcību

attiecībā uz to finansiālo nodrošinājumu. Apstrīdētajā

16.2 panta ceturtajā daļā esot paredzēts finanšu

ministra pienākums informēt Saeimu par Ministru kabineta

apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un

fiskālās politikas ietvaru. Tas nozīmējot, ka Saeima kontrolē

Ministru kabineta darbību un jebkurā brīdī var izmantot tai

Satversmē paredzētās tiesības, lai pievērstu Ministru kabineta

uzmanību iespējamam kādas neatkarīgās institūcijas interešu

aizskārumam un pieprasītu nodrošināt Satversmei atbilstošu

budžeta plānošanas procedūru. Vienlaikus Kanceleja norāda: ja

tiktu noteikts, ka neatkarīgo institūciju viedoklis par to

budžeta pieprasījumiem Ministru kabinetam ir saistošs, netiktu

ievērota Satversmes 66. pantā noteiktā Ministru kabineta

atbildība par budžeta veidošanu.

Kanceleja pilnībā pievienojas Saeimas iesniegtajam

atbildes rakstam un uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas prasījums

pēc būtības jau ir izspriests ar spriedumu lietā

Nr. 2010-06-01. Tomēr tiesas sēdē Kancelejas pārstāvis -

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars

Pastars - norādīja, ka ir izvērtējama nepieciešamība uzlabot

neatkarīgo institūciju un valdības savstarpējo komunikāciju un

kārtību, kādā neatkarīgo institūciju viedokļi ietverami Ministru

kabineta dokumentos. Taču tas esot apstrīdēto normu piemērošanas

un interpretācijas, nevis to satversmības vērtēšanas

jautājums.