5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma mērķis bija

3nodrošināt to, ka par pedagogu nedrīkst strādāt tīša nozieguma

4izdarītājs, ja vien vēlāk attiecīgā persona netiek reabilitēta.

5Šāds ierobežojums pēc būtības esot līdzīgs likuma "Par tiesu

6varu" 55. panta 1. punktā noteiktajam, ka par

7tiesneša amata kandidātu nevar būt persona, kura agrāk sodīta par

8noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības

9dzēšanas vai noņemšanas), un Prokuratūras likuma 37. panta

10pirmās daļas 4. punktā noteiktajam, ka par prokurora amata

11kandidātu nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīga

12nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

13noņemšanas). Vārdi "un nav reabilitēts" pēc satura

14atbilstot ierobežojumam "neatkarīgi no sodāmības dzēšanas

15vai noņemšanas". Apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums

16no tiesneša un prokurora amata kandidātiem noteiktajiem

17ierobežojumiem atšķiroties vienīgi ar to, ka ir saistīts nevis ar

18jebkura noziedzīga nodarījuma, bet gan tīša nozieguma

19izdarīšanu.

20Uz pedagogu, kas strādā bērnu izglītības iestādē, esot

21attiecināms gan apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums, gan

22arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta trešās daļas

234. punktā noteiktais ierobežojums. Savukārt uz pedagogu, kas

24strādā pieaugušo izglītības iestādē, esot attiecināms tikai

25apstrīdētajā normā paredzētais ierobežojums.

26Tieslietu ministrija norāda, ka tiesības izvēlēties pedagoga

27profesiju ietilpst Satversmes 106. panta tvērumā un

28apstrīdētā norma ierobežo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos

29atbilstoši savām spējām un kvalifikācijām.

30Tieslietu ministrija uzskata, ka valstij ir pienākums noteikt

31tādu regulējumu, lai darbs sabiedrībai nozīmīgās profesijās tiktu

32veikts atbilstoši sabiedrības interesēm, citastarp izvirzīt arī

33kvalifikācijas un objektivitātes prasības personām, kurām

34uzticēta valstij un sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde.

35Turklāt amata ierobežojumi personām, kuras pilda sabiedrībai

36nozīmīgas funkcijas, varot būt stingrāki nekā citām personām.

37Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot noteikts ar

38likumu, un tam esot leģitīms mērķis - nodrošināt, lai par

39pedagogu nevarētu strādāt personas, kas sodītas par tīšu

40noziegumu. Plašākā nozīmē apstrīdētās normas mērķis esot gan

41demokrātiskās valsts iekārtas, gan citu cilvēku tiesību

42aizsardzība. Lai šos mērķus sasniegtu, normatīvajos aktos

43pedagogiem tiekot izvirzītas paaugstinātas prasības.

44Esot jāņem vērā pedagoģijas mērķis - vispusīgas, humānas,

45atbildīgas un likumpaklausīgas personības veidošana. Tīši

46noziegumi pēc sava rakstura esot bīstamāki un kaitīgāki nekā tie,

47kas tiek izdarīti aiz neuzmanības, jo psihiskā attieksme šajā

48gadījumā esot apzināti vērsta uz kaitīgo seku radīšanu. Tādējādi

49pastāvot pamatots risks, ka persona, kas ar nodomu, pilnībā

50apzinoties savas rīcības sekas, ir vērsusies pret nozīmīgām

51sabiedrības interesēm, nespēs panākt to, lai izglītojamais

52izprastu nepieciešamību ievērot sabiedrības intereses un rīkoties

53saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Nosakot šāda veida

54ierobežojumus, likumdevējs esot centies panākt, lai pedagoga

55amatu ieņemtu personas ar nevainojamu reputāciju. Valsts

56izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai,

57un sabiedrība kopumā gūstot labumu no apstrīdētajā normā noteiktā

58ierobežojuma.

59Tieslietu ministrija uzskata, ka likumdevējs nevar vispārīgi

60noteikt noziedzīgu nodarījumu grupas, ar kurām saistīts

61apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums. Tomēr likumdevējs

62esot izvērtējis saudzējošāku līdzekļu noteikšanas iespējamību un

63apstrīdēto normu grozījis.

64Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas atbildes rakstā

65paustajam viedoklim, ka grozījumi Izglītības likumā novērš

66Pieteikuma iesniedzēja minētos regulējuma trūkumus, kas varētu

67liecināt par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 106.

68pantam.