8. pants

1Saeima ir paudusi uzskatu, ka tiesvedība lietā būtu

2izbeidzama, jo apstrīdētā norma zaudējusi spēku.

3Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu

4lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē (sk. Satversmes tiesas

52011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

6Nr. 2010-71-01 11. punktu).

78.1. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta

8pirmās daļas 2. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz

9sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

10apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku.

11Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

12daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to,

13lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

14tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

15nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa

16jēga (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada

1712. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

184. punktu un 2011. gada 29. marta lēmuma par

19tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01

208. punktu).

21Satversmes tiesa ir norādījusi, ka apstrīdētās normas spēka

22zaudēšana pati par sevi ne vienmēr var būt pamats lietas

23izbeigšanai. Proti, likums paredz Satversmes tiesai iespēju

24izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Līdz ar to

25Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas

26liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību

27(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

28sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu).

298.2. Izvērtējot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu

30lietā, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes

31tiesai visupirms jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personai

32Satversmē noteiktās pamattiesības un novērst negatīvās sekas, kas

33tai radušās sakarā ar apstrīdēto normu (sk. Satversmes

34tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

35Nr. 2007-15-01 4. punktu).

36Attiecībā uz gadījumu, kad tiek vērtēta spēku zaudējušas

37normas satversmība, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no tiesas

38procesa efektivitātes viedokļa šādās lietās spriedumam ir nozīme

39tikai tad, ja tam var būt noteikts atpakaļejošs spēks

40(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa

41sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu un

422011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

43lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu).

44Par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas,

45ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt

46apstrīdēto normu par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu.

47Grozījumu izdarīšana apstrīdētajā normā var nebūt pietiekama, lai

48novērstu visas negatīvās sekas, kas personai radušās sakarā ar šo

49normu. Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais

50ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt

51savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas

522009. gada 8. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

53lietā Nr. 2009-03-03 4. punktu).

54Līdz ar to Satversmes tiesa

55visupirms izvērtēs, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība

56izskatāmajā lietā ir izbeidzama.