10. pants

1Saeimas atbildes rakstā un pieaicināto personu

2sniegtajos viedokļos ir norādīts, ka konkrētā administratīvā

3lieta būtu atrisināma apstrīdētās normas interpretācijas ceļā.

4Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai ar apstrīdētās

5normas interpretācijas palīdzību ir iespējams secināt, ka tā

6neliedz atjaunot tādu krasta kāpu aizsargjoslā tiesiski uzbūvētu

7dzīvojamo ēku, kura gājusi bojā ugunsgrēkā.

8No apstrīdētās normas secināms, ka krasta kāpu aizsargjoslā

9būvniecība ir aizliegta un ka šim aizliegumam ir vairāki

10izņēmumi, kas attiecas uz jau esošu ēku vai būvju renovēšanu,

11restaurēšanu vai rekonstruēšanu. Terminu "renovēt",

12"restaurēt" un "rekonstruēt" saturs ir

13atklāts Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kas

14bija spēkā līdz 2014. gada 1. oktobrim. Šobrīd spēkā esošajos

15Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500

16"Vispārīgie būvnoteikumi" šie termini nav definēti.

17Aplūkojot normatīvajos aktos ietvertās terminu

18"renovēt", "restaurēt" un

19"rekonstruēt" definīcijas, varētu secināt, ka tie

20aptver arī tādas bojā gājušas ēkas atjaunošanu, no kuras

21saglabājušies vienīgi pamati. Tomēr ir jāņem vērā, ka apstrīdētā

22norma ļauj renovēt, restaurēt un rekonstruēt tikai esošas ēkas.

23Līdz ar to jānoskaidro termina "esoša ēka" nozīme.

24Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktā sākotnēji

25bija paredzēts aizliegums celt jaunas, kā arī paplašināt esošās

26ēkas. Savukārt tā paša panta trešajā daļā bija noteikti izņēmumi

27no šā aizlieguma, tostarp gadījumi, kad būvniecība paredzēta

28apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos.

29Būtiski grozījumi Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1.

30punktā tika izdarīti ar 2003. gada 19. jūnija likumu

31"Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Minētie grozījumi

32paredzēja, ka krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas un

33paplašināt esošās ēkas, izņemot gadījumus, kad tiek

34rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai

35restaurētas jau esošās ēkas. Taču likumprojekta izstrādes

36materiāli neatklāj apstrīdētajā normā ietvertā termina

37"esoša ēka" saturu.

38Termins "ēka" ir skaidrots Ministru kabineta 2009.

39gada 22. decembra noteikumos Nr. 1620 "Noteikumi par būvju

40klasifikāciju". Minēto noteikumu pielikuma 1. punktā

41paskaidrots: "Ēkas ir atsevišķi lietojamas apjumtas būves,

42kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas

43cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Ja ēkām

44nav sienu, jābūt jumta projekcijas vai citādi iezīmētai robežai,

45kas nosaka patstāvīgi izmantojamas ēkas teritoriju. [..] Par ēkām

46tiek uzskatītas arī patstāvīgi izmantojamas pazemes būves, kurās

47var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku

48un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai (piemēram,

49pazemes patvertnes, pazemes slimnīcas, pazemes tirdzniecības

50centri un darbnīcas, pazemes garāžas)."

51No minētā skaidrojuma izriet, ka ēku var uzskatīt par esošu

52ēku tikai tad, ja dabā ir konstatējams ēkas būvapjoms - garums,

53platums un augstums. Līdz ar to pamatus, pēc kuriem konstatējams

54vienīgi ēkas garums un platums, nevar atzīt par esošu ēku. Pie

55šāda secinājuma, interpretējot Aizsargjoslu likuma 36. panta

56otrās daļas 4. punktu, ir nonākusi arī Augstākā tiesa. Proti, tās

57nolēmumos atzīts, ka ēkas atjaunošana gadījumā, kad par

58iepriekšējo apbūvi var spriest tikai pēc tiesiski uzbūvētiem ēkas

59pamatiem, ir jaunas ēkas būvniecība (sk., piemēram, Augstākās

60tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 30.

61decembra sprieduma lietā Nr. SKA-268/2009 10. punktu). Tāpat

62Augstākā tiesa secinājusi, ka ēkas būvniecība uz esošiem pamatiem

63ir uzskatāma nevis par rekonstrukciju, bet gan par jaunu

64būvniecību un ka būvapjoms ir konkrētajā brīdī dabā pastāvošās

65ēkas vai būves faktiskais apjoms, nevis tas apjoms, kādā ēka

66bijusi iepriekš (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

67lietu departamenta 2011. gada 22. marta rīcības sēdes lēmuma

68lietā Nr. SKA-330/2011 8. punktu).

69Lai gan minētās atziņas Augstākā tiesa izteikusi par

70Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, tās ir

71izmantojamas arī apstrīdētās normas interpretācijā. Proti,

72Augstākā tiesa, piemērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās

73daļas 4. punktu, ir interpretējusi terminu "jauna

74būvniecība", un šai interpretācijai ir nozīme arī

75apstrīdētajā normā ietvertā termina "esoša ēka" satura

76noskaidrošanā.

77Saeimas atbildes rakstā uzsvērts, ka Aizsargjoslu likuma 36.

78panta pašreizējā redakcija izstrādāta sarežģītu kompromisu

79rezultātā, ar vairākiem grozījumiem cenšoties panākt pēc iespējas

80taisnīgāku un pareizāku līdzsvaru starp atsevišķu personu

81tiesībām rīkoties ar tām piederošo īpašumu, no vienas puses, un

82sabiedrības un jebkuras personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē,

83saglabājot un aizsargājot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

84piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, no otras puses (sk.

85lietas materiālu 121. lpp.).

86Minētais līdzsvars ir panākts, atļaujot krasta kāpu

87aizsargjoslā celt jaunas ēkas un būves tikai izņēmuma kārtā -

88gadījumos, kad tiek renovētas, restaurētas vai rekonstruētas

89esošās ēkas vai būves vai arī kad pie esošajām ēkām tiek būvētas

90palīgēkas. Šie izņēmumi neaptver gadījumus, kad ēkas vairs nav,

91tostarp arī gadījumus, kad saglabājušies vien ēkas pamati.

92Tātad, interpretējot apstrīdēto

93normu, ir secināms, ka tā krasta kāpu aizsargjoslā nepieļauj bojā

94gājušas ēkas atjaunošanu uz esošiem pamatiem.