5. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

229. panta pirmo daļu tiesvedību lietā var izbeigt ar

3Satversmes tiesas lēmumu pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida

4lūguma (1. punkts) vai ja apstrīdētā tiesību norma zaudējusi

5spēku (2. punkts).

6Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

7daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to,

8lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

9tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

10nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa

11jēga (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada

1212. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

134. punktu un 2011. gada 29. marta lēmuma par

14tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01

158. punktu).

16Tomēr Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā

17noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet

18neparedz pienākumu to izbeigt. Proti, pat ja pastāv šajā tiesību

19normā minētais apstāklis, atsevišķos gadījumos var būt

20nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai novērstu pieteikuma

21iesniedzēja pamattiesību aizskārumu vai būtisku valsts vai

22sabiedrības interešu apdraudējumu (sk., piemēram, Satversmes

23tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā

24Nr. 2007-22-01 9.1. punktu un 2011. gada

2511. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03

266. punktu). Izlemjot jautājumu par tiesvedības

27izbeigšanu lietā, izšķirošais apstāklis ir tas, vai apstrīdētā

28norma ir zaudējusi savu spēku (sk., piemēram, Satversmes

29tiesas 2013. gada 12. februāra lēmuma par tiesvedības

30izbeigšanu lietā Nr. 2012-11-01 8.2. punktu).

31Lemjot par iespēju izbeigt tiesvedību, Satversmes tiesa citastarp

32ņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja lūgumā ietverto

33pamatojumu.

34Tādējādi, lai izlemtu jautājumu par tiesvedības izbeigšanu,

35Satversmes tiesai jānoskaidro:

361) vai apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku;

372) vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt.