6. pants

1Lieta ir ierosināta par apstrīdētās normas

2atbilstību Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam

3teikumam un 105. pantam. Proti, par Elektronisko plašsaziņas

4līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktu redakcijā, kas

5bija spēkā līdz 2015. gada 24. decembrim.

6Pieņemot 2015. gada 17. decembra grozījumus

7Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā pārejas noteikumu

827. punkts tika izteikts jaunā redakcijā. Tas nozīmē, ka

9apstrīdētā norma formāli atzīstama par spēku zaudējušu. Tātad

10minētais apstāklis varētu būt par Satversmes tiesas likuma

1129. panta pirmās daļas 2. punktā minēto tiesvedības

12izbeigšanas pamatu.

13Tomēr gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs,

14bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts,

15Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai

16secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies

17(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma

18par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01

1910.1. punktu).

20Apstrīdētā norma noteica, ka tāda elektroniskā plašsaziņas

21līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas

22apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio

23programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par

2450 procentiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

25valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura

26radio programma, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

27valsts valodā, līdz 2015. gada 31. decembrim

28pārreģistrē savu apraides atļauju un ka pārreģistrētā apraides

29atļauja stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

30Tātad pāreja uz situāciju, kad elektronisko plašsaziņas

31līdzekļu - radio programmu izplatītāju - programma ir vienā

32valodā, ir atkarīga no tā, kāda valodu proporcija katram

33elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāievēro atbilstoši tam

34izsniegtajai apraides atļaujai. Ja programmas daļa valsts valodā

35nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, tad saskaņā ar apstrīdēto

36normu attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim līdz

372015. gada 31. decembrim apraides atļauja bija

38jāpārreģistrē pāriešanai uz radio programmas raidīšanu valsts

39valodā.

40Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu

4127. punkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka tāda

42elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram

43izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no

44tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt

45mazāka par 51 procentu, sākot ar 2017. gada

461. janvāri, ir valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas

47līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2017. gada

481. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2016. gada

4931. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju un ka

50pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017. gada

511. janvārī.

52Turklāt Saeima ir grozījusi arī Elektronisko plašsaziņas

53līdzekļu likuma pārejas noteikumu 28. punktu, paredzot, ka

54elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio

55programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka

56radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt

57mazāka par 50 procentiem, izvēlas, vai tā izplatītās radio

58programmas valoda, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būs

59valsts valoda vai svešvaloda, un līdz 2016. gada

6031. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju.

61Tas nozīmē, ka pēc grozījumiem tāds elektroniskais plašsaziņas

62līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir

63noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts

64valodā ir 50 procenti, var izvēlēties, kādā valodā, sākot ar

652017. gada 1. janvāri, būs tā izplatītā radio

66programma. Vienīgi tad, ja izsniegtajā radio programmas apraides

67atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa

68valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, attiecīgajam

69elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim radio programma, sākot ar

702017. gada 1. janvāri, jāveido tikai valsts valodā.

71No lietas materiāliem izriet, ka visās Pieteikuma iesniedzējai

72izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās noteikta šāda

73valodu proporcija: latviešu valoda - 50 procenti, krievu valoda -

7450 procenti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41.,

7543. un 45. lpp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējai

76izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās norādīts, ka

77programmas daļa valsts valodā ir mazāka par 51 procentu. Tas

78nozīmē, ka pēc grozījumiem apstrīdētajā normā uz Pieteikuma

79iesniedzēju attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

80pārejas noteikumu 28. punkts, kas ļauj izvēlēties, kādā

81valodā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, veidot radio

82programmu.

83Arī Pieteikuma iesniedzēja lūgumā par tiesvedības izbeigšanu

84norāda, ka likumdevējs ir novērsis apstākļus, kas bija par pamatu

85konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Proti,

86tādas radiostacijas kā Pieteikuma iesniedzēja varēšot izvēlēties,

87kādā valodā pēc 2017. gada 1. janvāra turpināt

88raidīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj.

8942. lpp.).

90Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir mainījies pēc

91būtības.