6. pants

Lieta ir ierosināta par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam

teikumam un 105. pantam. Proti, par Elektronisko plašsaziņas

līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktu redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2015. gada 24. decembrim.

Pieņemot 2015. gada 17. decembra grozījumus

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā pārejas noteikumu

27. punkts tika izteikts jaunā redakcijā. Tas nozīmē, ka

apstrīdētā norma formāli atzīstama par spēku zaudējušu. Tātad

minētais apstāklis varētu būt par Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktā minēto tiesvedības

izbeigšanas pamatu.

Tomēr gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs,

bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts,

Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai

secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies

(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01

10.1. punktu).

Apstrīdētā norma noteica, ka tāda elektroniskā plašsaziņas

līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas

apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio

programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par

50 procentiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura

radio programma, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

valsts valodā, līdz 2015. gada 31. decembrim

pārreģistrē savu apraides atļauju un ka pārreģistrētā apraides

atļauja stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Tātad pāreja uz situāciju, kad elektronisko plašsaziņas

līdzekļu - radio programmu izplatītāju - programma ir vienā

valodā, ir atkarīga no tā, kāda valodu proporcija katram

elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāievēro atbilstoši tam

izsniegtajai apraides atļaujai. Ja programmas daļa valsts valodā

nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, tad saskaņā ar apstrīdēto

normu attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim līdz

2015. gada 31. decembrim apraides atļauja bija

jāpārreģistrē pāriešanai uz radio programmas raidīšanu valsts

valodā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu

27. punkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka tāda

elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram

izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no

tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt

mazāka par 51 procentu, sākot ar 2017. gada

1. janvāri, ir valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas

līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2017. gada

1. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2016. gada

31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju un ka

pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017. gada

1. janvārī.

Turklāt Saeima ir grozījusi arī Elektronisko plašsaziņas

līdzekļu likuma pārejas noteikumu 28. punktu, paredzot, ka

elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio

programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka

radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt

mazāka par 50 procentiem, izvēlas, vai tā izplatītās radio

programmas valoda, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būs

valsts valoda vai svešvaloda, un līdz 2016. gada

31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju.

Tas nozīmē, ka pēc grozījumiem tāds elektroniskais plašsaziņas

līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir

noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts

valodā ir 50 procenti, var izvēlēties, kādā valodā, sākot ar

2017. gada 1. janvāri, būs tā izplatītā radio

programma. Vienīgi tad, ja izsniegtajā radio programmas apraides

atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa

valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, attiecīgajam

elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim radio programma, sākot ar

2017. gada 1. janvāri, jāveido tikai valsts valodā.

No lietas materiāliem izriet, ka visās Pieteikuma iesniedzējai

izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās noteikta šāda

valodu proporcija: latviešu valoda - 50 procenti, krievu valoda -

50 procenti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41.,

43. un 45. lpp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējai

izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās norādīts, ka

programmas daļa valsts valodā ir mazāka par 51 procentu. Tas

nozīmē, ka pēc grozījumiem apstrīdētajā normā uz Pieteikuma

iesniedzēju attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

pārejas noteikumu 28. punkts, kas ļauj izvēlēties, kādā

valodā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, veidot radio

programmu.

Arī Pieteikuma iesniedzēja lūgumā par tiesvedības izbeigšanu

norāda, ka likumdevējs ir novērsis apstākļus, kas bija par pamatu

konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Proti,

tādas radiostacijas kā Pieteikuma iesniedzēja varēšot izvēlēties,

kādā valodā pēc 2017. gada 1. janvāra turpināt

raidīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj.

42. lpp.).

Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir mainījies pēc

būtības.