Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01

1Saeima 2010. gada 12. jūlijā pieņēma

2Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas stājās spēkā

32010. gada 11. augustā.

4Šis likums saskaņā ar tā 2. panta pirmo daļu reglamentē

5Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu

6darbības kārtību un noteikumus.

7Saeima ar 2014. gada 23. oktobra likumu

8"Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā"

9papildināja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

1028. pantu ar 2.1 daļu, mainot regulējumu par

11valodas lietojumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio

12programmās. Minētā tiesību norma noteic:

13"Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma ir valsts

14valodā vai svešvalodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu

15svešvalodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, kas

16ir valsts valodā, tulko valsts valodā. Raidījumu vai raidījuma

17fragmentu valsts valodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio

18programmā, kas ir svešvalodā, var netulkot svešvalodā. Šīs daļas

19noteikumi neattiecas uz valodas mācību raidījumiem,

20interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek

21veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem),

22skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem

23tiešraides laikā."

24Citastarp ar to pašu 2014. gada 23. oktobra likumu

25"Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā"

26Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumi tika

27papildināti ar 27., 28. un 29. punktu, kas paredzēja

28nosacījumus pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio

29programmu apraidi vienā valodā. Pārejas noteikumu 27. punkts

30(turpmāk arī - apstrīdētā norma) noteica:

31"Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma,

32kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts

33vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā

34nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar 2016. gada

351. janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas

36līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016. gada

371. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015. gada

3831. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju.

39Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016. gada

401. janvārī."

41Šie grozījumi stājās spēkā 2014. gada

4226. novembrī.

432. 2015. gada 3. jūlijā Satversmes tiesa pēc

44SIA "Krievu hītu radio" (turpmāk - Pieteikuma

45iesniedzēja) pieteikuma ierosināja lietu Nr. 2015-15-01

46"Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas

47noteikumu 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas

48Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam teikumam un

49105. pantam" (turpmāk - lieta Nr. 2015-15-01).

1Ar 2015. gada 17. decembra likumu

2"Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā",

3kas stājās spēkā 2015. gada 24. decembrī, Elektronisko

4plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktā

5skaitlis un vārds "2016. gada" tika aizstāts ar

6skaitli un vārdu "2017. gada" un skaitlis un vārds

7"2015. gada" - ar skaitli un vārdu

8"2016. gada".

9Savukārt ar 2015. gada 17. decembra likumu

10"Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā",

11kas stājās spēkā 2016. gada 19. janvārī, Elektronisko

12plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktā

13skaitlis un vārds "50 procentiem" tika aizstāts ar

14skaitli un vārdu "51 procentu".

15Pēc šiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

16pārejas noteikumu 27. punkts noteic: "Tāda elektroniskā

17plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio

18programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka

19radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par

2051 procentu, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, ir

21valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio

22programma, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, ir valsts

23valodā, līdz 2016. gada 31. decembrim pārreģistrē savu

24apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā

252017. gada 1. janvārī."

264. 2016. gada 3. februārī Satversmes

27tiesā saņemts Pieteikuma iesniedzējas lūgums izbeigt tiesvedību

28lietā Nr. 2015-15-01.

29Lūgumā norādīts, ka pēc 2015. gada 17. decembra

30grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tā pārejas

31noteikumu 27. punktā vairs neesot ietverts pamattiesību

32ierobežojums, kura dēļ Pieteikuma iesniedzēja vērsusies

33Satversmes tiesā. Līdz ar to atbilstoši Satversmes tiesas likuma

3429. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam tiesvedība

35lietā esot izbeidzama.

36Satversmes tiesa

37secināja:

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

229. panta pirmo daļu tiesvedību lietā var izbeigt ar

3Satversmes tiesas lēmumu pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida

4lūguma (1. punkts) vai ja apstrīdētā tiesību norma zaudējusi

5spēku (2. punkts).

6Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

7daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to,

8lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

9tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

10nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa

11jēga (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada

1212. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

134. punktu un 2011. gada 29. marta lēmuma par

14tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01

158. punktu).

16Tomēr Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā

17noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet

18neparedz pienākumu to izbeigt. Proti, pat ja pastāv šajā tiesību

19normā minētais apstāklis, atsevišķos gadījumos var būt

20nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai novērstu pieteikuma

21iesniedzēja pamattiesību aizskārumu vai būtisku valsts vai

22sabiedrības interešu apdraudējumu (sk., piemēram, Satversmes

23tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā

24Nr. 2007-22-01 9.1. punktu un 2011. gada

2511. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03

266. punktu). Izlemjot jautājumu par tiesvedības

27izbeigšanu lietā, izšķirošais apstāklis ir tas, vai apstrīdētā

28norma ir zaudējusi savu spēku (sk., piemēram, Satversmes

29tiesas 2013. gada 12. februāra lēmuma par tiesvedības

30izbeigšanu lietā Nr. 2012-11-01 8.2. punktu).

31Lemjot par iespēju izbeigt tiesvedību, Satversmes tiesa citastarp

32ņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja lūgumā ietverto

33pamatojumu.

34Tādējādi, lai izlemtu jautājumu par tiesvedības izbeigšanu,

35Satversmes tiesai jānoskaidro:

361) vai apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku;

372) vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt.

1Lieta ir ierosināta par apstrīdētās normas

2atbilstību Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam

3teikumam un 105. pantam. Proti, par Elektronisko plašsaziņas

4līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktu redakcijā, kas

5bija spēkā līdz 2015. gada 24. decembrim.

6Pieņemot 2015. gada 17. decembra grozījumus

7Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā pārejas noteikumu

827. punkts tika izteikts jaunā redakcijā. Tas nozīmē, ka

9apstrīdētā norma formāli atzīstama par spēku zaudējušu. Tātad

10minētais apstāklis varētu būt par Satversmes tiesas likuma

1129. panta pirmās daļas 2. punktā minēto tiesvedības

12izbeigšanas pamatu.

13Tomēr gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs,

14bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts,

15Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai

16secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies

17(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma

18par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01

1910.1. punktu).

20Apstrīdētā norma noteica, ka tāda elektroniskā plašsaziņas

21līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas

22apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio

23programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par

2450 procentiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

25valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura

26radio programma, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir

27valsts valodā, līdz 2015. gada 31. decembrim

28pārreģistrē savu apraides atļauju un ka pārreģistrētā apraides

29atļauja stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

30Tātad pāreja uz situāciju, kad elektronisko plašsaziņas

31līdzekļu - radio programmu izplatītāju - programma ir vienā

32valodā, ir atkarīga no tā, kāda valodu proporcija katram

33elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāievēro atbilstoši tam

34izsniegtajai apraides atļaujai. Ja programmas daļa valsts valodā

35nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, tad saskaņā ar apstrīdēto

36normu attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim līdz

372015. gada 31. decembrim apraides atļauja bija

38jāpārreģistrē pāriešanai uz radio programmas raidīšanu valsts

39valodā.

40Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu

4127. punkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka tāda

42elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram

43izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no

44tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt

45mazāka par 51 procentu, sākot ar 2017. gada

461. janvāri, ir valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas

47līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2017. gada

481. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2016. gada

4931. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju un ka

50pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017. gada

511. janvārī.

52Turklāt Saeima ir grozījusi arī Elektronisko plašsaziņas

53līdzekļu likuma pārejas noteikumu 28. punktu, paredzot, ka

54elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio

55programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka

56radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt

57mazāka par 50 procentiem, izvēlas, vai tā izplatītās radio

58programmas valoda, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būs

59valsts valoda vai svešvaloda, un līdz 2016. gada

6031. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju.

61Tas nozīmē, ka pēc grozījumiem tāds elektroniskais plašsaziņas

62līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir

63noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts

64valodā ir 50 procenti, var izvēlēties, kādā valodā, sākot ar

652017. gada 1. janvāri, būs tā izplatītā radio

66programma. Vienīgi tad, ja izsniegtajā radio programmas apraides

67atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa

68valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, attiecīgajam

69elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim radio programma, sākot ar

702017. gada 1. janvāri, jāveido tikai valsts valodā.

71No lietas materiāliem izriet, ka visās Pieteikuma iesniedzējai

72izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās noteikta šāda

73valodu proporcija: latviešu valoda - 50 procenti, krievu valoda -

7450 procenti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41.,

7543. un 45. lpp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējai

76izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās norādīts, ka

77programmas daļa valsts valodā ir mazāka par 51 procentu. Tas

78nozīmē, ka pēc grozījumiem apstrīdētajā normā uz Pieteikuma

79iesniedzēju attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

80pārejas noteikumu 28. punkts, kas ļauj izvēlēties, kādā

81valodā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, veidot radio

82programmu.

83Arī Pieteikuma iesniedzēja lūgumā par tiesvedības izbeigšanu

84norāda, ka likumdevējs ir novērsis apstākļus, kas bija par pamatu

85konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Proti,

86tādas radiostacijas kā Pieteikuma iesniedzēja varēšot izvēlēties,

87kādā valodā pēc 2017. gada 1. janvāra turpināt

88raidīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj.

8942. lpp.).

90Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir mainījies pēc

91būtības.

1Ja lieta ierosināta uz konstitucionālās

2sūdzības pamata, tad par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā

3var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir

4lūdzis atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no kāda brīža

5pagātnē. Grozījumu izdarīšana normatīvajā aktā, kuras rezultātā

6apstrīdētā norma zaudē spēku, var nebūt pietiekama, lai novērstu

7visas negatīvās sekas, kas personai radās sakarā ar apstrīdēto

8normu. Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais

9ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt

10savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas

112008. gada 12. februāra sprieduma lietā

12Nr. 2007-15-01 4. punktu).

13Apstrīdētā norma noteica, ka elektroniskajam plašsaziņas

14līdzeklim sava apraides atļauja ir jāpārreģistrē līdz

152015. gada 31. decembrim, lai, sākot ar 2016. gada

161. janvāri, radio programma ir valsts valodā. No lietas

17materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma

18iesniedzēja saskaņā ar apstrīdēto normu līdz 2015. gada

1931. decembrim būtu pārreģistrējusi tai izsniegtās radio

20programmas apraides atļaujas. Sakarā ar apstrīdēto normu

21Pieteikuma iesniedzējai nav radušās tādas sekas, kuras būtu

22nepieciešams grozīt, ja apstrīdētā norma ar Satversmes tiesas

23spriedumu tiktu atzīta par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē.

24Pieteikuma iesniedzēja nav lūgusi atzīt apstrīdēto normu par

25spēkā neesošu no tās pieņemšanas, spēkā stāšanās vai kāda cita

26pagātnes brīža. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja pati lūgusi

27izbeigt tiesvedību lietā. Tādējādi nepastāv apstākļi, kuru dēļ

28tiesvedība šajā lietā būtu turpināma.

29Līdz ar to tiesvedība lietā ir

30izbeidzama.

31Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

3229. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, Satversmes

33tiesa

34nolēma:

35izbeigt tiesvedību lietā

36Nr. 2015-15-01 "Par Elektronisko plašsaziņas

37līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punkta atbilstību

38Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 100. panta

39pirmajam teikumam un 105. pantam".

40Lēmums nav pārsūdzams.

41Tiesas sēdes priekšsēdētājs

42A.Laviņš