12. pants

Sagatavojot lietu izskatīšanai, Pieteikuma

iesniedzējs tika uzaicināts sniegt papildu paskaidrojumus,

citstarp raksturojot, kā izpaužas viņam ar apstrīdēto normu

radītais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprināto

pamattiesību aizskārums, ja viņam izsniegtā sertifikāta darbība

izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu (sk. lietas materiālu

2. sēj. 18. lp.).

Papildu paskaidrojumos norādīts, ka pamattiesību aizskārums

Pieteikuma iesniedzējam bijis konstitucionālās sūdzības

iesniegšanas laikā un joprojām turpinoties, jo galvenais iemesls,

kura dēļ viņš nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai, esot

apstrīdētā norma. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs esot nolēmis

nepieteikties atkārtotai sertificēšanai ne tikai apstrīdētās

normas, bet arī vairāku citu iemeslu dēļ.

Pieteikuma iesniedzējs esot atlicis lēmuma pieņemšanu par

administratora darbības turpināšanu līdz brīdim, kad tiks

noteikts tāds normatīvais regulējums, kas nodrošinās

maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī

advokāti, profesionālās darbības garantijas izraudzītās

nodarbošanās saglabāšanai. Pat ja Satversmes tiesa atzītu

apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža,

Pieteikuma iesniedzēja lēmums par pieteikšanos administratoru

pretendentu apmācībai un eksaminācijai būšot atkarīgs no tā, kādu

regulējumu minētajā jautājumā pieņems likumdevējs. Turklāt

maksātnespējas procesu administrēšana Pieteikuma iesniedzējam

esot kļuvusi finansiāli neizdevīga (sk. lietas materiālu

2. sēj. 36.-38. lp.).

Ja Pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis neturpināt administratora

nodarbošanos un viņam izsniegtā sertifikāta darbība ir izbeigta

līdz ar tā termiņa notecējumu, apstrīdētās normas piemērošana

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ierosinātajā administratīvajā

procesā par sertifikāta darbības izbeigšanu divu atzītu

administratora darbībā pieļautu normatīvo aktu pārkāpumu dēļ

vairs nav iespējama.

Tādējādi izskatāmajā lietā ir

konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ Pieteikuma

iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē.

Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu,

Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā

Nr. 2016-02-01 "Par Maksātnespējas likuma

17. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 106. panta pirmajam

teikumam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš