Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01

1Saeima 2010. gada 26. jūlijā pieņēma

2Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2010. gada

31. novembrī.

42014. gada 18. decembrī tika pieņemts un

52015. gada 1. janvārī stājās spēkā likums

6"Grozījumi Maksātnespējas likumā". Ar šā likuma

71. pantu Maksātnespējas likuma 17. pants ir papildināts

8ar 3.1 daļu (turpmāk - apstrīdētā norma) šādā

9redakcijā: "(31) Lēmumu par administratora

10sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem, ja pēdējo divu

11administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas

12administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus

13administratora darbībā." Apstrīdētā norma nav grozīta un ir

14spēkā tās sākotnējā redakcijā.

1Pieteikuma iesniedzējs -

2Zigurds Aumeisters (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs)

3- uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas

4Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta pirmajam

5teikumam.

62.1. Pieteikuma iesniedzējs kopš 2003. gada

73. aprīļa ir bijis sertificēts maksātnespējas procesa

8administrators (turpmāk - administrators). Konstitucionālajai

9sūdzībai pievienots biedrības "Latvijas Sertificēto

10maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk -

11Administratoru asociācija) Sertifikācijas centra 2014. gada

1227. martā izsniegtais sertifikāts Nr. 00140, atbilstoši

13kuram Pieteikuma iesniedzējs konstitucionālās sūdzības

14iesniegšanas brīdī bija tiesīgs veikt administratora

15pienākumus.

16Maksātnespējas administrācija ar 2015. gada

1714. aprīļa lēmumu un 2015. gada 21. jūlija lēmumu

18ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora - Pieteikuma

19iesniedzēja - darbībā, un šie lēmumi ir stājušies spēkā.

20Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Maksātnespējas administrācija

212015. gada 28. septembrī ierosinājusi Administratoru

22asociācijai lemt par Pieteikuma iesniedzēja administratora

23sertifikāta darbības izbeigšanu. Administratoru asociācija

242015. gada 28. oktobrī pagarinājusi termiņu, kurā

25izdodams administratīvais akts par Pieteikuma iesniedzēja

26administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, līdz

272016. gada 28. janvārim. Savukārt Maksātnespējas

28administrācija ar 2016. gada 20. janvāra lēmumu,

29pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro

30daļu, pagarinājusi minētā administratīvā akta izdošanas termiņu

31līdz 2016. gada 28. septembrim.

32Pieteikuma iesniedzējam izsniegtā administratora sertifikāta

33darbības termiņš bija noteikts no 2014. gada 2. aprīļa

34līdz 2016. gada 2. aprīlim. Administratoru asociācijas

35Sertifikācijas centrs 2016. gada 24. martā nolēmis

36Pieteikuma iesniedzēju atkārtoti nesertificēt un izbeigt viņam

37izsniegtā administratora sertifikāta darbību līdz ar tā termiņa

38notecējumu - 2016. gada 2. aprīli -, jo Pieteikuma

39iesniedzējs nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsies

40Administratoru asociācijā ar iesniegumu par atkārtotu

41sertificēšanu.

422.2. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka ar

43apstrīdētās normas piemērošanu Pieteikuma iesniedzējam

44nekavējoties tiks liegts turpināt administratora nodarbošanos un

45izmantot šajā jomā iegūtās zināšanas un pieredzi, kā arī tiks

46atņemts būtisks viņa un viņa ģimenes ienākumu avots. Apstrīdētā

47norma esot imperatīva un neparedzot Administratoru asociācijai

48tiesības, lemjot par administratora sertifikāta darbības

49izbeigšanu, izvērtēt administratora pieļauto normatīvo aktu

50pārkāpumu smagumu vai izdarīt lietderības apsvērumus. Tādējādi

51apstrīdētā norma radot būtisku, nenovēršamu, nākotnē sagaidāmu

52Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu.

53Savukārt papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai Pieteikuma

54iesniedzējs apgalvo, ka pašlaik viņš vairāku iemeslu dēļ nolēmis

55pārtraukt administratora darbību un tāpēc nav pieteicies

56atkārtotai sertificēšanai. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs

57neizslēdzot varbūtību, ka kādreiz viņš vēlēsies administratora

58pienākumu veikšanu atsākt. Satversmes 106. panta pirmajā

59teikumā noteiktās pamattiesības Pieteikuma iesniedzējam bijušas

60aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī, un šis

61aizskārums turpinoties, jo apstrīdētā norma joprojām esot

62spēkā.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - atbildes rakstā ir izteikusi savu viedokli par

3apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, bet pēc iepazīšanās ar

4lietas materiāliem lūgusi Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību

5lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta

6pirmās daļas 6. punktu.

7Saeima uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības nav

8aizskartas. Kā izrietot no lietas materiāliem, Pieteikuma

9iesniedzējs nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieteicies

10atkārtotai sertificēšanai. Proti, Pieteikuma iesniedzējam

11izsniegtā administratora sertifikāta darbība esot izbeigta,

12ievērojot viņa paša gribu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja

13administratora sertifikāta darbība esot izbeigta uz citas, nevis

14apstrīdētās normas pamata. Līdz ar to apstrīdētās normas

15piemērošana Pieteikuma iesniedzējam vairs neesot iespējama.

16Ja Satversmes tiesa tomēr nolemtu turpināt tiesvedību lietā,

17Saeima lūdz atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes

18106. panta pirmajam teikumam.

1Pieaicinātās personas - Tieslietu ministrija,

2Latvijas Republikas tiesībsargs, Maksātnespējas administrācija un

3Administratoru asociācija - ir izteikušas viedokli par

4apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un citiem jautājumiem,

5kuriem, pēc to ieskata, ir nozīme izskatāmajā lietā.

6Satversmes tiesa

7secināja:

1Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo nepastāv

2Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pēc Saeimas

3ieskata, apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam vairs nevar

4tikt piemērota, jo viņam izsniegtā administratora sertifikāta

5darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, proti,

6Pieteikuma iesniedzējs pats ir izvēlējies neturpināt

7administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai

8sertificēšanai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

9konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī pamattiesību

10aizskārums viņam jau bija radies un tas joprojām turpinās.

11Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu

12lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē visupirms (sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

14sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

15Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa

16nosaka: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes

17tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai

18Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

19neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai."

20Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam

21personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,

22personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti,

23apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt,

24tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

25pamattiesības.

26Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa visupirms

27izvērtēs, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst

28Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši

29apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmē

30noteiktās pamattiesības.

1Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka:

2"Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

3darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."

4Ar Satversmes 106. pantā ietverto jēdzienu

5"nodarbošanās" saprotams tāda veida darbs, kas prasa

6atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā

7arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību

8kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada

918. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01

107. punktu). Satversmes tiesa jau secinājusi, ka

11Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības ir

12attiecināmas uz administratora amatu (sk., piemēram,

13Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma

14lietā Nr. 2011-04-01 11. punktu). Turklāt tiesības

15brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver sevī tiesības saglabāt esošo

16nodarbošanos arī nākotnē (sk. Satversmes tiesas

172015. gada 21. decembra sprieduma lietā

18Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).

19Personas tiesības uzņemties un pildīt administratora

20pienākumus apliecina tai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

21izsniegts administratora sertifikāts. Atbilstoši Maksātnespējas

22likuma 16. panta trešajai daļai administratora sertifikāta

23darbības termiņš ir divi gadi. Maksātnespējas likuma

2417. pantā ir reglamentēti gadījumi, kad tiek lemts par

25administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu vai

26anulēšanu. Savukārt apstrīdētā norma attiecas uz personu, kura

27pilda administratora pienākumus, un nosaka vienu no gadījumiem,

28kad par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu tiek lemts

29pirms tā darbības termiņa beigām.

30Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta ceturto daļu

31gadījumā, kad administratora sertifikāta darbība ir izbeigta,

32Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par

33administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības

34procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai

35fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

36Tātad, ja administratora sertifikāta darbība ir izbeigta uz

37apstrīdētās normas pamata, attiecīgā persona zaudē tiesības veikt

38administratora pienākumus.

39Līdz ar to apstrīdētā norma skar

40tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā

41teikuma tvērumā.

1Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes tiesas

2likumā konstitucionālajai sūdzībai noteiktās prasības, ir

3atzinusi, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad,

4pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā

5norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar

6pieteikuma iesniegšanas brīdī vai arī pastāv tādu apstākļu

7kopums, kas prasa, lai lieta tiktu ierosināta "šobrīd",

8tas ir, vēl pirms aizskāruma rašanās (sk. arī Satversmes

9tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma lietā

10Nr. 2009-111-01 10. punktu).

11Parasti konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī personas

12pamattiesības jau ir aizskartas un tiek konstatēts pastāvošs

13personas pamattiesību aizskārums (sk., piemēram,

14Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma

15lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu). Tomēr ir

16iespējamas arī tādas situācijas, kad personas pamattiesību

17aizskārums vēl tikai varētu rasties kaut kad nākotnē, proti,

18varētu tikt konstatēts nākotnē sagaidāms vai potenciāls

19aizskārums. Nākotnē sagaidāmā aizskāruma gadījumā ir skaidri

20redzams, ka tas personai agrāk vai vēlāk, bet noteikti radīsies.

21Savukārt potenciālā aizskāruma gadījumā ir iespējams saskatīt

22vienīgi varbūtību, ka aizskārums konkrētajai personai radīsies,

23taču tikpat liela ir varbūtība, ka apstrīdētā norma šo personu

24neietekmēs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada

2510. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01

2623. punktu). Tāpēc personai, iesniedzot konstitucionālo

27sūdzību, ir pienākums pamatot savu pamattiesību aizskārumu jeb

28pamatot to, ka tieši apstrīdētā norma rada vai nākotnē radīs tai

29nelabvēlīgas sekas.

30Tādējādi pamattiesību aizskārums ir

31obligāts priekšnoteikums personas tiesībām iesniegt

32konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

1Satversmes tiesas kolēģija, lemjot par to, vai uz

2saņemtās konstitucionālās sūdzības pamata ir ierosināma lieta,

3vērtē, vai sūdzība atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, un

4citstarp pārliecinās arī par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir

5sniedzis sava pamattiesību aizskāruma pamatojumu

6(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada

722. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu

8daļas 2.2. punktu).

9Savukārt Satversmes tiesa, izskatot lietu un ņemot vērā visus

10lietā noskaidrotos apstākļus un lietas materiālus, pārbauda

11aizskāruma esību (sk., piemēram, Satversmes tiesas

122016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103

1316. punktu). Lietas izskatīšanas stadijā Satversmes

14tiesu nesaista vienīgi pieteikumā sniegtais pamatojums, tiesai

15jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots, sagatavojot un

16izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

172002. gada 22. februāra sprieduma lietā

18Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.3. punktu). Tādēļ

19jautājums par to, vai konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

20pamattiesības patiešām ir aizskartas, galvenokārt ir izlemjams,

21izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

222013. gada 1. marta sprieduma lietā Nr. 2012-07-01

2319. punktu).

24Izskatot pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātu lietu,

25Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai personas pamattiesību

26aizskārums jau ir radies vai arī tas varētu rasties nākotnē. Ja

27lieta ierosināta kādā no gadījumiem, kad personas pamattiesību

28aizskārums vēl tikai varētu rasties, lietas izskatīšanas laikā

29var būt izveidojušās dažādas, citstarp šādas situācijas:

301) personas pamattiesību aizskārums jau ir radies;

312) personas pamattiesību aizskārums vēl nav radies, bet

32varētu rasties nākotnē, proti, izskatot lietu, joprojām ir

33konstatējami apstākļi, kas prasa, lai tā tiktu izskatīta pēc

34būtības; 3) faktiskie apstākļi ir mainījušies, personas

35pamattiesību aizskārums nav radies un ir izslēgta pat varbūtība,

36ka tas kādreiz nākotnē radīsies.

37Tādējādi, izskatot lietu, var tikt

38konstatēts tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ tiesvedības

39turpināšana lietā nav iespējama, jo personas pamattiesību

40aizskārums nav radies un ir pilnīgi skaidrs, ka tas arī

41neradīsies.

1Lemjot par lietas ierosināšanu pēc Pieteikuma

2iesniedzēja konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesas kolēģija

3vērtēja, vai viņa situācijā pastāv tādu apstākļu kopums, kas

4prasa lietas ierosināšanu "šobrīd".

5Satversmes tiesas kolēģija konstatēja, ka Administratoru

6asociācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par Pieteikuma iesniedzēja

7administratora sertifikāta darbības izbeigšanu. Tomēr Pieteikuma

8iesniedzējs bija sniedzis pamatojumu tam, ka Administratoru

9asociācijai konkrētajā gadījumā nav rīcības brīvības apstrīdētās

10normas piemērošanā, bet ir pienākums izbeigt viņam izsniegtā

11sertifikāta darbību (sk. Satversmes tiesas

122. kolēģijas 2016. gada 11. janvāra lēmuma par

13lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 184/2015 6.1. un

146.3. punktu lietas materiālu 1. sēj. 90. un

1592. lp.).

16Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot konstitucionālo

17sūdzību, bija pamatojis, ka zināmu apstākļu kopuma dēļ lietai

18vajadzētu tikt ierosinātai vēl pirms viņa pamattiesību aizskāruma

19rašanās.

1Izskatāmā lieta tika ierosināta, kad Pieteikuma

2iesniedzējam izsniegtais administratora sertifikāts vēl bija

3spēkā.

4Administratīvā lieta par Pieteikuma iesniedzējam izsniegtā

5administratora sertifikāta darbības izbeigšanu iestādē tika

6ierosināta 2015. gada septembrī (sk. lietas

7materiālu 1. sēj. 63. lp.). Tomēr Pieteikuma

8iesniedzējs turpināja pildīt administratora pienākumus arī pēc

9šīs administratīvās lietas ierosināšanas. Turklāt laikā no

10administratīvās lietas ierosināšanas dienas līdz 2016. gada

112. aprīlim tiesas iecēla Pieteikuma iesniedzēju par

12administratoru trijos fizisko personu maksātnespējas procesos un

13vienā juridiskās personas maksātnespējas procesā (sk. lietas

14materiālu 2. sēj. 32. lp.). Tātad, neraugoties uz

15ierosināto procesu par sertifikāta darbības izbeigšanu,

16Pieteikuma iesniedzējam bija saglabātas tiesības uz

17administratora nodarbošanos.

18Lai konkrētajā gadījumā varētu konstatēt, ka tieši apstrīdētā

19norma ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības,

20attiecīgajai administratīvajai lietai bija uz šīs normas pamata

21ne vien jāsākas, bet arī jābeidzas, proti, jānoslēdzas ar

22administratīvo aktu par administratora sertifikāta darbības

23izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu normatīvo

24aktu pārkāpumu dēļ.

1Atbilstoši Maksātnespējas likuma 17. panta

2pirmajai daļai administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz

3ar tā termiņa notecējumu vai pieņemot lēmumu par tā izbeigšanu

4šajā pantā noteiktajos gadījumos.

5Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra

6noteikumu Nr. 1038 "Maksātnespējas procesa

7administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa

8administratoru sertificēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi

9Nr. 1038) 62. punktu administratoram, lai pagarinātu

10sertifikāta darbības termiņu, ne vēlāk kā mēnesi pirms

11sertifikāta darbības termiņa beigām Administratoru asociācijā

12jāiesniedz iesniegums par atkārtotu sertificēšanu. Noteikumu

13Nr. 1038 64. punkts noteic: ja administrators mēnesi

14pirms sertifikāta darbības termiņa beigām nav iesniedzis šo

15noteikumu 62. punktā minēto iesniegumu par atkārtotu

16sertificēšanu, Administratoru asociācija izbeidz sertifikāta

17darbību.

18Pieteikuma iesniedzējs nav vērsies Administratoru asociācijā

19ar iesniegumu par atkārtotu sertificēšanu. Tādēļ Administratoru

20asociācijas Sertifikācijas centrs 2016. gada 24. martā,

21pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 17. panta pirmo daļu

22un Noteikumu Nr. 1038 64. punktu, nolēma Pieteikuma

23iesniedzēju atkārtoti nesertificēt un izbeigt viņam izsniegtā

24administratora sertifikāta darbību 2016. gada 2. aprīlī

25(sk. lietas materiālu

262. sēj. 55. lp.).

27Tātad Pieteikuma iesniedzēja administratora sertifikāta

28darbība tika izbeigta uz citas tiesību normas, nevis apstrīdētās

29normas pamata. Proti, iestādē ierosinātā administratīvā lieta

30nenoslēdzās ar administratīvo aktu par administratora sertifikāta

31darbības izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu

32normatīvo aktu pārkāpumu dēļ.

33Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma

34iesniedzējam nav piemērota un attiecīgi nav radījusi viņam

35nelabvēlīgas sekas. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam nav radies

36Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību

37aizskārums.

1Sagatavojot lietu izskatīšanai, Pieteikuma

2iesniedzējs tika uzaicināts sniegt papildu paskaidrojumus,

3citstarp raksturojot, kā izpaužas viņam ar apstrīdēto normu

4radītais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprināto

5pamattiesību aizskārums, ja viņam izsniegtā sertifikāta darbība

6izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu (sk. lietas materiālu

72. sēj. 18. lp.).

8Papildu paskaidrojumos norādīts, ka pamattiesību aizskārums

9Pieteikuma iesniedzējam bijis konstitucionālās sūdzības

10iesniegšanas laikā un joprojām turpinoties, jo galvenais iemesls,

11kura dēļ viņš nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai, esot

12apstrīdētā norma. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs esot nolēmis

13nepieteikties atkārtotai sertificēšanai ne tikai apstrīdētās

14normas, bet arī vairāku citu iemeslu dēļ.

15Pieteikuma iesniedzējs esot atlicis lēmuma pieņemšanu par

16administratora darbības turpināšanu līdz brīdim, kad tiks

17noteikts tāds normatīvais regulējums, kas nodrošinās

18maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī

19advokāti, profesionālās darbības garantijas izraudzītās

20nodarbošanās saglabāšanai. Pat ja Satversmes tiesa atzītu

21apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta

22pirmajam teikumam un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža,

23Pieteikuma iesniedzēja lēmums par pieteikšanos administratoru

24pretendentu apmācībai un eksaminācijai būšot atkarīgs no tā, kādu

25regulējumu minētajā jautājumā pieņems likumdevējs. Turklāt

26maksātnespējas procesu administrēšana Pieteikuma iesniedzējam

27esot kļuvusi finansiāli neizdevīga (sk. lietas materiālu

282. sēj. 36.-38. lp.).

29Ja Pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis neturpināt administratora

30nodarbošanos un viņam izsniegtā sertifikāta darbība ir izbeigta

31līdz ar tā termiņa notecējumu, apstrīdētās normas piemērošana

32attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ierosinātajā administratīvajā

33procesā par sertifikāta darbības izbeigšanu divu atzītu

34administratora darbībā pieļautu normatīvo aktu pārkāpumu dēļ

35vairs nav iespējama.

36Tādējādi izskatāmajā lietā ir

37konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ Pieteikuma

38iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē.

39Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

40Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

4129. panta pirmās daļas 6. punktu,

42Satversmes tiesa

43nolēma:

44izbeigt tiesvedību lietā

45Nr. 2016-02-01 "Par Maksātnespējas likuma

4617. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas

47Republikas Satversmes 106. panta pirmajam

48teikumam".

49Lēmums nav pārsūdzams.

50Tiesas sēdes priekšsēdētājs

51A.Laviņš