Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka maksājumu, deklarēšanas vai administrēšanas kārtību, kā arī pienākumus pret valsti vai pašvaldību.
Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 — viss teksts
1Saeima 2010. gada 26. jūlijā pieņēma
2Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2010. gada
31. novembrī.
42014. gada 18. decembrī tika pieņemts un
52015. gada 1. janvārī stājās spēkā likums
6"Grozījumi Maksātnespējas likumā". Ar šā likuma
71. pantu Maksātnespējas likuma 17. pants ir papildināts
8ar 3.1 daļu (turpmāk - apstrīdētā norma) šādā
9redakcijā: "(31) Lēmumu par administratora
10sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem, ja pēdējo divu
11administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas
12administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus
13administratora darbībā." Apstrīdētā norma nav grozīta un ir
14spēkā tās sākotnējā redakcijā.
1Pieteikuma iesniedzējs -
2Zigurds Aumeisters (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs)
3- uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas
4Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta pirmajam
5teikumam.
62.1. Pieteikuma iesniedzējs kopš 2003. gada
73. aprīļa ir bijis sertificēts maksātnespējas procesa
8administrators (turpmāk - administrators). Konstitucionālajai
9sūdzībai pievienots biedrības "Latvijas Sertificēto
10maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk -
11Administratoru asociācija) Sertifikācijas centra 2014. gada
1227. martā izsniegtais sertifikāts Nr. 00140, atbilstoši
13kuram Pieteikuma iesniedzējs konstitucionālās sūdzības
14iesniegšanas brīdī bija tiesīgs veikt administratora
15pienākumus.
16Maksātnespējas administrācija ar 2015. gada
1714. aprīļa lēmumu un 2015. gada 21. jūlija lēmumu
18ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora - Pieteikuma
19iesniedzēja - darbībā, un šie lēmumi ir stājušies spēkā.
20Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Maksātnespējas administrācija
212015. gada 28. septembrī ierosinājusi Administratoru
22asociācijai lemt par Pieteikuma iesniedzēja administratora
23sertifikāta darbības izbeigšanu. Administratoru asociācija
242015. gada 28. oktobrī pagarinājusi termiņu, kurā
25izdodams administratīvais akts par Pieteikuma iesniedzēja
26administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, līdz
272016. gada 28. janvārim. Savukārt Maksātnespējas
28administrācija ar 2016. gada 20. janvāra lēmumu,
29pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro
30daļu, pagarinājusi minētā administratīvā akta izdošanas termiņu
31līdz 2016. gada 28. septembrim.
32Pieteikuma iesniedzējam izsniegtā administratora sertifikāta
33darbības termiņš bija noteikts no 2014. gada 2. aprīļa
34līdz 2016. gada 2. aprīlim. Administratoru asociācijas
35Sertifikācijas centrs 2016. gada 24. martā nolēmis
36Pieteikuma iesniedzēju atkārtoti nesertificēt un izbeigt viņam
37izsniegtā administratora sertifikāta darbību līdz ar tā termiņa
38notecējumu - 2016. gada 2. aprīli -, jo Pieteikuma
39iesniedzējs nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsies
40Administratoru asociācijā ar iesniegumu par atkārtotu
41sertificēšanu.
422.2. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka ar
43apstrīdētās normas piemērošanu Pieteikuma iesniedzējam
44nekavējoties tiks liegts turpināt administratora nodarbošanos un
45izmantot šajā jomā iegūtās zināšanas un pieredzi, kā arī tiks
46atņemts būtisks viņa un viņa ģimenes ienākumu avots. Apstrīdētā
47norma esot imperatīva un neparedzot Administratoru asociācijai
48tiesības, lemjot par administratora sertifikāta darbības
49izbeigšanu, izvērtēt administratora pieļauto normatīvo aktu
50pārkāpumu smagumu vai izdarīt lietderības apsvērumus. Tādējādi
51apstrīdētā norma radot būtisku, nenovēršamu, nākotnē sagaidāmu
52Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu.
53Savukārt papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai Pieteikuma
54iesniedzējs apgalvo, ka pašlaik viņš vairāku iemeslu dēļ nolēmis
55pārtraukt administratora darbību un tāpēc nav pieteicies
56atkārtotai sertificēšanai. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs
57neizslēdzot varbūtību, ka kādreiz viņš vēlēsies administratora
58pienākumu veikšanu atsākt. Satversmes 106. panta pirmajā
59teikumā noteiktās pamattiesības Pieteikuma iesniedzējam bijušas
60aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī, un šis
61aizskārums turpinoties, jo apstrīdētā norma joprojām esot
62spēkā.
1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -
2Saeima - atbildes rakstā ir izteikusi savu viedokli par
3apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, bet pēc iepazīšanās ar
4lietas materiāliem lūgusi Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību
5lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta
6pirmās daļas 6. punktu.
7Saeima uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības nav
8aizskartas. Kā izrietot no lietas materiāliem, Pieteikuma
9iesniedzējs nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieteicies
10atkārtotai sertificēšanai. Proti, Pieteikuma iesniedzējam
11izsniegtā administratora sertifikāta darbība esot izbeigta,
12ievērojot viņa paša gribu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja
13administratora sertifikāta darbība esot izbeigta uz citas, nevis
14apstrīdētās normas pamata. Līdz ar to apstrīdētās normas
15piemērošana Pieteikuma iesniedzējam vairs neesot iespējama.
16Ja Satversmes tiesa tomēr nolemtu turpināt tiesvedību lietā,
17Saeima lūdz atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes
18106. panta pirmajam teikumam.
1Pieaicinātās personas - Tieslietu ministrija,
2Latvijas Republikas tiesībsargs, Maksātnespējas administrācija un
3Administratoru asociācija - ir izteikušas viedokli par
4apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un citiem jautājumiem,
5kuriem, pēc to ieskata, ir nozīme izskatāmajā lietā.
6Satversmes tiesa
7secināja:
1Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo nepastāv
2Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pēc Saeimas
3ieskata, apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam vairs nevar
4tikt piemērota, jo viņam izsniegtā administratora sertifikāta
5darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, proti,
6Pieteikuma iesniedzējs pats ir izvēlējies neturpināt
7administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai
8sertificēšanai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka
9konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī pamattiesību
10aizskārums viņam jau bija radies un tas joprojām turpinās.
11Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu
12lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē visupirms (sk.,
13piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija
14sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).
15Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa
16nosaka: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes
17tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai
18Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas
19neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai."
20Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam
21personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,
22personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti,
23apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt,
24tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās
25pamattiesības.
26Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa visupirms
27izvērtēs, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst
28Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši
29apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmē
30noteiktās pamattiesības.
1Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka:
2"Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un
3darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."
4Ar Satversmes 106. pantā ietverto jēdzienu
5"nodarbošanās" saprotams tāda veida darbs, kas prasa
6atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā
7arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību
8kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada
918. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01
107. punktu). Satversmes tiesa jau secinājusi, ka
11Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības ir
12attiecināmas uz administratora amatu (sk., piemēram,
13Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma
14lietā Nr. 2011-04-01 11. punktu). Turklāt tiesības
15brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver sevī tiesības saglabāt esošo
16nodarbošanos arī nākotnē (sk. Satversmes tiesas
172015. gada 21. decembra sprieduma lietā
18Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).
19Personas tiesības uzņemties un pildīt administratora
20pienākumus apliecina tai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
21izsniegts administratora sertifikāts. Atbilstoši Maksātnespējas
22likuma 16. panta trešajai daļai administratora sertifikāta
23darbības termiņš ir divi gadi. Maksātnespējas likuma
2417. pantā ir reglamentēti gadījumi, kad tiek lemts par
25administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu vai
26anulēšanu. Savukārt apstrīdētā norma attiecas uz personu, kura
27pilda administratora pienākumus, un nosaka vienu no gadījumiem,
28kad par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu tiek lemts
29pirms tā darbības termiņa beigām.
30Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta ceturto daļu
31gadījumā, kad administratora sertifikāta darbība ir izbeigta,
32Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par
33administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības
34procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai
35fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.
36Tātad, ja administratora sertifikāta darbība ir izbeigta uz
37apstrīdētās normas pamata, attiecīgā persona zaudē tiesības veikt
38administratora pienākumus.
39Līdz ar to apstrīdētā norma skar
40tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā
41teikuma tvērumā.
1Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes tiesas
2likumā konstitucionālajai sūdzībai noteiktās prasības, ir
3atzinusi, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad,
4pirmkārt, pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā
5norma aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar
6pieteikuma iesniegšanas brīdī vai arī pastāv tādu apstākļu
7kopums, kas prasa, lai lieta tiktu ierosināta "šobrīd",
8tas ir, vēl pirms aizskāruma rašanās (sk. arī Satversmes
9tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma lietā
10Nr. 2009-111-01 10. punktu).
11Parasti konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī personas
12pamattiesības jau ir aizskartas un tiek konstatēts pastāvošs
13personas pamattiesību aizskārums (sk., piemēram,
14Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma
15lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu). Tomēr ir
16iespējamas arī tādas situācijas, kad personas pamattiesību
17aizskārums vēl tikai varētu rasties kaut kad nākotnē, proti,
18varētu tikt konstatēts nākotnē sagaidāms vai potenciāls
19aizskārums. Nākotnē sagaidāmā aizskāruma gadījumā ir skaidri
20redzams, ka tas personai agrāk vai vēlāk, bet noteikti radīsies.
21Savukārt potenciālā aizskāruma gadījumā ir iespējams saskatīt
22vienīgi varbūtību, ka aizskārums konkrētajai personai radīsies,
23taču tikpat liela ir varbūtība, ka apstrīdētā norma šo personu
24neietekmēs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada
2510. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01
2623. punktu). Tāpēc personai, iesniedzot konstitucionālo
27sūdzību, ir pienākums pamatot savu pamattiesību aizskārumu jeb
28pamatot to, ka tieši apstrīdētā norma rada vai nākotnē radīs tai
29nelabvēlīgas sekas.
30Tādējādi pamattiesību aizskārums ir
31obligāts priekšnoteikums personas tiesībām iesniegt
32konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.
1Satversmes tiesas kolēģija, lemjot par to, vai uz
2saņemtās konstitucionālās sūdzības pamata ir ierosināma lieta,
3vērtē, vai sūdzība atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām, un
4citstarp pārliecinās arī par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir
5sniedzis sava pamattiesību aizskāruma pamatojumu
6(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada
722. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu
8daļas 2.2. punktu).
9Savukārt Satversmes tiesa, izskatot lietu un ņemot vērā visus
10lietā noskaidrotos apstākļus un lietas materiālus, pārbauda
11aizskāruma esību (sk., piemēram, Satversmes tiesas
122016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103
1316. punktu). Lietas izskatīšanas stadijā Satversmes
14tiesu nesaista vienīgi pieteikumā sniegtais pamatojums, tiesai
15jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots, sagatavojot un
16izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas
172002. gada 22. februāra sprieduma lietā
18Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.3. punktu). Tādēļ
19jautājums par to, vai konstitucionālās sūdzības iesniedzēja
20pamattiesības patiešām ir aizskartas, galvenokārt ir izlemjams,
21izskatot lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas
222013. gada 1. marta sprieduma lietā Nr. 2012-07-01
2319. punktu).
24Izskatot pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātu lietu,
25Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai personas pamattiesību
26aizskārums jau ir radies vai arī tas varētu rasties nākotnē. Ja
27lieta ierosināta kādā no gadījumiem, kad personas pamattiesību
28aizskārums vēl tikai varētu rasties, lietas izskatīšanas laikā
29var būt izveidojušās dažādas, citstarp šādas situācijas:
301) personas pamattiesību aizskārums jau ir radies;
312) personas pamattiesību aizskārums vēl nav radies, bet
32varētu rasties nākotnē, proti, izskatot lietu, joprojām ir
33konstatējami apstākļi, kas prasa, lai tā tiktu izskatīta pēc
34būtības; 3) faktiskie apstākļi ir mainījušies, personas
35pamattiesību aizskārums nav radies un ir izslēgta pat varbūtība,
36ka tas kādreiz nākotnē radīsies.
37Tādējādi, izskatot lietu, var tikt
38konstatēts tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ tiesvedības
39turpināšana lietā nav iespējama, jo personas pamattiesību
40aizskārums nav radies un ir pilnīgi skaidrs, ka tas arī
41neradīsies.
1Lemjot par lietas ierosināšanu pēc Pieteikuma
2iesniedzēja konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesas kolēģija
3vērtēja, vai viņa situācijā pastāv tādu apstākļu kopums, kas
4prasa lietas ierosināšanu "šobrīd".
5Satversmes tiesas kolēģija konstatēja, ka Administratoru
6asociācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par Pieteikuma iesniedzēja
7administratora sertifikāta darbības izbeigšanu. Tomēr Pieteikuma
8iesniedzējs bija sniedzis pamatojumu tam, ka Administratoru
9asociācijai konkrētajā gadījumā nav rīcības brīvības apstrīdētās
10normas piemērošanā, bet ir pienākums izbeigt viņam izsniegtā
11sertifikāta darbību (sk. Satversmes tiesas
122. kolēģijas 2016. gada 11. janvāra lēmuma par
13lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 184/2015 6.1. un
146.3. punktu lietas materiālu 1. sēj. 90. un
1592. lp.).
16Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot konstitucionālo
17sūdzību, bija pamatojis, ka zināmu apstākļu kopuma dēļ lietai
18vajadzētu tikt ierosinātai vēl pirms viņa pamattiesību aizskāruma
19rašanās.
1Izskatāmā lieta tika ierosināta, kad Pieteikuma
2iesniedzējam izsniegtais administratora sertifikāts vēl bija
3spēkā.
4Administratīvā lieta par Pieteikuma iesniedzējam izsniegtā
5administratora sertifikāta darbības izbeigšanu iestādē tika
6ierosināta 2015. gada septembrī (sk. lietas
7materiālu 1. sēj. 63. lp.). Tomēr Pieteikuma
8iesniedzējs turpināja pildīt administratora pienākumus arī pēc
9šīs administratīvās lietas ierosināšanas. Turklāt laikā no
10administratīvās lietas ierosināšanas dienas līdz 2016. gada
112. aprīlim tiesas iecēla Pieteikuma iesniedzēju par
12administratoru trijos fizisko personu maksātnespējas procesos un
13vienā juridiskās personas maksātnespējas procesā (sk. lietas
14materiālu 2. sēj. 32. lp.). Tātad, neraugoties uz
15ierosināto procesu par sertifikāta darbības izbeigšanu,
16Pieteikuma iesniedzējam bija saglabātas tiesības uz
17administratora nodarbošanos.
18Lai konkrētajā gadījumā varētu konstatēt, ka tieši apstrīdētā
19norma ir aizskārusi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības,
20attiecīgajai administratīvajai lietai bija uz šīs normas pamata
21ne vien jāsākas, bet arī jābeidzas, proti, jānoslēdzas ar
22administratīvo aktu par administratora sertifikāta darbības
23izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu normatīvo
24aktu pārkāpumu dēļ.
1Atbilstoši Maksātnespējas likuma 17. panta
2pirmajai daļai administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz
3ar tā termiņa notecējumu vai pieņemot lēmumu par tā izbeigšanu
4šajā pantā noteiktajos gadījumos.
5Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra
6noteikumu Nr. 1038 "Maksātnespējas procesa
7administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa
8administratoru sertificēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi
9Nr. 1038) 62. punktu administratoram, lai pagarinātu
10sertifikāta darbības termiņu, ne vēlāk kā mēnesi pirms
11sertifikāta darbības termiņa beigām Administratoru asociācijā
12jāiesniedz iesniegums par atkārtotu sertificēšanu. Noteikumu
13Nr. 1038 64. punkts noteic: ja administrators mēnesi
14pirms sertifikāta darbības termiņa beigām nav iesniedzis šo
15noteikumu 62. punktā minēto iesniegumu par atkārtotu
16sertificēšanu, Administratoru asociācija izbeidz sertifikāta
17darbību.
18Pieteikuma iesniedzējs nav vērsies Administratoru asociācijā
19ar iesniegumu par atkārtotu sertificēšanu. Tādēļ Administratoru
20asociācijas Sertifikācijas centrs 2016. gada 24. martā,
21pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 17. panta pirmo daļu
22un Noteikumu Nr. 1038 64. punktu, nolēma Pieteikuma
23iesniedzēju atkārtoti nesertificēt un izbeigt viņam izsniegtā
24administratora sertifikāta darbību 2016. gada 2. aprīlī
25(sk. lietas materiālu
262. sēj. 55. lp.).
27Tātad Pieteikuma iesniedzēja administratora sertifikāta
28darbība tika izbeigta uz citas tiesību normas, nevis apstrīdētās
29normas pamata. Proti, iestādē ierosinātā administratīvā lieta
30nenoslēdzās ar administratīvo aktu par administratora sertifikāta
31darbības izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu
32normatīvo aktu pārkāpumu dēļ.
33Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma
34iesniedzējam nav piemērota un attiecīgi nav radījusi viņam
35nelabvēlīgas sekas. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam nav radies
36Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību
37aizskārums.
1Sagatavojot lietu izskatīšanai, Pieteikuma
2iesniedzējs tika uzaicināts sniegt papildu paskaidrojumus,
3citstarp raksturojot, kā izpaužas viņam ar apstrīdēto normu
4radītais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprināto
5pamattiesību aizskārums, ja viņam izsniegtā sertifikāta darbība
6izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu (sk. lietas materiālu
72. sēj. 18. lp.).
8Papildu paskaidrojumos norādīts, ka pamattiesību aizskārums
9Pieteikuma iesniedzējam bijis konstitucionālās sūdzības
10iesniegšanas laikā un joprojām turpinoties, jo galvenais iemesls,
11kura dēļ viņš nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai, esot
12apstrīdētā norma. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs esot nolēmis
13nepieteikties atkārtotai sertificēšanai ne tikai apstrīdētās
14normas, bet arī vairāku citu iemeslu dēļ.
15Pieteikuma iesniedzējs esot atlicis lēmuma pieņemšanu par
16administratora darbības turpināšanu līdz brīdim, kad tiks
17noteikts tāds normatīvais regulējums, kas nodrošinās
18maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī
19advokāti, profesionālās darbības garantijas izraudzītās
20nodarbošanās saglabāšanai. Pat ja Satversmes tiesa atzītu
21apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta
22pirmajam teikumam un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža,
23Pieteikuma iesniedzēja lēmums par pieteikšanos administratoru
24pretendentu apmācībai un eksaminācijai būšot atkarīgs no tā, kādu
25regulējumu minētajā jautājumā pieņems likumdevējs. Turklāt
26maksātnespējas procesu administrēšana Pieteikuma iesniedzējam
27esot kļuvusi finansiāli neizdevīga (sk. lietas materiālu
282. sēj. 36.-38. lp.).
29Ja Pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis neturpināt administratora
30nodarbošanos un viņam izsniegtā sertifikāta darbība ir izbeigta
31līdz ar tā termiņa notecējumu, apstrīdētās normas piemērošana
32attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ierosinātajā administratīvajā
33procesā par sertifikāta darbības izbeigšanu divu atzītu
34administratora darbībā pieļautu normatīvo aktu pārkāpumu dēļ
35vairs nav iespējama.
36Tādējādi izskatāmajā lietā ir
37konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ Pieteikuma
38iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē.
39Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.
40Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
4129. panta pirmās daļas 6. punktu,
42Satversmes tiesa
43nolēma:
44izbeigt tiesvedību lietā
45Nr. 2016-02-01 "Par Maksātnespējas likuma
4617. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas
47Republikas Satversmes 106. panta pirmajam
48teikumam".
49Lēmums nav pārsūdzams.
50Tiesas sēdes priekšsēdētājs
51A.Laviņš