5. pants

1Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo nepastāv

2Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pēc Saeimas

3ieskata, apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam vairs nevar

4tikt piemērota, jo viņam izsniegtā administratora sertifikāta

5darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, proti,

6Pieteikuma iesniedzējs pats ir izvēlējies neturpināt

7administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai

8sertificēšanai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

9konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī pamattiesību

10aizskārums viņam jau bija radies un tas joprojām turpinās.

11Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu

12lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē visupirms (sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

14sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

15Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa

16nosaka: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes

17tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai

18Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

19neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai."

20Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam

21personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,

22personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti,

23apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt,

24tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

25pamattiesības.

26Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa visupirms

27izvērtēs, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst

28Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši

29apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmē

30noteiktās pamattiesības.