5. pants

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo nepastāv

Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pēc Saeimas

ieskata, apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam vairs nevar

tikt piemērota, jo viņam izsniegtā administratora sertifikāta

darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, proti,

Pieteikuma iesniedzējs pats ir izvēlējies neturpināt

administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai

sertificēšanai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī pamattiesību

aizskārums viņam jau bija radies un tas joprojām turpinās.

Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu

lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē visupirms (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa

nosaka: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes

tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai

Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai."

Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam

personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,

personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti,

apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt,

tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās

pamattiesības.

Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa visupirms

izvērtēs, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst

Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši

apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmē

noteiktās pamattiesības.