6. pants

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."

Ar Satversmes 106. pantā ietverto jēdzienu

"nodarbošanās" saprotams tāda veida darbs, kas prasa

atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā

arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību

kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada

18. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01

7. punktu). Satversmes tiesa jau secinājusi, ka

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības ir

attiecināmas uz administratora amatu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma

lietā Nr. 2011-04-01 11. punktu). Turklāt tiesības

brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver sevī tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos arī nākotnē (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).

Personas tiesības uzņemties un pildīt administratora

pienākumus apliecina tai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

izsniegts administratora sertifikāts. Atbilstoši Maksātnespējas

likuma 16. panta trešajai daļai administratora sertifikāta

darbības termiņš ir divi gadi. Maksātnespējas likuma

17. pantā ir reglamentēti gadījumi, kad tiek lemts par

administratora sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu vai

anulēšanu. Savukārt apstrīdētā norma attiecas uz personu, kura

pilda administratora pienākumus, un nosaka vienu no gadījumiem,

kad par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu tiek lemts

pirms tā darbības termiņa beigām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta ceturto daļu

gadījumā, kad administratora sertifikāta darbība ir izbeigta,

Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par

administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības

procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai

fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

Tātad, ja administratora sertifikāta darbība ir izbeigta uz

apstrīdētās normas pamata, attiecīgā persona zaudē tiesības veikt

administratora pienākumus.

Līdz ar to apstrīdētā norma skar

tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā

teikuma tvērumā.