1. pants

1Saeima 1996. gada 17. oktobrī pieņēma likumu

2"Par valsts noslēpumu", kas stājās spēkā 1997. gada 1.

3janvārī.

4Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektā daļa

5vispārīgi regulē industriālās drošības sertifikāta saņemšanas

6kārtību un pašreizējā redakcijā ir spēkā kopš 2006. gada 13.

7jūnija. Šīs daļas sestais teikums noteic, ka ģenerālprokurora

8lēmums, kuru viņš pieņēmis pēc tam, kad izskatīta sūdzība par

9Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu

10izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, kas

11liedz tiesības izmantot valsts noslēpumu, ir galīgs un nav

12pārsūdzams. Savukārt atbilstoši šīs daļas astotajam teikumam

13paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības

14sertifikātu vai par tā anulēšanu pretendentam tiek nosūtīts,

15neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.

16Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

17trešais teikums paredz, ka industriālās drošības sertifikāta

18pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu,

19sertifikātu izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju

20maiņas vai anulēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta

21noteikumi. Saskaņā ar šo tiesību normu Ministru kabinets 2006.

22gada 23. maijā pieņēma noteikumus Nr. 412 "Industriālās

23drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites,

24izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība"

25(turpmāk - Noteikumi Nr. 412), kas stājās spēkā 2006. gada 27.

26maijā.

27Ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 308

28"Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumos

29Nr. 412 "Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas,

30izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai

31anulēšanas kārtība"" Noteikumu Nr. 412 12. punkts

32papildināts ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja ir pieņemts

33lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu,

34komersants atkārtoti pieteikumu industriālās drošības sertifikāta

35saņemšanai var iesniegt ne agrāk kā piecus gadus pēc attiecīgā

36lēmuma pieņemšanas."

37Satversmes tiesa 2017. gada 10. februārī pieņēma spriedumu

38lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts

39noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un

40ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.

41panta pirmajam teikumam, 96. pantam un 106. panta pirmajam

42teikumam" (turpmāk - Spriedums lietā Nr. 2016-06-01), ar

43kuru citstarp likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta

44piektā daļa un 13. panta trešā daļa, ciktāl šīs normas attiecībā

45uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu noteic, ka

46ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tika atzītas

47par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

48Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošām no 2018.

49gada 1. jūlija.

50Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi

51likumā "Par valsts noslēpumu"" (turpmāk -

52Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"), kas stāsies

53spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās

54likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

55piektais, sestais un septītais teikums paredzēs: "Satversmes

56aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt

57industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants

58var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par

59speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu

60vai kategorijas pazemināšanu. Satversmes aizsardzības biroja

61direktora lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības

62sertifikātu vai tā anulēšanu saistībā ar tiesībām izmantot

63ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju

64klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja tiek

65pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības

66sertifikātu vai par tā anulēšanu, Satversmes aizsardzības birojs

67nodrošina komersanta informēšanu un uzklausīšanu tādā pašā

68kārtībā, kāda paredzēta attiecībā uz personu, kura pretendē uz

69pieeju valsts noslēpumam."