2. pants

1Pieteikuma iesniedzējas - SIA "Skonto

2Būve", SIA "GRIF 1" un SIA "GRF"

3(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējas) - uzskata, ka Noteikumu Nr.

4412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais ierobežojums pārkāpj

5tām Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā

6noteiktās pamattiesības. Savukārt likuma "Par valsts

7noslēpumu" 7. panta piektajā daļā noteiktā kārtība, kādā

8tiek pieņemts un var tikt pārsūdzēts lēmums par atteikumu

9izsniegt industriālās drošības sertifikātu, pārkāpjot Pieteikuma

10iesniedzējām Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās

11tiesības uz taisnīgu tiesu. Likuma "Par valsts

12noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais

13teikums un Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums (turpmāk

14arī - apstrīdētās normas) attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām

15esot atzīstami par spēkā neesošiem no pamattiesību aizskāruma

16rašanās brīža, tas ir, no 2016. gada 1. jūlija.

17Pieteikuma iesniedzējām atbilstoši likuma "Par valsts

18noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestajam teikumam ar

19ģenerālprokurora lēmumu - galīgo lēmumu - atteikts izsniegt

20industriālās drošības sertifikātu, saskaņā ar likuma "Par

21valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas astoto teikumu

22neizklāstot atteikuma motivāciju. Atbilstoši Noteikumu Nr. 412

2312. punkta otrajam teikumam pieteikumu industriālās drošības

24sertifikāta saņemšanai Pieteikuma iesniedzējas atkārtoti var

25iesniegt ne agrāk kā piecus gadus pēc attiecīgā lēmuma

26pieņemšanas.

272.1. Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka likumā

28"Par valsts noslēpumu" un Noteikumos Nr. 412 ietvertā

29prasība par industriālās drošības sertifikāta saņemšanu ierobežo

30to tiesības veikt komercdarbību jomā, kurā nepieciešams izmantot

31valsts noslēpumu un kurā Pieteikuma iesniedzējām esot uzkrāta

32ievērojama pieredze. Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā

33esot paredzēts papildu ierobežojums - liegums saņemt industriālās

34drošības sertifikātu vēl piecus gadus pēc atteikuma neatkarīgi no

35tā, vai joprojām pastāv iemesls, kura dēļ sertifikāta izsniegšana

36tika atteikta. Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums

37Pieteikuma iesniedzējām ne tikai liegšot piedalīties jaunās

38publisko iepirkumu procedūrās sakarā ar līgumiem, kuru izpildei

39nepieciešams veikt darbu ar valsts noslēpuma objektiem, bet arī

40izpildīt līgumus, kuri noslēgti līdz iepriekš izsniegto

41industriālās drošības sertifikātu derīguma termiņa beigām.

42Pieteikuma iesniedzējas neapstrīd to, ka Noteikumu Nr. 412 12.

43punkta otrajā teikumā paredzētais ierobežojums ir noteikts ar

44likumu. Tā kā industriālās drošības sertifikāts nodrošina pieeju

45valsts noslēpuma objektiem, šādas pieejas ierobežojumam esot

46leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība.

47Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums neesot piemērots

48leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nenodrošinot to, ka valsts

49noslēpuma objektiem nepiekļūst neuzticami komersanti, un

50atsevišķos gadījumos pat pieļaujot valsts noslēpuma atklāšanu

51nevajadzīgi plašam personu lokam. Šajā tiesību normā paredzētajam

52ierobežojumam neesot tiešas ietekmes uz sabiedrības drošības

53aizsardzību. Pat tad, ja komersantam būtu zināmi iemesli, kuru

54dēļ tam ir atteikta industriālās drošības sertifikāta

55izsniegšana, šim komersantam nebūtu motivācijas attiecīgos

56apstākļus novērst, jo vismaz tuvākos piecus gadus tas tāpat

57nevarēšot pretendēt uz sertifikāta saņemšanu. Noteikumu Nr. 412

5812. punkta otrā teikuma piemērošanas rezultātā darbi, kas veicami

59garantijas laikā, esot jāveic tādam komersantam, kurš saņēmis

60industriālās drošības sertifikātu, bet kuram vēl tikai būtu

61jāiepazīstas ar tiem valsts noslēpuma objektiem, ar kuriem jau

62iepriekš ir iepazinies cits komersants.

63Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā noteiktā

64ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt, mazāk ierobežojot

65komersantu tiesības. Likumdevējam esot bijusi iespēja izvēlēties

66samērīgāku pieeju un industriālās drošības sertifikāta atteikuma

67sekas diferencēt atkarībā no iemesliem, kuru dēļ sertifikāts

68netika izsniegts, un atkarībā no tā, vai šie iemesli joprojām

69pastāv. Iemeslus, kas ir pamatā industriālās drošības sertifikāta

70neizsniegšanai, bieži vien varot novērst daudz ātrāk un

71vienkāršāk nekā speciālās atļaujas anulēšanas vai neizsniegšanas

72iemeslus. Tādējādi Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 izdarītais

73secinājums, ka nav pamata liegumam atkārtoti pretendēt uz

74speciālās atļaujas saņemšanu gadījumā, kad ir novērsti apstākļi,

75kuru dēļ tā tika anulēta, vēl jo vairāk esot attiecināms uz

76liegumu atkārtoti pretendēt uz industriālās drošības sertifikāta

77saņemšanu.

78Turklāt Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzēto

79ierobežojumu varot ieviest saudzējošākā veidā, proti, tādējādi,

80ka industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanas gadījumā

81komersantam tomēr būtu ļauts izpildīt saistības, kuras tas

82uzņēmies iepriekš izsniegtā sertifikāta derīguma termiņa laikā.

83Šāds risinājums nodrošināšot leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā

84kvalitātē, jo iepriekš uzņemto saistību izpildei komersantam būtu

85jāveic darbs ar tiem pašiem valsts noslēpuma objektiem, ar kuriem

86tas jau ir iepazinies iepriekš.

87Ar Noteikumu Nr. 412 12. punkta otro teikumu radīto

88pamattiesību ierobežojumu nevarot attaisnot arī labums, ko šīs

89tiesību normas piemērošanas rezultātā iegūst sabiedrība. Pat tādā

90gadījumā, ja Pieteikuma iesniedzējām pēc pieciem gadiem

91industriālās drošības sertifikāti atkal tiks izsniegti, to

92iespējas efektīvi pretendēt uz dalību tādos publiskos būvdarbu

93iepirkumos, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem, varot būt

94lielā mērā ierobežotas. Neesot saprotams, kāds kaitējums tiktu

95nodarīts valsts drošībai vai sabiedrības interesēm kopumā, ja

96šobrīd atkārtoti tiktu izvērtētas Pieteikuma iesniedzēju tiesības

97saņemt industriālās drošības sertifikātu.

98Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais

99aizliegums, kas nav atkarīgs no tā, vai joprojām pastāv iemesls

100neizsniegt industriālās drošības sertifikātu, ne vien aizskarot

101komersanta pamattiesības, bet pat esot pretējs sabiedrības

102interesēm, kam atbilstu iespējami plaša pretendentu loka pieeja

103publisko iepirkumu procedūrām. Noteikumu Nr. 412 12. punkta

104otrais teikums radot tādas situācijas, kad valsts drošības

105intereses nemaz netiek apdraudētas, bet nepamatoti tiek

106ierobežota konkurence un palielināts valsts budžeta līdzekļu

107izlietojums.

1082.2. Atteikums izsniegt industriālās drošības

109sertifikātu aizskarot Pieteikuma iesniedzēju tiesības un

110likumiskās intereses Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē.

111Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 ietvertie secinājumi esot

112attiecināmi arī uz likuma "Par valsts noslēpumu" 7.

113panta piektās daļas sestajā un astotajā teikumā paredzēto

114kārtību.

115Šīs daļas sestajā teikumā minētā lēmuma par atteikumu izsniegt

116industriālās drošības sertifikātu pārsūdzības procesā personai

117neesot pieejama tiesa šā vārda institucionālajā nozīmē. Savukārt

118šīs daļas astotais teikums industriālās drošības sertifikāta

119atteikšanas procesā personas pamattiesības tikt uzklausītai

120nodrošinot vēl mazāk, nekā tās nodrošinātas speciālās atļaujas

121anulēšanas procesā, kas tika vērtēts Spriedumā lietā Nr.

1222016-06-01. Ar likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta

123piektās daļas sesto un astoto teikumu Satversmes 92. panta

124pirmajā teikumā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu tiekot

125liegtas pēc būtības, tāpēc neesot nepieciešams vērtēt to, vai

126šajās tiesību normās ietvertie ierobežojumi ir attaisnojami.