10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Militārās izlūkošanas un
drošības dienests - uzskata, ka garantijām un procesuālajām
tiesībām gadījumā, kad komersants pretendē uz industriālās
drošības sertifikātu, vajag būt tādām pašām kā likumā "Par
valsts noslēpumu" noteiktās personu tiesības saņemt speciālo
atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpēc, ņemot vērā Spriedumā
lietā Nr. 2016-06-01 atzīto, esot jāatzīst, ka arī likuma
"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais
un astotais teikums neatbilst Satversmes 92. pantam.
Grozījumos likumā "Par valsts noslēpumu" ietvertais
regulējums attiecībā uz komersanta procesuālajām garantijām,
tiesībām tikt uzklausītam un pienācīgi informētam, pirms tiek
pieņemts lēmums par industriālās drošības sertifikāta
piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai tā anulēšanu, būšot
pilnībā atbilstošs Satversmes 92. pantā nostiprinātajām
komersanta tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās
intereses taisnīgā tiesā.
Termiņš, kādā komersants var atkārtoti pretendēt uz
industriālās drošības sertifikāta saņemšanu, esot pielīdzināms
termiņam, kādā fiziskā persona var atkārtoti pretendēt uz
speciālās atļaujas saņemšanu. Pieaicinātā persona piekrīt
Ministru kabineta norādītajiem apsvērumiem par industriālās
drošības sertifikāta mērķi un to, ka sertifikāta neesība
neierobežo komersanta tiesības darboties izraudzītajā nozarē.
Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais piecu
gadu termiņš esot samērīgs.