Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Militārās izlūkošanas un

drošības dienests - uzskata, ka garantijām un procesuālajām

tiesībām gadījumā, kad komersants pretendē uz industriālās

drošības sertifikātu, vajag būt tādām pašām kā likumā "Par

valsts noslēpumu" noteiktās personu tiesības saņemt speciālo

atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpēc, ņemot vērā Spriedumā

lietā Nr. 2016-06-01 atzīto, esot jāatzīst, ka arī likuma

"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais

un astotais teikums neatbilst Satversmes 92. pantam.

Grozījumos likumā "Par valsts noslēpumu" ietvertais

regulējums attiecībā uz komersanta procesuālajām garantijām,

tiesībām tikt uzklausītam un pienācīgi informētam, pirms tiek

pieņemts lēmums par industriālās drošības sertifikāta

piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai tā anulēšanu, būšot

pilnībā atbilstošs Satversmes 92. pantā nostiprinātajām

komersanta tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā.

Termiņš, kādā komersants var atkārtoti pretendēt uz

industriālās drošības sertifikāta saņemšanu, esot pielīdzināms

termiņam, kādā fiziskā persona var atkārtoti pretendēt uz

speciālās atļaujas saņemšanu. Pieaicinātā persona piekrīt

Ministru kabineta norādītajiem apsvērumiem par industriālās

drošības sertifikāta mērķi un to, ka sertifikāta neesība

neierobežo komersanta tiesības darboties izraudzītajā nozarē.

Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais piecu

gadu termiņš esot samērīgs.