11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāve

starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce -

norāda, ka tiesvedība izskatāmajā lietā daļā par likuma "Par

valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā

teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam ir izbeidzama, savukārt

konstitucionālā sūdzība daļā par Noteikumu Nr. 412 12. punkta

otrā teikuma atbilstību Satversmes 105. pantam neietilpst tiesību

uz īpašumu tvērumā. Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par

valsts noslēpumu" esot novērsis konstitucionālajā sūdzībā

norādītos trūkumus, kuri, pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata,

ierobežo to tiesības uz taisnīgu tiesu.

Pieaicinātā persona pievienojas Tieslietu ministrijas viedoklī

norādītajam un uzskata, ka atteikums izsniegt industriālās

drošības sertifikātu pats par sevi nerada komersantam negatīvas

sekas attiecībā uz pamata komercdarbības veikšanu. Tādējādi šie

aspekti, ņemot vērā industriālās drošības sertifikāta īpašo

funkciju, atrodoties ārpus tiesību uz īpašumu tvēruma Satversmes

105. panta izpratnē. Neviena no Pieteikuma iesniedzējām neesot

norādījusi, ka atteikums izsniegt industriālās drošības

sertifikātu būtu jebkādā veidā ietekmējis tās pamata

komercdarbību. Neatkarīgi no katras Pieteikuma iesniedzējas

atšķirīgās faktiskās situācijas to konstitucionālā sūdzība daļā

par Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrā teikuma atbilstību

Satversmes 105. pantam neietilpstot tiesību uz īpašumu

tvērumā.

Pat ja tiktu konstatēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma

iesniedzējām noteikto pamattiesību aizskārums, esot jāatzīst, ka

likumdevējs ir izvēlējies līdzekli, kas vismazāk ietekmē tiesības

uz īpašumu, un ar šo izvēli ir panākts taisnīgs līdzsvars starp

komersanta tiesībām un likumīgajām interesēm, valsts kā iepirkuma

veicējas interesēm un sabiedrības vispārējo labumu.