11. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāve

2starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce -

3norāda, ka tiesvedība izskatāmajā lietā daļā par likuma "Par

4valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā

5teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam ir izbeidzama, savukārt

6konstitucionālā sūdzība daļā par Noteikumu Nr. 412 12. punkta

7otrā teikuma atbilstību Satversmes 105. pantam neietilpst tiesību

8uz īpašumu tvērumā. Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par

9valsts noslēpumu" esot novērsis konstitucionālajā sūdzībā

10norādītos trūkumus, kuri, pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata,

11ierobežo to tiesības uz taisnīgu tiesu.

12Pieaicinātā persona pievienojas Tieslietu ministrijas viedoklī

13norādītajam un uzskata, ka atteikums izsniegt industriālās

14drošības sertifikātu pats par sevi nerada komersantam negatīvas

15sekas attiecībā uz pamata komercdarbības veikšanu. Tādējādi šie

16aspekti, ņemot vērā industriālās drošības sertifikāta īpašo

17funkciju, atrodoties ārpus tiesību uz īpašumu tvēruma Satversmes

18105. panta izpratnē. Neviena no Pieteikuma iesniedzējām neesot

19norādījusi, ka atteikums izsniegt industriālās drošības

20sertifikātu būtu jebkādā veidā ietekmējis tās pamata

21komercdarbību. Neatkarīgi no katras Pieteikuma iesniedzējas

22atšķirīgās faktiskās situācijas to konstitucionālā sūdzība daļā

23par Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrā teikuma atbilstību

24Satversmes 105. pantam neietilpstot tiesību uz īpašumu

25tvērumā.

26Pat ja tiktu konstatēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma

27iesniedzējām noteikto pamattiesību aizskārums, esot jāatzīst, ka

28likumdevējs ir izvēlējies līdzekli, kas vismazāk ietekmē tiesības

29uz īpašumu, un ar šo izvēli ir panākts taisnīgs līdzsvars starp

30komersanta tiesībām un likumīgajām interesēm, valsts kā iepirkuma

31veicējas interesēm un sabiedrības vispārējo labumu.